Paldies Tev, Dievs, par uzklausītām lūgšanām! Viss labais nāk no Tavas žēlastības! Ikviena tauta un valsts var pastāvēt tikai tāpēc, ka Tu to esi gribējis. Tu mums esi devis zemi un valsti, kuru drīkstam saukt par savu Tēviju – mūsu Latviju. Paldies Tev par to! Paldies par iespēju Tevi brīvi slavēt ar dziesmām un dejām. Paldies, ka Tu esi apveltījis manu tautu ar fantastiskiem talantiem visās dzīves jomās! Paldies, ka Tavā namā arvien vēl skan vārdi: “ES esmu viss, kas tev ir vajadzīgs.”

Mīlošais Tēvs, Tu esi bijis tik ļoti labs pret mums, ka piepildīji mūsu sapni – dzīvot brīvā Latvijā. Paldies par Tevis doto iespēju svinēt svētkus! Tajos no jauna varējām izjust emocijas un piedzīvot to spēku, kāds ir tad, kad tauta ir vienota. Dod manai tautai vienotības Garu!

Es zinu, ka Tu gribēji šajā reizē būt kopā ar mums, bet piedod, mūsu svētku programmā bija paredzēta vieta arī citām dievībām, un programmas veidotāji vēlējās dalīt to godu, kas pienākas vienīgi Tev, arī ar viņām. Lūdzu, piedod, ka mana tauta tik ātri ir aizmirsusi, ka Tu esi Tas, kas devi mums brīvību. Lūdzu, piedod manai tautai, ka tā nevēlas slēgt derību ar Tevi, bet grib dzīvot partnerattiecībās. Piedod, ka bez kauna un bijības Tavā priekšā mēs pārbaudām Tavu pacietību.

Piedod arī manas tautas dēliem, vīriem un tēviem, kuri savā garīgajā aklumā ir gatavi kļūt par veciem vaidelošiem, kas pie ozoliem svētajās birzīs ir gatavi stutēt altārus, uz kuriem deg upura uguns svešiem dieviem. Lūdzu, izmaini viņu sirds domas, ka viņi gribētu kalpot vienīgi un tikai pie Tava altāra.

Lūdzu, piedod arī manas tautas meitām, sievām un mātēm, kuras ir gatavas kļūt par saules meitām un likteņu lēmējām, bet nevēlas atzīt Tevi kā Tēvu, kas viņas esi tik skaistas radījis.

Lūdzu, piedod manas tautas garīgajiem ganiem, kuri aizņemti ar sevis ganīšanu. Meklējot zāļainas ganības laicīgajās partijās, viņi novārtā atstājuši ļaudis, kurus Tu viņiem esi uzticējis.

Lūdzu, piedod arī Saviem bērniem, kurus Tu esi nosaucis Savā Vārdā, bet kuri ir nomaldījušies pagānu tautu zīmēs un rakstos, turēdami tos augstāk par Vārdu, ko Tu esi devis.

Tu, gudrības un atziņas Avots, palīdzi, lūdzu, manai tautai saprast, ka tas nav godīgi – vienlaikus lūgt svētību no Tevis un apliecināt, ka saule ir mūsu māte un pērkons – mūsu tēvs. Lūdzu, piedod, piedod un vēlreiz piedod par šādu dalītas sirds izpausmi! Ved manu tautu pie patiesības atziņas, ka tā spētu atšķirt, kas ir svētība un kas ir lāsts. Lūdzu, palīdzi saskatīt, ka tie nav divi ūdeņi, kas Daugavā kopā satecējuši, bet ka dzīvība un svētība ir bijība Tavā priekšā un bez tās ir lāsts un nāve.

Apžēlojies par manu tautu, ak, Kungs, apžēlojies!

Par visu vairāk es lūdzu šo, Debess un Zemes Valdniek, lai Tava dusmu kvēle vēl neiedegtos pret manu tautu, bet Savā pacietībā, lūdzu, dod vēl žēlastības laiku, ka varam atgriezties.

To es lūdzu Tava Dēla, Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.

Tālivaldis Tālbergs Pēc Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem 2018. gadā.

Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku karogs.

Bagātas latviešu kundzes un jaunkundzes saziedoja naudu un no balta zīda, sarkana samta, zelta brokāta to šūdināja Leipcigā, Karaliskā galma izšūšanas darbnīcā.”

Karoga viduslaukā ir ar zīda pavedieniem izšūta bilde, kas rāda svētu birzi un zem liela un veca ozola apsūnojušu un ar kuplu lapu vītni pušķotu altari. Uz altara deg upuru liesmiņa un dūmi viļņo uz augšu. Pie altara uz kreisās rokas atspiedies stāv vecs vaidelotis, kas savā paceltā labā rokā tura kuplu ozola zaru. Viņš upurē Līgas dievei, lai skan dziesmas. Lai latvieši vienojas dziesmā. Izšūtajā bildē tiek pielūgta Līgo – Līgas dieve. Līksmības, draudzības dieve, viņa ir kā moto Dziesmu svētkiem.

https://skaties.lv/zinas/latvija/ka-radies-viens-no-dziesmu-un-deju-svetku-simboliem-ligo-karogs/ https://lv.wikipedia.org/wiki/Vispārējie_latviešu_Dziesmu_un_Deju_svētki

Vaidelotis Vispārējo latviešu Dziesmu svētku karogā.

Vaidelotis bija seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, kā arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Vaidelotis

Kāpēc „Māras zeme”?

Latviešu tautasdziesmu galvenās trīs dievības ir Dievs, Māra, Laima. Trijstūris, kas atrodams lielas ornamentu daļas pamatā. Dievs kā jumts materiālajai un garīgajai pasaulei – Mārai un Laimai. Māra ir visu māšu kopums. Tā sevī apvieno Zemes māti, Jūras māti, Krūmu māti, Meža māti, tau- tasdziesmās atrodamas ap 20 mātēm, buramvārdos daudz vairāk… Māra dod cilvēka miesisko veidolu, vielisko. Laima, savukārt, veido nākamo trīsstūri ar Dēklu un Kārtu kā likteņa lēmējām. Māra ir vislatviskākais no šiem trim vārdiem, trim jēdzieniem, trim dievībām, jo ir MĀRA (būtībā netulkojams vārds un vēl ar garumzīmi). Ar Māras dienu tā pa īstam sākas pavasaris un jauns gads zemkopja kalendārā. Kaut arī Latgale ir apvienojusi Māru ar Mariju (par to arī uzveduma 2. daļa) un lieto Svēto Māru un Svēto Māras zemi kā latvisko ekvivalentu Jaunavai Marijai, Māra ir vēl senāks jēdziens nekā Livonija vai Latgales katolicisms…

Ieva Struka Deju lieluzveduma „Māras zeme” libreta autore, uzveduma līdzautore

https://dziesmusvetki.lv/Uploads/2018/06/26/dzsv_maras_zeme_buklets_.pdf

https://dziesmusvetki.lv/Uploads/2018/06/26/dzsv_maras_zeme_buklets_.pdf

Foto: Aivars Mackevičs travelnews.lv

Foto: Aivars Mackevičs travelnews.lv

Foto: Aivars Mackevičs travelnews.lv

Ivars Kalniņš. Foto: www.epo.org

Raidījums Atklātā diskusija

Raidījumu vada: Tālivaldis Tālbergs – LKR prezidents

Ivars Kalviņš – Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs
Vjačeslavs Kaščejevs – Fiziķis, Latvijas Universitātes asociētais profesors, Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis
Andris Ozoliņš – CBMC Latvija
valdes loceklis, Cietvielu fizikas institūta projektu vadītājs

Līdzīga ziņa: Ivars Kalviņš atzīst: Slavenā “Mildronāta” molekula viņam atklāta pārdabiskā veidā AUDIO

Raidījumu vada: Tālivaldis Tālbergs – LKR prezidents

Viesi:

Einars Semanis – LR Ārlietu Ministrijas
Ekonomisko un divpusējo attiecību
direkcijas vadītājs — vēstnieks
Aleksandrs Kiršteins – Rīgas domes deputāts

LKR „Aktuāla diskusija” Vai latviskā dzīvesziņa savienojama ar kristīgo ticību?

Raidījumu vada: Tālivaldis Tālbergs – LKR prezidents
Viesi: Jānis Šmits – Luterāņu mācītājs un politiķis;
Ivo Pavlovičs – LELB Pēterupes un Skultes draudžu mācītājs.

Pierakstīja: spektrs.com

Tālivaldis Tālbergs: Vai ir nepieciešama preambula?

Jānis Šmits: Preambula ir nepieciešams mūsu Satversmē. Jau toreiz 1921.gadā saskārās par daudziem jautājumiem un viens no būtiskajiem jautājumiem bija par Dievu. Man šī jaunā versija liekas laba no vienas puses, tādēļ, ka tā nostiprina lietas, kuras daudziem nav skaidras, bet ja mēs runājam par kristīgo ticību un tā saucamo „latviešu dzīvesziņu”, man nav pieņemama viena lieta, kas ir studējis Satversmes vēsturi ir jāzina viena lieta, ka mūsu Satversmes tēvi bija politiķi, mācītāji un viņi gribēja Satversmi iesākt ar vārdiem: „Pateicoties visuvarenajam Dievam, par iegūto Latvijas neatkarību..” Atšķirība ir tāda, ka vecajā versijā, kuru es mēģināju restaurēt 9.Saeimas laikā un kas neguva Saeimas atbalstu ir pateikt to, ka pirmajam ir jābūt atkarībai no.. un tad seko pateicība Dievam par atgūto neatkarību. Bet tagad mēs ierakstam juridiski korekti sastādīto teikumu, bet rezultātā aizmirstam pievienot Dievu. Jā, dzīvesziņa un kristīgās vērtības nenoliedzami mūs ir ietekmējusi, taču šādā formulējumā, tas vairāk šķeļ nevis vieno Latvijas tautu. Un, tad ir jautājums, ko mēs katrs saprotam ar vārdiem kristīgās vērtības? Vai tās ir konservatīvās kristīgās vērtības, vai tās ir liberālās kristīgās vērtības. Tādēļ mans piedāvājums būtu iekļaut Radītāju, jo daudzu valstu konstitūcijās tas ir. Piemēram: Īrijas konstitūcijā ir teikts: „Vissvētākās trīsvienības vārdā no kura visa autoritāte izriet un uz kuru mūsu augstākiem mērķiem jābūt virzītām un visas valsts cilvēku darbiem, mēs Īrijas tauta pazemībā atzīstam visus mūsu pienākumus pret Dievišķo Kungu Jēzu Kristu, kas uzturēja mūsu Tēvus pāri pārbaudījumu gadsimtos.” Grieķija: „Visas Svētās un Vienbūtības un Nedalāmās Trīsvienības vārdā..” Polijā ir tas pats, Amerikai vēl jo vairāk.

Mēs redzam, ka šajos gadījumos ir runa par Dievu kā Personu, bet mēs runājam par vērtībām, tātad vērtības mums ir vajadzīgas, tās mūs ir veidojušas, bet vērtību devējs laikam ir atvaļinājumā.

Tālivaldis Tālbergs: Kur ir tā problēma, trūka ierosinājuma?

Jānis Šmits: Gribu, lai ir skaidrība nav pašreiz iesniegta Satversmes Preambula. Ir viens projekts, kuru sastādījis mūsu cienījamais Levita kungs un tas ir tikai viens no variantiem. Lai tas būtu pieņemts ir nepieciešams piecu deputātu paraksti. Nav vēl iesniegts šāds likumprojekts.

Ivo Pavlovičs: Svarīgi, lai būtu atsauce uz Dievu. Atcerēsimies, ka mūsu Latvijas himna sākas ar vārdiem: „Dievs svētī Latviju!” Tas būtu likumsakarīgi un jēdzīgi, ka preambula sāktos ar tādiem pašiem vārdiem. Simboliski un loģiski. Hierarhiskā secībā un kārtībā.

Tālivaldis Tālbergs: Jaunajā projektā ir otrādi ar šiem vārdiem beidzas preambula. Jautājums ir no kā mums baidīties, ja 60% Latvijā ir kristīgi domājoši. Rr jābūt arī politikai gribai. Bet vai tad mums nav deputātu kristiešu?

Ivo Pavlovičs: Piedalījos kādā diskusijā, kura bija veltījams folklorai. Tajā dtika diskutēts par folkloras nozīmi. Statistikai es lūdzu pacelt roku tiem, kuri ir kristieši, visi pacēla roku izņemot vienu. Redziet, mums ir arī formālā kristietība.

Jānis: Vaina ir jāuzņemas gan vienai, gan otrai pusei. Tāda ir mūsu nacionālā mentalitāte. Citas tautas kristīgo piederību akcentē, piemēram, Īrijā dzīvojošais teiktu, ka viņš ir Īrs-katolis. Tā ir viņu identitāte.

Tālivaldis Tālbergs: Tad mēs esam latvieši-protestanti..

Jānis: Protestējam iespiedušies stūrītī pie ledusskapja. Mēs neesam gatavi uz aktīvu rīcību.

Ivo Pavlovičs: Mūsu Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis bija luterāņu draudzes loceklis un bija arī dievnams, uz kuru viņš ir gājis. Tajā laikā, garīgā latviešu identitāte tika saistāma ar luterāņu draudzi, kurai piederēja vairākums latviešu tautas.

Jānis Šmits: piezīme, ne tikai Kārlis Ulmanis bija kristietis, bet arī prezidents Jānis Čakste. Viņš bija ne tikai luterāņu draudzes pārstāvis, bet arī Jelgavas Svētās Annas draudzes priekšnieks, par ko daudzi varbūt nezin.

Latviskā dzīvesziņa- dievturība?

Tālivaldis Tālbergs: Latviskā dzīvesziņa, ko tas nozīmē?

Ivo Pavlovičs: Vairākās vārdnīcās meklēju „latviskā dzīvesziņa”, bet nevarēju atrast. Google gan atradu, dievturības kontekstā.

Tālivaldis Tālbergs: Jā, es arī paskatījos, tajā atradu dievturību, kuras centrs ir zaltis.

Ivo Pavlovičs: Ir atsauce uz dzejniekiem, tautasdziesmām. Liekas, ka ar vārdu dzīvesziņa ir domāta subjektīva atziņa par viss kaut ko. Bet problēma ir tad, kad to veido kā autentisku avotu. Manuprāt, ka šī termina ieviesēji ir saistāmi ar dievturiem. Ar mērķi pasludināt, ka dievturība ir autentiska latviešu reliģija. Taču dievturības saknes nesniedzas īpaši tālu, tās vadonis Ernests Brastiņš pirmās brīvvalsts laikā pētīja pilskalnus un rakstīja savas pārdomas un radīja dievturu ceroksli jeb dievturu katehismu, kas ir veidots pēc luterāņu katehisma analoģijas. Iekļaujot tajā tās tautasdziesmas, kas viņam likās atbilstošas un pārinterpretējot tās nozīmi akcentējot konkrētus vārdus. Piemēram: klaja nepatika un naids un noraidījums pret kristīgo baznīcu un kristīgām vērtībām. Uzskatāmi Ernests Brastiņš tās tautas dziesmas, kurās ir pieminēts vārds baznīca ievieš jaunu interpretāciju, ka latviešiem baznīca ir bijusi kāds svēts akmens vai birzes, taču noraida tās tautas dziesmas, kurās ir teikts, ka latvietis ir bijis kristīts un kristīgs cilvēks.

Darba dienās ganos gāju

Svētdienās baznīcā

Ganos gāju gavilēt

Baznīcā Dievu lūgt.

Tādas norādes uz kristīgo praksi ir daudz. Problēma ir tā, ka mūsdienās notiek jēdzienu pārdefinēšana vai pārgrupēšana. Korekti sakot latviskā dzīvesziņā pamatā ir folklora. Taču to vienkopus kā Bībeles aptverošo avotu uztvert nevar. Tajā ir nesavienojamas lietas piemēram: rātnās un nerātnās dainas, buramvārdi un lūgšanas. Tās ir tautas dziesmas, kuras var paust galēji pretējus uzskatus.

Tālivaldis Tālbergs: Dzīvesziņa ir pieņēmusi monopoltiesības, kuras centrs ir zalts. Lūk, ja to ieliekam mūsu preambulā un uzskatām, ka tas ir veidojis mūsu garīgo identitāti neņemot vērā, ka dievturība veidojusies 20 gados, tad rodas jautājums, bet kas bijis pirms tam..

Ivo Pavlovičs: Pirms tam bija kristietība.

Tālivaldis Tālbergs: Bet, lūk, to mēs nerēķinām. Piedošanu, bet pa starpai mums ir bijis 50 gadu komunisma laiks, tad to arī liksim iekšā?

Ivo Pavlovičs: Labi, ka komunismu pieminējāt, jo šajā gadījumā ir runa ne tik daudz par folkloras materiālu un garīgo mantojumu, kuru saņēmām no mūsu senčiem, bet mēs atgriežamies pie būtības- folkloras pārinterpretāciju. Lai ieskatītos dziļāk ir jāsaprot, ka folkloras pārinterpretēšana ir notikusi tieši šajos 50 gadu okupācijas laikā, kad kristīgā prakse tika aizliegta, bet folkloras pētījumi notika, tā radot jaunas tautas dziesmas, piemēram, par kolhozniecēm. Tātad šis lauciņš apzināti padomju valsts atbalstīja, finansēja un tas tika rušināts. Visur tika iekodēta Dieva noliegšana. Taču neaizmirsīsim to, kāpēc padomju impērija bija ieinteresēta tajā. Jo ar folkloras palīdzību varēja kultivēt tādas lietas, kā baznīcas noraidīšanu, negatīvu attieksmi pret vāciešiem. Saprotiet nevar noturēt varu ar rupju fizisku militāru spēku. Nepieciešama ideoloģija un lai cilvēki labprātīgi pie šīs varas turētos. Bez ideoloģijas neviena vara nevar pastāvēt. Ideoloģijas princips ir šāds:

Mēs esam jūsu atbrīvotāji dubultā, mēs jūs atbrīvojām no vācu okupācijas un no viņu atnestās ar uguni un zobenu uzspiestās kristīgās ticības.

Šādā kontekstā kultivēt folkloru ar pseidonacionālo apziņu ir ļoti izdevīgi valdošai varai.

Tāpēc jānorobežojas no tik ļoti brīvas interpretāciju, kurai nav sakars ar nacionālo, tautisko, bet gan ir ar subjektīvu domu un brīvu lidojumu ar ezoterisku pieskaņu.

Jānis Šmits: Anna Brigadere teica: „ Kas Dievam pārstāj ticēt tas māņiem ticēt sāk.” Visam ir sava vieta, folklorai krājumos un literatūrā, bet preambula ir juridisks dokuments. Vai šīs lietas ir savienojamas? Tad tādā gadījumā preambulā ir jāraksta, ka latviešu folklora un kristīgā ticība. Bet tad, mums paliks pašiem kauns, kad opozīcijā esošie deputāti šos vārdus- latviešu folklora izvilks ārā un sāks cēlāt, piemēram, kādas izcelsmes ir Lāčplēsis? Jūs sakāt, ka viņš ir varonis, kad saviem bērniem sakāt: „Esi kā Lāčplēsis!”  Bet Lāčplēsis ir dzimis no vīrieša un lāču mātes dzimumsakara. Un tad mēs atbildam, bet tā taču ir folklora. Mums ir arī Spīdolas balva. Tad skan vārdi: „Esi gudra kā Spīdola.” Bet Spīdolas ģenētiskā izcelsme ir tēvs pūķis, māte ragana. Tātad tie ir latviešu tautas tēli, kuri iekļauti latviešu dzīvesziņā un kuru mēs tagad mēģinām savienot ar kristīgām vērtībām? Tāpēc jau Dievu mēs nevaram pieminēt, jo tad nesanāk mums pievienoties modernai mācībai „New Age”, kurā viss ir viens. Taču kristietis var kalpot tikai vienam Kungam. Ja Dievs ir pēdējā vietā, tad mēs nevaram sevi saukt par svētīgu tautu. Svētīga tauta ir tā, kurai Kungs ir par Dievu.

Šogad arī pirmo reizi 18.novembrī es nenoliku ziedus pie mūsu tautas simbola Brīvības pieminekļa, jo tas tika aptīts ar pagāniskiem simboliem un zīmēm. Jo ziedu nolikšana arī ir upura [Dievam]pienešana, šajā gadījumā tā būtu elkdievība.

Ivo Pavlovičs: Ir kristieši, kuri vispār teiktu, ka ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa ir elkdievība. Taču es gribētu Jums pavaicāt, kāda būtu Jūsu reakcija, ja Jūs mani redzētu ar varavīksnes krāsas šallīti ap kaklu?

Tālivaldis Tālbergs: (smaida) Būtu nepieciešams izskaidrot, vai Tu esi… vai nesi…

Ivo Pavlovičs: Bet es neteiktu. Vai arī, ielās izietu ar varavīksnes krāsas lietussargu.

Jānis Šmits: Noasa simbols.

Ivo Pavlovičs: Tu tā saki, jo esi teologs. Padomājiet par to, kādas asociācijas tas izraisa.

Tālivaldis Tālbergs: Kā ir sabojāta šī analoģija..

Ivo Pavlovičs: Jā! Sabojāts ir priekšstats par lietu, kas pēc būtības ir ne tikai šķīsta, bet tā ir arī Dieva apsolījuma zīme. Es teiktu, ka tas ir līdzīgi ar latviešu tautas folkloru. Un bagātīgo folkloras materiālu. Mums kristiešiem ir jārīkojas gudri. Viena lieta ir norobežoties un pateikt, pateicoties tiem pašiem dievturiem, kuri pilnīgi nejēdzīgi nointerpretējuši sākot ar tautasdziesmām, teikām, beidzot ar zīmēm, un pateikt, ka tas viss ir no velna.

Tālivaldis Tālbergs: Latviskums ir no velna..(smejas)

Ivo Pavlovičs: Jā! un atstāt, lai interpretē mūsu tautas dziesmas, zīmes un t.t. Lai jau kristieši norobežojas no visa nacionālā. Otra lieta, tas ceļš, kuru es pats eju, to rasolu šķirot. Redziet, ja mēs kristieši sakām, ka Lāčplēša ordenis ir no velna.. Piekrītu ir jāvelk demarkācijas līnija, bet tas jādara gudri. Jo tad mēs zaudējam dažādas svarīgas lietas. Arī šajā gadījumā, lai mēs nezaudētu latviešu folkloru, kura ir ļoti bagāts. Padomāsim vai tiešām mēs nesaskatām tajās kristīgus motīvus? Tur ir ļoti daudz. Es draudzēs skaidroju, ka mūsu latviskā dzīvesziņa, tādā vārda izpratnē kā mūsu folklora ir veidojusies tiešā un nepastarpinātā kristīgās ticības ietekmē. Un tur ir redzama kristīgā pozitīvā ietekme un iziešana tautā un tur ir redzama arī negatīvā lieta, kad Tēvreize pārveidota par buramvārdiem. Tāpēc tās lietas tautai ir jāskaidro. Manuprāt, runājot par preambulu ir svarīgi teikt skaļi, nepārprotami un bez nekādas tolerances. Dievturībai nav pilnīgi nekāda sakara ar latvisko dzīvesziņu. Tā ir absolūti jauna un tā nav reliģija, bet latents ateisms, jo tur Dievs netiek meklēts. Tur it kā tiek balstīts uz latvisko identitāti, bet ļoti neveiksmīgi. No tā ir jānorobežojas. Ja cilvēkiem rodas priekšstats , ka dievturība un kristietība ir līdzvērtīgas un var pastāvēt līdzās, tad šo pārpratumu vai kļūdu ir jānovērš.

Saeimas deputāti Jānis Dombrava un Kārlis Seržants teic, ka Latvijai jāatsakās no starptautiskajām saistībām un jāatjauno nāvessods par sevišķi smagiem noziegumiem. Savukārt Kristīgā radio prezidents Tālivaldis Tālbergs piebilst, ka nāvessoda atcelšana nav bibliska un tas ir pretrunā ar Svētajiem Rakstiem,-ziņo spektrs.com/kasjauns.lv

Pirms diviem mēnešiem Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar vēl 41 Eiropas Padomes dalībvalstu ārlietu ministru parakstīja kopīgu aicinājumu visām pasaules valstīm atcelt nāvessodu. Tomēr, lai arī Latvijā nāvessods oficiāli ir atcelts vairāk nekā 15 gadus, ir Saeimas politiķi, pie tam gan no pozīcijas, gan opozīcijas, kuri aicina Latvijā atjaunot nāvessodu. Viņiem piebalso arī konservatīvie kristieši, kuri uzskata, ka nāvessoda atcelšana ir pretrunā Bībelei, kurā teikts, ka nāvessods ir Dieva griba.

Nāvessods ir Dieva griba
Nāvessoda atjaunošanu atbalsta arī Latvijas Kristīgā radio prezidents Tālivaldis Tālbergs, kurš aprinkis.lv saka:

„Dievs ļoti skaidri norāda gadījumus, kad ir izpildāms nāvessods. Tas ir Ceturtajā Mozus grāmatā: „Bet, ja kāds kādu ir ar dzelzs priekšmetu tā sitis, ka tas ir miris, tad viņš ir slepkava, un tas lai mirst kā slepkava. Vai, ja kāds kādu sit ar koka priekšmetu, kas tam ir rokā, no kā arī var mirt, un ja viņš tā sit, ka otrs ir miris, tad tāds ir slepkava un sodāms ar nāvi. Vai ja kāds kādu sit ar koka priekšmetu, kas tam ir rokā, no kā arī var mirt, un ja viņš tā sit, ka otrs ir miris, tad tāds ir slepkava un sodāms ar nāvi.

Kā izveidojies priekšstats, ka nevajag nāvessodu? Ļoti vienkārši, Dieva likumu vietā tiek liktas humānisma idejas. Un, ja tā, tad bērnudārzā var ienākt bandīts, noslepkavot gulošus bērnus, bet visai sabiedrībai pret šo noziedznieku ir jāattiecas saudzīgi un humāni. Ja sabiedrība grib dzīvot pēc Dieva likumiem, tad nāvessodam ir jābūt. Patīk vai nepatīk. Melo visi tie mācītāji un garīdznieki, kuri saka, ka nāvessods nav biblisks. Ja cilvēks dzīvo bez Dieva, tad viņš meklēs visādus variantus, kādā veidā nāvessodu atcelt, jo pēc nāves viņam viss ir beidzies.’”

Jānis Dombrava par cilvēkiem, kas nav pelnījuši dzīvot
Viens no tiem, kas atbalsta nāvessoda atjaunošanu, ir Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava. Viņš ir pārliecināts, ka nāvessodu ne tikai vajag atjaunot, bet to ir arī iespējams izdarīt, neraugoties uz tik populārajiem aizbildinājumiem ar starptautiskajām konvencijām un Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām. Turklāt deputāts ir pārliecināts, ka arī Eiropa agri vai vēlu atgriezīsies pie konservatīvām vērtībām un nevainīga cilvēka dzīvību vērtēs augstāk nekā slepkavas cilvēktiesības.

Viņš uzskata, ka „atsevišķos gadījumos, kas ir 100 procenti pierādāmi un kur tiek pārkāptas jebkuras morāli ētiskās normas, nāvessods ir attaisnojams un vienīgais soda veids.”

„Te saskaras cietušā un viņa tuvinieku ciešanas pretstatā varmākas tiesībām. Kā piemēru var minēt Nīderlandes gadījumu, kur persona, kas nākusi no Latvijas, bija pastrādājusi dzimumnoziegumus un to vairākkārt filmējusi. Šķiet, ar 80 mazgadīgiem bērniem. Šāda cilvēka dzīvība nav saglabājama. Bet viņam tika piespriesti tikai 19 gadi cietumā un psihiatriskā ārstēšana. Bet te ir pārkāptas morāli ētiskās normas, vaina ir 100 procenti pierādāma, un tur nav nekāda runa, ka šis cilvēks varētu būt noderīgs sabiedrībai. Viņš ir rīkojies pret sabiedrības interesēm, tās būtiski pārkāpis.

Ja tas ir sērijveida slepkava vai dzimumnoziegumu veicējs, kuru ir grūti raksturot kā cilvēku, absolūti degradējusies persona, tad tas ir attaisnojams soda veids no sabiedrības interešu viedokļa. Arī no tuvinieku viedokļa, ka viņiem tāds nav ar saviem nodokļiem jāuztur,” savu pārliecību argumentē Dombrava.

Viņš uzskata, ka nāvessoda atjaunošana varētu atturēt daļu cilvēku no nozieguma pastrādāšanas. Par pašreiz uz mūžu ieslodzītajiem Dombrava saka: „Uz mūžu ieslodzītos var atbrīvot pēc 25 gadiem, turklāt var notikt bēgšana. Manuprāt, šī persona nav pelnījusi, lai tās dzīvību saglabātu, jo viņš ir dzēsis citu dzīvības, sapostījis citu cilvēku dzīves, turklāt apzināti.

Dombrava stāsta par noziedzniekiem, kuri nav pelnījuši dzīvot: „Šajos jautājumos daudzi cilvēki ir humānisti līdz brīdim, kad tas notiek ar viņiem tuvu cilvēku. Tajā brīdī pazūd šī cilvēka vērtība iepretim upura vērtībai. Man pašam skolas laikā bija gadījums, kad skolas biedrenes māsīca tika nogalināta kopā ar nesen laulāto vīru. Kafejnīcā ienāca narkomāns, kuram bija nepieciešama nauda kārtējai dozai, un nogalināja pārdevēju un šo jauno pāri. Viņa guvums bija tikai daži desmit latu, bet tika dzēstas dzīvības.

Kad redzēju, ka klases biedrene izplūda asarās, mana attieksme vairs nebija neitrāla. Atnāk kaut kāda degradējusies persona, kura kārtējai devai ir gatava noslepkavot. Tāds cilvēks, manuprāt, nav pelnījis dzīvot. Viņš ir pārkāpis to robežu, kur iespējama apžēlošana. Es ticu, ka zaglis var laboties, varbūt arī slepkava, bet, ja cilvēks ir nogalinājis vairākus cilvēkus, vai to darījis atkārtoti, manuprāt, tur tās labošanās iespējas ir izsmeltas.”

„Latvijā atjaunot nāvessodu ir reāli”
Dombrava teic, ka, neskatoties uz ratificētajām starptautiskajām konvencijām, Latvijā tomēr ir visas iespējas atjaunot nāvessodu, bet viegli tas nebūšot: „Viegli tas nebūtu šīs neoliberālās ideoloģijas dēļ, kad morāli degradējušies cilvēki tiek stādīti augstākā vērtībā nekā sabiedrības veselā daļa. Taču domāju, ka pastāv šāda iespēja. Ja Latvijas politiskā vide nolemj vērsties starptautiskās institūcijās, argumentējot, lai visā Eiropā tiek atjaunots nāvessods, tad tas ir reāli.

Varam atteikties no atsevišķām starptautiskām vienošanām, ja Latvijas sabiedrība un politikas elite uzskata, ka nāvessods ir attaisnojams soda veids atsevišķos ļoti smagos noziegumos. Jautājums ir – vai ir politiskā griba.”

Jautāts, vai nāvessodu būtu pelnījis arī kāds, kurš vainojams Zolitūdes traģēdijā, Dombrava atbild: „Es nedomāju, ka par to būtu piespriežams nāvessods, bet kriminālatbildība ar reālu cietumsodu gan. Ja mēs paskatāmies senatnē, tad šīs tradīcijas dažādās kultūrās bija atšķirīgas. Ja arhitekts, būvnieks bija uzcēlis māju, kura sabrūk, vai kurai iegrūst jumts un iet bojā cilvēks, tad šie soda veidi bija dažādās kultūrās atšķirīgi. Bet lielākoties bija paredzēts, ka tad, ja iet bojā kāds tuvinieks, tiek izpildīts nāvessods šī būvnieka tuviniekam, bet, ja dzīvību zaudē pats saimnieks, tad nāvessods pienākas pašam būvniekam. Tas uzlika ļoti augstu pienākumu latiņu ikvienam, kas izvēlējās šādu arodu. Tas ir viens no cēloņiem, kādēļ daudzas celtnes stāv līdz pat šai dienai, jo primārais bija nevis, kā lētāk un ātrāk uzcelt, bet kā uzbūvēt kvalitatīvāk, drošāk un skaistāk. Kad celtnēm cēla kupolus, sijas tika nostiprinātas daudz reižu vairāk nekā bija nepieciešams, lai būtu garantija, ka šī celtne stāvēs nevis divus gadus, kā tagad dod garantiju, bet vairākus simtus gadu.”

Kārlis Seržants: „Nāvessoda atcelšana bija neprāts un muļķība”
Nāvessoda atcelšanu kritizē ar Saemas deputāts Kārlis Seržants, kurš saka, ka šis soda mērs pirmām kārtām jāpiemēro par slepkavība vainu pastiprinošos apstākļos, kur ir divi un vairāk vainu pastiprinošu apstākļu – spīdzināšana, nepilngadīgais, grūtniece, izvarošana. „Šādos gadījumos es nešaubīgi tiesneša vietā dotu nāvessodu,” teic Seržants un piebilst, ka tas bija „neprāts un muļķība”, kad Latvijā atcēla nāvessodu.

Viņš skeptiski raugās uz to, ka Latvijā atkal varētu atjaunot nāvessodu, jo „tagad ir pagājuši gadi, un saprotu, ka atpakaļceļa vairs nav.” „Diemžēl mēs nevaram neko mainīt, lai vai kādi notikumi izraisītu diskusiju. Taču padiskutēt un parunāt par to vajag,” spriež deputāts.

Pēc pārraides Kaspars Dimiters arī mājas lapā nebruks.lv dalījās savās pārdomās: „Jēdziens „Līdzcietības kultūra” jau ļoti smalks, taču saruna, paldies Dievam, pārsmalcināta nesanāca. Lai arī ne vienmēr līdzeni un zinātniski, manuprāt, svarīgāko ieskicēt abi ar raidījuma vadītāju Tālivaldi Tālbergu paguvām.”

Kaspars Dimiters aicina ieklausīties diskusijā, jo ir vairāk kā pēdējais laiks mūsu valstī vēl saglābt glābjamo. Dziesminieks stāsta: „Protams, nopietni un ļoti izvērtējot globālās konfrontācijas straujo gaitu, kurā Krievija vienīgā sevi pozicionē kā tradicionālo, kristīgo, cilvēcisko vērtību aizstāvētājvalsti.”

Kaspars Dimiters „Atklātā diskusijā” pieminēja praktisku Krievijas piemēru: „Pieņemtais likums par homoseksuālisma propagandas aizliegumu un vakar G20 sammitā negaidīti konkrēti un drosmīgi paustā Putina nostāja pret ASV kā globusa žandarmu, ir nopietns pavērsiena brīdis pasaules vēsturē. Kurā pusē nostāsies mūsu valsti glābt gribošie? Vai liberālfašisma sodomizēto, finansu noziedznieku/falšas naudas drukātāju nozombēto pusē, vai tomēr vēl veselo saprātu nezaudējušās Krievijas pusē?”

Kaspars Dimiters arī stāsta par to, ka daudzi Latvijā dzīvojošie baidās nostāties Krievijas pusē šajā jautājumā, taču dziesminieks mudina izvērtēt notiekošo no citas puses: „ Pēdējie ir ne tikai mūsu tuvākie kaimiņi, bet iespējamie vistuvākie sabiedrotie. Un ne tikai pusmiljons pilsoņu, bet arī 300 000 nepilsoņu, tātad, milzu armija. Lai šo visu neparasto saprastu, nāksies ārstēties no politisko nacionālistu un politisko šovinistu radītajiem sabiedrību šķeļošajiem mītiem. Šobrīd tie apkalpo vienīgi globusa žandarma, falšās naudas drukātāja un sodomizatora ASV inereses.”

Kaspars brīdina, kamēr Latvija pieturās pie saukļa “Krievi nāk!” tikmēr tiek palaista garām Latvijas okupācija, proti, sodomizācijas un vēl baisākas mūsu bērnu samaitātības propagandas divīzijas.

Kristiešu atbildība

Kaspars Dimiters ar raidījuma „Atklātā diskusija” vadītāju Tālivaldi Tālbergu dalījās pārdomās par Latvijas kristiešu kūtrumu dotajā jautājumā. Dziesminieks atklāti teica, ka Latvijas draudžu ganu, kā arī bīskapu sprediķos un uzrunās nav izjūtama nekāda pretestība jaunajām izvirtušajām tendencēm, kuras gāžas kā lavīna Latvijas valstī. Viņš neredz, ka garīdzniekus rūpētu sava tauta, Latvijas ģimenes vai mūsu bērnu liktenis līdz asins liecinieku ticības līmenim. Bībelē stāstīts par asins lieciniekiem, kurus Kaspars stāda priekšā kā uzskatāmu piemēru. Nērons lika upurēt vīraka graudiņu, bet kristieši neupurēja, viņi izvēlējās asins liecinieku nāvi. Nērona ābeļdārzā tos piesēja un aizdedzināja kā lāpas. Bet mēs šodienas kristieši Latvijā dienu dienā upurējam savus bērnus uz Nērona altāra. Tā ir izglītības sistēma, (genderisma un homoseksuālā propaganda) kurā mēs atdodam savus bērnus. Kaspars Dimiters uzskata, ka visvainīgākie Latvijā ir kristiešu vairākums, kuri pieļauj šāda upura nešanu.

Taču raidījuma vadītājs apelēja arī ar uzskatāmiem statistikas datiem pēc kuras vadoties Latvijā esot pusotra miljona kristīgi domājošie. Kaspars pievienojas domai, ka Latvijā ir daudz formālu kristiešu, bet maz tie, kuri saprot, jo Bībelē ir teikts – „Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.” (Mat. 13:12) Kaspars brīdina, ja mēs neattapsimies, tad būs atņemts arī tas mazumiņš, kas ir dots.

Tālivaldis Tālbergs pievieno vēl kādu problēmu kristīgā vidē. Par to, ka kristieši aizmirst savu misiju – būt par lieciniekiem. Pārraides vadītājs dalās ar praktiskiem piemēriem atskatoties pagātnē, ka Neirona laikā nevarēja runāt, bet šodien mēs esam brīvi un varam runāt, bet klusējam, piemēram, akcijas „Viens no mums” http://www.oneofus.eu/lv/ parakstu vākšanā, par kuru jākaunas, jo nespējam savākt pietiekošu skaitu parakstu, lai iestātos „Par dzīvību.”

No rīta līdz vakaram mūsu ausīs skan vārdi. Mēs paši runājam, citi mums ko stāsta, fonā skan radio, ir ieslēgts televizors vai video.

Nepārtraukta vārdu plūsma notrulina uztveri, un mūsos ieplūst informācija, ko nepiefiksējam, bet kas turpina darboties un ietekmē dzīvi. 

Vārdam ir milzīgs spēks

“Presi, radio un televīziju pamatoti dēvē par ceturto varu, jo masu informācijas līdzekļiem ir milzīga ietekme uz cilvēku. Pateiktam vārdam ir ļoti liels spēks, jo Dievs radīja pasauli, ne jau urbjot un zāģējot, bet pasakot vārdu. Masu medijiem ir jāapzinās, ka tie nav vienkāršs izklaides līdzeklis, kas kaut ko pastāsta vai atstāsta. Visi, kuri strādā masu informācijas līdzekļos, ir atbildīgi par to, uz kurieni ved savus lasītājus, klausītājus un skatītājus. Arī Latvijas Kristīgais radio (LKR).
LKR ir neatkarīga radiostacija. Tas nozīmē, ka neesam kādas partijas vai konfesijas pakļautībā, bet tajā pašā laikā visi ir laipni aicināti nākt, diskutēt un izteikt savu viedokli. Ir situācijas, kad raidījumos, kurus vadu, kļūstu neiecietīgs, ja viesi saka to, kas nesaskan ar Dieva Vārdu – Bībeli. Klausītāji dažkārt to uztver kā vēršanos pret konkrēto cilvēku, bet patiesībā tā ir nebiblisku atziņu noraidīšana. LKR uzdevums nav atspoguļot viedokļu daudzveidību, bet atgādināt par Dieva principiem un Viņa nodomu cilvēka dzīvē.

Dzīvojam, ignorējot Dieva principus

Lielākā daļa mūsu valsts iedzīvotāju sevi uzskata par kristiešiem, tāpēc pamatots ir jautājums, kāpēc tik bieži ignorējam Dieva principus un piedzīvojam vilšanos? Pasaulē ir ļoti daudz tautu, kurām nav savas valsts, bet latviešiem ir. Pirms divdesmit diviem gadiem Dievs mums deva iespēju atgūt zaudēto brīvību, robežas, nacionālo valūtu, himnu, karogu. Diemžēl jāsecina, ka esam ļoti vieglprātīgi rīkojušies ar visu to, ko patiesībā Dievs mums uzdāvināja. Latvija ir pārdota par nodevības grašiem, un tauta dzīvo maldos bez Patiesības atziņas. Tas rada apstākļus, kuros viegli pieņemt svešas mācības un morāles principus.

Kad dzīvojām tā sauktajos treknajos gados, bieži aicināju: “Mīļie draugi, lūdzu, neņemiet kredītus! Kredīts nav Biblisks princips.” Daudzi neklausīja, bet sekoja ciniskajam reklāmas piedāvājumam – “Kredīts tavam sirdsmieram” un nepamanīja, ka aiz cerībām pilnā solījuma stāv slazda valgs, kas cilvēkus padarīja par bankas vergiem uz daudziem gadiem, varbūt pat uz visu mūžu… Patiesībā, VISI Latvijas iedzīvotāji ir parāda verdzībā, jo 2012. gadā Latvijas kopējais parāds sasniedza jau vairāk nekā 5,6 miljardus latus, un, ja šo aizņēmumu sadala uz visiem iedzīvotājiem, katra iedzīvotāja parāds ir 2500 latu. Gudrais Sālamans saka: “Kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu.” (Sal. pam. 22:7)
Labi, nebijām modri un kļūdījāmies finanšu jautājumos, jo ilgus gadus dzīvojām PSRS okupācijā, kur vienīgo pieredzi līzingā varēja gūt trīs litru bankā vai valsts krājkasē. Bet kā ir ar garīgo dzīvi?
Uz Latviju netraucēti brauc Dalailama ar savu svētību. Arī grieķu izcelsmes praviete Vassula latviešu valodā izdod savus svētos rakstus ar viltus mīlestības vēstulēm no Dieva. Pat uz skolēnu dziesmu svētkiem brauc Tibetas budistu mūki ar saviem padomiem, kā veidot mandalas, kas pamatā ir okultisms.

“Likteņdārza” nozīme

Kā gadsimta projekts tautai tiek piedāvāts “Likteņdārzs”. Šī jaunā tautas svētvieta tiek veidota pēc dzenbudistu priestera un arhitekta projekta. Diemžēl pat kristieši ir gatavi vest akmeņus uz Zaķusalu pie TV ēkas, lai vēlāk tos nogādātu “Likteņdārzā” kādas dvēseles piemiņai.

Ļaudis, kam jūs ticat? Dieva Vārds saka, ka dievbijīga dvēsele nonāk pie Dieva. Neviena dvēsele, kas uzticējusies Dievam, neklejo pa pasauli. Dvēselēm nav vajadzīgs “Likteņdārzs!” Bet labticīgā latviešu tauta veido dārzu, kur sešsimt tūkstoši dvēseļu varētu rast patvērumu koku zaros un plaukstošajās puķēs. Tāda ir šī projekta sākotnējā koncepcija. Vai jūs zināt, ka šī dārza centrā tiks nolikts ziedojumu jeb upuru akmens kā altāris, uz kura varēs likt sveces, puķes un ziedojumus?

Par ziedojumiem. Esiet uzmanīgi, kad pērkat maizi. Pievērsiet uzmanību iepakojumam, vai uz tā nav uzlīme, kurā rakstīts, ka daļa no maizes cenas tiks ziedota “Likteņdārza” atbalstam. SIA “Fazer Latvija” sāk sociālu projektu, kura laikā 1 santīms no katra nopirktā “Druvas” “Saimnieka” maizes kukulīša tiks ziedots “Likteņdārza” Skatu terases pamatu būvniecībai.

No garīgā aspekta “Likteņdārzs” ir kapa vieta mūsu valstij. Skan skarbi, bet tā ir patiesība, jo, ja dziedam valsts himnu ar lūgšanas vārdiem: “Dievs, svētī Latviju!”, tad laikam arī uz mums attiecas Dieva pavēle: “Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” (2.Moz. 20:3) Tomēr latviešu tauta, dzīvodama zem hipnozes vārdiem “Mēs esam diženi! Mēs esam vareni!”, turpina demonstrēt savu cietpaurību un lepnību.

Rituāls XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos

Kā pagānisma dievību iedzīvināšanas kulminācija Latvijā būs XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, kas norisināsies no 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Pēc svētku galvenā režisora Uģa Brikmaņa ieceres “Svētku nedēļai ir jākļūst par nāciju visaptverošu rituālu, kas atjaunina latvisko kultūrapziņu un nostiprina latviskās kultūras jaunradīšanu kā mūsu patības pamatu,” lasām citātā no Dziesmu svētku mājaslapas.

Lai šis rituāls patiešām kļūtu par tādu, kas aptver visu nāciju, ikviens tiek aicināts iedziedāt savu Dziesmu un deju svētku zīmi. “Skaņu augstuma, dinamikas gradāciju un latvju rakstu zīmju digitālais vijums veidojas, dziedot kādu no interneta vietnē piedāvātajām 13 tautasdziesmām vai pašu izvēlētu “brīvo” dziesmu, kamēr īpaši izstrādāts datora algoritms analizē skanējuma tonalitāti un konkrētos brīžos piešķir vainagam atbilstošu zīmju loku. Savu zīmi iespējams radīt, dziedot vai spēlējot individuāli, ansamblī vai lielākā kolektīvā jebkurā pasaules vietā, kur ir pieejams dators un internets. Visas iedziedātās zīmes tiek saglabātas un tiks lietotas kā Noslēguma koncerta noformējuma elementi.”
Lūk,piemērs, kā tas izskatās -

Pirmajā brīdī tas liekas interesanti, bet paskatīsimies, uz ko mēs tiekam aicināti. Britu antropologs Viktors Tērners (Victor Witter Turne), kurš pazīstams galvenokārt kā rituālu pētnieks, rituālu definēja kā “…uzvedību, kas saistīta ar ticību mistiskām būtnēm vai spēkiem… Vismazākā rituāla vienība ir simbols” (The Forest of Symbols, 1967). Kā Dziesmu svētku projekta autori paskaidro, katra zīme vai simbols atbilst kādai no septiņām notīm.

- DO – DIEVA ZĪME –  apzīmē debesu jumu, vīrišķo spēku, gaismu, tiekšanos uz augšu. Latviešu mitologījā par vecāko gaismas kulta dievību uzskata debesis.

- RE – MĀRAS ZĪME – Māra ir materiālās pasaules dieve, sieviešu aizstāve, auglības devēja un arī zemes un pazemes valstības pārvaldniece. Šī zīme piešķir pamatīgumu, drošību, saistību ar dabas un zemes spēkiem.

- MI – LAIMAS SLOTIŅA – zīmei piemīt līdzība ar putna spalvu, liekot domāt ka tā saglabājusies no laikiem, kad tika pielūgti dzīvnieki. Putns agrāk ir bijis dvēseles simbols, un Laima tiek uzskatīta par dvēseles sargātāju.

- FA – SAULES ZĪME – Saule ir mūžigās kustības un dzīvības simbols. Saule ir visa redzētāja un zinātāja.

- SOL – AUSTRAS KOKS arī SAULES KOKS – sargā dzimtu, ģimeni. Lietotāju savieno ar Dievu, dod spēku un padomu.

- LA – LAIMAS ZĪME – cilvēka mūža licēja Laima folklorā tiek tēlota kā būtne, kas izvēlas katram no mums likteni, pārrauga mūža gājumu.

- SI – JĀŅA ZĪME – tā parāda, ka Saule pakāpusies visaugstākā Debess kalna galā vasaras Saulstāvju dienas vidū, tieši pusdienlaikā, kā arī atveido Jāņuguni, kas deg stabā, kalna galā. Saule sasniedz gaisa vidu un tur līgo.

Līdz 30. aprīlim jau bija iedziedātas 22 443 zīmes! Un cik no tām iedziedāja kristieši? Daudzi sacīs, bet mūs neviens par to nebrīdināja! Tā ir patiesība, jo tie, kam to vajadzētu darīt, iespējams, gatavojas Ekumēniskam dievkalpojumam, kas notiks 30. jūnijā plkst. 11:00 Evaņģēliski Luteriskajā Doma baznīcā… Tas nozīmē, ka nāciju aptverošais rituāls, kas iecerēts, lai nostiprinātu latviskās kultūras jaunradīšanu kā mūsu patības pamatu – sāksies baznīcā!

Par to domājot, pārņem baiļu trīsas. Vai tiešām kā svētku rota dievnamā tiks ienesta Dziesmu svētku simbolika, kas šogad ir veidota no pagāniskās kultūras dievību zīmēm? Vai tiešām zem šī karoga sapulcēsies visu konfesiju arhibīskapi, bīskapi, priesteri, mācītāji… lai ar svētību vārdiem atlaistu tautu uz septiņdienu dancošanu zem pagānu dievu simboliem?

Vēlos jautāt tos pašus jautājumus, kurus apustulis Pāvils jautāja draudzei Korintā:
“Kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību?
Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo?
Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem?”
Pareizi saka gudrais Salamans “Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā”. Bīstams ir fakts, ka par to visu klusē garīgie līderi Latvijā!

Kā “mierinājumu” varu sacīt, ka ne tikai pie mums tā notiek. Amerikā arvien populārāks kļūst jēdziens KRISLAMS, jauna tipa reliģija, kurā apvienojas kristieši ar musulmaņiem. Bet Zviedrijā kristieši kopā ar musulmaņiem jau ir uzcēluši baznīcu un lepojas, ka tajā zem viena jumta var pielūgt vienu dievu. Rodas jautājums: “Kādu dievu jūs pielūdzat? Islams neatzīst Jēzu Kristu kā Dieva Dēlu, bet tikai kā vienu no praviešiem. Bet Jēzus saka: “Es ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa 14:6) Ja kāds saka, ka kristieši pielūdz to pašu Dievu, ko citās reliģijās, tad tāds cilvēks Jēzu Kristu padara par meli!

Manis minētie piemēri var notikt tikai tādēļ, ka kristīgā baznīca ir pazaudējusi savu stingro mugurkaulu, un nestāv uz klints, kas ir Dieva Vārds. Gribēdama būt moderna, tā zaudējusi zemes sāls un Patiesības gaismas nesējas būtību. Kārdinājums sēdēt kopā ar visiem pie viena galda liek būt liberāliem, un līdz ar to Dieva Vārds, kā abpusēji griezīgs zobens, būs jānoliek kā eksponāts, kuru tauta varēs apskatīt muzeju un nu jau arī baznīcu naktīs.

Kristīgā baznīca nav pamanījusi, ka tajā ir sākusies apostāze. Par to savā laikā tika brīdināta Laodiķejas draudze: ”Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes.
Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails.” (Atkl. 3:15 – 17)

Vai Latvija ir svētīta?

Ja Dieva Vārds nav autoritāte, tad cilvēks sāk maldīties, līdz viņš nespēj atšķirt savu labo roku no kreisās. Tas pats notiek arī ar valsti, ja tās vadītāji negrib ievērot Dieva principus un savus likumus balsta uz līdztiesības, tolerances un iecietības idejām. Tad ar labiem nodomiem tiek bruģēts ceļš uz elli. Ieliekot savas dzīves centrā cilvēktiesības, cilvēks kļūst par Dieva ienaidnieku.
Mums saka, lai esam iecietīgi. Nu kā ar veselu saprātu var būt iecietīgs pret tik absurdu ideju, ka neviens nepiedzimst par vīrieti vai sievieti, bet dzīves laikā veidojas un pats pieņem lēmumu, kas viņš grib būt? Tad jau Darvina mācība bija daudz loģiskāka! Kā mēs varam būt iecietīgi pret tādām cilvēku idejām, kuras jau bērnudārzos un skolās ar viltīgām metodēm tiek mācītas mūsu bērniem, un izkropļo ģimenes modeli, kā sākotnēji Dievs to ir radījis? Kāda tolerance var būt pret viendzimuma seksuālām attiecībām, ja šī iemesla dēļ Sodomu un Gomoru Dievs iznīcināja ar uguni? Pret ko lai esam toleranti? Pret grēku? Kā var akceptēt viendzimuma laulības, ja Bībele saka, ka laulība ir VIENĪGI UN TIKAI starp vīrieti un sievieti? Un Dievs savā Vārdā saka vēl ko – “ja tu to darīsi, Es iznīcināšu ne tikai tevi, bet arī tavu zemi un tavu valsti. Es ar dusmām un atriebēja bargumu piemeklēšu visas tautas, kuras nav gribējušas būt paklausīgas.” (Mihas 5:14)
Es nevēlos, lai Dievs iznīcina Latviju! Diemžēl Latvija šobrīd vārda tiešā nozīmē tiek grūsta totālā iznīcībā. Pusmiljons Latvijas iedzīvotāju jau ir izbraukuši no valsts. Ar abortiem turpina nogalināt nedzimušus bērnus. Divu gadu laikā ar bāriņtiesas lēmumu no ģimenēm ir izņemti 3,5 tūkstoši bērnu! Pašnāvību skaits ar katru gadu pieaug. Strauji samazinās dzimstība. Mūsu tēvi un mātes mirst nabadzībā un badā. Sakiet, lūdzu, vai to mēs varam saukt par Dieva svētītu zemi?

Esam ļoti nopietnas izvēles priekšā

Daudz laika tiek tērēts diskutējot par latu un eiro, bet patiesībā situācija ir daudz nopietnāka. Pasaulē skaidras naudas aprite strauji samazinās. Zviedrijā norēķini skaidrā naudā veido vien 3 % valsts ekonomikas, salīdzinot ar 9 % pārējā eirozonā un 7 % ASV, liecina “Bank of International Settlements” apkopotie dati. Tas nozīmē, ka pavisam tuvu ir laiks, kas aprakstīts Bībelē, Atklāsmes grāmatā, 13. un 14. nodaļā.
ASV jau ir stājies spēkā prezidenta Obamas izsludinātais obligātais veselības apdrošināšanas likums (H.R. 3200 section 2521, Pg. 1001, paragraph 1.), kura ietvaros ir paredzēts visiem ASV iedzīvotājiem piešķirt RFID (Radio-frequency identification device) ierīci, kurā tiktu glabāta cilvēka veselības vēsture. Šo ierīci ir iespējams piesaistīt pie jūsu bankas konta, personas dokumentiem, kā arī jebkurā brīdī noteikt jūsu atrašanās vietu.

Tas nozīmē – nekāda personīgā dzīve. Totāla kontrole. Minētajā likumā šo ierīci ir paredzēts implantēt zem ādas. Pagaidām tas ir Amerikā, un mums šķiet, ka tas mūs neskars. Tomēr atcerēsimies, ka dzīvojam globalizācijas laikmetā, kur valda vienīgais bauslis – tev būs būt kā visiem.
Jautājums ir, cik kristiešu zina un saprot, kā rīkoties, ja arī Latvijā ar tikpat viltīgām metodēm tiktu ieviesta totālā kontrole, un ar likuma spēku liktu pieņemt šo jauno identifikācijas zīmi? Esmu pārliecināts, ka liela daļa sacītu: “Jā”, jo ne paši ir lasījuši, ne arī kāds viņus ir brīdinājis par sekām.

Dieva Vārds ļoti skaidri un stingri brīdina - ”Ja kas pielūdz zvēru vai viņa tēlu un pieņem zīmi uz savas pieres vai savas rokas, tam būs arī jādzer Dieva dusmu vīns neatšķaidīts, kas ieliets Viņa bardzības kausā, un tam būs jācieš mokas ugunī un sērā svēto eņģeļu un Jēra priekšā. Un viņu mocību dūmi celsies augšup mūžu mūžos; un nebūs miera ne dienu, ne nakti tiem, kas pielūdz zvēru un viņa tēlu un pieņem viņa vārda zīmi. Šeit vajadzīga svēto izturība, kas tur Dieva baušļus un Jēzus liecību.” (Atklāsmes grāmata 14:9-12)

Valdošie spēki pasaulē kā vēl nekad dara visu, lai Dieva ieliktie principi tiktu iznīcināti. Kāpēc? Tāpēc, ka tie traucē ieviest Jauno Pasaules Kārtību (New World Order). Kārtību, kurā valdīs dēmoniska diktatūra jeb totalitārisms. Pravietis Daniēls par šo laiku ir sacījis tā: “Tad nāks bēdu laiki, kādi vēl nav bijuši, kamēr vien dzīvo tautas…” (Daniēla 1:1) Tādēļ ir ļoti svarīgi steidzīgi pieņemt lēmumu, kurā pusē būt – ar Kristu jeb ar Jauno Pasaules Kārtību? Nav iespējams kalpot diviem kungiem!
Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: “Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis.”

Tad “izejiet no viņu vidus un nošķirieties no tiem”, saka Tas Kungs, un “neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu”. “Tad Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsit Man par dēliem un meitām,” saka Tas Kungs, Visuvaldītājs.” (2. Korintiešu 6:16-18)

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs jautāja vai ir konkrēti formulēts, ko nozīmē vārdi „naida runa”? Atbildot spektrs.com pārstāve secina, ka „naida runa” dažādi tiek interpretēta un vispārināta.

LKR prezidents interesējās par to, kā šis likums strādā ārvalstīs. Spektrs.com redaktore minēja spilgtu piemēru, ka dažos ASV štatos Bībeles mācība ir pielīdzināta „naida runai”. Marlēna brīdina, ka runa nav tikai par „naida runas” ietveršanu 78.pantā, bet arī dažādas izglītojošās programmas, kas tām seko. LKR prezidents arī minēja uzskatāmus piemērus. Norvēģijā ir atļauts precēties ar kazu. Beļģijā 1981. gadā pieņemts likums par vēršanos pret rasismu un ksenofobiju. Dānijas krimināllikumā 160b ir ieviesta „naida runa” kurā pieminētas, „seksuālās minoritātes”. Francijā preses likumā aizliegtas publikācijas, kas satur „naida runu” pret „seksuālās orientācijas”. LKR prezidents secina, ka modelis visur apmēram ir vienāds. Tālivaldis Tālbergs uzskata, ka „seksuālās minoritātes” slēpjas aiz vājākām grupām. Tas LKR prezidentam atgādinot kara laikus, kad krustugunīs priekšā izvietoja bērnus, sievietes un vecos cilvēkus un „memļaki” slēpās aiz viņu mugurām.”-teica LKR prezidents.

VIDEO

Līdz ar gada laika maiņu un rudens iestāšanos arī draudzē Prieka Vēsts ir sācies jauns darba cēliens. Ir nosvinēti 18 gadi, apkopots līdz šim paveiktais un saņemts jauns aicinājums un spēks no Dieva, lai dotos sasniegt vēl nebijušas uzvaras!

Trīs dienas, no 26. līdz 28. septembrim, draudzē Prieka Vēsts atskanēja skaļas dziesmas, prieka saucieni, dejas un līksmība, lai pienestu pateicību Tam Kungam par to, kā Viņš mūs vadījis šos 18 gadus.  

Fokuss – cilvēki

Atskatoties uz paveikto, liela daļa draudzes enerģijas šo gadu laikā tika veltīta nama celtniecībai, kas nu ir pabeigts. Atcerēties to, kā ēka, kas sākotnēji tika paredzēta kara draudiem, pārtapa par Dieva namu, mums palīdzēja dokumentālā filma, kā arī nupat iznākušais draudzes jubilejas žurnāls „No stipriem pamatiem uz zvaigznēm”.

Līdz ar galvenās ēkas pabeigšanu draudzei ir atjaunojies galvenais fokuss – cilvēki! Jo tagad, pēc nama nodošanas, šim mērķim ir iespējams veltīt daudz lielāku enerģiju un rūpes. Kā minēja mācītājs Eds Vaiss, Dievs nekad nedotu šādu namu, ja viņa mērķis nebūtu, lai tas tiktu piepildīts!

Visas konferences garumā tika saņemta spēcīga vēsts no dažādiem Dieva vīriem. Piektdien konferences atklāšanas dievkalpojumā draudzi uzrunāja Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Jānis Ozolinkēvičs, novēlot, lai mūsu draudze kļūst par Dzīvā Ūdens avotu, kas ved cilvēku dvēseles uz mūžīgo dzīvību.

Kas rūp Dievam?

Šajā vakarā ar svarīgu vēsti dalījās mācītājs no Baltkrievijas Vjačeslavs Gončarenko. Viņš aicināja katram draudzes loceklim nebūt bērna prātā Dieva lietās, bet kļūt nobriedušam domāšanā un attieksmē. Viņš arī atklāja, ka Dievam rūp tas, lai kristieši no vienkārši ticīgajiem kļūtu par uzticamiem kalpotājiem, jo tikai tā var aizsniegt citus cilvēkus, lai viņiem palīdzētu. Dievs grib, lai viņa draudzē kalpo visi 100%, nevis tikai viens no katriem pieciem draudzes locekļiem.

V. Gončarenko: „Dažiem ir daudz talantu, bet slikts raksturs. Tas ir jāmaina. Nav vairs laika grēkam un svārstībām. Ja gribam būt Jēzus Kristus kalpotāji, jābeidz meklēt tikai savs labumu. Mums jākļūst briedušiem. Mēs nevaram teikt – ko tu man vari dot, bet gan – ko es Tev, Jēzu, varu dot? Tas ir jauns līmenis! Kad kalpošanā iesaistīsies visi, draudzes darbs pārsniegs pat mūsu drosmīgākos sapņus!”

Arī mūsu mācītāja Viļņa Gleškes svētruna bija spēcīgs satricinājums uzskatu sistēmai par bagātības patieso vērtību, atgādinot, ka ir vismaz desmit lietas, kas ir svarīgākas par to. Spilgts piemērs bija viņam līdzi paņemtais ķieģelis, kas šajā gadījumā simbolizēja zelta stieni, kas debesīs izrādītos vien nieka bruģakmens, jo, kā vēsta Bībele, debesīs ielas ir no zelta.

Mācītājs uzsvēra, ka īstā bagātība ir cilvēku dvēseles.

V. Gleške: „Jēzus dabūja cilvēkus, kad Viņš viņiem deva kaut ko. Stipriniet viņus, mīliet viņus, un jūs viņus iegūsiet debesu valstībai. Mēs neesam šeit, lai no pasaules kaut ko paņemtu, bet pasaulei dotu. Ja es došu, vai es būšu bagātāks? Vai man viss jāatdod? Sāc ar mazumiņu! Atrodi katrā to, ko viņam vajag! Un iedod viņam to Kristus Vārda motivēts, un tajā brīdī viņš ir tavs!”  

SESTDIENA

Asinis un dinozauri

Pēc šāda Vārda bija prieks, ka sestdienas rītā mums bija iespēja kādam palīdzēt. Pie mūsu nama bija piestājis Valsts Asins Donoru centra autobuss, kurā nodot asinis un tādejādi glābt kāda dzīvību varēja katrs drosminieks. Šo iespēju izmantoja 40 draudzes locekļi.

Interesanti notikumi no rīta risinājās arī draudzes iekštelpās. Zinātnieks Roberts Paeglis (video) sniedza lekciju par kreacionismu, atklājot to, ka cilvēkiem vēl aizvien ir tendence domāt mitoloģiski, piemēram, uzskatīt, ka dinozauri bijuši plēsīgi zvēri, kaut patiesībā tie ir itin labi spējuši pastāvēt līdzās cilvēkiem un nenodarīt nekādu ļaunumu, jo kā liecina jaunākie zinātniskie pētījumi, viņi ir bijuši maitēdāji.

Kulminācija – saņem DIVKĀRT!

Uzstāties pēc šādas zinātniskas lekcijas būtu izaicinājums katram, bet uzņēmējam Ērikam Kudlim tas izdevās lieliski. Viņa kalpošanas laikā draudzes konference negaidīti sasniedza kulmināciju.

Vēsts bija kodolīga: līdzīgi kā Elija apmetni, kas simbolizēja svaidījumu, uzmeta Elīsam, un viņam bija jāpieņem lēmums, ko no šī brīža darīt – palikt tur, kur ir labs stāvoklis un panākumi, vai doties tālāk – nezināmajā, tā arī pār mūsu draudzi ir nonākusi Dieva mantija, jauns svaidījums, un mūsu izvēle ir to pieņemt vai nē.

Ē. Kudlis: „Varbūt tas, kas notiek Prieka Vēstī, ir jau ļoti labi – jūs „arat ar 12 vēršiem”. Lietas izdodas labi. Bet es redzu mantiju, kas ir pār visu šo namu un kas ir pat pāri šī nama robežām. Tas ir svaidījums. Es ticu, ka Dievs saka to pašu. Prieka Vēsts – Man ir jauna mantija, Man ir jauns svaidījums, vai jūs to gribat? Es neuzspiežu to jums. Tā ir jūsu izvēle. Ko jūs gribat? Mācītāj Vilni, Līga, Prieka Vēsts, ko jūs gribat? Tā nav pavēle, tas ir piedāvājums!”

Kādu izvēli šī piedāvājuma priekšā izdara Prieka Vēsts kā draudze, apliecina mācītāja Viļņa simboliskais akts – visu priekšā saplēšot savu žaketi, lai tādejādi atstātu līdz šim piedzīvoto un no Dieva saņemtu jaunu svaidījumu un spēku iet tālāk jaunajā! Ticam, ka šis dievkalpojums bija pagrieziena punkts draudzei kopumā.

Citi sestdienas labumi

Pēcpusdienā konferences dalībnieki varēja piedalīties kādā no trim darba grupām. Vienu no tām vadīja mīms Stīvs Murrejs, skolojot jaunus pantomīmas meistarus. Otru grupu vadīja Debija Vaisa, kalpojot sievietēm, savukārt trešo grupu vadīja uzņēmējs Ēriks Kudlis, atklājot 7 atslēgas, kas atver durvis uz finansiālu uzplaukumu.

Bet sestdienas vakarā notika svinīgs pasākums, kurā ar sirsnīgiem sveicieniem dalījās gan draudzes mācītājs, gan draudzes locekļi, gan sanākušie viesi.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, novērtējot draudzes darbu, raksta: „Draudze „Prieka Vēsts” ir spilgta mūsdienu liecība kristīgu cilvēku vīzijai un Dieva svētībai. Savos 18 darbības gados „Prieka Vēsts” ir ierakstījusi savu vārdu ne tikai atjaunotās Latvijas vēsturē, bet, kas ir vēl svarīgāk – daudzu jo daudzu cilvēku sirdīs, kas šajā draudzē ir piedzīvojuši Dieva mīlestību un kļuvuši par Kristus sekotājiem. Sasniedzot pilngadības slieksni, draudze „Prieka Vēsts” ir paveikusi daudz vairāk nekā visa cilvēka mūža gājumā. Tā ir skaitliski izaugusi par vienu no lielākajām draudzēm Latvijā. Ir uzcelts plašs, glīts dievnams. Darbojas skola. Tiek īstenotas sociālās programmas. Taču pats galvenais, ka draudze „Prieka Vēsts” ir zemes sāls un pasaules gaisma. To arī novēlu saglabāt!”

Atzinīgus vārdus par draudzes darbu teica arī Latvijas Kristīgā radio prezidents Tālivaldis Tālbergs, kā dāvanu svētkos pasniedzot 18 raidījumu „No spožuma uz spožumu” bezmaksas translāciju LKR ēterā.

Šajā vakarā mums bija iespējams baudīt arī mīma Stīva Murreja uzstāšanos. Var tikai apbrīnot, cik katrā no komiskajiem uzvedumiem bija dziļa un aizkustinoša vēsts, kas liek smiekliem vīties ar asarām.

Kā aktivizēt svaidījumu?

Vakara dievkalpojumā sludinātājs mācītājs Eds Vaiss, precizējot, ka svaidījuma mantija dota ne vien draudzei, bet katram tās loceklim individuāli, un tā ir katra personīga izvēle to pieņemt vai nē. Viņš arī atklāja trīs svarīgus punktus, kā aktivizēt šo svaidījumu:

1) atstāt to, kas kavē veidot attiecības ar Dievu un kalpot;

2) mācīties dzīvot pateicībā un priekā, neraugoties uz rūpēm un grūtībām, jo tur ir apslēpts mūsu spēks;

3) iemācīties mīlēt cīņas.

Kā iegūt prieku?

Savukārt mācītājs Vjačeslavs Gončarenko šajā vakarā atklāja to, kā iegūt prieku, dzīvojot ar Dievu:

1) vienmēr atcerēties un priecāties par to, ka mums pieder glābšana un mūžīgā dzīvība;

2) nebēdāties un neizsamist, jo Tā Kunga prieks ir mūsu patvērums;

3) praktizēt radošu dzīvi un darīt labu citiem.

Savas kalpošanas laikā V. Gončarenko dalījās ar redzējumu par mūsu draudzi:„Es jūtu, ka Dievs iedos tādu prieka mantiju, ka tas prieks, kas jums jau ir, nestāvēs līdz. Atšķirība būs acīm redzama. Prieks būs tik pat liels kā apustuļu laikos. Lai arī Prieka Vēsts jau ir priecīga draudze, prieka būs vēl vairāk! Dievs grib šo draudzi piepildīt ar Sēto Garu, lai pasaule skatītos un apskaustu.”

Viņš atgādināja savulaik mātes Terēzes teiktos vārdus: „Bēdīgs svētais ir slikts svētais!”

Lai arī sestdienas vakara dievkalpojums bija krietni pārsniedzis plānoto laiku, cilvēki ar līksmību un prieku uzņēma katru Debesu Tēva sagatavoto dāvanu.

Jaungada svinības!

Svētki turpinājās arī svētdien, kad baudījām krāšņu programmu: svaidītu slavēšanu, mīma uzstāšanos, kā arī mācītāja Eda Vaisa un Viļņa Gleškes kalpošanu.

Jebkuras optimistiskas cerības pārspēja noslēguma koncerts, kas bija satriecošs! Sākot ar mūsu mūziķu grupas „Vēstniecība” un solista Valtera Gleškes (video) uzstāšanos, un beidzot ar Izraēlas mūziķu – solistes Limoras Šapira (video) un pianistaAleksandra Drora īpaši sagatavoto ebreju mūzikas koncertprogrammu.

Sajūsma par koncertu bija ne vien apmeklētājiem, bet arī viesmāksliniekiem, kas izteica atzinības pilnus vārdus par draudzi, organizētību un lielo klausītāju atsaucību.

Zīmīgi, ka šis vakars bija ebreju Jaungada priekšvakars, un vienlaikus, mūsu draudzes Jaunā gada sākums!

Tāpēc novēlējums katram lasītājam – Laimīgu jauno gadu!

Piedāvājam arī fotogaleriju.

Ikvienu dievkalpojumu un vakara koncertu iespējams iegādāties CD vai DVD formātā draudzes grāmatu veikalā vai pasūtot pa telefonu 67543044, 29112418.