<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>spektrs.com &#187; smadzenes</title>
	<atom:link href="http://spektrs.com/tag/smadzenes/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://spektrs.com</link>
	<description>žurnāls</description>
	<lastBuildDate>Thu, 19 May 2022 16:50:09 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.3.2</generator>
		<item>
		<title>Vienlaicīgi trīs lietu pildīšana uzspridzina smadzenes</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/vienlaicigi-tris-lietu-pildisana-uzspridzina-smadzenes/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/vienlaicigi-tris-lietu-pildisana-uzspridzina-smadzenes/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 01 May 2010 06:35:44 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2010]]></category>
		<category><![CDATA[maijs]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[zinātne]]></category>
		<category><![CDATA[zinātnieki]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://demo.jauniesi.lv/?p=4143</guid>
		<description><![CDATA[Bieži vien cilvēks spēj vienlaicīgi darīt divas lietas. Bet mēģinot pie tām vēl pielikt trešo izraisa grūtības, jo smadzenes, bloķēs šo viņuprāt lieko darbību. Protams, sievietes varētu celt pretenzijas un teikt, ka spēj vienlaicīgi paveikt ne tikai trīs lietas, taču šajā gadījumā ir runa, nevis par automātiski mehāniskām darbībām, kas neprasa no smadzenēm sarežģītu darbu [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Bieži vien cilvēks spēj vienlaicīgi darīt divas lietas. Bet mēģinot pie tām vēl pielikt trešo izraisa grūtības, jo smadzenes, bloķēs šo viņuprāt lieko darbību. Protams, sievietes varētu celt pretenzijas un teikt, ka spēj vienlaicīgi paveikt ne tikai trīs lietas, taču šajā gadījumā ir runa, nevis par automātiski mehāniskām darbībām, kas neprasa no smadzenēm sarežģītu darbu izlasi.<span id="more-4143"></span><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/07/3_lietu_darisana_uzspridzina_smadzenes.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-4144" title="3_lietu_darisana_uzspridzina_smadzenes" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/07/3_lietu_darisana_uzspridzina_smadzenes.jpg" alt="" width="500" height="500" /></a></p>
<p>Kad cilvēks ir aizņemts uzreiz ar divām sarežģītajām lietām vienlaikus, galvas smadzeņu puslodes strādā neatkarīgi viena no otras, noskaidrojuši zinātnieki. Katrs no tām pilda savu uzdevumu, bet nespēj uzņemties trešās lietas pildīšanu, teikts zinātniskajā žurnālā <a href="http://news.sciencemag.org/sciencenow/2010/04/multitasking-splits-the-brain.html">SCIENCE</a>.</p>
<p>„Tas nozīmē, ka ikdienas dzīvē jūs viegli varat apvienot divas lietas vienlaikus, piemēram, gatavot un sarunāties pa telefonu&#8221;, &#8211; paziņoja franču pētnieks no medicīniskā centra INSERM Etiens Koutlins un Silvans Čarons (<a href="http://www.koechlin.ens.fr/people.php?id=1">Etienne Koechlin</a>; Sylvain Charron) Tomēr, pēc zinātnieku vārdiem izriet, ja cilvēks mēģina nodarboties ar trešo uzdevumu, galvu smadzeņu miza vienkārši to ignorē.</p>
<p>Zinātnieki nodarbojās ar galvas smadzeņu darba algoritma pētījumu, kad tās pārslēdzas no vienas lietas uz divām. Lai veiktu eksperimentu tika aicināti brīvprātīgo grupu-16 vīrieši un 16 sievietes vecumā no 19 līdz 32 gadiem.</p>
<p>Eksperimenta dalībnieki datora monitora ekrānā pēc kārtas redzēja burtus, vienā vārdā &#8220;tablet&#8221;. Tiem bija nepieciešams noteikt, vai iepriekšējie divi burti parādījās tajā pašā kārtībā, kurā tie atrodas vārdā, vai tomēr nē. Vienlaikus brīvprātīgajiem vajadzēja norādīt, vai burti bija rakstīti datorrakstā vai rokrakstā. Eksperimenta laikā smadzenes tika pakļautas magnētiskās tomogrāfijas skenēšanai.</p>
<p>Interesanti, ka pētījuma laikā izrādījās, ka gan vīrieši gan arī sievietes pētījumu izpildē reaģējuši gandrīz vienādi.</p>
<p>&nbsp;</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/vienlaicigi-tris-lietu-pildisana-uzspridzina-smadzenes/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Ticīgu un neticīgu cilvēku smadzeņu darbība atšķiras</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/2008/marts/ticigu-un-neticigu-cilveku-smadzenu-darbiba-atskiras/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/2008/marts/ticigu-un-neticigu-cilveku-smadzenu-darbiba-atskiras/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 01 Mar 2009 06:25:55 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2009]]></category>
		<category><![CDATA[Marts]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[smadzenes]]></category>
		<category><![CDATA[Smadzeņu darbība]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=4872</guid>
		<description><![CDATA[Ticība Dievam spēj pasargāt cilvēku no stresa un trauksmainības paaugstināšanās gadījuma, apgalvo zinātnieki no Toronto Universitātes. Zinātnieki studēja ticīgu un neticīgu cilvēku smadzeņu darbību, nonākot pie negaidītiem secinājumiem, teikts - scienceblog.com Pētījuma gaitā profesors Maikls Inzlihts (Michael Inzlicht) un viņa palīgi noskaidroja, ka pastāv starpība starp ticīga un neticīga cilvēka smadzenēm. Eksperimenta gaita Eksperimenta dalībnieki pildīja Strupes – [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/11/profesors_smadzenu_darbiba.jpg"><img class="size-medium wp-image-4873 alignleft" title="profesors_smadzenu_darbiba" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/11/profesors_smadzenu_darbiba-300x218.jpg" alt="" width="300" height="218" /></a>Ticība Dievam spēj pasargāt cilvēku no stresa un trauksmainības paaugstināšanās gadījuma, apgalvo zinātnieki no Toronto Universitātes. Zinātnieki studēja ticīgu un neticīgu cilvēku smadzeņu darbību, nonākot pie negaidītiem secinājumiem, teikts - <a href="http://spektrs.com/lv/2009_march/Kristigas_zinas_Ticigu_un_neticigu_cilveku_smadzenes_atskiras.html">scienceblog.com<span id="more-4872"></span></a></p>
<div></div>
<p>Pētījuma gaitā profesors <a href="http://www.utsc.utoronto.ca/~inzlicht/">Maikls Inzlihts (Michael Inzlicht)</a> un viņa palīgi noskaidroja, ka pastāv starpība starp ticīga un neticīga cilvēka smadzenēm.</p>
<p><strong>Eksperimenta gaita</strong></p>
<p>Eksperimenta dalībnieki pildīja Strupes – informatīvo testu, bet viņu smadzeņu aktivitāte tika mērīta. Mērīšanas laikā noskaidrojās, ka ticīgu cilvēku smadzeņu darbība, kas atbild par uzvedību &#8211; uzmanības pastiprināšanās vai kontroles laikā, īpaši situācijā, kas rada trauksmi (piemēram, pieļaujot kļūdu) ir izturīgāka un mierīgāka.</p>
<p>„Šī smadzeņu daļa ir savdabīgs zvans, kas zvana tad, kad cilvēks satraucas pieļaujot kļūdu. Mēs atklājām, ka ticīgi cilvēki, daudz mazāk satraucas kļūdu pieļaušanas sakarā. Un tie ir daudz mierīgāki stresa situācijā”, &#8211; sacīja pētījuma vadītājs.</p>
<div></div>
<div>Pētnieki pieļauj domu, ka ticīgi cilvēki stresa stāvoklī vēršas pie Dieva, tāpēc mazāk padodas trauksmes impulsam. Tomēr zinātnieki brīdina: „Uztraukums ir koks ar diviem galiem. Tam var būt gan negatīva – viltus trauksme, gan arī pozitīva ietekme – brīdināšana par briesmām”, &#8211; pārliecināts profesors.</div>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/2008/marts/ticigu-un-neticigu-cilveku-smadzenu-darbiba-atskiras/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
