Rīga. Foto: Laurijs Svirskis, Wikipedia

Garumzīmes ir atguvušas visas Rīgas pilsētas robežzīmes, apliecināja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere.

Garumzīmju uzstādīšana atpakaļ uz objektiem „Rīga” tika sākta ceturtdien, 4.decembrī.

Domes lēmums garumzīmes aizvietot ar sirdīm sākotnēji Rīgas karoga un pēc tam valsts karoga krāsās izraisīja plašu noteiktas sabiedrības daļas neapmierinātību, šo ideju uzskatot par bezgaumību un zīmes autora – mākslinieka Valda Celma – darba «izķēmošanu».

Domē tikmēr skaidroja, ka sirdis domātas kā mārketinga akcija un svētku noformējums.

Pieprasot garumzīmes atgriešanu uz zīmēm, sabiedrībā tika vākti paraksti un Rīgas mēram tika adresētas vēstules ar prasību atdot zīmei oriģinālo izskatu.

Visbeidzot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas sēdē septembra sākumā pieņemts lēmums piešķirt kultūras pieminekļa statusu robežzīmei „Rīga”, kas nozīmē, ka šo objektu turpmāk nebūs iespējams mainīt.

Līdzīga ziņa

„Lūgšana par Latviju”: Centieni ģeopolitiskā kursa maiņu Rīgā

Foto: Marlēna Pirvica

„Lūgšanā par Latviju” tiek aicināts ikkatrs nedēļas laikā lūgt Dievu par Latvijas aktualitātēm sabiedrībā un politikā. Šajā nedēļā lūgšanas dalībniece aicina pārdomāt Latvijas likteni pagātnē un nākotnē.

Lūgšanas dalībniece paskaidro, ka kristiešiem Dievs devis apsolījumu: „Un tad notiks, ka Es izliešu Savu Garu pār visu miesu un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamas lietas, jūsu vecaji redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības.” (Joēla gr. 3:1) tāpēc tas ir par pamatu šādām, varbūt pat no malas varētu izskatīties, pārāk radikālām lūgšanām. „Es ticu, ka Latviju var izmainīt lūgšanas, konkrētas, skaidras un pamatojoties uz „ nākamo lietu” saprašanu.”- saka viņa. Lūgšanas dalībniece aicina arī citus, kuri vēlas atsaukties Dieva apsolījumam un iesniegt savas lūgšanas par Latvijas vai arī citu valstu lūgšanas, dalīties ar savām pārdomām un atbildēm lūgšanu gaitā, nosūtot tās uz žurnāla Spektrs.com redakciju spektrszurnals@gmail.com

Saistībā ar Ukrainas ģeopolitiskā kursa maiņu, norisinās centieni pretēju politisko un dzīves uztveres sadursmju pārnešana arī citās bijušajās Padomju Savienības valstīs ar padomju cilvēku domāšanas veida palīdzību, piemēram, Kazahstānā, kad tā atteicās labprātīgi pakļauties Krievijas politiskai gribai.

Centieni ģeopolitikā kursa maiņu Latvijā-Rīgā:

Latvijā aizvien vairāk mēdiju un atsevišķu politiķu runās saklausāms, ka Krievijas politiskajam ceļam aizvien vairāk simpatizē tieši latvieši, bet krievvalodīgie ir pat izteiktāki Latvijas patrioti.

Ieskatoties Latvijas politiskajā demagoģijā, netiek skaidrots un ņemts vērā, ka starp Rīgā dzīvojošiem latviešiem diemžēl ir daudz padomju laiku apstākļos veiksmīgi asimilēto, kuri joprojām arī šodienas apstākļos ir viegli ietekmējami krievvalodīgo pārsvara dēļ.

Valsts valodas jautājums: Savulaik Rīgas mērs ir izvirzījis jaunu propagandas veidu, kas veiksmīgi darbojas. Krievvalodīgajiem Rīdziniekiem tiek iestāstīts arguments, ka par cik Rīgā dzīvo 60% krievvalodīgo, tāpēc sabiedriskās vietās ir jālieto divvalodība. Taču valsts valodas likuma klaja ignorēšana, pārkāpšana un pārinterpretēšana pārvēršas aizvien jaunos un pārdrošos izteikumos, piemēram, ja latviešiem nepatīk krieviskā vide Rīgā, tie var pārvākties dzīvot mazpilsētās, kurās ir latviskāka vide. Šāda latviešu pārmācīšana un izstumšana ir veicama saskaņā ar vairāku gadu Rīgas mēra izvirzītās Rīgas vīziju, ka centrā dzīvojošajiem pilsētniekiem labāk pārvākties uz Rīgas attālākajiem rajoniem, vai laukiem, jo Rīgas sirds jāatbrīvo uzņēmējdarbībai – firmām un ofisiem.

Aizvien vairāk rodas pamatotas bažas, ka sistemātiskais Rīgas mēra politiskais kurss uzņem aizvien lielākus tempus un šī kursa virziens ir pretējs Latvijas valstiskuma interesēm. Aiz centieniem Rīgu atbrīvot no latviešiem, var saskatīt ne tikai Rīgā dzīvojošo krievvalodīgo interešu apmierināšanu, bet arī radīt labvēlīgus apstākļus Rīgas ieņemšanai kara gadījumā, līdzīgi kā Donbasā, Ukrainā. Lūk, dažas ne tik klaji saskatāmas provokācijas:

1)       aizvietot garumzīmi uzrakstam „Rīga”. Šajā gadījumā runa nav vairs tikai par Rīgas robežzīmi, bet arī Rīgas domas izdotajiem uzskatāmajiem līdzekļiem, tas pieradina gan Latvijas iedzīvotājus, gan arī maldina ārvalstniekus radot greizu priekšstatu par Rīgu, tās pamatnāciju, arhitektūru un vēsturi. Tā ir spekulācija ar jēdzienu „daudznacionālā Rīga”.

2)       Rīgas mēra centieni atjaunot vienošanos ar Krieviju pretēji ES un Latvijas noteiktajām tirdzniecības sankcijām.

Līdzīga ziņa

02.09.2014. Norisinājās „Lūgšana par Latviju”, kurā lūdza par DP stiprināšanu un biedrības “Baltija Novorossija” provokatīvo darbību izbeigšanu

Lūgšanas atbilde:

Rīgas robežzīmes atguvušas garumzīmes 

Rīga. Foto: Laurijs Svirskis, Wikipedia

Akcijas organizatori norāda, ka robežzīme “RĪGA” pie pilsētas galvenajiem iebraukšanas ceļiem ir ikonisks simbols un dizaina mantojums. “Mēs, Rīgas iedzīvotāji un patrioti, aicinām visas atbildīgās personas un institūcijas zīmi atjaunot tās sākotnējā izskatā bez liekiem aksesuāriem un dekorējumiem zili-baltas sirds formātā,” teikts parakstu vākšanas interneta vietnē. 

Trešdien jau savākts 3 000 balsu.

Valdis Celms

“RĪGAS” robežzīmes autors

“Viena no būtiskajām pilsētas zīmēm tiek transformēta degradācijas virzienā. Uzraksts “RĪGA” vairs nav “Rīga”, bet “Riga”. Šeit nav jārīko aptaujas, bet gan jāatjauno uzraksta sākotnējā rakstība.”

Parakstu vākšana uzsākta interneta vietnē http://par-rīgu.lv/.

“Kaut arī Lietuva ir daudzu aškenazi ebreju senču mājas un Igaunija ir iekarojusi pasaules uzmanību ar tās augsto tehnoloģiju ekonomiku, tagad ir pienācis Latvijas laiks būt uzmanības centrā. Šogad Latvija pievienojās eirozonai, un tās jaukā galvaspilsēta upes krastā Rīga ir 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta,” raksta “Jewish Week”.

“Rīgai ir 800 gadus sena ebreju vēsture, kā arī bagāta zviedru, krievu un Hanzas savienības ietekme, kas visa atspoguļojas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautajā vēsturiskajā centrā,” teikts rakstā.

“Latvieši ļoti vēlas izrādīt visu neparasto savā valstī. Eiropas kultūras gada kalendārs Rīgā ceļotājiem piedāvā plašu pasākumu klāstu, sākot no dzintara izstādes Dabas muzejā līdz klasiskās mūzikas koncertiem, brīvdabas ballītēm, gaismu šoviem un tirdziņiem pilsētā,” iesaka avīze.

My Five Must-See Destinations For 2014