Citadele. Foto: kasjauns.lv

Banku ‘Citadele’ varētu pārdot jau septembra vidū, norāda Straujuma. Straujuma  intervijā LTV arī apstiprināja iepriekš pausto informāciju, ka “Citadele” bankas pārdošanā valdība ir vienojusies radīt ekskluzīvu izņēmumu vienam pretendentam – ASV fondam “Ripplewood Holdings”. Taču būtībā Fondi parasti nodarbojas ar pirkšanu-pārdošanu. -ziņo spektrs.com

Par fonda patieso mērķi šaubās arī portāls Privatizatori,veicot pētījumu atzīst: “Mēģinot atrast pašu «Ripplewood Holdings», nākas piedzīvot strupceļu. Firma ar šādu nosaukumu Savienotajās Valstīs tiešām pastāv (izziņa redzama raksta beigās), tomēr tā ir nevis ietekmīgs investīciju holdings, bet gan pastkastītes firma bez darbiniekiem, bez savām telpām un pat mājaslapas — interneta adrese ir reģistrēta, bet tajā nekāda informācija nav atrodama. Firma reģistrēta Delavērā — štatā, kurš pat pašās Savienotajās Valstīs tiek uzskatīts par «iekšējo ofšoru» zonu. Privatizācijas pretendents atrodas vienā mājā ar vēl vismaz 3500 citām «pastkastītēm»: to uztur «The Corporation Trust Company», kuras bizness veidojas no šādu «pastkastīšu» uzturēšanas, aiz trasta plīvura slēpjot to īpašniekus, amatpersonas un patiesā labuma guvējus.”

Vērojot pieteiktos pretendentus rada bažas, ka bankas pārvalde nepieciešama Krievijai. Kā vēstī komentētājs Austras Koks, tad : „Krieviem šī banka varētu būt svarīga, jo krievu kapitāla rīcībā faktiski nav Latvijā tādu banku, kuras būtu orientētas uz ierindas klientiem un kurām būtu plašs šādu klientu loks – gan fiziskās, gan juridiskās personas. Visas krievu bankas vai tās, kas sadarbojas ar Krieviju, pārsvarā ir nišas bankas. Līdz ar to Krievija faktiski iegūst kontroli pār liela Latvijas iedzīvotāju un juridisko personu skaita naudas plūsmām un kontroli pār tiem, kam ir kredīti šajā bankā.”

Tāpat premjere noraidīja informāciju, ka kāda no koalīcijas partijām nevarētu būt klāt lēmumu pieņemšanā par bankas turpmāko nākotni.

Iespējams, tieši tādēļ, lai neradītu šķēršļus Citadeles pārdošanai NA ministriem B. Brokai un R. Naudiņam nepiešķīra pielaides valsts noslēpumam, zinādami, ka NA nepiekristu bankas Citadele pārdošanai.

Austras koks komentārs par Citadeles pārdošanu:

„Kādēļ ir jāpārdod pašreiz tā banka? Līgums par palīdzību no ES, kurā noteikta pārdošana, ir slepens. Tādēļ nevar izpētīt, cik nopietns ir tas nosacījums, kas uzliek pienākumu pārdot. Vai ir kādas sankcijas, ja nepārdod? Vai nevar prasīt ES atlikt pārdošanu vai prasīt atļauju vispār nepārdot? Vai līgumā nav iespējams vienkārši uztaisīt grozījumus, kas neprasa pārdošanu? Slepenības dēļ to izanalizēt nav iespējams.

Tie dokumenti, uz ko Vienotība dod atsauci parasti, kur runa ir par pārdošanu, tie nav oriģināldokumenti (tas nav šīs līgums), tie ir tikai dokumenti, kuros minēts, ka līgumā ir noteikts pārdošanas pienākums. Bet no tiem dokumentiem nevar konstatēt blakusnosacījumus un to, kādas ir Latvijas manevra iespējas.

Tagad, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā pārdot banku ir absolūti neizdevīgi. Rietumnieki te neriskēs tagad nākt iekšā. Ne tikai ģeopolitiskās situācijas dēļ, bet arī tādēļ, ka tirgus ir piesātināts. To taču varēja redzēt arī pēc pieteikušajiem pretendentiem – pārsvarā krievu kapitāls. Un aizdomas, ka aiz tā amerikāņu fonda arī stāv krievu kapitāls. Pat ja nē, tad izskatās, ka tas fonds ir tikai starpnieks iegādei, jo neizskatās pēc nopietna ilgtermiņa pircēja. Un tad tas fonds nopārdos to banku tam, kurš vēlējās vai vēl kādam, visticamāk krievu kapitālam.

Krieviem šī banka varētu būt svarīga, jo krievu kapitāla rīcībā faktiski nav Latvijā tādu banku, kuras būtu orientētas uz ierindas klientiem un kurām būtu plašs šādu klientu loks – gan fiziskās, gan juridiskās personas. Visas krievu bankas vai tās, kas sadarbojas ar Krieviju, pārsvarā ir nišas bankas. Līdz ar to Krievija faktiski iegūst kontroli pār liela Latvijas iedzīvotāju un juridisko personu skaita naudas plūsmām un kontroli pār tiem, kam ir kredīti šajā bankā.

Pie tam, bankas atstāšana valsts īpašumā konkurenci arī nekropļo, jo banku tirgū Latvijā darbojas daudz dažāda profila bankas un tirgus ir plašs, konkurence liela. Kā arī valsts kā īpašnieks nenodrošina Citadelei kādas īpašas priekšrocības salīdzinot ar citām bankām.

Tā kā tāda steidzīga bankas pārdošana izskatās stipri nepamatota pašreiz, un jātic vien būs, ka pielaižu nedošana valsts noslēpumam Nacionālajai Apvienībai ir Vienotības inspirēta ar mērķi nepielaist NA pie informācijas par bankas pārdošanu, un lai nevarētu konstatēt, cik argumentēts ir pamatojums, ka banka katrā ziņā jāpārdod, un nav citas izejas.

Un tas, ka banku ir doma pārdot jau septembrī (termiņš ir decembris), izskatās, ka ir vēlme banku pārdot pirms vēlēšanām. Vienotība steidzas pirms vēlēšanām naudu nopelnīt otkatos vai kaut ko noslēpt?

Bez tam, bankas peļņas rādītāji šobrīd ir tādi, ka jebkurš saprātīgs saimnieks meklētu visas iespējas, lai par tādu smieklīgu cenu banku nepārdotu. bet Vienotības rīcībā absolūti neredz vēlmi meklēt iespējas banku nepārdot.”

Kongresu ievadā skanēja muzikālā grupa „Auļi”. Savukārt kongresu atklāja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Valsts himna.

Roberts Zīle, TB/LNNK valdes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts, runās par darbu Eiropas Parlamentā un iepazīstinās ar Eiropas Parlamenta kandidātiem.

Kultūras ministre Dace Melbārde stāstīja par kultūrpolitikas pamatnostādnēm.

Rīgas domes NA frakcijas vadītāja un kandidāte Eiropas Parlamenta vēlēšanām Baiba Broka sniedza ieskatu par darbu Rīgas domē un iepazīstināja ar NA prioritātēm Eiropas Parlamenta politisko pamatnostādņu kontekstā.

Ināra Mūrniece, Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja, runāja par Latvijas mediju vides problēmjautājumiem.

Saeimas demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks informēja par paveikto jauno ģimeņu atbalstam.

Romāns Naudiņš, Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis, ziņoja par priekšlikumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.

Nacionālās apvienības kongress 07.12.2013/„Auļi” VIDEO 

Nacionālās apvienības kongress / Raivis Dzintars 07.12.2013 video 

Nacionālās apvienības kongress / Roberts Zīle 2013

Nacionālās apvienības kongress / Baiba Broka

Nacionālās apvienības kongress / Ināra Mūrniece

Nacionālās apvienības kongress / Imants Parādnieks

Nacionālās apvienības kongress / koris

SPEKTRS: Kas ir Latvijas nacionālās bagātības un kā tās vairot?

Romāns Naudiņš: Lai arī pēdējos astoņus gadus esmu bijis cieši saistīts ar saimniecisko darbību, kas vērsta uz ražošanu un eksportu, par Latvijas nacionālo bagātību pirmkārt uzskatu nemateriālas vērtības. Tā ir kultūra, mūsu cilvēku nacionālā identitāte. Tieši nacionālā kultūra un tradīcijas ļauj būt mums unikāliem citu valstu vidū. Tās ir lietas, kuras vienmēr esmu turējis godā. Šī pārliecība man ļāvusi veiksmīgi attīstīt saimniecisko darbību gan Latvijā, gan ārpus Latvijas.
Šobrīd esmu ievēlēts 11.Saeimā. Protams, tas bija zināms pārsteigums, jo deputāti, kas ikdienā nodarbojušies ar uzņēmējdarbību (ražošanu, eksportu) ir retums. Diemžēl. Saeimā vitāli pietrūkst praktiķu. Laba izglītība, teorētiskās zināšanas nenoliedzami ir svarīgi, bet ar to ir par maz. Nepieciešamas praktiskās zināšanas, lai būtu reāls redzējums kā attīstīt valsti un kā to izdarīt. Sevišķi svarīgi tas ir mazām valstīm kā Latvijai.

Latvija nav bagāta ar derīgiem izrakteņiem, tomēr ir citas nozīmīgas vērtības, proti, mūsu nacionālā bagātība ir Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis. Latvija, Baltijas valstis, ir stratēģiski svarīgs tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Ostas un tranzīts ir bagātība, kuru neesam pilnībā izmantojuši savas tautas un valsts labā. Galvenokārt politisku ķīviņu un intrigu dēļ. Uzskatāms piemērs ir Baltkrievijas kravu pārvadājumi. Domstarpības, mantrausība un nekompetence ir novirzījušas lielu daļu Baltkrievu kravu Lietuvas virzienā.

Otrs Latvijas nacionālās bagātības resurss ir koksne un kūdra. Ja par koksni runājam daudz, tad kūdras nozarei nav tik liela publicitāte, kaut gan kūdras nozarē katru gadu tiek ieguldīti vairāki miljoni lati. Šī nozares attīstība varētu būt vēl straujāka, ja nodokļu politika eksportam būtu draudzīgāka. Tas attiecas ne tikai uz kūdras nozari, bet gan uz visiem eksporta virzieniem. Darbaspēka nodoklis pamatīgi bremzē eksporta attīstību. Jāpatur prātā, ka iegūstot dabas resursus, ir jābūt atbildīgiem pret apkārtējo vidi un nākamām paaudzēm. Tas ir bezatbildīgi, lielos apjomos eksportēt tikai apaļkokus. Eksportam jābalstās uz augstu pievienoto vērtību. Tam jābūt veselīgi attīstītam un rūpīgi izvērtētam. Piemēram, lai koksnes izciršana nenotiktu straujāk par tās pieaugumu.

SPEKTRS: Par kūdras nozari nav nekas dzirdams, kur nu, vēl, ka tā ir mūsu Latvijas priekšrocība. Ja kūdras nozarē katru gadu tiek ieguldīti vairāki miljoni, tad kāda ir atdeve?

Romāns Naudiņš: Latvija veiksmīgi eksportē kūdru, kas domāta dārzkopībai, kā arī kūdru, kuru izmanto apkurei. Piemēram, ar kūdras granulām arī es apkurinu savu privātmāju un izmaksas ziemā siltumam ir ap 35 santīmiem kvadrātmetrā. Tai skaitā karstais ūdens arī tiek uzsildīts.

SPEKTRS: Vai nacionālās vērtības būtu pēc iespējas jāpatur valsts pārvaldei, vai arī, kā savulaik Šķēle un A. Šlesers uzskatīja, ka viss, kas ir ar nacionālu pieskaņu (ilgtermiņā pelnošs) jāpārdod un jāprivatizē ārvalstu uzņēmējiem, jo viņiem ir nauda, atšķirībā no mums vietējiem. Turklāt Šķēle uzskatīja, ka valstij nekas nav jāpieder, tai tikai jānodarbojas ar nodokļu iekasēšanu.

Romāns Naudiņš: Esmu pretinieks peļņu nesošu valsts uzņēmumu privatizācijai. Īpaši šobrīd, kad pasaules attīstītās valstis griežas atpakaļ un sāk vairāk iejaukties savu valstu ekonomikā. Kategoriski iebilstu pret Lattelekom un Latvijas Mobilā telefona privatizāciju, kas drīzumā varētu aktualizēties. Uzskatu, ka Lattelekom un LMT ir stratēģiski uzņēmumi. Turklāt peļņu nesoši. Ir absolūti bezatbildīgi atdot valstij piederošās daļas privātam sektoram, nerunājot nemaz par citiem stratēģiskiem valsts uzņēmumiem, kuru privatizācijas iespējamība ik pa laikam uzvirmo. Esmu pret neapdomīgu un sasteigtu privatizācijas politiku.

SPEKTRS: Kāpēc tas tā notiek, vai tad politiķi nesaskata tās vizualizētās zelta oliņas ilgtermiņā, ka gatavi vistiņu atdot par piešķirto „kukulīti”, kas jāpiebilst, ka uz ilgu laiku tāpat nepietiek? Galu galā arī politiķu bērni dzīvos Latvijā, bet varbūt es šaubos, dzīvos kādā eksotiskā zemē…
Saprotams, ka politiķi nenes personisku atbildību par bezatbildīgu rīcību un rīkošanos pretvalstiskās interesēs, bet vai nesanāk tā, ka politiķis var darīt ko grib, ņemt kukuļus, apzagt valsti, slēgt Latvijai neizdevīgus Līgumus un.tt. un viņam par to nav jāatbild, vai nebūtu pienācis laiks kaut ko mainīt šajā sakarā, lai tā sirošana ar Latvijas bāleliņu palīdzību izbeigtos?

Romāns Naudiņš: Pirms 11.Saeimas vēlēšanām politisko debašu laikā vienīgā partija, kas skaidri pateica NĒ valsts uzņēmumu privatizācijai (runa gāja par LMT un Lattelecom) bija Nacionālā apvienība Visu Latvijai- TB/LNNK. Vienīgā partija, kura pārstāvēta šobrīd parlamentā. To mēs skaidri paudām Latvijas Televīzijas debašu laikā. Tad jautājums, kādēļ sabiedrība visus iepriekšējos gadus ir atbalstījusi partijas un politiķus, kuri atbalsta privatizāciju un ārvalstu komercbanku agresīvo politiku Latvijā? Vai sabiedrībai nav skaidrs, kuras partijas pārstāv šīs intereses? Politiķi ir tautas spogulis!
Protams, ir arī salīdzinoši daudz mazsvarīgu valsts uzņēmumu, kuru privatizācija ir pieļaujama, jo uzņēmumi tiek mākslīgi uzturēti pie dzīvības un kļuvuši par partiju ielikteņu darba vietām. Šādi uzņēmumi jānodod privātam sektoram. Jautājums tikai, vai kāds tos ņems.

SPEKTRS: Kuri ir tie, kas tās uztur mākslīgi pie dzīvības? Vai partiju ielikteņi tos uztur par valsts naudu? Vai Jūs, lūdzu, būtu gatavs minēt kādu uzņēmumu nosaukumus?

Romāns Naudiņš: Cik zinu, tad Ekonomikas ministrijā šobrīd ir izveidota darba grupa, kas pēta iespējamo uzņēmumu nodošanu privātam sektoram. Tad, kad darba grupa nāks ar saviem priekšlikumiem valdībai un Saeima, tad plašāk par to varēs runāt. Nosaukt konkrētus uzņēmumus šobrīd atturēšos. Varbūt būšu nepopulārs, bet es tomēr atbalstu lielāku valsts lomu ekonomikā, kas skar stratēģiskus jautājumus. Neesmu piekritējs tam, kas viss ir privatizējams un atdodams privātās rokās. Šobrīd globālā pasaules ekonomika ir pagriezusies citā virzienā.

SPEKTRS: Tagad, kad valdībā ir ienākusi 11. Saeima, kā jūs domājat, vai valstij pēc 10 Saeimas „buldozeru” sirošanas vēl mums kaut kas no nacionālām bagātībām ir palicis pāri?

Romāns Naudiņš: Viss vēl nav zaudēts. Esmu optimists un ticu Latvijas valsts nākotnei un labklājībai.

SPEKTRS: Vai Jūs varētu, lūdzu, minēt kādu uzskatāmu Latvijas veiksmes stāstu?

Romāns Naudiņš: Mums ir pietiekami daudz nozares, kuras ir iespējams veiksmīgi attīstīt. Jau minēju ostas un tranzītu. Patiesībā ļoti veiksmīgi Latvijā sāk attīstīties mazā un vidējā uzņēmējdarbība, kas vērsta uz eksportu. Mēs ražojam mēbeles, medikamentus, pārtiku un daudz ko citu. Es nāku no Valmieras, un lepojos, ka mūsu pilsētā eksportam tiek ražota stikla šķiedra un ugunsdzēšamie aparāti. Kopā šie divi uzņēmumi nodarbina vairāk kā 1000 cilvēkus, savukārt viens no Valmieras uzņēmumiem ražo ķīmisko vielu uzglabāšanas tvertnes, kuras tiek eksportētas līdz pat tālajam Urālu reģionam. Tas ir labs piemērs.
Latvijā ir daudz ražošanas un eksporta veiksmes stāstu. Protams, šie apjomi kopumā ir nepietiekami un jaudas vairākas reizes būtu jāpalielina. Politiķiem jāsaprot, ka samazinot nodokļus eksportam, mūsu preces kļūs konkurētspējīgākas globālajos pasaules tirgos. Tās pirks vairāk, tātad mēs ražosim vairāk. Vairāk darba vietu, mazāka sociālā spriedze. Esmu pārliecināts, ka šajā gadā eksporta apjomi Latvijai pieaugs. Arī tad, ja Eiropā būs recesija. Mans optimisms balstīts uz to, ka Latvijas eksportētāji beidzamos gadus sevi pierādījuši kā uzticamus partnerus ar spēju saražot kvalitatīvu, konkurētspējīgu produktu, piegādāt to laikā un par labu cenu. Rietumeiropā izmaksas ir lielākas. Mēs lēnām, bet pamatīgi virzāmies uz to, lai nostiprinātu savas pozīcijas Rietumeiropas tirgos.

SPEKTRS: Kādas izmaiņas Jūs vēlaties saskatīt valsts pārvaldē?

Romāns Naudiņš: Man gribētos, lai darbs valsts pārvaldē notiek enerģiskāk, intensīvāk. Valsts pārvaldes mehānisms ir smagnējs un virzība gaužām lēna. Šāds gausums nav pieņemams, jo īpaši tik mazai valstij. Uzņēmēji ir gatavi strādāt. Viss atkarīgs no valsts pārvaldes spējas un vēlmes ieklausīties uzņēmējos, lai eksports attīstītos. Tikai caur ražošanas un eksporta prizmu mēs spēsim nodrošināt labklājību mūsu Latvijai. Tas ir iespējams.

SPEKTRS: Kā Jūs domājat virzīt šo procesu, lai tas būtu iespējams?

Romāns Naudiņš: Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK frakcija ir izveidojusi Tautsaimniecības darba grupu, kura Saeimas deputātiem sniegs savas rekomendācijas tautsaimniecības attīstībai. Grupas darbu ir uzticēts vadīt man. Šobrīd darbs ir uzsākts un drīzumā sniegsim savus priekšlikumus mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Tieši mazā un vidējā uzņēmējdarbība ir tas, ar ko profesionāli esmu nodarbojies beidzamos astoņus gadus. Ceru, ka mana pieredze ražošanā-eksportā dos vērtīgus priekšlikumus Latvijas tautsaimniecības attīstībai.

Novēlējums

Romāns Naudiņš: Antuāns de Sent-Ekziperī ir teicis: “Mēs cits citam esam svētceļnieki, kas pa dažādiem ceļiem cauri grūtībām dodamies uz vienu un to pašu tikšanos.” Tādēļ novēlu ikvienam, virzīsimies uz savu mērķi ar labvēlīgu attieksmi, ticību saviem spēkiem un cieņu pret savu zemi, valsti.