Foto: tb.lv

„Apgalvojums, ka Latgalē valda šķeltniecisks noskaņojums, nav patiess. Par to pārliecinājāmies, tiekoties ar Latgales puses cilvēkiem,” raksturojot Latgales pašvaldībās gūtos iespaidus, uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis,-ziņo spektrs.com/ Saeimas Preses dienests

„Tiekoties ar Latgales novadu iedzīvotājiem un apspriežot sabiedrības saliedētības un integrācijas jautājumus, saruna parasti ievirzās ekonomiska rakstura aktualitāšu gultnē,” atzīst komisijas priekšsēdētājs un akcentē, ka cilvēki kopumā ir norūpējušies, jo grūti atrast darbu un trūkst iztikas līdzekļu.

Savukārt, tiekoties ar krievu tautības iedzīvotājiem, deputāti guvuši pārliecību, ka atsevišķos medijos nepamatoti tiek kultivēta šo iedzīvotāju nelojalitāte Latvijas valstij. „Šie cilvēki pārsvarā sevi pozicionē kā Latvijas patriotus un uzskata, ka runas par Latgales atdalīšanu no pārējās valsts teritorijas ir vērtējamas kā provokācija,” pauž I.Latkovskis.

Deputāti Daugavpilī tikās arī ar vietējo mediju pārstāvjiem. „Pārrunājot situāciju Latgales reģionā mediju jomā, izkristalizējās vajadzība pēc kvalitatīva sabiedriskā medija, kura mērķauditorija būtu tieši krievu valodā runājošie novada iedzīvotāji,” sarunas rezultātu raksturo komisijas priekšsēdētājs.

Latgalē komisijas deputāti tikās ar Krāslavas Varavīksnes vidusskolas skolēniem un skolotājiem. „Šī skola ir izcils pozitīvas integrācijas piemērs – lai arī mācības skolā ir krievu valodā, skolēni ļoti labi runā latviski, tajā jūtams patriotisms gan pret Latgali, gan Latviju,” akcentē I.Latkovskis.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 15. un 16.janvārī apmeklē Latgales pašvaldības Daugavpilī, Krāslavā, kā arī novadus pierobežā. Latgales pusē deputāti tiekas arī ar Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes amatpersonām un vietējo mediju un tūrisma nozares pārstāvjiem.

Diskusiju atklāja komisijas vadītājs I.Latkovskis, un tās dalībniekus uzrunāja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Okupācijas muzeja un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Uldis Neiburgs, kā arī Otrā pasaules kara karavīru pārstāvošo organizāciju, Ārlietu ministrijas un sabiedrības pārstāvji.

Diskusijas komisijas vadītājs I.Latkovskis aicināja politiķus un kareivīgu viedokļu cienītājus vispirms mierīgi uzklausīt pašus karavīrus: „Visa līdzšinējā pieredze rāda, ka mēģinājumi Otrā pasaules kara radīto pretnostatījumu atrisināt ar ideoloģiskiem argumentiem un partejisku nostāju ir cietuši neveiksmi. Tāpēc ir laiks citai pieejai.” Vienlaikus komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka tas nenozīmē vēstures pārvērtēšanu un atteikšanos no ideāliem: „Tas nozīmē – mēģināt sākt ar otra sapratni cilvēciskā līmenī.

Komisijas priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka diskusijas mērķis ir uzsākt sarunu, lai rastu savstarpēju sapratni principiālos pamatjautājumos. „Tas varētu rezultēties ar Saeimas pieņemtu deklarāciju.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags diskusijā paskaidroja, ka cilvēku laimīgu un mierīgu dzīvi labklājīgā Latvijā var sasniegt vienotā valstī. Taču, ja Latvija paliks sašķelta, tad saskaņā ar Dieva vārdu tā ir lemta bojāejai ilgā agonijas procesā. Vanags arī norādīja, ka mērķis pēc laimīgas un mierīgas dzīves labklājīgā Latvijā nav ne tuvs, ne viegls, bet vērtīgs. Arhibīskaps citējot evaņģēlijā minētos Jēzus Kristus vārdus, viņš skaidroja, ka viens no valsts neveiksmju cēloņiem ir iekšējā sašķeltība.

Ja Latvija paliks sašķelta, tad saskaņā ar Dieva vārdu valstij ir lemta bojāeja. Daļēji tas notiktu garīgu iemeslu dēļ un daļēji politisku iemeslu dēļ, norādīja garīdznieks. Viņš brīdināja, ka tas nenotiks ātri, bet tā būs ilga agonija vairāku paaudžu garumā.

Tomēr kara veterānu rokās kaut kādā mērā ir iespēja nepieļaut šāda scenārija īstenošanos, jo līdz ar pretējās pusēs karojošo veterānu izlīgumu var sākties plašāka Latvijas iedzīvotāju izlīdzināšanās. „Ja jūs to spēsiet, varbūt spēs arī citi,” uzsvēra Vanags.

„Pārvērtībām jānotiek mūsu sirdīs, prātos,” piebilda arhibīskaps, skaidrojot, ka iekšējā cīņa var būt ļoti smaga.

Ar aicinājumu Saeimai izstrādāt deklarāciju sabiedrības saliedēšanai klajā nāca Valsts prezidents Andris Bērziņš.

„Raugoties topošajā 2013.gada valsts budžeta projektā, var secināt, ka sabiedrības integrācija nākamajā gadā mūsu valstī būs beigusies,” pēc tikšanās ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem jaunās rudens sesijas pirmajā komisijas sēdē sacīja Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis trešdien, 5.septembrī,-ziņo spektrs.com/Saeimas kanceleja.

Sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis ziņo, ka budžeta projektā nav iekļauti tādi projekti kā vasaras nometnes Īrijas latviešu bērniem Latvijā, latviešu valodas apguvei veltītas programmas, mazākumtautību dienas iedibināšana, kā arī ārpusskolas pasākumu programmas, kas veicinātu sadarbību starp dažādu tautību skolēniem.

Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne, norādīja, ka 2012.gada budžeta grozījumos no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Kultūras ministrijai paredzēts piešķirt gandrīz simts tūkstošus latu, lai īstenotu vairākus integrācijas projektus. Taču 2013.gada valsts budžeta plānā šāds finansējums nav atvēlēts, pauda R.Klimkāne, kas nozīmē, ka vairāki aizsākti projekti turpmāk netiks īstenoti.

Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Aija Bauere teica, ka Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti vienojās uzturēt iepriekš izvirzītās prioritātes sabiedrības saliedētības jomā un aicināt Ministru prezidentu pārskatīt sabiedrības saliedētības veicināšanai atvēlētā finansējuma apjomu.