Ņemot vērā, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva “Mamma, Tētis un Bērni” turpinās līdz š.g. 10.decembrim, biedrība visus deputātus, kuri atbalsta iniciatīvu, turpināt nēsāt nozīmīti līdz 10.decembrim, tādējādi izsakot atbalstu un personisko attieksmi par ģimenes un laulības normatīvā regulējuma ES līmenī sakārtošanas nepieciešamību.

Vairāk par iniciatīvu:
http://www.mumdadandkids.eu/lv

Grozījumi paredz, ka bērnu izglītības un aprūpes iestāžu dzimumaudzināšanai jābalstās uz tradicionālajām ģimenes vērtībām un laulību – savienību starp vīrieti un sievieti. Bērnu izglītības un aprūpes iestādēs seksuālo attiecību popularizēšana un reklāma ir aizliegta. Kā arī bērnu aizliegts iesaistīt skaistuma konkursos vai citos tamlīdzīgos pasākumos, kuru galvenais mērķis ir vienīgi viņa ārējā izskata vērtēšana. Tāpat bērnu kā dalībnieku vai skatītāju aizliegts iesaistīt pasākumos, kuru mērķis ir seksuālo attiecību popularizēšana un reklāma,-ziņo spektrs.com/apriņķis.lv

Likumprojekta anotācijā, skaidrojot grozījumu nepieciešamību, minēts, ka valsts pienākums ir rūpēties par bērna tiesībām un interesēm, kā arī par ģimenes un laulību institūcijas stiprināšanu. Satversmes 100. pants nosaka, ka valsts aizsargā tradicionālo ģimeni – laulību starp sievieti un vīrieti. Tradicionāls ģimenes modelis ir viena no būtiskākajām sabiedrības pamatvērtībām un ir sabiedrības pastāvēšanas stūrakmens, turklāt ģimenei jābūt balstītai uz stabiliem laulības pamatiem. Ir vitāli svarīgi arī uzlabot valstī demogrāfisko stāvokli. Tas panākams, izglītības programmās ieviešot veselības, tai skaitā dzimumaudzināšanas mācības ciešā saistībā ar tradicionālas ģimenes jēdzienu. Bērni ir jāaudzina tā, lai viņos veidotos izpratne, ka tieši stabilas un pilnvērtīgas ģimenes, kuru pamatā ir laulības, ir pamats mūsu valsts stiprināšanai un attīstībai.

Bērnu seksuālas izmantošanas un seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanai 2013. gada 7. martā Latvija parakstīja Eiropas Padomes 2007. gada 25. oktobra Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību, ko LR Saeima ratificēja šā gada 12. jūnijā. Bērnu seksuālai izglītībai ir jābalstās uz tradicionālas ģimenes vērtību popularizēšanu, aizliedzot propagandēt un reklamēt seksuālas attiecības kā pērkamu un pārdodamu patēriņa preci. Nav pieļaujama mērķtiecīga bērnu un pusaudžu seksualizācija izglītības sistēmā, kas tiek slēpta zem dzimumu līdztiesības, cilvēktiesību, homofobijas, drošumspējas, veselības mācības vai kā cita aizsegā.

Likumprojektā paredzētais regulējums nostiprinās ģimenes un laulību institūtu atbilstoši Satversmes 100. pantam, nodrošinās pilnvērtīgu bērna interešu un tiesību aizsardzību, kā arī uzlabos demogrāfisku situāciju valstī, uzskata tā iesniedzēji.

Stop Drugs: foto LETA

Legālo narkotiku apkarošanai veidos Saeimas deputātu darba grupu. Trešdien Sociālo un darba lietu komisijā sprieda, ka novembrī ieviestā pagaidu aizlieguma sistēma nav devusi cerētos rezultātus. Tā ļauj policijas izņemtās jaunās psihoaktīvās vielas aizliegt uz gadu, kamēr tās pārbauda. Pēc tam tās var nokļūt kontrolējamo vielu sarakstā. Tajā šobrīd ir 17 vielu grupas jeb ķīmiskās formulas. Deputāti cer atrast risinājumu, kā būt soli priekšā, nevis censties aizliegt jau pārdošanā esošo,-ziņo spektrs.com/lsm.lv

Atliek juridiski korekti noformulēt, kādas vielas aizliedz, un iestrādāt to esošo likumu normās. Šāds uzdevums cīņā ar legālajām narkotikām dots topošajai deputātu darba grupai. Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) skaidro, ka jāiesaista arī Tieslietu, Finanšu un Ekonomikas ministrijas. „Te netiksim galā ar Iekšlietu ministriju un Veselības ministriju. Acīmredzot, es arī biju nedaudz par naivu, ka ļoti cerēju, ka iepriekšējie grozījumi likumā daudz dos. Diemžēl tā tas nav,” atzīst Barča.

Nedaudz par naivu ir arī iecerēto universālo normu izstrāde visām „legālajām narkotikām”. Tā domā Iekšlietu ministrijas pārstāvis Jānis Bekmanis: „Universāla norma, mūsuprāt, aizliegs visas zāļu tējiņas, visus kafijas paveidus un tamlīdzīgi, jo kofeīns ir tikpat psihoaktīvs.” Viņš komisijas sēdē arī piebilda, ka nekur citur pasaulē šāda norma neesot izstrādāta.

„Arī tas, ka bērns uzīpē piparmētru tēju, ir slikti, bet tā viela, par kuru mēs runājam, ir desmit tūkstoš reižu sliktāka, jo tā ir ķīmiska viela,” uzskata kustības „Stop Drugs” līderis Sandris Bergmanis. Viņaprāt, pagaidu aizlieguma sistēma nav devusi pilnīgi neko.

„Stop Drugs” rīkotajos reidos Bergmanis par to runājis arī ar veikaliņu pārdevējiem: „Viņi teica – mēs ar lielāko prieku jums atdosim! Ņemiet tikai tās vielas un lieciet mūs mierā. Mēs tās saražosim vēl. Vienas devas pašizmaksa ir apmēram divi eiro centi. Viņi aizsūta mūsu [aizliegto] vielu sarakstu – tās ģenēriskās formulas – uz Ķīnu un pasaka – šādas ģenēriskās formulas mums ir, mums vajag citas.”

Iekšlietu ministrija un Veselības ministrija ierosināja dot policijai lielākas tiesības tirdzniecības vietās, vērsties pret to īpašniekiem un arī vairāk izglītot jaunatni. Deputāts Andrejs Elksiņš (“Saskaņas centrs”) uzskata, ka šie ierosinājumi jāiznīcina pašā saknē, jo tie tikai skrien pakaļ ražotājiem un tirgotājiem, nevis ir soli priekšā. „Neviens līdz šim brīdim nav spējis pateikt, ko tad mēs īsti meklējam un ko mēs izņemam. Vīraku pamainīs uz kaut kādu mēslojumu, mēslojumu mainīs uz kaljanu tīrīšanas līdzekli. Bet neviens nez kāpēc nerunā par Preču un pakalpojumu drošuma likumu, kas paredz sniegt drošu un veselībai nekaitīgu preci,” sacīja Elksniņš.

Par precīziem likuma grozījumiem vēl lems jaunā darba grupa, kas sāks strādāt aiznākamnedēļ. Bet jau aprīļa beigās cer iesniegt izskatīšanai Saeimā jaunos likumu grozījumus.

Līdzīga ziņa

Parakstu vākšana: Pasargāsim mūsu bērnus no „legālām” narkotikām

Par laulību un ģimeni daudz teikts. Savos iespaidos dalās tauta kopumā un arī ik reiz izjūtot kādu apdraudējumu ģimenes vērtībām atskan baznīcas trauksmes zvans. Taču šoreiz ieklausīsimies, ko saka viens no tautas kalpiem un nevalstiskās organizācijas Asociācija „Ģimene”; Biedrība ,,Atver Acis” un Biedrība „Nepaliec Viens”, par kādu lasītāja atsūtītu vēstuli, kā arī papildus atspoguļojot pēdējā laika notikumus Latvijā. Sarunā ar pieredzējušu un ilggadēju Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības frakcijas Dzintaru Rasnaču. Politiķis absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Tiesību zinātņu maģistrs. Ilgu laiku strādājis Saeimas Juridiskajā komisijā. Ir darbojies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, kā arī Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā. Patlaban Dzintars Rasnačs ir 11.Saeimas sekretārs.

Vai jāveicina laulību reģistrēšana?

Viedoklis no vēstules: Konservatīvo vērtību aizstāvji runā par to, ka valstij būtu jāstiprina laulības institūcija, veicinot nereģistrēto pāru stāšanos laulībā. Pamatojoties uz statistiku, kas liecina par to, ka laulātās ģimenēs bērniem ir labāk. Proti, bērni jūtas drošāk un ģimenes ir stabilākas, jo precēti pāri šķiras retāk nekā tie, kuri rada bērnus nereģistrētā kopdzīvē.

Kādi no konservatīvo vērtību aizstāvjiem piedāvā risinājumu reģistrētās laulībās dzīvojošiem pāriem piešķirt papildu bonusu materiālu labumu veidā, lai mudinātu cilvēkus reģistrēt savas attiecības.

Korelācija nenozīmē cēloņsakarību. Nav pamata apgalvot, ka noteikti jāveicina laulību reģistrēšana, cerot, ka tā uzlabotos bērnu labklājība.

Pieņemsim, ka iecerētais panākts. Valsts laulātiem pāriem piedāvātu kādus būtiskus labumus, kuri nepienāktos neprecētiem pāriem ar bērniem. Tad jau viņi arī gribētu iegūt tos labumus, tāpēc būtu spiesti stāties laulībā. Vai cilvēki, kuri tāpat vien kādu laiku dzīvojuši kopā, neiesniegtu šķiršanās prasību tikpat ātri kā būtu pametuši viens otru, ja nebūtu laulības apliecinošs papīriņš? Vai alkoholiķis vīra statusā dzertu mazāk? Aborti mazinātos un t.t.?

Kāpēc neprecēties oficiāli?

Laulības likumiskā institūcija rada grūtības, nevis atvieglojumus. Interešu konfliktu ierobežojumi attiecas uz laulātajiem, bet neattiecas uz partneriem. Piemēram, ja kāds no valsts struktūrā esošajiem precas, tad vienam no abiem jāatstāj darbs vai amats, bet ja dzīvo kopā bez laulāšanās – viss notiek. Laulātie strādā kopā, bet SIF projektā kopīgi piedalīties nevar, finansēšanas noteikumi neatļauj. Var dzīvot kopā, bet, ja, kā Andra Bērziņa gadījumā, viens no partneriem kļūst par prezidentu, tad abiem jālaulājas piespiedu kārtā.

SPEKTRS: Rasnača kungs, kā Jūs vērtējat vēstules saturu?

Dzintars Rasnačs: Uz notiekošo raugos kopumā un daudz lielākā laika posma šķērsgriezumā. Tāpēc par atskaites punktu būtu jāņem Latvijas Neatkarības atjaunošanas laiks. Jāsaka, ka ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi un ir darīts daudz, lai nostiprinātu konservatīvās vērtības gan kristīgās, gan arī pirms kristietības latviskās vērtības, kuras arī mēs uzskatām par konservatīvām vērtībām. Tās ir nostiprinātas atjaunojot Latvijas Civillikumu un ietvertas Satversmes 110. pantā, kurā teikts: “valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”. Notiek arī aktuāla sadarbība starp valsti un baznīcu nostiprinot to pamatus likumos. Likumiskā bāze ir. Manuprāt, tas ir spēcīgs vairogs pret uzbrukumiem no dažādām pusēm un pasargā no centieniem mākslīgi mainīt vērtību izpratni.

SPEKTRS: Vai Jūsu minētais vairogs ir pietiekami liels?

Dzintars Rasnačs: Es domāju, ka tas ir pietiekami liels. Tas arī turpmāk būs tiek liels, cik mēs paši neļausim sevi mainīt degradējošā  virzienā. Mūs mēģina ietekmēt, lai mēs atteiktos no tām vērtībām, kas veidojušās un nostiprinājušās gan pirms, gan arī kristietības laikā. Mūsu galvenais uzdevums ir to nepieļaut.

Runājot par vēstulē minētām niansēm interešu konfliktu ierobežojumiem. Ierobežojumi ir izveidojušies pēdējo padsmit gadu laikā. Konkurējot darba tirgū vai arī valsts sektorā strādājošos laulātos nostāda neērtā situācija. No vienas puses Satversmē ierakstītais ir ģimenes atbalstam un aizsardzībai, taču no otras puses pastāv arī šādi uzstādītie ierobežojumi. Tam ir savi iemesli. Ierobežojumiem ir jābūt, taču nevis formāliem un bezjēdzīgiem, bet pēc būtības.

Attiecībā par laulātiem, mēs varētu ieviest pakāpeniskas izmaiņas. Var meklēt atsevišķus mehānismus likumos.

SPEKTRS: Piemēram?

Dzintars Rasnačs: Piemēram, senākos laikos bija bezbērnu nodoklis, tas bija zināmā vērā pretimnākšana ģimenisko vērtību nostiprināšanai. Taču mūsdienās tādā formātā, tas nebūtu atbalstāms, bet, ja mēs runājam kaut vai par Iedzīvotāju Ienākuma nodokļa nepieliekamā minimuma politiku, tad varētu daudzas lietas pilnveidot, attiecībā par laulātām personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni. Un te ir diezgan plašs lauciņš, kurā šādu mehānismu varētu veicināt un iestrādāt.

Manuprāt, būtu vērtīgs precedents, ja tie laulātie, kuri saskata kādu būtisku pretrunu spēkā esošajos likumos attiecībā pret Satversmes 110.pantu un uzstādītajos ierobežojumos kādā konkrētā publiskā vai privātajā darbībā, ja viņi apstrīdētu konkrētā likuma normas iesniedzot atbilstošu prasību Satversmes tiesā.

Pēdējo laiku aktualitāšu gaismā

S: Kāds ir Jūsu vērtējums par Labklājības ministrijas izdotajām dzimuma izglītojošām grāmatiņām?

Dz. R: Domāju, ka tas ir kārtējais no ārpuses vērstais spiediens ar mērķi grozīt mūsu vērtību izpratni. Taču nebūšu tik kategorisks, jo uztveru to kā maldīgu viedokli.

S: Bet tas taču tiek darīts valsts līmenī ar valstij pieejamiem resursiem?

Dz. R: Ja šāda uzspiešana būtu īstenota  slepeni un ar viltu, neinformējot sabiedrību, tad tas būtu cits jautājums.

S: Bet mēs taču par šāda projekta virzību iepriekš neko arī nezinājām..

Dz. R: Šajā gadījumā tas bija pieejams publiski. Tagad panākts, ka projekta virzītāji ir atkāpušies no ieceres piedāvāto literatūru ieviest izglītības iestādēs obligātā kārtībā. Tāpēc uzskatu, ka tā ir mūsu uzvara. Es domāju, ka tagad plašs vecāku loks daudz uzmanīgāk skatīsies, kādas vērtības pirmskolas iestādēs cenšas ieaudzināt bērnos un, lai tās nenonāktu pretrunā ar tām vērtībām, kas ir nostiprinājušās ģimenē. Kad bērns tiek audzināts konservatīvā vidē un pirmskolas iestādē vai skolā māca citādas vērtības, tad tas bērnā rada milzīgas pretrunas un tādējādi tiek veicināta liela garīgā trauma. Tas var veidot milzīgas problēmas tieši pusaudža gados. Kad bērns vēl nav pieaudzis, bet jau sāk skaidrāk redzēt pretrunas, kuras uzspiež  sociālajā vidē un ar tām pamatvērtībām, kuras audzinātas ģimenē. Nav sliktuma bez labuma, tā mēdz ļaudis teikt. Arī šajā gadījumā dzimuma pašapziņas noliedzēji ir panākuši pretējo – sociālajos tīklos šajās dienās ir publicēti daudzi izglītojoši un uz zinātniskām atziņām balstīti konservatīvās vērtības apstiprinoši raksti. Sabiedrība kļuvusi izglītotāka.

S: Par tautības ierakstu pasē. Izskan viedokļi no politiķu puses, ka ieraksts „Latvietis” nav nepieciešams, jo tautības iekļaušana neatbilst starptautiskajai praksei un t.t. Taču plašsaziņas līdzekļos nerimst komentētāju neapmierinātības paušana par šādu iespēju liegšanu. Saeimas komisija noraidīja Nacionālās apvienības deputātu virzīto priekšlikumu atjaunot kārtību, ka pēc pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās viņa pasē ieraksta ziņas par tautību.  Vai tas tā arī paliks, nē un cauri?

Dz. R: Mēs esam par tiesībām saņemt tautības ierakstu pasē! Esam iesnieguši Saeimā prasību, tāpēc šis jautājums būs izskatīts neatkarīgi no komisijas lēmuma un iekļauts darba kārtībā. Ceturtdien, 18.oktobrī, Saeima par to lems. Mēģināsim pārliecināt deputātu vairākumu, ka tās ir katras personas tiesības un šis ieraksts ir jāsaglabā un šīs tiesības nevar atņemt pret indivīda gribu. [Papildinājums: Likumprojektā „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” par 39, pret 38, atturas 4]

S: (Politiķis atver somu un no tās izņem pasi atverot to, redzams tautības ieraksts -LATVIETIS)

S: Vai Jūs, lūdzu, varētu īsi argumentēt kāpēc Latvijā būtu jāievieš eiro?

Dz. R: Ja reiz mēs esam Eiropas zonā, tad arī attiecīgā ģeopolitiskā telpā. Ja mēs neesam Eiropā, tad nonākam citā ģeopolitiskā telpā.

S: Jūs domājat Krievijas ietekmē?

Dz. R: Jā, tā arī ir teicis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. [Jūnija vizītes laikā, rīkotajā preses konferencē ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Igaunijas prezidents sacīja, ka priecājas par Latvijas uzņemto kursu uz eiro.] Es viņa viedoklim pilnīgi piekrītu.

S: Izriet, ka cita ceļa mums nav..

Dz. R: Mums cita risinājuma nav. Jo mums jāizšķiras par vienu no šiem diviem ceļiem.

S: Lindermaņa izteiktā pozīcija par autonomijas piešķiršanu Latgalei varētu saukt par populistisku, taču neaizmirsīsim, ka pirms referenduma par divvalodību arī tā domājām, taču referendums notika un mēs esam ne tikai ieguvēji, bet arī zaudētāji, jo bija jāšķiras no 1,7 miljoniem Ls.

Kā ir vērtējama demokrātija šādā interpretācijā, vai nevajadzētu uzstādīt kādas robežas? Kā Jūs politiķi sakāt „sarkanās līnijas”. Šķiet dīvaini, ka Drošības Dienests joprojām vērtē. Cik ilgi būtu jāvērtē, lai rīkotos, bet ja rīkojas, tad kā?

Dz. R: Es negribētu, ka šādas un citas līdzīgas personas tiek īpaši izceltas un pat glorificētas, vai veidot no viņiem kādu īpašu sātana tēlu.

Tā ir mērķtiecīga Krievijas ārpolitikas sastāvdaļa – regulāri novājināt kaimiņvalstis Igauniju, Lietuvu, Latviju, Gruziju, jo īpaši Ukrainu. Scenāriji un metodes ir līdzīgi. Novājināšanas politikas viens no līdzekļiem ir tādu demokrātisko mehānismu izmantošana pret valsti, kas ir šo valstu likumos. Papildus jāmin, ka ļoti spēcīgs līdzeklis ir Kremļa ietekme plašsaziņā. Viens no galvenajiem virzieniem – valstsnācijas šķelšana. Otrs virziens – starptautiskajā telpā nacionālā valsts tiek regulāri nomelnota.

Runājot par Lindermanu, tad jāsaka, ka viņš ir tikai maza skrūvīte šajā lielajā mehānismā.

S: Vai nebūtu pienācis laiks šo skrūvīti izskrūvēt?

Dz. R: Es domāju, ka tas ir Drošības Policijas kompetencē un agri vai vēlu, bet Lindermaņa vietai vajadzētu būt cietumā.

Vai jāveicina laulību reģistrēšana?

Atbild nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ilona Bremze - Asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētāja; Biedrība ,,Atver Acis” priekšsēdētāja Eva Ālere un Biedrība „Nepaliec Viens”, kā arī bildespardzivi.lv pārstāvis Edmunds Rītiņš.

Ilona Bremze - Asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētāja

Vispirms vienkāršos vārdos par to, kāpēc tad tiek veidotas ģimenes? Divu pretēja dzimuma cilvēku mīlestība saved viņus kopā un vieno. Dzimst bērni, veidojas kopīga pamatšūniņa – ģimene, kurā valda mīlestība, rūpes, uzticība, pienākumi, atbildība vienam par otru. Tas prasa lielu pašdisciplīnu, ziedošanos otra labā, cīņu ar savu ego, kārdinājumiem, mācīšanos piedot.

Protams, šodien mums līdzās ir arī tādas ģimenes, kurās pāri dzīvo nereģistrētās un oficiāli nenoslēgtās laulībās, kurās ir laba saskaņa un dzimst bērni. Tomēr būtu jāredz kopsakarības, kuras var saskatīt tikai ilgākā laika periodā. 2006.gadā Apvienotās Karalistes Pilsoniskās Sabiedrības Pētniecības Institūts publicēja socioloģisko pētījumu apkopojumu ”Vai laulība ir svarīga?” (Does Marriage Matter ?), kurš pārliecinoši pierāda laulības noslēgšanas nozīmīgumu sabiedrībai un indivīdu dzīvēs. Ar to iespējams iepazīties ieejot mājas lapā.

Ziņojumā minētas atsauces uz vairāk nekā 100 avotiem un tajā analizēti ilglaicīgi, zinātniski nopamatoti pētījumi, kuri veikti ASV, Apvienotajā Karalistē, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un daudzās citās valstīs. Pētījumi parāda ne tikai korelāciju, bet arī dziļas cēloņsakarības – ģimenes, kuras ir balstītas laulībā, vidēji ņemot, ir daudz stabilākas, fiziski un emocionāli veselākas,   pakļautas  mazākam  riskam  lietot  alkoholu, narkotikas, piedzīvot nabadzību un jebkāda veida vardarbības izpausmes, nekā tās ģimenes, kurās pāri nedzīvo laulībā. Aizvien vairāk zinātnieku uzskata, ka laulības institūcija būtu jāstiprina valstiskā līmenī, jo tā aizsargā ģimenes, pozitīvi ietekmē ne tikai pārus un viņu bērnus, bet arī visas sabiedrības labklājību kopumā. Pie tam, ļoti svarīga ir sabiedrības izglītošana un jauniešu gatavošana atbildīgai ģimenes un laulības dzīvei, vecāku pienākumu pildīšanai, pozitīvas vērtību sistēmas veidošanai sabiedrībā, lai pēc iespējas vairāk veidotos stipras un stabilas ģimenes, kurās augtu mīlēti un laimīgi bērni.

Svarīgi uzsvērt, ka ģimenes saišu iziršana rada indivīdiem ļoti negatīvas konsekvences fiziskajā, emocionālajā un garīgajā līmenī. Šķiršanās un konflikti atstāj postošu ietekmi ne tikai uz pāri, bet arī viņu bērniem un bērnubērniem. Tieši šķiršanās, nereti ir alkoholisma, depresijas un dažādu slimību cēlonis.

Nobeigumā, lai aicinātu lasītājus –vīriešus aizdomāties, vai ir vērts precēties, Medicīnas zinātņu doktores Maria Kopp (Ungārija) pētījumos iegūtās atziņas par laulības svarīgumu viens aspekts – neprecētiem vīriešiem 30 – 64 gadu vecuma grupā ir vairāk nekā 3 reizes augstāks mirstības līmenis salīdzinot ar precētajiem šai pašā vecuma grupā.

Biedrība ,,Atver Acis” priekšsēdētāja Eva Ālere:

..Domāju, ka jāizveido kāda kristīgās morāles un ētikas akcija. Jāizmaina sabiedrības mietpilsoniskie prāti un jau pierastais dzīves veids, par to, ka tā dzīvot kopā civillaulībā ir izdevīgi.

Nedomāju, ka mazāk lietos alkoholu, ja oficiāli laulāsies. Piemēram, manā daudzdzīvokļu namā dzīvo ,,ģimene” ar 5 bērniem, kurā bērni ir laisti pasaulē, lai ,,vecāki” saņemtu kārtējo pabalstu un ,,tēvs” varētu staigāt ar alus pudeli rokās.

Kārtējo reizi piedāvājot kādu izdevīgumu, sarosīsies arī šis sabiedrības slānis. Būtu vajadzīgs cits kritērijs, kas nebūtu balstīts vienīgi uz materiālismu, bet teiksim bezmaksas bērnu izglītību kādās ārpus skolu nodarbību atbalstīšanā, lai šie ,,labumi” tiktu bērniem, nevis iztērēti nereģistrēto ,,vecāku”- marginālām vajadzībām.

Diemžēl arī abortu skaits nemazinātos, ja pāri precēti. Egoisti un karjeristi ir gan vienā, gan otrā grupā. Pirmā vietā ir jābūt morāles un svētdzīves jautājums un tās izplatīšana sabiedrības dzīves veidolā.

Lai Dievs svētī Latvijas ģimenes!

Biedrība „Nepaliec Viens” pārstāvis Edmunds Rītiņš:

Ir risinājums, neaiztiekot laulību, bet nodrošinot aizsardzību tā dēvētājām viendzimuma attiecībām.

Proti, viendzimuma partneri var noslēgt attiecību līgumu, līdzīgi, kā citi slēdz laulību līgumu. Tas nodrošinās abām pusēm juridisku aizsardzību, un nebūs jādeformē laulības, ģimenes iestatījumus, starp vīrieti un sievieti.

Āboltiņas runa (saīsināta): Latvija svin 4. maija svētkus. Pirms divdesmit viena gada šajā dienā tika pateikts tas, par ko mūsu tauta bija sapņojusi piecdesmit okupācijas gadus. Augstākās padomes deputāti nobalsoja par deklarāciju, kurā pagātnes noziegumi beidzot tika nosaukti īstajā vārdā un deklarēta pārliecība par Latvijas valsts tiesībām uz patiesu neatkarību.

Diena, kas parāda, kāds spēks ir ticībai, pārliecībai un kopīgai cerībai

4. maijs ir Latvijas nācijas pašnoteikšanās svētki.
Diena, kas skaidri parāda, kāds spēks ir ticībai, pārliecībai un kopīgai cerībai. Tauta, kas spēj vienoties savā pārliecībā par nākotni, kļūst par nāciju. Un nācija veido valsti.
4. maija notikumi ir daļa no mūsu vēstures. Valsts ir nācijas miesa, mājvieta tautas garam un kultūrai, patvērums mūsu senču vērtībām un valodai. Šobrīd Latvijā ir nepieciešams atcerēties, ar kādu garu, ar kādu kolektīvo pašapziņu tika pieņemti 4. maija izšķirīgie lēmumi.

1918

„Mums arī, līdzās vāciešiem un frančiem, ir tiesības uz savu patstāvīgu valsti,“ – šī doma iedvesmoja gan jaunlatviešus, gan mūsu valsts dibinātājus 1918. gadā. „Mēs paši esam saimnieki savā zemē un atbildīgi par tās labklājību,“ – šāda ideja bija pamatā sapnim par laimīgajiem ulmaņlaikiem pagājušā gadsimta 30. gados.
„Mums ir jālabo vēsturiskā netaisnība un jāatjauno Latvija kā valsts,“ – mēs domājām, kad cēlāmies cīņai ar padomju impēriju. “Kaut pastalās, bet brīvi,” – tas bija pavisam nopietns lozungs, bez mazākās ironijas vai cinisma. „Latvijas valstiskums ir vienīgā iespēja latviešu valodas, kultūras un latviešu tautas izdzīvošanai,“ – to mēs mēdzam atgādināt sev arī šodien. “Latvija var!” – kaut uz brīdi, bet esam noticējuši, ka mūsu mazā valsts spēj pārsteigt, pārvarot lielāko ekonomisko krīzi, kas bija skārusi Rietumus pirms diviem gadiem.

Kas Latvija mums ir šobrīd?

Kā mums audzināt savus bērnus un mazbērnus, lai viņi mīlētu šo valsti, lai tā arī viņiem būtu nepieciešama un svarīga ideja, nevis tikai apgrūtinājums, ko līdz ar parādiem tie saņēmuši mantojumā no saviem vecākiem? Kādu Latvijas ideju mēs varam piedāvāt jauniešiem, kas dodas mācībās vai darbā uz ārzemēm un nereti vairs nedomā par atgriešanos mājup? Ko viņiem nozīmēs vārds „mājas“?

Vai Latvija var būt kaut kas vairāk par vienu no daudzām iespējamām dzīvesvietām Eiropas kartē? Vai tad dzimteni var izvēlēties? No brīva prāta? Mūsu tauta ir pieredzējusi vairākas emigrācijas – piespiedu izsūtīšanu un došanos kara bēgļu gaitās. Mūsu vēsturiskā atmiņa ir saglabājusi priekšstatu par emigrāciju kā traģisku nelaimi, kā dzimtenes zaudēšanu.
Arī tagad bieži var dzirdēt viedokli, ka lielais darba meklētāju skaits, kas izbraukuši no Latvijas, ir mūsu nelaime, valsts mazspējas un bojāejas pazīme.

Jauna Latvijas ideja

Negribētu tam piekrist, taču viens gan ir skaidrs – tā būs traģēdija, ja vistuvākajā laikā nespēsim definēt jaunu Latvijas ideju, tādu Latviju, kas iederēsies un spēs pastāvēt modernā Eiropā, tādu, kas dos spēku un brīvību tautas garam, tādu, kas garantēs patvērumu un aizsardzību grūtā brīdī. Tādu, kas iedvesmos dzīvei, darbam un mīlestībai.

Mērķis

Latvijas nākotne nav iedomājama arī bez rūpēm par bērniem – bez rūpēm par to, lai viņi šeit dzimtu, dzīvotu un darītu mūsu valsti labāku.
Demogrāfiskā politika ir grūta un nepateicīga, tajā ieguldītie līdzekļi un enerģija ir investīcijas, kas atmaksājas tikai pēc vairākām paaudzēm.
Taču jautājums par to, kā veicināt bērnu dzimšanu Latvijā, ir arī jautājums par ticību nākotnei. Bērni nedzimst tāpēc, ka viņu vecākiem klājas labi vai – gluži otrādi – slikti, bērni nedzimst lielāku pabalstu vai abortu aizliegumu dēļ.
Bērni dzimst tad, kad ir ticība, ka rītdiena būs labāka par šodienu. Un labākais, ko valsts var darīt savas tautas labā, ir kļūt par labākas rītdienas apsolījumu. Sniedzot drošības sajūtu par stabilu, prognozējamu, saprotamu un pārliecinošu attīstību.

Prognozējama attīstība ir arī tas, ko no valsts gaida uzņēmēji. Daudzu valstu pieredze rāda – lieli vai mazi nodokļi paši par sevi vēl negarantē investīciju pieplūdumu un uzņēmējdarbības uzplaukumu. Daudz svarīgāk ir garantēt paredzamu, stabilu un vienkāršu nodokļu politiku.
Mēs vairs necelsim nodokļus, bet virzīsimies uz plānotu, pārdomātu nodokļu samazināšanas reformu.
Valdības uzdevums ir piedāvāt ilgtermiņa stratēģiju, kas skaidri norādītu termiņus svarīgākajām pārmaiņām, kura ietekmētu tautsaimniecību.

Viens no galvenajiem šobrīd izvirzāmajiem mērķiem nepārprotami ir eiro ieviešana 2014. gadā. Tas viss var ievērojami stimulēt Latvijas tautsaimniecību, vairojot arī iedzīvotāju drošību un labklājību. Izmantot šo iespēju ir mūsu pienākums.

Otrs uzdevums- veikt sociālā budžeta stiprināšanas pasākumus. Iespējams, ir jādomā par pārmaiņām šajā jomā.
Mūsdienu pasaulē, kas pakļauta ekonomisko krīžu un svārstību riskam, valsts nevar riskēt ar nestabilu pensiju sistēmu. Arī šeit ir svarīga prognozējama pāreja no vienas sistēmas uz citu.

Dievs, svētī Latviju!

Par priekšlikumu nobalsoja 43 opozīcijas – SC un Zaļo un Zemnieku savienības deputāti, pret bija 46 valdošās koalīcijas deputāti, bet atturējās Inga Bite (ZRP).

Saeima ceturtdien pieņēma paziņojumu par latviešu valodas valstisko lomu, kurā uzsver – latviešu valoda kā vienīgā valsts valodas ir ietverta Satversmes kodolā un tas ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem. Tāpēc Saeima paziņojumā aicina pilsoņus piedalīties gaidāmajā valodas referendumā un balsot PRET divvalodību,-ziņo spektrs.com/saeima

Paziņojumā Saeima apstiprina, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem. Tajā arī uzsvērts, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir nedalāmi saistīta ar Latvijas valstisko identitāti, Latvijas valsts būtību, tās izveidošanas un pastāvēšanas jēgu, kā arī atgādināts, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur iespējama latviešu kultūras un valodas pastāvēšana un attīstība.

Latviešu valodai kā visu valsts iedzīvotāju kopīgajai valodai ir būtiska nozīme demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības nodrošināšanai Latvijā, uzsvērts paziņojumā. Latvijas valsts ir izveidota latviešu nācijas pašnoteikšanās ceļā un Latvijas valsts pienākums ir pastāvīgi nodrošināt latviešu nācijas, valodas un kultūras ilgtspēju un vēlreiz apstiprina, ka Latvijas valsts garantē visu Latvijas mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Grozījumi likumā paredz, dzīvnieka rīkles pārgriešana ar ļoti asu nazi, pēc tam ļaujot dzīvniekam noasiņot.

Saeima uzskatījusi, ka pašreiz aktuālāk atbalstīt islāma tradīcijas Latvijā un glābt vienas zemnieku saimniecības, Jēkabpils SIA Viesuļi (www.viesuli.lv) uzņēmēja – Normunda Teicāna intereses. Jāpiebilst, ka viņš ir TP biedrs un tuvs Dzintara Zaķa un Aigara Kalvīša draugs.

Arguments: Tādējādi saimniecībai nevajadzēs atlaist no darba 150 darbinieku, jo uzņēmējam ir iespēja saņemt lielu pasūtījumu no musulmaņu kopienas Zviedrijā.

Replika: Interesanti sanāk, ka islāma tradīcijas ieviešana un 150 darbinieku glābšana pašreiz ir katastrofāli svarīgāka, par skolotāju, medicīnas darbinieku atlaišanu, kas ir mērojama tūkstošos.

Kuram tas ir izdevīgi?

Izdevīgums uzņēmējam Normundam Teicānam. Izdevīgums musulmaņiem. Izdevīgums it kā esot arī Latvijas tautai, jo būs saglabātas 150 cilvēku darba vietas:) taču jāpiebilst, ka pēc islāma tradīcijām paredzēts, šādās darba vietās drīkst strādāt tikai musulmaņi!

Saeima pretrunā

Steidzoties apmierināt Eiropas Savienības intereses, un atsevišķu ietekmīgu personu interešu lobēšanu, atrunājoties ar vārdiem, ka tāds likums darbojās lielākā daļā Eiropas Savienības valstu, steigā un slepenībā, vienojoties atsevišķiem politiķiem un uzņēmējiem viena uzņēmēja interesēs, apejot tiesību aktos noteikto normatīvo aktu sagatavošanas un saskaņošanas kārtību, aizmirst, ka lielākās daļas Eiropas Savienības dalībvalstis uzskata, Latvijas pensionāru un invalīdu pensijas un invaliditātes samazināšanu par pretlikumīgu. Un tomēr, šajā gadījumā Saeima nesteidzas labot kļūdu.

Saeima labāk izvēlas uzņemties „pakalpiņu” lomu. Varbūt drīzumā varētu nākt klajā jauni likuma grozījumi, kas paredzēs rokas nociršanu par zādzību, daudzsievību atļaušanu, kā arī neļaušanu sievietēm valkāt bikses, paredzēs galvas nociršanu, ja no islāma pāries citā reliģijā. Un par tautas iznīcināšanu, ja tā nepieņems islāma ticību.

Protams, pašreiz tas skan smieklīgi, bet, kas lai to zina…

Septembra mēneša laikā tomēr sabiedrībā plaši diskutēts par šādu ačgārnu un steidzamu likuma grozījumu.

Dzīvnieku draugi iebilsts pret lopu kaušanas noteikumu projektu

Dzīvnieka aizsardzības ētikas padomes priekšsēdētāja Solvita Vība uzskata, ka tas ir politisks bizness, nevis rūpes par Latvijas lauksaimniekiem.

Arī iekšpus valdībās ēkā diskutētāji cits caur citu nākuši pie atziņas, ka ekonomisks ieguvums pieņemtais likums nenes nekādu.

Kārlis Šadavskis paskaidroja: „Viena daļa košergaļas un halalgaļas tiks pārdots un nopelnīta nauda, taču neaizmirstiet godātie reliģijas kaušanas fani, ka šajā kautuvē citus dzīvniekus kaut nedrīkstēs. Vienu un to pašu kautuvi varēs izmantot vienu reizi! Tāpat neaizmirstiet, ka kautuvēs uzturēties drīkstēs tikai musulmaņi un tas nozīmē, ka papildus darba vietu gan nebūs, bet gan notiks musulmaņu piesaiste. Teikts, ka brīvam darbu tirgum ar nosaukumu „gaļas cirtējs” varēs izvēlēties īpaši no tālās musulmaņu dzimtenes, tad paskaidrojiet man lūdzu, kurš tad ir ieguvējs?”

Paskaidrojums ir šāds – Padome, Zemkopības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts sastāv no vispārīgām frāzēm, pēc būtības nereglamentējot jaunieviesto, specifisko un Latvijā līdz šim nepiemēroto lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas veidu. Tā kā ne Eiropas konvencija par kaujamo dzīvnieku aizsardzību, ne Padomes direktīva, ne arī Komisijas Priekšlikumi par padomes regulējumu dzīvnieku aizsardzībai to nonāvēšanas laikā neparedz kārtību, kādā notiek lauksaimniecības dzīvnieku kaušana reliģiskiem rituāliem, kā arī īpaši ņemot vērā, ka šis kaušanas veids, saskaņā ar Eiropas Veterinārārstu federācijas pamatnostādnēm, rada dzīvniekam papildus stresu un ciešanas, MK noteikumos būtu detalizēti jāreglamentē gan dzīvnieku labturības prasības, gan kaušanas norise, nepieciešamais aprīkojums, kāvēju un kautuvju sertifikācijas jautājumi tieši šim specifiskajam kaušanas veidam.

Balsošanas rezultāti:

Par grozījumiem likumā balsoja 45, pret 40, bet atturējās 2 deputāti.

Par balsoja: lielākā daļa partijas “Jaunais laiks” (JL) pārstāvji, kā arī Tautas partijas, LPP/LC, daļa Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti un partijas “Sabiedrība citai politikai” parlamentārieši.

Pret balsoja: partijas “Saskaņas centrs” frakcija, lielākā daļa TB/LNNK, kā arī “Pilsoniskā savienība” frakcijas deputāti. To neatbalstīja arī pa diviem deputātiem no LPP/LC, ZZS un JL, kā arī JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Savukārt atturējās Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) un JL deputāte Ausma Ziedone – Kantāne.

Jāpiebilst, ka tagad firma ir pareģistrēta un atrodas ofšora zonā!

Vai tas viss bija tā vērts?