<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>spektrs.com &#187; Smadzeņu darbība</title>
	<atom:link href="http://spektrs.com/tag/smadzenu-darbiba/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://spektrs.com</link>
	<description>žurnāls</description>
	<lastBuildDate>Thu, 19 May 2022 16:50:09 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.3.2</generator>
		<item>
		<title>Zinātnieki atklājuši Dievu lūdzēju smadzenēs</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/zinatnieki-atklajusi-dievu-ludzeju-smadzenes/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/zinatnieki-atklajusi-dievu-ludzeju-smadzenes/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 01 May 2009 06:55:56 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2009]]></category>
		<category><![CDATA[maijs]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[Dievs]]></category>
		<category><![CDATA[pētījums]]></category>
		<category><![CDATA[Smadzeņu darbība]]></category>
		<category><![CDATA[zinātnieki]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=4765</guid>
		<description><![CDATA[Pētījuma rezultāti uzrādījuši, ka ticība darbojas un pastāv atgriezeniska saite ar Dievu. Savukārt ateisti atklājumu uzskata, ka rezultāti uzrāda gluži ko citu &#8211; Dieva nav.                                                             [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Pētījuma rezultāti uzrādījuši, ka ticība darbojas un pastāv atgriezeniska saite ar Dievu. Savukārt ateisti atklājumu uzskata, ka rezultāti uzrāda gluži ko citu &#8211; Dieva nav.<span id="more-4765"></span></p>
<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/10/smadzenes_spektrs.com_.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-4766" title="smadzenes_spektrs.com" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/10/smadzenes_spektrs.com_.jpg" alt="" width="499" height="211" /></a>                                                                          Smadzeņu darbība lūgšanas laikā</p>
<p><strong>Pētījums</strong><strong></strong></p>
<p>Profesors Uffe Šedt (Uffe Schjødt) no Vācijas Aurhus Universitātes ( University of Aarhus, Denmark) noskanēja 20 dedzīgu kristiešu smadzenes. Kristiešus aprīkoja ar skanēšanas aparatūru, lai varētu pētījuma laikā novērot smadzeņu darbību un tās izmaiņām. Uzdevuma laikā, tika fiksēts, lūgšanas sākums , kulminācija un beigas.</p>
<p><strong>Pētījuma norise</strong><strong></strong></p>
<p>Zinātnieks uzdeva trīs uzdevumus.</p>
<ol start="1">
<li>uzdevums: Kristiešus aicināja lūgt Dievu.</li>
<li>uzdevums: Domāt par kādu savu vistuvāko cilvēku.</li>
<li>uzdevums: Lūgt Santa Klausu par kādu jaunu dāvanu nākamajos ziemsassvētkos.</li>
</ol>
<p>Kopsummā, zinātnieks atklāja: starp Dieva lūgšana un domāšanu par kādu tuvu cilvēku nav īpašas atšķirības. Lūgšanas laikā tika novērota ļoti aktīva smadzeņu darbība pieres daļā. Šis rajons nav tik labi izpētīts, bet zinātnieks domā, ka pieres daļa atbild par tēlu atmiņu projicēšanu. Trešā uzdevuma pildīšanas laikā nav bijusi nekāda reakcija. Droši vien tā tas noticis tāpēc, ka kristieši netic Santa Klausa eksistencei.</p>
<p>Pētījuma rezultāti, zinātnieku pārsteidza, jo bija apmierināti gan kristieši, gan ateisti. Pirmie uzskatīja, ka rezultāti apliecina tikai to, ka Dievs ir, jo smadzenes krasi reaģēja lūgšanas laikā. bet otrie, ka tas ir kārtējais pierādījums tam, ka sarunas domās ar Dievu ir ilūzija.</p>
<p>Profesora kolēģis Robin Danbar (Robin Dunbar) no Oksfordas Universitātes ( University of Oxford) – pieturās pie trešā varianta, uzskatot, ka pētījums nepierāda Dieva eksistenci, bet gan to, ka pastāv ticība Viņam.</p>
<p style="text-align: center;"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/10/smadzenes_2_spektrs.com_.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-4767" title="smadzenes_2_spektrs.com" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/10/smadzenes_2_spektrs.com_.jpg" alt="" width="499" height="191" /></a>Lūdzot Santa Klausu</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/zinatnieki-atklajusi-dievu-ludzeju-smadzenes/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Ticīgu un neticīgu cilvēku smadzeņu darbība atšķiras</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/2008/marts/ticigu-un-neticigu-cilveku-smadzenu-darbiba-atskiras/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/2008/marts/ticigu-un-neticigu-cilveku-smadzenu-darbiba-atskiras/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 01 Mar 2009 06:25:55 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2009]]></category>
		<category><![CDATA[Marts]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[Smadzeņu darbība]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=4872</guid>
		<description><![CDATA[Ticība Dievam spēj pasargāt cilvēku no stresa un trauksmainības paaugstināšanās gadījuma, apgalvo zinātnieki no Toronto Universitātes. Zinātnieki studēja ticīgu un neticīgu cilvēku smadzeņu darbību, nonākot pie negaidītiem secinājumiem, teikts - scienceblog.com Pētījuma gaitā profesors Maikls Inzlihts (Michael Inzlicht) un viņa palīgi noskaidroja, ka pastāv starpība starp ticīga un neticīga cilvēka smadzenēm. Eksperimenta gaita Eksperimenta dalībnieki pildīja Strupes – [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/11/profesors_smadzenu_darbiba.jpg"><img class="size-medium wp-image-4873 alignleft" title="profesors_smadzenu_darbiba" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/11/profesors_smadzenu_darbiba-300x218.jpg" alt="" width="300" height="218" /></a>Ticība Dievam spēj pasargāt cilvēku no stresa un trauksmainības paaugstināšanās gadījuma, apgalvo zinātnieki no Toronto Universitātes. Zinātnieki studēja ticīgu un neticīgu cilvēku smadzeņu darbību, nonākot pie negaidītiem secinājumiem, teikts - <a href="http://spektrs.com/lv/2009_march/Kristigas_zinas_Ticigu_un_neticigu_cilveku_smadzenes_atskiras.html">scienceblog.com<span id="more-4872"></span></a></p>
<div></div>
<p>Pētījuma gaitā profesors <a href="http://www.utsc.utoronto.ca/~inzlicht/">Maikls Inzlihts (Michael Inzlicht)</a> un viņa palīgi noskaidroja, ka pastāv starpība starp ticīga un neticīga cilvēka smadzenēm.</p>
<p><strong>Eksperimenta gaita</strong></p>
<p>Eksperimenta dalībnieki pildīja Strupes – informatīvo testu, bet viņu smadzeņu aktivitāte tika mērīta. Mērīšanas laikā noskaidrojās, ka ticīgu cilvēku smadzeņu darbība, kas atbild par uzvedību &#8211; uzmanības pastiprināšanās vai kontroles laikā, īpaši situācijā, kas rada trauksmi (piemēram, pieļaujot kļūdu) ir izturīgāka un mierīgāka.</p>
<p>„Šī smadzeņu daļa ir savdabīgs zvans, kas zvana tad, kad cilvēks satraucas pieļaujot kļūdu. Mēs atklājām, ka ticīgi cilvēki, daudz mazāk satraucas kļūdu pieļaušanas sakarā. Un tie ir daudz mierīgāki stresa situācijā”, &#8211; sacīja pētījuma vadītājs.</p>
<div></div>
<div>Pētnieki pieļauj domu, ka ticīgi cilvēki stresa stāvoklī vēršas pie Dieva, tāpēc mazāk padodas trauksmes impulsam. Tomēr zinātnieki brīdina: „Uztraukums ir koks ar diviem galiem. Tam var būt gan negatīva – viltus trauksme, gan arī pozitīva ietekme – brīdināšana par briesmām”, &#8211; pārliecināts profesors.</div>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/2008/marts/ticigu-un-neticigu-cilveku-smadzenu-darbiba-atskiras/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
