Kas ir cilvēka tautība – dzīves laikā iegūta individuāla pārliecība vai no senčiem mantota ģenētiska piederība? Saeimas deputāti vakar ziedoja ievērojamu plenārsēdes daļu tam, lai meklētu atbildi uz šo filozofisko jautājumu,-ziņo spektrs.com/la.lv Ģirts Zvirbulis

Saeimas vairākums noraidīja liberāli noskaņoto “Vienotības” un Reformu partijas deputātu sagatavotos grozījumus “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”. Tie paredzēja, ka cittautieši, kuri ieguvuši Latvijas pilsonību, vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgi dzīvojuši Latvijā un prot latviešu valodu augstākajā pakāpē, ir tiesīgi mainīt savas tautības ierakstu pret ierakstu “latvietis”. Līdz šim tautību uz “latvietis” varēja mainīt tikai tādi cittautieši, kam senčos bijuši latvieši.

Likumprojekta autors Andrejs Judins (“Vienotība”) uzskata, ka tautība ir ne tikai izcelsme, bet pirmām kārtām – dziļi individuālā sajūta par piederību kādai kultūrai. Tādēļ Latvijā dzimis un audzis, latviešu skolā mācījies un ar latviešiem ikdienā komunicējis cittautietis, viņaprāt, ir krietni latviskāks par etnisko latvieti, kas visu savu mūžu pavadījis Brazīlijā bez saitēm ar etnisko dzimteni. “Iedomāsimies situāciju. Piedzimis bērns, un vecāki atsakās no viņa. Kas viņš būs? Latvietis? Krievs? Ebrejs? To nenosaka gēni, to nosaka cilvēki, tā vide, kur viņš dzīvo. Ja šo cilvēku pieņems un izaudzinās latviešu ģimene, viņš būs latvietis,” skaidroja Judins. Viņaprāt, valstij vajadzētu kā gādīgai un stiprai ģimenei adoptēt cittautiešus, kuri to vēlas un jūtas piederīgi latviskajai kultūrvidei. Vienlaikus A. Judins uzsvēra, ka katram cilvēkam tiks dota pilnīgi brīva izvēle.

Galvenie oponenti piedāvājumam atvieglot latviešu tautības pieņemšanu bija nevis konservatīvi nacionālie deputāti, bet gan “Saskaņas centra” frakcija.

Parasti savaldīgais Valērijs Agešins Judina piedāvājumu lamāja par “politiskā mankurtisma izpausmi”, kas turklāt radīšot diskriminācijas riskus. Proti, atsevišķiem darba devējiem var rasties vēlme papildus vērtēt cilvēkus pēc tautības.

Bet Boriss Cilevičs uzskata, ka valstij vajadzētu mazināt tautības un tautības formālā ieraksta lomu ar mērķi nodrošināt Latvijas pilsoņu faktisko vienlīdzību.

Balsojumā Judina piedāvāto likumprojektu atbalstīja tikai 22 tautas kalpi – lielākā daļa “Vienotības” un RP, kā arī neatkarīgi deputāti. Pret bija 36 – saskaņieši, kā arī Inguna Rībena un Ina Druviete (abas “Vienotība”). Nacionālisti balsojumā atturējās.

Pateicoties „Visu Latvijai”/LNNK neatlaidībai turpināt cīņu pēc Saeimas negatīvā balsojuma, kas liedza iespēju pasē ierakstīt tautību, ja pases turētājs to vēlas notika otrs balsojums, kurā tika panākts pozitīvs rezultāts,-ziņo spektrs.com

Valdības sēdē

Tādējādi 15.novembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijās izstrādātos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz atjaunot iespēju pasē ierakstīt tautību.

Pieņemtos grozījumus Iekšlietu ministrija (IeM) bija sagatavojusi, izpildot pērn novembra beigās doto Ministru kabineta uzdevumu.

Šodien, 29 janvārī valdības sēdē Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka tehnikas iegāde neprasīs tik ilgu laiku, un izteica vēlmi, lai iespēja drukāt tautību pasē ir nevis no 1.aprīļa, kā tas plānots, bet ātrāk, piemēram, no 1.marta, 1.aprīlis esot neadekvāts laiks, jo par tautības ierakstu tika runāts jau pērn.

Tomēr Iekšlietu ministrijas speciālists sēdē skaidroja, ka drukas iekārtas ir specifiskas un par tām jāveic iepirkums, kas prasīs laiku.

Pēc sabiedrības spiediena

Pēc Saeimas negatīvā balsojuma, kas liedza iespēju pasē ierakstīt tautību, ja pases turētājs to vēlas, izskanēja plaša iedzīvotāju neapmierinātība. Arī presē izskanēja negatīvs viedoklis par Saeimas pieņemto lēmumu. Izjūtot sabiedrisko spiedienu un „Visu Latvijai” neatlaidīgo cīņas turpināšanu arī „Reformu partija” un pēc tam arī „Vienotība” iesniedza papildinājumu likumprojektam, kuru atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības un neatkarīgie deputāti un otrajā izskatīšanas un balsošanas laikā atbalstīja likumprojektu.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis šodien pēc valdības sēdes atzina, ka šāds lēmums pieņemts, jo ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis un vēlme ierakstīt savā pasē tautību.

Vēl līdz šī gada aprīlim, saņemot jaunu pasi, cilvēks varēja izvēlēties, vai vēlas tajā ierakstīt tautību. Taču tad stājās spēkā Iekšlietu ministrijas sagatavoti un Ministru kabineta akceptēti noteikumi par identifikācijas dokumentos minamajiem datiem, kuros tautība vispār netiek pieminēta. Atbildīgās amatpersonas atrunājās, ka tautības rakstīšana esot novecojusi padomju laika palieka.

Taču, joprojām nav sniegts pietiekams pamatojums tam, kāpēc izvēles iespēja norādīt savu tautību pašlaik iedzīvotājiem tiek liegta.

Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka nekāda runa par diskrimināciju šeit nevar būt, jo katram pases saņēmējam ir tiesības izvēlēties – rakstīt tautību vai ne.

valdošajā koalīcijā visskeptiskākie par tautības rakstīšanu ir Reformu partijas deputāti un ministri. “Mēs pilnīgi noteikti nevaram atbalstīt obligātu tautības rakstīšanu pasē. Taču šeit runa ir tikai par brīvprātīgu izvēli, tādēļ uzskatu, ka šo lietu varētu nodot komisijai, lai izvērtē. Šodien par to vēl lemsim mūsu frakcijas sēdē.”

“Mēs uz šo lietu skatīsimies vēsi un pragmatiski. Neredzu iemesla, kādēļ liegt cilvēkiem tiesības norādīt pasē savu tautību, ja viņi to vēlas,” teica “SC” Saeimas frakcijas priekšsēdētaja vietnieks Valērijs Agešins.

Līdzīgās domās ir arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis: “Tas taču ir labi, ja latvieši lepojas ar to, ka ir latvieši, krievi – ar to, ka ir krievi, ebreji – ka ir ebreji un tā tālāk. Un, ja viņiem ir emocionāli svarīgi savu tautību norādīt arī pasē, tad no likumdevēja puses nebūtu pareizi šādu iespēju liegt”.