Bieži vien Latvijas tautā nelabvēļu iedēstītā apziņa, ka tauta ir „nekas”  nospēlējusi lielu lomu Latvijas vēsturē. Taču ne šoreiz. Šoreiz piespraustā „birka” nespēja apturēt,-ziņo spektrs.com

Pirms akcijas valsts vīru un „Latvenergo” darboņu un aizstāvju izteikumi, par to, ka tauta neko nepanāks, tautai nav teikšanas utt. Izmisīgie apstādināšanas mēģinājumi neiedarbojās. Tas tikai, kārtējo reizi, liecināja par to, ka tautas pusē neviens nenostājās, neaizstāvēja tautas intereses un tā rīkojās pati, kā mācējusi, tā izteikusies un par to liels, paldies!

Priecē, ka šie nievājošie izteikumi nespēja sadragāt tautas pašapziņu un pašnoteikšanos.

Tauta gāja. Neatkarīgi no nacionālās piederības spēja mobilizēties un būt vienota. Vienotībā ir spēks.

Tauta ir vāja savu interešu aizsargāšanā, kad tā ir depresīvā klusumā ielenkta, tādējādi rodot iespēju no nelabvēļu puses to negatīvi ietekmēt tālāk. Paverdzināt un nospiest, jo taču ļaujas. Un spēj panest vēl vienu uzliktu nastas slogu.

Tādējādi pašai neapzinoties ļaujot un rodot iespēju ārvalstu sabiedriskajā telpā pozicionēt, ka Latvijas tauta ar visu ir apmierināta, jo tā taču klusē.

Tikai ne šoreiz. Valdība un arī daļēji valstij piederošais „Latvenergo” pārrēķinājās. Šoreiz no jauna uzliktais nastas slogs bijis par lielu. Vadzis lūzis. Slava Dievam par to!

Piedzīvoto akcijas laikā, atgādina Bībeles notikumu, kad Mozus izveda ebreju tautu no trimdas un verdzības sloga Ēģiptes zemē. Ebreji devās uz Dieva apsolīto zemi. Uz savu zemi.

Šķiet, ka beidzot pienācis laiks to piedzīvot arī Latvijā, tikai ar pretēju darbību. Nevis Latvijas tautai iziet no savas zemes, bet gan izdzīt Ēģipti no Latvijas zemes. Lai Dievs palīdz sasniegt šo cēlo, bet pašsaprotamo mērķi.

Jo, ja Dievs par „Latvijas tautu”, tad kurš pret? Valdība? Valdībai nāksies pārkārtoties, vai arī atstāt valdīšanas vietu, jaunlaiku Moziem, Danieliem, Esterēm un citiem, vai latviski sakot-Jāņiem, Pēteriem un Miķeļiem, Latvijas tautas aizstāvjiem un Latvijas mūru cietokšņu uzraugiem.

Atmoda nāk!

„Latvenergo” protesta akcijas vilnis iedvesmo. Kaut vai tas ir mazs vilnītis, bet aiz tā seko nākamais un nākamais, līdz brīdim, kad atmodas jūra pārplūdinās Latviju. Tā ir bijusi iespēja tautai sapurināties, kaut nedaudz pacelt savu pašapziņu un izjust tā garšu un spēku. Kas vilinās uz jauniem varoņdarbiem, savas tautas aizsargāšanas darbiem. Tas vedinās nomest pīšļus no savām kājām un uz muguras sakrāmētos slogu maisus un saprast, ka Dievs cilvēku ir radījis nevis verdzībai, bet gan brīvībai. Latvijas tauta ceļas un iztaisno muguru, tā saka – nē! Nē-uzkundzēšanās uz tautas rēķina. Nē- Latvijas zemes un tautas iznīcinātāju palīgiem.

Atskan taures skaņa

Tauta neklusē. Tauta runā. Un tas jau ir milzīgs spēks, jo vārdam ir spēks!

Paldies, tautas reakcijai, kas starp savējiem iedzen jaunus balstus ticot, ka tautas atmoda tuvojas.

Ja mēs spēsim vienoti reaģēt arī turpmāk, tad ticu, ka uzvara ir mūsu un mēs drīz piedzīvosim Latviju jaunā līmenī, attīstītu Latviju, Latvija, kura lepojas par tautu. Par tautu, kurai nav vienaldzīgi Latvijā notiekošie procesi. Un tauta, kura lepojas par Latviju. Par tādu Latviju, kuras laukos un pilsētās parādās jauna, skaista un smaržīgi auglības pilna raža.

Lai Dievs svētī Latviju, mūsu dārgo un vienīgo Tēviju!