Nākotnes Lietaskoks, foto Uldis Podnieks

Rīgas Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) un būvuzņēmums „Arčers” kopīgi rīkotā talkā „Nākotnes Lietaskoks” šodien iestādīja 7,5 tūkstošus egļu un 50 ozolu stādus.

Iniciatīva iestādīt „Nākotnes lietaskokus” radās, Rīgas Doma torņa stiprināšanas un restaurēšanas procesā sastopoties ar grūtībām Latvijā atrast specifiskus, vairāku simtu gadu vecu koka būvelementu atjaunošanas parametriem atbilstošus materiālus.

Nākotnes Lietaskoks, foto Uldis Podnieks

Pēc izmēriem, apjoma un citiem parametriem restaurācijai piemērotu kokmateriālu sagāde bija pārsteidzošs un iepriekš neprognozēts izaicinājums. Restaurācijas darbi ietver vērienīgu bojāto koka konstrukciju nomaiņu, protezēšanu un attīrīšanu Doma tornī apmēram 5000 m2 platībā.

„Tāpēc šodien iestādījām atpakaļ objekta atjaunošanai izmantoto kokmateriālu, kā arī ceram, ka no iestādītajiem kociņiem izaugs nākotnes lietaskoki, un tas būs materiāls nākamajai dievnama restauratoru paaudzei. Iestādot un kopjot 7,5 tūkstošus egļu un 50 ozolu audzi, parūpēsimies par to, lai pilnvērtīgu un autentisku Latvijas dievnamu restaurāciju būtu iespējams paveikt arī pēc 100 vai 200 gadiem,” atzina Jānis Markulis, SIA „Arčers” Būvniecības departamenta direktors.

Nākotnes Lietaskoks, foto Uldis Podnieks

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā Limbažu novada Viļķenes pagastā koku stādīšanas talkā piedalījās Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, „” kolektīvs, kā arī vietējā novada un pagasta pārstāvji.

Nepieciešamības gadījumā būvuzņēmums apņēmies nodrošināt klimatisku vai citu apstākļu dēļ iznīkušo stādu atjaunošanu.

Jau vēstīts, ka būvuzņēmums SIA „Arčers” turpina Rīgas Doma torņa nostiprināšanu un restaurāciju.

foto: unity.lv

Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) un būvuzņēmums „Arčers” kopīgi rīkotā talkā „Nākotnes lietaskoks” baznīcai piederošā īpašumā Viļķenē iestādīs vairāk nekā 7,5 tūkstošus koku stādu. Akcijas organizatori cer, ka no rūpīgi atlasītajiem akcijas laikā iestādītajiem kociņiem nākotnē izaugs lieli, stipri un taisni lietaskoki, kurus nākamās paaudzes varēs izmantot Latvijas dievnamu atjaunošanā,-spektrs.com ziņo Vita Noriņa, „Arčers” sabiedrisko attiecību speciāliste 

Iniciatīva radās, Rīgas Doma torņa stiprināšanas un restaurēšanas procesā sastopoties ar grūtībām Latvijā atrast specifiskus, vairāku simtu gadu vecu koka būvelementu atjaunošanas parametriem atbilstošus materiālus.

15.maijā Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā Limbažu novada Viļķenes pagastā uzņēmuma „Arčers” darbinieki iedēstīs 7,5 tūkstošus egļu un vairākus desmitus ozolu stādu. Nepieciešamības gadījumā būvuzņēmums apņēmies nodrošināt klimatisku vai citu apstākļu dēļ iznīkušo stādu atjaunošanu.

Talkotājus apciemos Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Jaunaudzes stādīšanā piedalīsies „Arčers” darbinieki, LELB, kā arī vietējā novada un pagasta pārstāvji.

Jau vēstīts, ka būvuzņēmums SIA „Arčers” turpina Rīgas Doma torņa nostiprināšanu un restaurāciju.

Projekta īstenošanas ietvaros īpaši sarežģīti un specifiski darbi tiek veikti, stiprinot un stabilizējot simtgadīgo torņa koka konstrukciju sistēmu. Torņa iekšienē vairāku līmeņu augstumā šobrīd tiek montēta telpiska metāla konstrukcija, kas noņems slodzi, stiprinās un stabilizēs koka konstrukcijas, taču apjomīga darba daļa tiek īstenota mainot un protezējot vecos koka būvelementus.

Lai izveidotu konstrukciju atslogojošo sistēmu, kopumā tajā iebūvēti apmēram 70 kubikmetri koksnes. Trīsdesmit piecu kubikmetru apjomā tiks mainīti atsevišķi koka būvelementi. Tās ir 280 detaļas, no kurām daļa jau iestrādāta. Kopumā projekts paredz koka konstrukciju nomaiņu, protezēšanu un attīrīšanu apmēram 5000 kvadrātmetru platībā.

„Arčers” valdes priekšsēdētājs Armands Garkāns: „Sākot šā unikālā projekta realizāciju, sastapāmies ar iepriekš neprognozētu, pārsteidzošu izaicinājumu – pēc izmēriem, apjoma un citiem parametriem restaurācijai piemērotu kokmateriālu sagādi. Radās vēlme iestādīt materiālu nākamajai Rīgas Doma un citu dievnamu restauratoru paaudzei. 2015.gadā būvnieki iestādīs atpakaļ objekta atjaunošanai izmantoto kokmateriālu ar cerību, ka nākamajām paaudzēm nebūs jāsastopas ar šādu problēmu.”

Pieteikšanās un papildu informācija –29481110

Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš saka:

“Šajās dienās Rīgas Doms ir atvērts īpaši visiem, kuri jūt līdzi nemiera plosītajai Ukrainas zemei un tās ļaudīm. Savās lūgšanās esam aicināti lūgt par mieru Ukrainā, lai Dievs pasargā no ļauna. Varam lūgt arī paši par sevi un mieru savā sirdī satraucošos notikumus vērojot.”

Dievkalpojumā aicināti piedalīties visi labas gribas cilvēki kam rūp Ukrainā notiekošais.

Savukārt sākot no trešdienas visas dienas garumā Rīgas Doma Lūgšanu kapelā cilvēkiem būs iespēja aizlūgt un pieminēt notikumus Ukrainā.

Statistika:

Rīgas Domu ik gadu apmeklē aptuvenu 150 000 viesu, tai skaitā arī ārvalstu tūristi, turklāt apmeklētāju skaits arvien pieaug. Tāpat katru gadu tajā norisinās 130 dažādu koncertu un citi gan tradicionāli, gan netradicionāli kultūras pasākumi.

„Rīgas Domu mēs varam salīdzināt ar Parīzes Eifeļa torni vai Sidnejas Operas teātri, turklāt jāatceras, ka Doma ērģeles jau vien ir unikālas. Doms vienmēr ir bijis ļoti saprotošs darbā ar ienākošā tūrisma tūroperatoriem un uzņēmis ļoti daudz organizētās tūristu grupas, kruīzkuģu pasažierus un sniedzis vairākus simtus speciālo ērģeļmūzikas koncertu,” norāda Live Rīga Mārketinga un komunikācijas direktors Aigars Smiltāns.

Jau 2006. gadā Rīgas Doms tika iekļauts Pasaules pieminekļu fonda 100 Pasaules apdraudētāko pieminekļu sarakstā. Tomēr būtiskie rekonstrukcijas un renovācijas darbi ar Eiropas Reģionālā attīstības fona un Rīgas Domes atbalstu sākās 2011.gadā, kad lielākā viduslaiku baznīca Baltijā svinēja savu 800 gadu jubileju – 1211.gada 25.jūlijā tika likts Doma pamatakmens.

Ronalds Lūsis, Rīgas Doma Renovācijas vadītāja komentārs

„Domā jau ir pabeigti būtiskākie darbi, it īpaši svarīga bija vidusjoma jumta rekonstrukcija – bez tā mēs nevarētu saglabāt pārējo celtni. Uzsākot restaurācijas darbus, daļa siju, kas izbūvētas 16.gs., jau bija tik lielā mērā izpuvušas, ka jumts sāka noslīdēt. Tādēļ vietām tās ir nomainītas vai arī protezētas, cik vien iespējams saglabājot vēsturisko izbūvi. Pēc remontdarbiem uzlabotā ventilācija bēniņos dod cerību, ka jumta konstrukcijām turpmāk būs labvēlīgāki apstākļi,” skaidro Ronalds Lūsis, Rīgas Doma Renovācijas vadītājs.

Pašlaik arī sānu jomos turpinās jumta konstrukciju renovācija, vitrāžu atjaunošana, kā arī fasādes restaurācija. Daļēji pabeigta ir arī kapitula zāles un sakristejas restaurācija, kas ir atjaunotas to sākotnējā izskatā pēc tam, kad gadiem šīs telpas tika izmantotas par noliktavām.

„Rīgas Doma restaurācijas projekta īstenošanas gaitā esam atklājuši vēl dažādus nepieciešamus papildu darbus, kurus plānojam veikt par ietaupītajiem līdzekļiem. Jebkuras ēkas restaurācijas procesā svarīgākā kvalitāte, tādēļ arī pašlaik izskatām iespēju paildzināt šo projektu, lai iespējami rūpīgi renovētu vienu no Latvijas vērtīgākajiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem,” stāsta R.Lūsis

Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags atgādinājums

„Mēs esam ļoti pieraduši ka Doms vienmēr ir bijis tepat – visu mūsu rakstītās vēstures laiku. Ja kādu rītu to atrastu sagruvušu vai tā nebūtu vispār, cilvēki justos apjukuši un satriekti. Vai tā vispār var būt, ka nav Doma? Līdzīgi mēs savā sadzīvē esam ļoti pieraduši pie kristīgām vērtībām un pat neiedomājamies, ka to varētu nebūt. Ja kādu rītu tās pēkšņi sabruktu, mēs justos tikpat apjukuši. Doms ir ne tikai mūsu vērtīgākā vēsturiskā celtne un ievērojamākais kultūras objekts. Doms ir vieta, kur glabājas un ir pieejama dzīvinošā Kristus vēsts, kas savulaik Eiropu padarīja par vitālāko civilizāciju pasaulē. Šī vēsts vēl šodien ir mūsu identitātes stūrakmens. Kristus nāca pasaulē, lai cilvēki dzīvotu jēgpilnu dzīvi, būtu laimīgi un iemantotu mūžīgo dzīvību. Būtu traģiski pazaudēt gan Domu, gan vēsti ko tas nes. Tādēļ nedrīkst bezdomīgi paļauties, ka gan jau viss arī uz priekšu mums būs tāpat kā vienmēr ir bijis. Jādzīvo ar Domu sirdī un jārīkojas, kad vien ir iespēja un kamēr vēl varam, lai no senčiem mantoto nodotu tālāk bērniem un mazbērniem.»