SC uzskata, ka notiek tautas dalīšana pēc nacionālās piederības, ja valsts un pamatnācija neatbalsta svešvalodu līdzās valsts valodai, taču pretējā nometnē esošie naturalizēties netaisās. Rezultātā slinkuma attaisnošanas plāns izgāzās.

Tagad SC piedāvājis jaunu tautas „saskaņas un vienojošo” plānu. Plāna būtība- sadalīt tautu pēc reliģiskās piederības. Paaugstināt no Krievijas Latvijā nākušo pareizticību un noniecināt no Eiropas nākušo luterticību.

SC nosaka kurai konfesijai būs attīstīties Latvijā un kurai nē. Pozīcija strikta. Pareizticīgajiem – jā! Luterāņiem – nē!

Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles nozīme

Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle ir krievu tautas garīgās atdzimšanas kronis un pareizticīgo simbols Latvijā.

No nesenās vēstures

PSRS varas iestādes 1963. gadā katedrāli slēdza, lika nozāģēt krustus un noņemt zvanus, izņemot divus lielākos, kurus iemūrēja. Pēc Jura Kalnbērza projekta to pārbūvēja par “Zinību namu”, izveidoja starpstāvu pārsegumus un kupolā iekārtoja planetāriju. Vienā no sānu altārtelpām atradās kafejnīca, ko tautā trāpīgi iesauca par „Dieva ausi”. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1991.gada vasarā Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli atkal atdeva pareizticīgajiem un pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma tajā notika svinīgs dievkalpojums.

Jāteic, ka Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle ir ne tikai pareizticīgo baznīca, bet arī viena no nozīmīgākajām Rīgas arhitektūras celtnēm, kurā pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas katedrāles atjaunošanas darbā tika ieguldīti arī valsts līdzekļi! Taču neviens no Rīgas Domes nav iedomājies Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli izmantot pareizticīgajiem kā „pasviežamo kaulu”, kā to dara Sv. Pētera baznīcas gadījumā joprojām.

SC atbalsta pareizticīgo tiesības

Pērn kultūras pieminekļu atjaunošanas akcijas “SVET” ietvaros Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē bija uzsākta zvanu torņa kupola zeltīšana. To uzsākot, akcijas „SVET” iniciators un mecenāts Guntis Rāvis kopā ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu no SC apzeltīja īpašu piemiņas plāksni, kas nākotnē atgādinātu par dienu, kad pirmo reizi uzsākta kupola zeltīšana.

Papildus pēc divvalodības referenduma spiediena SC izmantoja izdevību, un Saeimai bija sagatavojusi grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu. Par to Juris Bojārs trāpīgi teica:  „Pareizticīgo Ziemassvētkus nevar noteikt par “valsts svētkiem” jo nav vēsturisks mūsu valsts un kultūras elements.” Plāns izgāzās. Grozījumus nepieņēma.

No vienas puses šķiet, ka SC ir svarīgi atbalstīt kristiešu tiesības, bet no otras puses kāpēc krievu kristiešu tiesības ir svarīgākas par latviešu kristiešu tiesībām, noliedzot tās Svētā Pētera Baznīcas gadījumā?

SC noraida luterāņu tiesības

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) labprāt atbalsta Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles pareizticīgos saimniekus, taču kategoriski noliedz Sv.Pētera baznīcas saimniekus luterāņus. Nils Ušakovs vēstīja, ka Sv.Pētera baznīca arī turpmāk jāatrodas pašvaldības SIA “Rīgas nami” valdījumā, kura vislabāk apsaimniekojot šo arhitektūras pieminekli.

Ušakova kungs aizmirsa pieminēt, ka Sv.Pētera baznīca tiek izmantota kā kulta celtne, koncertu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu norises vieta, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objekts, kas ikdienā ir pieejams apmeklētajiem.

SC trumpis-valsts ieguldījusi līdzekļus Svētā Pētera Baznīcas atjaunošanā, tāpēc to nevar atdot luterāņiem.

Jāatzīst, ka Otrā Pasaules kara laikā cietuši daudzi dievnami un pēc kara valsts ieguldījusi ne mazums līdzekļu to atjaunošanā, taču jāņem vērā, ka šādos centienos piedalījās ne tikai valsts, bet arī nevalstiskās organizācijas, kā arī tauta piedaloties ar personīgiem ziedojumiem.

Vai tas ir ētiski pareizticīgajiem piešķirt Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli, taču luterāņiem atņemt Rīgas Sv. Pētera baznīcu?

Ja RD un SC ir tik kārtīgi un vēlas valsts vārdā paturēt vēsturiski nozīmīgu arhitektonisku pieminekli, tad kāpēc gan līdzīgas prasības neizvirzīt un neizmantot arī, piemēram, Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālei.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas nozīme

Kāpēc gan SC Rīgas Domes vārdā gadu no gada sīvi cīnās par savu varas nostiprināšanu tieši sakarā ar Rīgas Svētā Pētera baznīcu?

Iespējams tāpēc, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir latviešu tautas Atmodas simbols. Latviešu tautas gara un valsts simbols. Galu galā Rīgas Svētā Pētera baznīca ir Rīgas simbols.

Sīvā cīņa par garīgo varu Rīgas sirdī

2010.gadā SC aktīvi iestājās par RD tiesībām uz baznīcu, taču parlaments nolēma neturpināt darbu pie Rīgas Sv. Pētera baznīcas likuma.

2011. gadā SC no jauna pieprasa sakrālo celtni Rīgas Domei.

Balsojums uzrādīja, ka SC plāns izgāzās. Likumprojekts noraidīts. 

2012. gada 15. jūnijā “Saskaņas centrs” atkal iesniedza Saeimā vairāku deputātu iesniegto priekšlikumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma veidošanu. Likuma projektu bija iesnieguši deputāti Igors Pimenovs, Ivans Klementjevs, Ivars Zariņš, Vladimirs Reskājs un Marjana Ivanova-Jevsejeva.

Likumprojektā bija iecerēts noteikt Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – baznīcas ēku un zemi zem tās.

SC deputāti uzsvēruši, ka Pētera baznīcas piederība Rīgas pilsētai ir tradīcija, kas izveidojusies viduslaikos, jau kopš baznīcas uzcelšanas 13.gadsimta sākumā.

Taču SC aizmirsa pieminēt, ka Līdz 1524. gadam Sv. Pētera baznīca bija Romas Katoļu baznīcas dievnams, bet no 1526. līdz 1940. gadam bija Rīgas luterāņu Sv. Pētera vācu draudzes dievnams, starp citu ar zemesgrāmatas ierakstu, kopš 1991. gada Sv. Pētera baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīcas luterāņu draudzes dievnams, kaut arī tagad tikai vārdos.

SC uzskata, ka pēc sagraušanas Otrā pasaules kara laikā Sv. Pētera baznīcas ēka tika atjaunota, un tās restaurācijā un rekonstrukcijā tika ieguldīti naudas līdzekļi, no 1954.gada līdz 1990.gadam aptuveni 3 863 000 rubļu, bet no 1991.gada līdz 2010.gadam 728646 latino Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta Latvijas neatkarīgajā valstī. Tas dod Rīgas varai morālas tiesības turpināt izmantot un pārvaldīt pieminekli.

Vienīgi SC deputāti no jauna aizmirsuši pieminēt, ka Svētā Pētera baznīca ir viena no vecākajām kopš Rīgas pastāvēšanas laikiem. Tas būtu tikai pašsaprotami, ka šajā sakrālajā celtnē jāiegulda vairāk līdzekļu, nekā vēlāko laiku periodā celtajos dievnamos, piemēram, Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē.

Luterāņu draudzes vieta SC plānā

Lai Pētera baznīcu izmantotu LELB Rīgas draudzes reliģiskajai darbībai, likumprojekts paredz savstarpēja līguma par arhitektūras pieminekļa Pētera baznīcas izmantošanu noslēgšanu. Līgums būtu jāslēdz arī, lai nodrošinātu turpmāku Pētera baznīcas kultūrizglītības un muzeja funkcijas īstenošanu, kā arī koncertu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas izstāžu, kultūras pasākumu norises vietu.

Sīvā cīņa par finansiālo varu Rīgas sirdī

SC piedāvātā Likuma projekta pamatojumā arhitektūras pieminekļa Sv.Pētera baznīcas nodošanai Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā uzrādīts: „Arhitektūras pieminekļa Sv. Pētera baznīcas turpmākai restaurācijai un uzturēšanai ir vajadzīgi papildu līdzekļi, kurus var nodrošināt Eiropas Savienības fondi!”

No tā izriet, ka nevis valsts līdzekļi tiktu piesaistīti baznīcas restaurācijai un atjaunošanai, bet gan Eiropas Savienības fondi. Tad par ko satraucas RD un SC? Tālāk rakstīts: „Pašlaik Rīgas pilsētas pašvaldības pieprasījuma iesniegšana līdzekļu piesaistīšanai no Eiropas Savienības fondiem ir apgrūtināta, kamēr īpašuma tiesības uz Arhitektūras pieminekli Sv.Pētera baznīcu nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda.”

Jautājums ir par to, kas mainās, ja šo frāzi nedaudz izmainītu, piemēram, „Pašlaik Rīgas pilsētas pašvaldības pieprasījuma iesniegšana līdzekļu piesaistīšanai no Eiropas Savienības fondiem ir apgrūtināta, kamēr īpašuma tiesības uz Arhitektūras pieminekli Sv.Pētera baznīcu nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz LELB vārda.”

Kādas varētu būt izmaiņas vienā vai otrā gadījumā? Tādas, ka gaidāmie Eiropas Savienības fondu nauda nokļūtu baznīcas kontā, nevis RD kontā, kura arī varētu noteikt, cik lielu summu atvēlēt baznīcas atjaunošanai un cik no ienākošās summas novirzīt RD vajadzībām.

Jāpiebilst, ka 1997. gada 4. decembrī Sv.Pētera baznīca ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Savukārt tas arī nodrošina finanses.

Plāns izgāzies

2012. gada 6.septembrī no jauna noraida priekšlikumu virzīt izskatīšanai Saeimā deputātu ierosinājumu likumā noteikt Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko statusu Rīgas Domei.

Balsošanas rezultāti 

Pēc likumprojekta balsošanas arhibīskaps Jānis Vanags teica: „Paldies tai deputātu daļai, kas nepieļāva uz reformācijas 500 gadi desakralizēt reformācijas šūpuli Pēterbaznīcu un pataisīt to par muzeju.”

Foto: Guntis Rāvis stāstot par zvanu torņa kupola apzeltīšanu

Teksta autors:  Ieva Vītola

Ar Gunta Rāvja atbalstu tiek uzsākta katedrāles atjaunošanas akcijas „SVET” otrā kārta.

Līdz ar pazīstamā Krievijas ikonogrāfa Georgija Mironova unikālo sienu gleznojumu pabeigšanu Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē turpinās vērienīgie atjaunošanas darbi. Lielākās Latvijā īstenotās kultūras pieminekļu atjaunošanas akcijas “SVET” ietvaros jau pilnībā rekonstruēta dievnama fasāde, savukārt šogad plānots apzeltīt katedrāles zvanu torņa kupolu. Lai varētu uzsākt projektu, akcijas “SVET” patrons un darbu iniciators Guntis Rāvis ir veicis pirmo ziedojumu 40 000 Ls apmērā, taču lai pilnībā pabeigtu visu iecerēto ir nepieciešams sabiedrības atbalsts.

Foto: Guntis Rāvis, Metropolīts Aleksands un Jānis Zilgalvis

Ikvienam ir iespēja iesaistīties katedrāles atjaunošanas projektā un ziedot vienu latu, zvanot pa tālruņa numuru 90006288, ar pārskaitījumu Vizuālās mākslas veicināšanas fondam uz AS „SEB Banka” kontu LV28UNLA0050015883515, kā arī portālā Ziedot.lv.

Atbalstīt projektu un kļūt par gaismas kustības jeb „SVET” dalībniekiem, iedzīvotāji varēs visu projekta laiku, līdz pat septembrim.

„Šobrīd Latvijai gaisma nepieciešama vairāk nekā jelkad, tādēļ aicinu ikvienu iesaistīties un kļūt par gaismas nesēju. Esmu ļoti pateicīgs projekta mecenātam Guntim Rāvim ne tikai par ziedotajiem līdzekļiem, bet arī par iniciatīvu, vadot katedrāles atjaunošanas procesu. Latvijai ir vajadzīgi gaiši cilvēki, lai valsts spētu pastāvēt laikā, kad ir grūti ne tikai ekonomiski, bet arī garīgi,” uzsver Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs.

Foto: Metropolīts Aleksands un Guntis Rāvis prezentejot SVET nakotnes ieceres katedralē

Kupola apzeltīšana ļaus katedrāles zvanu tornim atgūt tā vēsturiski gludo formu, kādu to jau sākotnēji bija iecerējis baltvācu arhitekts Roberts Pflugs. Savukārt katedrāle iegūs Latvijas lielākajam pareizticīgo dievnamam atbilstošu veidolu.

„Katedrāle ir ne tikai pareizticīgo baznīca, bet arī viena no nozīmīgākajām Rīgas arhitektūras celtnēm, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai tā būtu skaista un reprezentabla. Mums ir daudz lietas, ar kurām varam lepoties. Turklāt Latvijas iedzīvotāju gaišums ir viena no lielākajām tautas vērtībām, kuru nedrīkstam pazaudēt,” stāsta Guntis Rāvis, SIA „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs un akcijas “SVET” patrons.

Katedrāles atjaunošanas akcijas “SVET” otrais posms nebūs vienas dienas vai nedēļas projekts – lai realizētu kupola apzeltīšanu, būs nepieciešami deviņi mēneši. Janvārī tiek uzsākta ziedojumu kampaņa, lai jau maijā varētu veikt zvanu torņa kupola apstrādi un sagatavošanu apzeltīšanai. Lai arī darbu norisi lielā mērā noteiks arī laika apstākļi, apzeltīšanu paredzēts veikt jūlijā un augustā. Tās laikā pieredzējuši speciālisti 80 kvadrātmetru lielo zvanu torņa kupola virsmu pārklās ar īpašām, 980 proves zelta lapiņām.

Akcijas pirmajā posmā 2005. gadā tika atjaunota Kristus Piedzimšanas katedrāles fasāde, kuras rezultātā katedrāle atguva tās vēsturisko izskatu. Taču katedrāles atjaunošanas darbi turpinās un pagājušā gada nogalē baznīcā no jauna radīti unikāli sienu gleznojumi. Zvanu torņa kupola apzeltīšana ir nākamais solis, lai pār Rīgu atmirdzētu katedrāles gaisma. “SVET” ir vērienīgākā līdz šim Latvijā īstenotā kultūras pieminekļu atjaunošanas akcija, kurā tiek aicināts piedalīties ikviens sabiedrības pārstāvis.

Kristus Piedzimšanas katedrāle ir arhitektūras un stabilitātes simbols, ko apmeklē ne tikai Latvijas augstākie viesi, bet ikviens, kuram nepieciešams miers un drošība. Tikai pateicoties brīnumam, katedrāle netika sagrauta un padomju laikos kļuva par neiznīcināma garīguma simbolu. Līdz ar neatkarības atjaunošanu atsāka skanēt arī katedrāles zvani.

Vairāk informācijas:
Ieva Vītola
T: 29105578
E: ieva@deepwhite.lv