Žurnāla SPEKTRS mērķis ir, lai lasītājas zinātu patiesību, nevis interesētos par maldu mācību.
Atbildu uz uzdoto jautājumu. Domāju, ka sievietes nonāks debesīs. Ja Dievam nebūtu svarīga sieviete, tad Viņš varētu radīt no Ādama ribas, vēl vienu Ādamu un būtu homoseksuāļi – nespējīgi dzimtas turpinātāji. Bet Slava Dievam, ka Viņš ir Svēts un viss ko dara Viņš ir svēts, tīrs un nevainojams.
Jēzus teica: „Jo, kad tie celsies augšām no miroņiem, tad tie nedz precēs, nedz taps precēti, bet tie būs kā eņģeļi debesīs.” (Marka 12:25). Dažkārt šo rakstvietu pārprot un pat uz pārpratuma bāzes veido mistiskas mākslas filmas, piesārņojot skatītāju uztveri. Neesmu mācītājs, tomēr uzskatu, ka Kristus nav gribējis akcentēt, ka mēs visi būsim vienādi kā bezdzimtas roboti, bet to, ka debesīs nenotiks vairošanās.
Turklāt turpinājumā Jēzus papildina: „Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabadā, tur nav ne vīra, nedz sievas, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.” (Gal. 3:28) Garīgā nozīmē Jēzus pievērš uzmanību pestīšanas jautājumam, tas ir, ka debesīs mēs būsim vienlīdzīgi – pestīti.

Mūsdienu sievieti vienmēr rāda, kā neatvairāmu skaistuli, bet tas izrādas vēl ir par  maz. Viņa „gāzē” ar sporta mašīnu, bet viņas vīrietis sēž blakus, drebot no bailēm. Viņa pilnībā ir pārliecināta par sevi, un ne bez iemesla: viņai bez piepūles spēj notriekt no kājām jebkuru vīrieti ar karatē paņēmieniem vai precīzu dūres sitienu. Viņa lieliski pārvalda pistoli un spēlē tenisu kā profesionālis. Viņai ir izkopta runas māksla. Viņa ir seksa gardēdis, bet neviens nespēj saistīt ar laulības saitēm. Liktenis dāvā viņai mūžīgu jaunību, nekad neslimo, nedara kļūdas un dumjas rīcības.. Bet kādu viņu redz Dievs?

Liza Bivere (turpinājums)

Iemācies svētīt, kad tevi nolād. (Lūk 6: 28-29)

Tie, kuri ir pie veselā saprāta, vai tad vēlēsies svētīt tos, kuri nolād? Vai kādam patiktu, ja viņam burtiski iepļaukā pa vaigu (es pat nerunāju par iespēju iepļaukāt arī otru) Protams, ka tūlītēja reakcija būs apmēram šāda: „Nu, man reiz pietiek, es tevi nolādēšu vēl smagāk!.”

Tikai patiesi Dieva bērni spēj noklusēt, vai arī atbildēt svētījot. Mūsu būtībā nav dabiski reaģēt uz negatīvo ar pozitīvo. Bet ar laiku mums vajadzētu to iemācīties un tieši tādai reakcijai jākļūst par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu.

Kad tevi nolād, tavā priekšā ir izvēle, mēģināt aizsargāt sevi pašai no ienaidnieka vai arī lūgt Dievu iejaukties šajā situācijā. Varbūt tu neesi līdzīga man, bet es pēc savas pieredzes varu teikt, ka ne vienmēr es spēju kaut ko mainīt saviem spēkiem.

Man bieži rodas pārliecība, ka ja es spēšu iedziļināties problēmā es varēšu atrisināt to pati. Kaut arī tu pati esi spējīga darīt daudz ko, patiesība slēpjas tajā, ka labāk to visu ielikt Dieva rokās. Nav grūti sarunāt daudz vārdu, bet vēlāk var izrādīties, ka labāk būtu vienkārši noklusēt. Man bieži ir nācies lūgšanā svētīt savus ienaidniekus.

Kāpēc? Vai tiešām man patīk to darīt? Nē! Es cenšos nepaļauties uz savām jūtām, bet gan reaģējot situācijā balstoties uz patiesību. Un pasludināt Dieva mīlestību manu ienaidnieku dzīvēs. Vai ir iespējams mīlēt cilvēku, kuru rīcības tev nešķiet simpātiskas? Katrā ziņā, tas būtu nepieciešams darīt, jo tādējādi mūsu gars paliek nesamēslots. Ja mēs būsim paklausīgas Dieva pavēlei, mīlēt savus ienaidniekus, tad Dievs iejauksies un ietekmēs situācijas tālāko virzību. (Mat. 5: 44-45)

Mums Dieva bērniem ir jāparāda, ka esam unikāli ar to, kā mēs reaģējam uz notiekošiem procesiem. Ar kaunu jāatzīst, ka it visai bieži gadās iedzīvoties ar pretiniekiem Jēzus miesā. Es runāju „pretinieki” nevis ienaidnieki. Vai ir iespējams, ka viena miesas daļa pretojas otrai? Tomēr bieži vien mēs kristieši esam laipni tikai ar tiem, kuri mums patīk un mīlam.

Mūsu reakcija uz ienaidniekiem vai tie būtu reāli, vai nē vajadzētu līdzināties Mūsu Debesu Tēva reakcijai. Dievs ir patiesība! Un arī mums Viņa līdzībai ir jābūt neatkārtojamām. Jo Viņš ir vienādi mīlošs gan pret mums, gan arī pret mūsu pretiniekiem. Tā mēs varam secināt, ka neatkārtojamiem cilvēkiem ir jābūt pastāvīgiem savās rīcībās. Cilvēks nevar būt vienā mirklī neatkārtojams, bet nākošajā jau viltojums. Jo neatkārtojami cilvēki paliek tadi kādi ir jebkuros apstākļos. Apkārtējie apstākļi nevar viņus ietekmēt, diktējot savus noteikumus. Savā darba vietā neatkārtojami cilvēki ir tādi paši kā draudzē. Personīgā dzīvē- tādi paši kādi ir sabiedrībā. Neatkārtojami cilvēki vienmēr ir taisni un patiesi un tieši ar to viņi atšķiras no tiem, kuri cenšas būt dabīgi.

Neatkārtojamas lietas un cilvēki norūdās caur uguni, kļūstot stiprāki, bet „dabīgie” sadeg.

Domāju, ka šīs problēmas sakne meklējama feministu kustībā. Sākotnēji šī kustība bija veidota ar mērķi, lai sievietes varētu saņemt līdzvērtīgas vīrietim darba algas. Bet viss beidzās ar to, ka vesela paaudze „brīvās” sievietes audzina savus bērnus vienas. Neviens nav vinnējis.

Dievs nav paredzējis, ka sieviete un vīrietis savstarpēji konfliktētu. Kāpēc tad Ādams deva daļu no sevis, lai tiktu radīta Ieva? Starp citu, Ādams neņēma dalību šajā procesā. Viņš gulēja. Tas nozīmē, ka Ādams nav radīts, lai valdītu par Ievu. Viņa ir daļa no viņa un kopā ir viena miesa, viens otru papildinot. Nevajag tiekties darīt to, ko nav paredzējis Dievs. Esi brīnišķīga un mīļa, gudra un uzticīga. Esi pati.

Sievišķības spēks

Kur ir tās drosmīgā Ievas meita, kura spēj kauties kā skuķe? Tava balss ir viena no uzvaras balsīm. Notici, ka tu esi viena no Visuvarenā Dieva meitām. Un iemācies cīnīties kā sieviete. Pienācis laiks čūskai atņemt to, kas pieder tev. Nospied čūsku ar savu augstpapēžu kurpīti!

Iedvesmojošs redzējums

Man pat grūti saskaitīt, cik daudz jaunu sieviešu ir nākušas pie manis, ar savas taisnības pārliecību. Viņas uzdod pretrunīgus jautājumus, piemēram: „Kāpēc ir labi būt par sievieti? Kāda ir mana vērtība? Kāda ir mana loma? Ko es varu iesākt viena? Ko tad Dievs runā par sievieti? Vai mana dzīve ir vērtīga bez vīrieša? Es jūtu Dieva aicinājumu, bet nezinu vai būšu spējīga tai sekot, jo esmu sieviete. Vai Jūs varat pateikt kādai ir jābūt sievietei, lai Dievam patiktu?

Lai palīdzētu saprast kāda ir sievietes liktenis, ļauj man dalīties savos uzskatos, kādai būtu jābūt sievietei un kā iegūt sievišķīgumu.

Iedomājies savā acu priekšā skaistu pilsētu. Pilsēta ir ļoti neparasta, jo to iespējams redzēt uz horizonta tikai saullēkta laikā. To blāvo mākoņos tīto un ar saulē iesārto diženumu redzi katru rītu. Tev tā šķiet tik ļoti reāla, ka vēlies aizsniegt ar roku un pieskarties tai. Bet tas ir tikai mirklis un tad, kad saule paceļas aizvien augstāk, pilsēta izgaist no redzesloka. Tev vienmēr ir teikuši, ka pilsēta tiešām eksistē, vienīgi tā atrodas ļoti tālu. Tās iemītnieki nelīdzinās mums. Viņi ir spēcīgi un skaisti, laipni un gudri. Pilsētas vērti ir vienmēr atvērti un leģenda vēsta, ka tie cilvēki, kuri tur ir iegājuši nevēlas vairs atpakaļ. Jaunatnācējus burtiski apber ar dāvanām un krājumi neizsīkst. Vietas tajā pietiek visiem. Vienīgi ne katrs tajā nonāk. Bēdīgi, bet ne katrs saņem drosmi doties uz pilsētu, kuru redz katru rītu. Bet tomēr, ja arī kāds turp ir devies neatgriežas. Katru rītu tavas domas koncentrējas uz pilsētas ainu, bet ikdienas rūpes novirza tavu uzmanību. Konflikti un strīdi aizmiglo burvīgo pilsētas skatu un tomēr, kad tava dvēsele ir nomierinājusies, šī vīzija vilina un sauc pie sevis. Varbūt tev liksies, ka es runāju par debesīm, bet tā tas nav. Es runāju par Dieva apsolījumiem un Viņa Valstību šeit uz zemes. (Mat. 6:10)

Būt brīnišķīgai ir unikāla sievietes daba.

Ēdenes dārzā notika kāda problēma, bet Tu esi Dieva risinājums. Padomā par to! Šajā pasaulē pastāv kaut vai viena problēma, kuru atrisināt ir spējīga tikai tu, tava klātbūtne. Tu esi šīs pasaules skaistums. Tu esi risinājums, nevis upuris. Sieviete nav vīrietis, bet sieviete var kļūt par vīrieša risinājumu-atbildi. Sieviete tika radīta, lai būtu atrisinājums. Viņa bija dārgums, kuru Ādams tik ļoti meklēja un nespēja atrast starp visas Dieva radītās pārpilnības. Ieva kļuva par Ādama atbildi. Kad sieviete mīl, viņa kļūst par eļļu dzinējam, lai tas strādātu bez kļūmēm. Kad viņa ir brīva, tad kļūst par dimantu, kas spēj griezt pat cietāko zeltu. Tu esi svarīga daļa un plāna piepildīšana visai cilvēcei. Dievs tevi ir novietojis tieši tur, kur tagad atrodies, lai piepildītos plāns. Un to nespēj piepildīt neviena cita. Pienācis laiks nogriezties no bīstamās trases un atgriezties uz kluso ceļu, kas atvedīs tevi uz pilsētu, kura redzama horizontā. Mums ir doti apsolījumi, kurus piepildīt ir spējīgs tikai Dievs.

Lūgšana

Dārgais Debesu Tēvs! Es vēlos būt tāda sieviete, kādu Tu mani esi radījis. Piedod man lūdzu, ka es vienmēr esmu slēpusies zem vīrieša maskas. Es ticu, ka atklāsmē par manas sievietes dabas varenību slēpjas daudz vairāk spēka. Svētais Gars vadi mani. Es vēlos piedalīties cīņā izmantojot Tavu spēku. Es neatkāpšos bailēs, bet droši cīnīšos par savu godu, ģimeni un attiecībām ar Tevi. Palīdzi man kļūt par tādu sievieti, kādu Tu mani esi paredzējis un piepildīt Tavu plānu. Āmen!

Domājot par šo tēmu prātā nāk jūnija mēnesī notikušie divi sieviešu kustību dievkalpojumos teiktais.

Draudzes „Prieka vēsts” sieviešu dievkalpojumā tika minēts, ka sieviešu kustībai jāiet divos virzienos. 1. žēlsirdība – labdarība. 2 . viena otru atbalsts.

Savukārt „Labās vēsts” sieviešu dievkalpojuma viesis no Jēkabpils draudzes „Labā vēsts” valdonīgā, bet vienlaikus maigā mātes mīlestībā Marina Sporans akcentu lika uz to, ka no pašas sievietes ir atkarīgs, kā Bībelē teikts: „Negudra sieva sagrauj savu namu, bet gudra ceļ”.

Bet vai mēs pašas aptveram gudru sieviešu teikto nozīmi un vai sekojam līdzi mācībām, kas palīdzētu kļūt par gudru un skaistu sievu?  

Kāda mana paziņa (simpātiska jauniete) ļoti pārdzīvoja par savu ārējo izskatu. Turklāt centās sekot līdzi modes tendencēm. Bet mode kā jau zināms mainās ātri. Viņai patika tērpties attiecīgi vienai sezonai. Protams, ka nauda sezonas tērpu iegādei nepietika. Žēl bija noskatīties, kā viņa laiski šķirstīja modes žurnālus un apģērbu mainīja ar draudzenēm. „Nav taču vērts, tādām lietām pievērst uzmanību, vai tad tajā ir laime?!”- teica viņai citi. Bet centieni palīdzēt, beidzās ar neveiksmi. Viņa bija skaudības un greizsirdības apmāta uz savām draudzenēm. Fanātiska tieksme izskatīties labi un bagāti neļāva viņai dzirdēt citu domas. „Pats svarīgākais ir mans ārējais izskats” -teica viņa.

Interesanti vai atrastos jauniete, kura būtu pilnībā ar sevi apmierināta? Ja jā! tad viņa ir vai nu ideāls, vai nu arī ne stulba un lielas gribas cilvēks. Kāpēc ne stulba? Tādēļ, ka ir maz tādu cilvēku, kuri būtu apmierināti ar to, kas viņiem pieder. Manā dzīvē tādu nav gadījies satikt. Mūs sievietes praktiski vienmēr kaut kas neapmierina savā ārējā izskatā. Iemeslu ir daudz: āda, mati, nagu forma un t.t. Lai noslēptu defektus sievietes iziet uz dažādām viltībām. Sievietēm ir noslieces koncentrēt uzmanību uz saviem defektiem, nevis Dieva svētītiem efektiem..

Iedomājies:

Finansiālie upuri – gludas ādas dēļ. Protams, par gaumi nestrīdas. Iespējams, ka skaista sieviete jūtas laimīgāka un sevī pārliecinātāka, nekā neskaista sieviete. Bet varbūt tomēr nē?

Ko nozīmē skaistums?

Vārdnīcā teikts, ka skaistums – varētu būt viss kaut kas: dziesma, māja, daba, dvēsele…

Starp citu, par dvēseli. Vai tev nešķiet, ka dzenoties pakaļ ārējam skaistumam, mēs no redzesloka palaižam garām daudz ko svarīgāku?

Tā jauniete, par kuru stāstīju sākumā, beigu beigās atrada iespēju piepildīt savu sapni, izvēloties pašu senāko profesiju pasaulē. Piederēt visiem un nevienam. Tagad viņai ir tik daudz apģērbu un dārgās kosmētikas cik vien vēlas. Vienīgi nezinu, par cik ērtāka, bagātāka un skaistāka ir kļuvusi viņas iekšējā pasaule.

Iekšējās pasaules standarti ir kļuvuši neskaidri, bet jaunības skaistums īslaicīgs. Un kādreiz spogulītis noklusēs atbildes vietā, kad koķetīgi pajautāsi: „Vai es esmu pasaulē visskaistākā?” Kur likties no sirmiem matiem, slimībām un atvainojiet par izteicienu, liekiem zobiem?

Prātā nāk, mana vecmāmiņa. Viņa ir bijusi tik maziņa un salīkusi, bet tik ļoti skaista! Viņas acis vienmēr maigi lūkojušās atnākot un aizejot. Viņas smalkās rociņas neskaitāmas reizes mīlestībā ir adījusi zeķes un teikusi iedvesmojušus vārdus. Viņa mira 97 gadu vecumā. Izaudzinot sešus mazbērnus un astoņus maz-mazbērnus. Un atstājusi par sevi gaišas un labas atmiņas.

Kā tad saglabāt skaistumu 40, 60 un pat 85 gados? Katrai sievietei ir savs skaistuma noslēpums, padalīšos ar to arī es. Pat no agras jaunības man atmiņā saglabājusies Šekspīra teiktie vārdi: „Sātana ērmīgais izskats ir nekas salīdzinājumā ar ļaunas sievietes kroplīgumu”. Tā ir spēcīga un patiesa frāze. Tā ir patiesība. Pat visskaistāko sievieti dusmas un ļaunums padara ne tik pievilcīgu, bet pacietība un laipnība padara sievieti skaistāku.

Bieži vien mēs nedomājam par tādiem sīkumiem. Un spogulis spēj uztvert vienīgi neaicinātās grumbiņas un lieko svaru. Jo tas taču ir diezgan grūti neskatoties ne uz ko palikt laipnai, maigai, mierīgai. Biežāk smalkai sievietei gribas šņākt un iedzelt. Bet tomēr ļaunumā nav skaistuma.

Un tā pavedinātāja – mode? Vai tas nav smieklīgi, ka jaunais kaimiņienes kažociņš spēj izbojāt mūsu garastāvokli? Un mēs skaudīgi šķirstām modes žurnālus ar lūkojamies skaistuļu fotogrāfijās un krājam naudu, lai apmeklētu modes salonus un turpinām meklēt, meklēt un meklēt…

Tad tomēr ko nozīmē skaistums? Kā to saglabāt? Kad gadi iet un paņem sev līdzi svaigumu un jaunības skaistumu, kas tad atliek?

Ir kāda sena recepte: „Lai Tavs skaistums nav atkarīgs ne tikai no ārienes – ne frizūrā, ne zelta rotaslietās vai skaistā apģērbā, bet gan iekšējā skaistumā – tajā kas ir sirdī, lēnprātīgā garā. Tā ir dārgāka Dieva acīs”.

Vai esi ievērojusi, ka aizlūgt par citiem ir daudz vieglāk nekā par sevi? Es to esmu ievērojusi. Man ir daudz vieglāk aizlūgt par tuviniekiem, paziņām vai svešiem cilvēkiem, nekā lūgt par savu problēmu atrisināšanu. Tas notiek tādēļ, ka galvenokārt es redzu citu vajadzības. Manas personīgās problēmas ir daudz. Tās ir sarežgītas un dažkārt grūti atrisināmas. Bet gadās arī tā, ka tās nav tik vienkārši saskatāmas. Mums sievietēm šķiet, ka mēs vienmēr zinām kas mums nepieciešams visvairāk. Mēs spējam redzēt tieši.

Bet mūsu emocionālā saikne ar citiem ir tik spēcīga kā arī mēs esam tik ļoti iegrimušas iekdienas steigā, ka pārstājam saprast kā lūgt par sevi ierastajās situācijās un kur nu kritiskajās. Dažkārt apstākļu virpulis mūs ierauj tik dziļi, ka mūsu lūgšana kļūst par palīgā saucienu.
Vai tu izjūti vēlēšanos cieši apņemt Jēzu un izjust Viņa siltumu un mīlestību? Es izjūtu. Tā ir Dievišķa vēlēšanās. Mēs nekad nespēsim būt laimīgas bez Dieva. Mums jāsaprot, ka svētības mūsu dzīvē spēj dot tikai un vienīgi Viņš. Ja tu esi līdzīga man, tad tas nozīmē, ka arī tu nevēlies dzīvot nožēlojamu dzīvi. Dzīvojot no rokas mutē. Tu alksti pēc savādākas dzīves – pārpilnības. Tieši par tādu dzīvi ir runājis Jēzus. Neviena no mums nevēlas dzīvot kā pa apli, atgriežoties pie vienām un tām pašām grūtībām, nepatikšanām un kļūdām. Mēs nevēlamies būt nabadzīgas nespēdamas garīgi pilnveidoties. Ar aizvērtām rūgtuma pilnām sirdīm. Nevēloties spēt piedot. Satrauktas, neiecietīgas un vīlušās. Mēs nevēlamies pielikt punktu savai dzīvei. Mēs vēlamies dzīvot un nevis eksistēt. Mēs eam tās, kuras vēlas redzēt mērķi savā dzīvē un būt Dieva mīlestības piepildītas. Mums jāņem vērā, ka nesasniegsim augstu līmeni bez Dieva. Bet jāņem vērā tas, ka Dieva palīdzību saņemt iespējams lūdzot. Diemžēl nevaru paskaidrot cik liels ir Dieva spēks un kā dzīvojot mūsos darbojās Svētais Gars. Tas ir pāri maniem spēkiem. Bet Dievs spēj mums sniegt tādas svētības par kurām mums pat sapņos nav rādījies. Kā tev tāda perspektīva? Piepildīšanās ar Svēto Garu notiek ar mūsu līdzdalību, jo tas nenotiks bez mūsu gribas. Mums nepieciešams vēlēties atvērties un lūgt Viņu. Kļūstot tādai kādu Dievs tevi ir vēlējies redzēt. Tas ir iespējams atrodoties Viņa klātbūtnē. Sieviete, kura dzīvo. Dzīvo Viņā.