Nacionālā identitāte: Paredzēs liegumu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem dienēt ārvalstu armijās

Spektrs — Fri, 23 Sep 2016 08:26:36 +0000

Saeimas sēdes darba kārtībā skatīts jautājums par Grozījumi Nacionālās drošības likumā un Krimināllikumā, paredzot liegumu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem dienēt ārvalstu armijās, policijā un drošības iestādēs. Ar dienestu ārvalstīs saistīti vairāki potenciālie valsts drošības riski – dienests ārvalstīs var radīt riskus gan Latvijas kā valsts aizsardzības spējām, gan iekšējai drošībai. “Latvijas pilsoņu pievienošanās trešo valstu dienestam, kā esam jau novērojuši ar atsevišķiem gadījumiem, var nodarīt kaitējumu arī Latvijas starptautiskajai reputācijai. Par šī aizlieguma pārkāpumu būs nosakāma kriminālatbildība. Jāatzīmē, ka šis ierobežojums neattieksies uz dalību ES, NATO, Eiropas Brīvās tirdzniecības dalībvalstu, kā arī Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes dienestos.” ziņo Nacionālās Apvienības deputāts Rihards Kols. “Uzskatām, ka riski, kas saistīti ar pilsoņu un nepilsoņu militārās un kaujas pieredzes iegūšanu ārvalstīs, ir pārāk augsti, un var kaitēt kā Latvijas, tā mūsu sabiedroto aizsardzības spējām.” precizē Rihards Kols.

Tēvijas sargi un Nacionālā Apvienība aicina piedalīties protesta akcijā pret bēgļu uzņemšanu Latvijā

Spektrs — Fri, 24 Jul 2015 17:39:03 +0000

Tēvijas sargi un Partija Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK otrdien, 4. augustā, plkst. 18:00 pie Ministru kabineta (Brīvības iela 36), aicina piedalīties protesta akcijā pret bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Tēvijas sargi uzskata, ka daudziem ir skepse pret protesta akcijām, taču šoreiz burtiski izšķiras Latvijas liktenis. Gluži kā Atmodas gados. Tāpēc neviens nedrīkst palikt malā.

Latvija Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmē nosaukusi konkrētu skaitli bēgļu skaita uzņemšanā – 250.Šis bēgļu skaits izraisījis plašās diskusijas sabiedrībā un politikas kuluāros. Atsevišķi politiķi pat pauduši bažas, ka bēgļi Latvijā varētu ienest dažādas slimības un apdraudēt valsts drošību, pieminot to, ka, iespējams, kāds no bēgļiem varētu būt teroristu Islāma valsts kaujinieks.

Parlamentārietis Gaidis Bērziņš, (VL-TB/LNNK), komentējot šo jautājumu, uzsvēris, ka Latvijai ir nepieciešams uzstāt uz papildu kritēriju ieviešanu sarunās par bēgļu uzņemšanu – pamatiedzīvotāju attiecību pret valstī dzīvojošajiem imigrantiem. Viņš norādīja, ka bēgļu jautājums būtu jāskata ne tikai valdībai, bet arī Saeimai. Saeimas Eiropas lietu komisija jau bija formulējusi savu nostāju šajā jautājumā, tomēr, kā sacīja Bērziņš, valdība to neesot ņēmusi vērā.

Rihards Kols , (VL-TB/LNNK) rakstā „Jaunie “divdabji” – brīvprātīgās kvotas un apņemšanās bez pamatojuma” raksta: „Esam nonākuši visnotaļ “divdabīgā” pozīcijā – no vienas puses, esam pret kvotām, no otras – pārņemam kvotu kā savu brīvprātīgo pozīciju. Kamēr Ministru kabinets ar Iekšlietu ministru un Ministru prezidenti priekšgalā izvairās atbildēt un ar kvalitatīvu argumentāciju pamatot pieņemto lēmumu, turpinot apmierināti atkārtot vārdu “solidaritāte”, gan Latvijas sabiedrība, gan daļa Saeimas, gan arī institūcijas ceļ trauksmi un mēģina vērst valdības pārstāvju uzmanību uz šī nepārdomātā un sasteigtā lēmuma potenciālajām sekām. Vai tiešām nedzird?Nesen koalīcijas partneri noraidīja Nacionālās apvienības izvirzīto priekšlikumu, kas paredzēja, ka turpmāk ikvienam imigrantam izglītība Latvijā būtu pieejama tikai latviešu valodā – inicitīva, kas, uzņemot bēgļus, varētu sniegt būtisku pienesumu šo patvēruma meklētāju integrācijai Latvijas sabiedrībā un kultūrā. Cik zināms, nav izstrādāts arī rīcības plāns, ko, patvēruma meklētāju uzņemšanas gadījumā mēs darīsim pēc 12 mēnešiem – tad, kad būs izmaksāti gan visi pabalsti, gan izpildītas pārējās saistības un šie bēgļi pametīs bēgļu centrus.”

Riharda Kola risinājums: „Atgriezties pie plānošanas – noskaidrot savas iespējas, izsvērt visus iespējamos riskus un nākt klajā ar kvalitatīvu un loģisku piedāvājumu. Pieņemt tādu lēmumu, kuru varam izskaidrot un pamatot visiem Latvijas iedzīvotājiem. Un laikā, kad jāiesaistās sarunās, jāpārstāv savas nacionālās un iedzīvotāju intereses Eiropas līmenī, būt gudriem un pārliecinošiem sarunu biedriem, kuri apzinās gan savu pieņemto lēmumu pamatojumus, gan neaizmirst savas intereses un iespējas. Ir jāsāk domāt pragmatiski un loģiski, nevis kārtējo reizi cīnīties ar sekām, līdzīgi kā to tagad darām, pārtverot jau pēc skaita nezin kuro vjetnamiešu bēgli uz mūsu robežām. Cik daudzi “izlīduši” nepamanīti? Cik droši mēs esam par to, ko plānojam uzņemties? Laiks iedarbināt diplomātiju.”

Igaunija:

Līdzīga protesta akcija tika sarīkota arī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Protesta dalībnieki aicināja rīkot referendumu par bēgļu uzņemšanu valstī.

Igauņi nav naidīgi noskaņoti pret citu tautību vai rasu cilvēkiem, taču Igaunija šobrīd neesot gatava uzņemt nevienu imigrantu uzskatot, ka imigranti var apdraudēt valsts labklājību un veidot pamatiedzīvotājiem bīstamas sociālās grupas. Jau ziņots, ka Igaunijas valdība apņēmusies uzņemt 200 patvēruma meklētāju.

Igaunijā ap 3000 cilvēku protestē pret bēgļu uzņemšanu, pieprasa referendumu. Pasākumu veidoja Igaunijas Konservatīvā tautas partija.

Ziņas papildinājums: Protesta akcijā ir pievienojusies arī Nacionālā Savienība Taisnīgums.

spektrs.com » Rihards Kols

Nacionālā identitāte: Paredzēs liegumu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem dienēt ārvalstu armijās

Tēvijas sargi un Nacionālā Apvienība aicina piedalīties protesta akcijā pret bēgļu uzņemšanu Latvijā