Spektrs.com iepriekš ziņoja, ka Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs saistībā ar t.s. Stambulas konvencijas ratifikāciju uzskata, ka vardarbība ir ļaunums, jo īpaši pret bērniem, sievietēm. Taču problēma t.s. Stambulas konvencijas kontekstā rodas, kad sākam iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu „vardarbība”.

Savukārt Tieslietu ministrs Dzintars Raksnačš (NA) sniedzis sabiedrībai plašu juridisko izklāstu saistībā par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju

asociacijagimene.lv

Vispirms par pašu “Stambulas konvenciju” jeb par “Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Konvencija tika pieņemta 11.05.2011 Eiropas Padomes (EP) sēdē bez balsošanas. Konvencijas formālais mērķis ir cēls – cīņa pret vardarbību pret sievieti, tomēr faktiski konvencijā ir iestrādāti juridiski mehānismi, kuri ļauj pilnībā izkropļot un iznīcināt ģimenes sabiedrisko institūtu. Konvencijas pilns teksts un tās atbalstītāju (Labklājības Ministrijas) sagatavotie materiāli ,ziņo spektrs.com/infoagentura.wordpress.com

1. Konvencija ir balstīta radikālā feminisma idejās par šķiru cīņu

Konvencijas Preambulā teikts: “atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība.” Tādējādi ne tikai tiek noliegta vīriešu loma laulībā, ģimenē un bērnu audzināšanā, bet arī tiek ieviesta visu vīriešu vainas prezumpcija. Visā konvencijas tekstā dominē uzskats par vīrieti kā varmāku un par sievieti kā upuri.

Konvencija ļoti plaši runā par “dzimumu vai dzimuma lomu stereotipiem”, tos neatšifrējot. “Lai novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, nepieciešamas tālejošas izmaiņas visas sabiedrības attieksmē, atteikšanās no dzimumu stereotipiem un izpratnes veidošana.[11.panta skaidrojums]” … “minēto pienākumu pamatā ir projekta autoru pārliecība par to, ka pašreizējos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļus bieži vien ietekmē aizspriedumi, dzimumu stereotipi un dzimumu diskriminējošas paražas vai tradīcijas. Tāpēc Konvencijas dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai veicinātu izmaiņas domāšanā un attieksmē.[ 12.panta skaidrojums]”

Kā liecina Labklājības ministrijas skaidrojošajā vārdnīca [http://www.lm.gov.lv/text/220 ] dzimumu līdztiesības jomā, dzimumsociālās / dzimumu lomas ir tradicionāli pieņemtas lomas, kas izveidojušās socializācijas (audzināšanas, mediju, citu faktoru ietekmēs) rezultātā, bet kurām nav rodams objektīvs pamatojums, tomēr rezultātā tās ierobežo cilvēku uzvedību un arī viņu labklājību un labsajūtu. Dzimumu lomu piemēri ir vīrietis – ģimenes apgādnieks vai sieviete – mājsaimniece.

Ņemot vērā, ka tieši bērna piedzimšanas un zīdaiņa periodā izteikti ir vērojama minēto dzimuma lomu realizācija, var secināt, ka Konvencija savā būtībā vēršas pret mātišķības un tēvišķības izpausmēm, kas šajā periodā ir tik nozīmīgas bērna pilnvērtīgai psihoemocionālai attīstībai, nodarot potenciālo kaitējumu bērnu psihei.

2. Konvencija paredz sociālā dzimuma jeb gender jēdziena ieviešanu

p.: “ar terminu „sociālais dzimums” (dzimte) tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem;”

Konvencija no vienas puses atzīst, ka dzimumiem piemīt specifiskas dzimuma izpausmes jeb dzimumsocialitāte, taču tai pat laikā vēršas pret to kā pret izskaužamiem stereotipiem.

Sociālā dzimuma jeb gender terminoloģijas ieviešana ir radikālā feminisma un LGBT lobija darbība – gender neitrāla politika, izvairīšanās no jēdzienu “māte” un “tēvs” lietošanas, genderneitrālu ģērbtuvju, dušu un tualešu ieviešana, izglītības programmās ar dzimumu robežu nojaukšanu u.c.

3. Konvencija palielina administratīvo slogu un mazina valstu pašnoteikšanos

Katrai dalībvalstij būs jāatskaitās par Konvencijas ieviešanu neatkarīgai ekspertu grupai GREVIO [http://www.coe.int/en/web/istanbul-convention/members], kas sastāv no dzimtes (gender) studiju un cilvēktiesību aktīvistēm (šobrīd tajā ir 10 sievietes, trīs no kurām piedalījās Konvencijas izstrādes ad-hoc grupā). Kā arī tiks veidota dalībvalstu komiteja.

Papildus valstu gatavotajiem ziņojumiem, GREVIO pieprasīs informāciju arī no NVO. Ja saņemtā informācija būs nepietiekama vai ja būs nepieciešama tūlītēja uzmanība kādam jautājumam, GREVIO brauks uz minēto valsti klātienes vizītē. Tas nozīmē, ka šāda kontrole līdzināsies oficiāli pieļautam mobingam.

GREVIO locekļiem, pildot savus pienākumus, tiek piešķirtas īpašas privilēģijas un imunitāte: imunitāte pret aizturēšanu vai apcietināšanu, personiskās bagāžas konfiscēšanu, pret jebkādiem tiesas procesiem, t.sk., pret tiesas procesiem, kuri saistīti ar visu, ko viņi teikuši, rakstījuši vai darījuši, pildot savus pienākumus, pat ja minētās personas šos pienākumus vairs nepilda. Attiecībā uz muitas un valūtas kontroli piešķir tādus pašus atvieglojumus kā ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas īslaicīgi pilda dienesta pienākumus.

4. Konvencija nosaka, ka pilnīga dzimumu līdztiesība ir galvenais stūrakmens, lai risinātu vardarbības problēmas

Pēc 2014.gadā Eiropas Pamattiesību aģentūras veiktā pētījuma [http://fra.europa.eu/en/publications-and-resources/data-and-maps/survey-data-explorer-violence-against-women-survey] datiem ir skaidri redzams, ka valstis, kurās ir visaugstākie vardarbības rādītāji ir tieši tās valstis, kurās ilgtermiņā ir realizētas dzimumu līdztiesības programmas – Dānija (52%), Somija (47%), Zviedrija (46%), Nīderlande (45%), Francija (44%), Lielbritānija (44%), Latvija (39%).

Pēc pētījuma datiem, nevis ziņojumu policijā datiem, piemēram, Dānijā no vardarbības ir cietušas 52% sieviešu.

Šie dati apstrīd Konvencijas pamatapgalvojumu, ka, dzimumu līdztiesības ieviešana būtiski samazinās vardarbības pret sievietēm rādītājus. Pretējā gadījumā pētījuma dati par vardarbības pret sievietēm līmeni Ziemeļvalstīs būtu viszemākie.

5. Konvencija padara vīriešus par vainīgiem

Preambula: “atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība.”

Lai teiktu, ka tieši sievietes visvairāk cieš no vardarbības, ir jābūt veiktiem pētījumiem par vardarbību ģimenē pret abiem dzimumiem, lai dati būtu salīdzināmi. Konvencijas pieņemšanas ES līmenī diskursā tiek izmantots Eiropas Pamattiesību aģentūras 2014.gadā veiktais pētījums, kas analizē vardarbību tikai sieviešu vidū. [http://fra.europa.eu/en/publications-and-resources/data-and-maps/survey-data-explorer-violence-against-women-survey ] Pētījums neanalizē vardarbības izplatību vīriešu vidū.

Savukārt, Lielbritānijā veiktais pētījums parāda, ka 40% no visiem vardarbības gadījumiem upuris ir vīrietis [http://www.parity-uk.org/briefing.php ].

Satversmes 92.pants nosaka, ka “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu”. Konvencija neievēro elementāras procesuālas garantijas, kas demokrātiskā tiesiskā valstī piemīt aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem.

6. Konvencija definē “neaizsargātās personas”, kurām ir lielākas priekšrocības attiecībā pret, piemēram, sievieti, kura nav grūtniece un kurai nav mazu bērnu

p. skaidrojums: “Šajā Konvencijā par neaizsargātām tiek atzītas šādas personas: sievietes grūtniecības stāvoklī un sievietes, kam ir mazi bērni, personas ar invaliditāti, tostarp personas ar garīgiem vai kognitīviem traucējumiem, personas no laukiem vai attāliem rajoniem, narkotisko un psihotropo vielu lietotāji, prostitūtas, personas, kuras pieder nacionālajām vai etniskajām minoritātēm, migranti, tostarp nereģistrēti migranti un bēgļi, geji, lesbietes, biseksuālas personas un transpersonas, kā arī personas, kas inficētas ar HIV, bezpajumtnieki, bērni un gados veci cilvēki.”

Sievietei, kurai nav mazu bērnu, kura nav stāvoklī, kura nav lezbiete un kura nav prostitūta, Konvencijas izpratnē ir paredzams zemāks aizsardzības līmenis.

7. Konvencija neparedz kompleksus pasākumus vardarbības ģimenē samazināšanai

Konvencijas izpratnē aizsargājamas ir tikai sievietes un meitenes, taču vardarbība skar arī vīriešus un zēnus. Konvencija atzīst, ka vīrieši un zēni ir pakļauti vardarbībai, taču nepiedāvā kompleksus risinājumus, kas palīdzētu mazināt vai novērst vardarbības rašanos un sekas.

Vardarbība ģimenē ir kompleksa problēma, kas jārisina ar visiem ģimenes locekļiem pēc faktiskā problēmas stāvokļa, nevis prezumējot, ka galvenais varmāka ir vīrietis.

8. Konvencija paredz nopietnu ilgtermiņa iejaukšanos izglītības saturā

14 pants: “Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumus veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu sociālās (gender) lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpējā cieņa, nevardarbīga konfliktu atrisināšana savstarpējās attiecībās, ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm un tiesības uz personas integritāti, un lai šī mācību viela būtu pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim.”

“…izglītojošiem pasākumiem, kas notiek ārpus formālās izglītības sistēmas, un šādas vietas ir, piemēram, kopienas vai reliģiskās izglītības iestādes, pasākumi, projekti un institūcijas, kuru pamatā ir sociālā pedagoģija, un citi izglītojoši pasākumi, ko piedāvā kopienas grupas un citas organizācijas (piemēram, skauti un gaidas, vasaras nometnes, ārpusskolas nodarbības c.).” [14.panta skaidrojums]

ANO “Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 26.pants 3.daļa nosaka “Vecākiem ir pirmtiesības izvēlēties, kāda veida izglītību iegūs viņu bērni.” Konvencijas izstrādes gaitā nav notikušas diskusijas dalībvalstu iekšienē, īpaši attiecībā uz vecāku viedokļa noskaidrošanu.

Jau šobrīd zēnu augstākās izglītības apguves rādītāji salīdzinot ar meitenēm ir ārkārtīgi zemi. Tieši zēni ir tie, kuri visvairāk priekšlaicīgi pamet skolu. [http://www.economist.com/news/international/21645759-boys-are-being-outclassed-girls-both-school-and-university-and-gap ] Ja pret zēniem tiks vērsts radikālā feminisma mobings, liekot viņiem justies vainīgiem par potenciāli iespējamo vadarbību, tas atstās negatīvas un neizdzēšanas sekas zēnu psihē un mazinās viņu pašvērtību.

asociacijagimene.lv

Portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai.

Iniciatīvas “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” autors Andris Šimfs uzskata, ka Latvija, nepievienojoties Stambulas konvencijai, izvairītos no nelabvēlīgām izmaiņām sabiedrības apziņā, saglabājot Satversmē paredzētās vērtības, un pasargātu sabiedrību no Stambulas konvencijā paredzēto sociāli konstruēto dzimumu formu uzspiešanas,-ziņo spektrs.com

Stambulas konvencija nepiedāvā kvalitatīvi būtiskus pasākumus vardarbības novēršanai sabiedrībā papildu tiem, ko Latvijā jau nodrošina esošā likumdošana, toties papildus uzliek valstij smagu finansiālu, organizatorisku un ideoloģisku apgrūtinājumu, pieprasot pamatos pārveidot sabiedrības struktūru visās tās dzīves jomās – kultūrā, izglītībā, sociālajās normās, paradumos un tradīcijās.

Iniciatīvas autors aicina Saeimu neratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju un atsaukt Latvijas pievienošanos Eiropas Komisijas aicinājumam Eiropas Savienībaiparakstīt un ratificēt Stambulas konvenciju.

Savukārt Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs arī aicina neparasktīt konvenciju kā arī ministrija ir veikusi juridisko analīzi. Tajā apgalvots, ka Stambulas konvencija “klaji ignorē” gan Satversmes 112.pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.

Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Mediju un mārketinga centrs

12. maijā Latvijas Universitātē notika Vatikāna valsts sekretāra P.Parolina lekcija, kas bija veltīta pāvesta Franciska enciklikai “Laudato si”. Lekcijas jautājumu un atbilžu daļā iesaistījās arī LR izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis,-ziņo spektrs.com/katedrale.lv

Viens no galvenajiem publiskajiem pasākumiem kardināla vizītes laikā Latvijā bija lekcija Latvijas Universitātē ”Pasaules un cilvēka redzējums enciklikā “Laudato si””, kas bija saistīta ar enciklikas izdošanu latviešu valodā. Uzrunā kardināls Pjetro Parolins pieskārās trim aspektiem, kas piemīt enciklikai „Laudato si”. Tie ir „kopējais nams”, apziņa par to, ka ir jāuzņemas individuāla atbildība, un dalīšanās atbildībā, pamatojoties uz subsidiaritātes principu.

Pēc uzrunas klātesošie uzdeva jautājumus viesim, un viens no tiem bija par kardināla viedokli jautājumā par Latvijas bīskapu nostāju Stambulas konvencijas gadījumā. P.Parolins atbildēja, ka viņam ir saprotama Latvijas garīdznieku nostāja, jo konvencijas principi ir pretrunā kristīgajai mācībai. Atbildē iesaistījās arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš uzsvēra, ka konfesiju līderi ir pret vardarbību pret sievietēm, taču Stambulas konvencijas gadījumā “problēma ir ar saturu, jo konvencija necīnās ar vardarbību pret sievietēm, bet ar mūsu esošo vērtību modeli – priekšstatu par ģimenes identitāti”.

Pēc arhibīskapa teiktā savu komentāru izteica arī Kārlis Šadurskis. Izglītības un zinātnes ministrs teica: ”Es visnotaļ pievienojos tam, ko teica arhibīskaps. Pēc hierarhijas starptautiskie līgumi ir ar augstāku prioritāti pār nacionāliem likumiem. Un tāpēc mums škiet, ka valdības vakardienas pieņemtais lēmums ir adekvāts un pilnīgā saskaņā, tai skaitā, ar arhibīskapa teikto. Jo valdība deva uzdevumu labklājības ministram parakstīt šo konvenciju ar atrunu, cik tālu tas nav pretrunā ar mūsu Satversmē definētajām vertībām. Un, ja mēs runājam par mūsu Satversmi, tad Satversmes preambulā ir definētas vērtības, kam seko Latvijas valsts, bet Satversmes 110.pantā ir definēta laulība, līdz ar to tie riski, kurus, manuprāt, ļoti pareizi minēja arhibīskaps ir novērsti.”

Tikšanās ar Svētā Krēsla Valsts sekretāru Viņa Eminenci kardinālu Pjetro Parolinu. Foto: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija

Vakar, 11. maijā, no Igaunijas Rīgā ieradās Vatikāna valsts sekretārs kardināls Pjetro Parolins, kurš, sākot no 7. maija, apciemo visas trīs Baltijas valstis. Kardināls tikās ar valsts amatpersonām, kā arī nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Savukārt šodien, 12 maijā, pēc lekcijas Latvijas Universitātē, kas bija veltīta pāvesta Franciska enciklikai “Laudato si”, atbildot uz jautājumu par Latvijas baznīcu vadītāju nostāju saistībā ar šīs konvencijas ratificēšanu izteica atbalstu Latvijas kristīgo līderu cīņai pret Stambulas konvenciju,-ziņo spektrs.com

“Stambulas konvencijā atrunātās normas ir pretrunā ar kristīgo mācību. Šeit ir pretrunas starp šo dokumentu un Romas katoliskās baznīcas nostādnēm morāles jautājumos. Latvijas tradicionālo konfesiju līderu nostāja ir diezgan pašsaprotama. Jums labāk jāsaprot, kāpēc baznīcas vadība ir šādu viedokli pieņēmusi. Mums kā kristiešiem ir jālūdz ievērot Bībeliskie principi un normas, arī pieņemot starptautisko likumu normas. Jebkurā gadījumā šis ir iemesls, kāpēc Svētā Krēsla pārstāvji starptautiskajās organizācijās ļoti uzmanīgi pieiet sarunām par šo dokumentu,” sacīja Svētā Krēsla valsts sekretārs kardināls Pjetro Parolins.

“Ja mēs runājam par reproduktīvajām tiesībām, kas no starptautisko tiesību viedokļa paredz arī tiesības veikt abortu, tad pret to, ka aborts tiek definēts kā tiesību jēdziens, iestājas Svētais Krēsls un tā pārstāvji starptautiskajās organizācijās lūdz šo jēdzienu neminēt,” sacīja Vatikāna valsts sekretārs.

Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, pamatojot bīskapu vēstulē pausto nostāju, uzsvēra, ka konfesiju līderi ir pret vardarbību pret sievietēm, taču Stambulas konvencijas gadījumā “problēma ir ar saturu, jo konvencija necīnās ar vardarbību pret sievietēm, bet ar mūsu esošo vērtību modeli – priekšstatu par ģimenes identitāti”.

Stambulas konvencija neaicina cīnīties ar patiesajiem vardarbības cēloņiem, bet paver iespējas uzspiest Latvijai sociālā dzimuma (gender) ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas projektu, kas būtu pretrunā ar Latvijas Satversmi, uzskata Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji. Viņi iepriekš nosūtījuši vēstuli augstākajām Latvijas amatpersonām, aicinot šo konvenciju neparakstīt

Savukārt Latvijas valdība atbalstījusi Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai, taču tādā apmērā, kas nav pretrunā ar Satversmi. Runa ir par ģimenes definīciju, jo Latvijas Satversmē noteikts, ka ģimene ir laulība starp vīrieti un sievieti, taču konvencijā minēts arī “sociālais dzimums” jeb “gender”.

Latvija, paužot savu atbalstu Stambulas konvencijai, varētu pievienot dokumentu, kas nosaka, ka Latvija atbalsta un ir gatava ievērot konvencijas saturu, tiktāl kamēr konvencija nav pretrunā Satversmei. Tāpat nepieciešams piekoriģēt tehniskas detaļas.

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko. Foto: Edijs Pālens / LETA

Piecu frakciju deputāti atklātā vēstulē aicinājuši Ministru kabinetu nevirzīt parakstīšanai Stambulas konvenciju un ir apņēmušies neatbalstīt tās ratificēšanu Saeimā,- ziņo Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko (S).

Vēstulē valdībai Inga Bite (LRA), Silvija Šimfa (NSL), Valters Dambe (ZZS), Imants Parādnieks (NA) un Stepaņenko pauduši atbalstu 29. aprīļa Latvijas Kristīgo baznīcu vadītāju aicinājumu, kuri uzskata, ka tā dēvētā Stambulas konvencija neaicina cīnīties ar patiesajiem vardarbības cēloņiem, bet paver iespējas uzspiest Latvijai sociālā dzimuma (gender) ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas projektu, kas būtu pretrunā ar Latvijas Satversmi, uzskata Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji.un izsaka pateicību Tieslietu ministriju (TM) par līdz šim ieguldīto darbu vardarbības novēršanā.

Deputāti norādījuši, ka nav guvuši pārliecību par to, ka konvencijas parakstīšana ir efektīvākais veids vardarbības izskaušanai.

Deputāti pauduši viedokli, ka neuzskata, ka Latvijas sabiedrībai būtu nepieciešams kāds dokuments, kura dēļ ir jāziedo savas tradīcijas un ģimenes vērtības un jāuzņemas saistības jaunu starptautisku kontrolējošo institūciju priekšā.

“Nepieņemami ir tas, ka nav jautāts sabiedrībai, vai tā piekrīt atteikties no savām gadsimtos uzkrātajām un izkoptajām pamatvērtībām starptautisko saistību vārdā,” rakstīts vēstulē.

pievienošanās konvencijai starptautiska spiediena rezultātā neliecina par patstāvīgu rīcību un valsts varas stiprumu.

Deputāti uzsver, ka jebkurš vardarbības veids mūsdienu sabiedrībā nav pieņemams – vai tas būtu pret sievieti, pret bērnu vai vīrieti: “Latvijas sabiedrībā un kristīgajās tradīcijās nepastāv vardarbīgi rituāli, ieradumi vai paražas. Cīņa ar visa veida atkarībām, ģimenes institūta stiprināšana, labklājības līmeņa celšana katrā ģimenē un tēva lomas akcentēšana – tas būtu labākais veids, kā mazināt nesaskaņas ģimenēs un vardarbību sabiedrībā.”

Deputāti aicina valdību neparakstīt konvenciju Latvijas vārdā un sniegt argumentētu atteikumu, pamatojoties uz TM nodrošināto konvencijas juridisko analīzi un Latvijas Kristīgo baznīcu vadītāju vēstules argumentiem.

Intervija ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču, par to, kāpēc Latvijai nevajadzētu pievienoties Stambulas konvencijai