VAI VIEGLI AUDZINĀT AUDŽU BĒRNUS?

SPEKTRS: Pastāstiet, lūdzu, Ivančika kungs kā Jūs kļuvāt par mācītāju?

Vladimirs Ivančiks: Draudzē esmu 15 gadus un 7 gadus atpakaļ draudzes vadība nolēma mani iecelt par draudzes mācītāju.

SPEKTRS: Jūsu ģimene ir pieņēmusi vairākus audžu bērnus, kā Jūs izšķīrāties par tādu soli?

Vladimirs: Mūsu draudzi sāka apmeklēt bērni, kuriem bija nepieciešama īpaša uzmanība, kad sākām interesēties par viņu vecākiem, tad izrādījās gaužām skumja aina, jo viņiem vecāku nebija.
Un es sapratu, ka man šie bērniņi jāņem savā aizgādībā.

SPEKTRS: Jūs tā runājat tā, it kā tas būtu tik vienkārši un elementāri izdarāms, bet ne katra sieva vai arī otrādi vīrs spēj pieņemt tādu lēmumu.

Vladimirs: Šādu lēmumu spēj pieņemt līdzcietīga sirds. Protams, arī manu sirds stāvokli Dievs mainīja un kausēja, un piepildīja ar mīlestību pret šiem bērniņiem, jo viņiem jābūt mīlētiem, saprastiem un to var izdarīt ne jau no malas uz viņiem lūkojoties, bet gan paņemot pie sevis un audzinot kā paša bērnus. Kādam taču jāuzņemas atbildība par to… Es pieņemu lēmumu šos bērniņus pieņemt savā ģimenē un pateicu to savai sievai, bet interesanti bija tas, ka viņai bija gluži tādas pašas domas.
Protams, ka līdz lēmuma pieņemšanai visi izrietošie procesi notika palēnām. Zinot to, ka bērniņi ir bezpajumtnieki mēs piedāvājām viņiem naktsmājas, tad viņi sāka dzīvot pie mums, tad arī sapratām, ka tas ir Dieva prāts, lai viņi kļūtu par mūsu bērniem. Jo Dievs nevēlas, ka Viņa bērni ir pamesti, Viņš savus bērnus ved uz draudzi, jo draudze ir Dieva ģimene.

SPEKTRS: Tomēr, no Jūsu vīra vārdiem Dzintras kundze, varētu secināt, ka viss notika vienkārši, bet kāds ir Jūsu skatījums uz notiekošo?

Dzintra: Es uzskatu, ka jebkuru situāciju mūsu dzīvēs vada Dievs.

SPEKTRS: Pastāstiet, lūdzu, jūsu pirmos iespaidus, kad jūs apzinājāties, ka jaunie bērni Jūsu ģimenē jau ir Jūsu.

Dzintra: Pirmo meitenīti sauc Tatjana Simjonova, viņas māte tika noslepkavota, viņa palika pilnīgi viena, mēs viņu aicinājām padzīvot pie mums uz neilgu laiku, bet mēs viņu tik ļoti iemīlējām, ka palika dzīvot pie mums. Ar viņu bija grūti, sarežģīts raksturs, briesmīga uzvešanās no pudeles kakla šņabi dzēra, bet tad, kad iepazina Dievu viņas raksturs mainījās.
Tagad viņa ir izaugusi un dzīvo Vācijā. Brīnišķīgs vīrs uzņēmējs, dēliņš Antons 7. gadus vecs. Strādā par kosmetologu.

SPEKTRS: Ierasts, ka ja ģimene pieņem audzināšanā bērniņus no nelabvēlīgām ģimenēm, tad ilgu laiku viņiem jāmācās adoptēties jaunā vidē, jāapmeklē dažādus speciālistus tai skaitā arī psihologu, kā šie adoptācijas procesi notiek jūsu ģimenē?

Dzintra: Pēc būtības mācītājs arī ir psihologs. Un kad pieņēmām pirmo meitenīti, mēs jau bijām pieredzējuši vecāki. Mūsu bērni bija jau pieauguši.
Sākotnēji kopā ar mūsu pašu bērniem mēs bijām 15 cilvēki. Šī cena ko mēs maksājām bija tā vērta. Jo skatoties uz viņu tagad izmainītiem likteņiem ir liels gandarījums.

SPEKTRS: Tik daudz, kā Jūs tiekāt galā?

Dzintra: Es esmu ļoti prasīga mamma pret saviem īstajiem bērniem un arī tiem, kuri dzīvo mūsu mājā. Mēs kā draugi apsēžamies un izrunājam visas sarežģītās situācijas, meklējām kopīgu risinājumu. Bija arī strīdi, ziniet karā kā jau karā, bet šī mīlestība, kas nāk no Dieva vienalga uzvar. Vēlāk mūsu ģimenē ienāca Aija Piterāne, par viņu bija samaksāta dārga cena, nezinu vai otru reizi es izturētu. Viņa bija ļoti smaga rakstura cilvēks pilnīgi nepakļāvīga ar saviem uzskatiem, spītīga. Tagad viņa ir pilnīgi cits cilvēks dzīvo atsevišķi no mums un Tukumā strādā par bērnu audzinātāju. Izmaiņas ir lielas. Viņa raksta dzeju.
Tagad pie mums jau 2 gadus dzīvo 16. gadus veca meitenīte Kristīne Jēkabsone, kurai māte mirusi no vēža. Patēvs dzēra un fiziski iespaidoja meiteni. Mēs izcīnījām Kristīnīti caur tiesu un tagad viņa ir mūsu meita. Agrāk viņa mācījās speciālajā internāta skolā, bet tagad mēs viņu pārcēlām normālā skolā, jo viņai ir dotības mācībās un tagad par 1 gadu izgājusi 2 klašu kursu. Kā izrādās meitene ir apdāvināta un talantīga un nav nemaz tik aprobežota kādu viņu gribēja padarīt nevīžības pilni cilvēki. Dievs par viņu sevišķi rūpējās. Kristīne ir ļoti skaista un patīkama meitiņa. Ļoti paklausīga lēnprātīga un strādīga. Viņa mums ir tā Kunga balva.

SPEKTRS: Kā Kristīne nonāca Jūsu ģimenē?

Dz. Kādu dienu es lūdzu Dievu un teicu, lai viņš man dod meitenīti. Pēc divām dienām es nonācu slimnīcā ar plaušu karsoni. Un mana meita uz slimnīcu atnāca ar savu draudzeni un tā bija Kristīne. Es viņu redzēju pirmo reizi un man viņa ļoti iepatikās. Turklāt es uzzināju, ka viņa ir bārenīte, tad es sāku cīnīties par viņas tiesībām. Tādā veidā Kristīne nonāca mūsu mājās. Esot kopā ar Dievu viss dzīvē ir reāli, konkrēti un ieplānots.

SPEKTRS: Psiholoģijā ir tāds termins „izdegšanas sindroms” proti, kad cilvēks ir atdevis visu no sevis citiem un paliek bezspēcīgs, kā tas ir Jūsu gadījumā?

Dz. Cilvēki izdeg un iztukšojās un nekur viņi vairs nekam nav derīgi, bet Jēzū Kristū viss notiek savādāk. Kad mēs esam iztukšoti mēs zinām, tā Kunga spēku kas mūs piepilda.

SPEKTRS: Kādā veidā Jūs kā ģimenes galva cīnāties ar grūtībām?

V. I: Galveno kārt grūtības varētu būt finansiālas, bet tomēr, mums nekad nav bijis tādas situācijas, kad trūktu iztika.

SPEKTRS: Vai jums nav bijis tā, ka viss man pietiek, es vairs nevaru šo lielo ģimeni audzināt.

V. I: Jā ir bijušas tādas domas.

SPEKTRS: Daudzas ģimenes tomēr baidās ņemt adopcijā svešu bērniņu, ka viņam varētu būt kādas psiholoģiska, fiziska vai vēl kāda cita rakstura problēmas. Vai Jūs neesat par to domājis?

V. I: Es biju domājis par to, bet tad kad Dievs man atklāja, ka Viņš spēj mainīt cilvēku pilnībā. Es pārliecinājos savas ģimenes dzīvē, kā tas notiek reāli.
Vienīgi šīm ģimenēm, kuras domā par bērniņa adoptēšanu aicinu padomāt par to vai dziļi sirdī viņi to patiešām vēlās, bet pirms paņemt bērniņu iepazīties ar dzīvo Dievu, kurš palīdzēs Jums šajā izvēlē. Jo bez Dieva mīlestības ir ļoti grūti mīlēt svešu bērniņu.

SPEKTRS: Kristīnīt, jautājums tev, kādā veidā tu ienāci šajā tavā jaunā ģimenē, kādas ir tavas pārdomas dzīvojot tajā jau 2 gadus?

Kristīne: Kādu reizi draudzene mani uzaicināja atnākt līdzi uz slimnīcu apciemot viņas mācītāja sievu. Es devos līdzi, bet tad, kad es ieraudzīju mācītāja sievu es biju ļoti pārsteigta, jo iepriekšējā naktī redzēju sapnī tieši viņu. Es sapratu, ka viņa ir mana jaunā mamma. Mēs iepazināmies slimnīcā un mani burtiski vilka uz šo jauno ģimeni, es nācu pie viņiem ciemos. Viss manā dzīvē sāka mainīties uz labu. Katru reizi es vēlējos iet pie viņiem biežāk un negribēju iet projām. Tagad es esmu šīs ģimenes meita.

VLADIMIRA IVANČIKA TIESA

Mihails Kļaviņš (V. Ivančika advokāts):

Manu klientu apsūdz par necenzētu vārdu lietošanu un huligānisku uzvedību notikuma vietā, kas pilnīgi neatbilst klienta būtībai un dzīvesveidam. Paskaidroju tiesai, ka protokols bija sastādīts sešas stundas pēc notikuma, turklāt protokola sastādīšanas laikā V. Ivančiks neatradās notikuma vietā. V. Ivančika rīcība bija tikai tāda, ka aizstāvēja kādu cilvēku, kuru fiziski iespaidoja cits. Tas, ka sitējs izrādījās policists civilapģērbā, neattaisno viņa nekorekto uzvedību un nedod tādas pilnvaras ierosināt administratīvo lietu…

Tiesnese: Tiesas spriedumu Jūs saņemsiet kancelejā 11. aprīlī.

Augstāko Tiesu pārstāv: galvenais tiesnesis Valērijs Jonikans, Ilze Skultāne un Normunds Salinieks.
Apsūdzētais: Aigars Baiks
A. Baika kunga pārstāvis: Mihails Kļaviņš.
Prokurore: Ramona Bērziņa.

Tiesnesis Valērijs Jonikans: Mēs šodien izskatīsim lietu saistībā ar Aigara Baiks saukšanu pie administratīvās atbildības Kasācijas sūdzību par administratīvās apgabala tiesas 2006. gada 10. oktobra tiesas lēmuma spriedumu ar kuru nav apmierināts prokurors pat tieslietas izteikšanu administratīvā pārkāpuma lietā un materiālu nosūtīšanu Ģenerālprokuratūrai.
Šodien mēs izvērtēsim apelācijas instances tiesas spriedumu tiesiskumu, vai šis pieņemtais lēmums atbilst likumam.
(Administratīvajā procesa likumā ir 210. pants, kurā ir rakstīts, ka tiesas sēdē drīkst piedalīties TV un mēdiju pārstāvji netraucējot tiesas sēdi).
Lietas būtība: 2006.gada 22. jūlijā pie Anglikāņu ielā 2a pie Anglikāņu baznīcas sabiedriskā vietā tika veiktas huligāniskas darbības, lamāšanās ar necenzētiem vārdiem, cilvēku apmētāšana ar pārtikas produktiem un slikti smakojošām vielām. Līdz ar to A. Baiks ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss 167 pantā. Rīgas Pilsētas Centra Rajona tiesas tiesnese 2006. gada 4. augusta lēmumu atzina A. Baiku par vainīgu un sodīja viņu ar naudas sodu 50Ls apmērā. Izskatījis lietu sakarā ar A. Baika apelācijas sūdzību Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra personu valsts tiesības aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas Pilsētas Centra Rajona tiesas tiesneša 2006. gada 4. augustā lēmuma administratīvā apgabaltiesa 2006. gada 10. oktobrī spriedumu noraida A. Baika apelācijas sūdzību, bet Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra personu valsts tiesības aizsardzības virsprokurora protestu apmierināja. Un materiālus nodot Ģenerālprokuratūrai. Un spriedums pamatots ar pieņemtajiem argumentiem. Cilvēku (homoseksuālistu) apmētāšana ar cūku mēsliem citu cilvēku priekšā kā rupju acīmredzamu necieņas izrādīšanu pret (homoseksuālo) sabiedrību. Šāda darbība satur krimināllikuma 231 pantā minētās noziedzīgās nodarījuma pazīmes. Tiesnesim jāizdara secinājumi par nodarīto pazīmju esamību, taču
Administratīvās tiesas lietas ietvaros nav jāveic personas darbības kvalifikācija, bet jāvirza šo lietu uz prokuratūru un Krimināltiesas ietvaros tiks izlemts jautājums par personas saukšanu pie kriminālatbildības.
Šajā lietā ir konstatējams pierādījumu apjoms, kas ir par pamatu lietas virzīšanu uz prokuratūru taču sīkākas lietas pierādīšanas analīze administratīvās tiesas ietvaros nav veicama. Jo pierādījumu vērtēšana notiek kriminālprocesa ietvaros. Tālāk seko A. Baiks paskaidrojums.

A. Baiks administratīvās apgabaltiesas 2006. gada 10. oktobra spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību un lūgumu tiesas lietu izbeigt. Jo apgabaltiesa nav objektīvi izvērtējusi lietas apstākļu kopumu tādējādi pārkāpjot administratīvā procesa likuma pārkāpjot likuma 154 pantu un administratīvo pārkāpumu kodeksu 244 pantu. Lietā esošie pierādījumi neliecina par administratīvo pārkāpumu 177. pantu A. Baika darbībās. Tāpēc tiesas spriedumu pretēji administratīvā procesa 247 pantā noteiktajam balstās uz pieņēmumiem un nepierādītajiem apstākļiem. Administratīvā apgabaltiesa izskatot lietu nav piemērojusi Administratīvā pārkāpuma kodeksa 9 pantu un nav izvērtējusi administratīvā pārkāpuma subjektīvo pusi.
Nodoms nebija traucēt sabiedrisko mieru, kā vienīgi uzsākt sarunu ar seksuālajām minoritātēm. Tā rezultātā administratīvā apgabaltiesa piemērojusi administratīvā pārkāpuma kodeksa 245. pantu, kuru nevajadzēja piemērot. Jo tiesai bija pienākums vispirms vajadzēja vērtēt un pārbaudīt administratīvā pārkāpuma esamību pazīmes un tad apstiprinoties tām būtu bijis pamats konstatēt iespējamā nozieguma pazīmes.

Tiesnesis Valērijs Jonikans: Lūdzu vārds abām no pusēm.

M. Kļaviņš: Apgabaltiesa ir pārkāpusi Latvijas Republikas administratīvo pārkāpuma kodeksa 244 pantu un 154 panta noteikumus par pierādījumu novērtēšanu, kas balstās uz vispusīgi un abjektīvi pierādītajiem pierādījumiem un apstākļiem kopumā. Nav pierādīts, ka huligāniskas darbības ir veicis tieši A. Baiks. „Varētu but iespējams” nav likumīgi. Administratīvā pārkāpuma kodeksa 9 pantu un nav izvērtējusi administratīvā pārkāpuma subjektīvo pusi.

A. Baiks: Es neredzu nekādu pārkāpumu, tajā, ka kopā ar Latvijas iedzīvotājiem stāvēju pie Anglikāņu baznīcas.

Tiesnesis V. Jonikans: Mani interesē kā šī lieta ir attīstījusies, tātad 2006. gada 6. decembrī Ģenerālprokuratūrā tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu par sīkā huligānisma veikšanu 22.jūlijā pie Anglikāņu baznīcas, kurā savācās seksuālās minoritātes. Ja tiks apmierināta Jūsu kasācijas sūdzība un lieta nonāks izskatīšanai atkārtoti atpakaļ administratīvajā apgabaltiesā tad kā šie divi procesi ies kopā, jo Ģenerālprokuratūra šo lietu no jauna skatīs no savas puses spriežot tā, ka pierādījumus sniegs Augstākajā tiesā vai Jūs nesaskatāt, ka tieši krimināltiesa būtu pietiekošs aizsardzības līdzeklis, lai varētu reāli noskaidrot visus faktus un, jo tādējādi A. Baika kungam būtu lielāka iespēja izteikties un aizstāvēties, nekā tas būtu iespējams administratīvajā tiesā.

M. Kļaviņš: Nav novērtēta situācija pilnībā. Jo līdz šim Ģenerālprokuratūra tā arī nav pierādījusi A. Baika kunga vainu un nav noskaidrots nozieguma sastāvs ne Administratīvajā tiesā ne arī tagad Augstākā tiesā, vai tāds vispār ir?

Tiesnesis V. Jonikans: A. Baika kungs, tātad Jūs iesniedzāt apelācijas sūdzību apgabaltiesā, kurā minējāt, ka nav bijuši nekādi pierādījumi par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, nerunājot pat par kādu kriminālpārkāpumu, no tā izriet jautājums, vai administratīvajā apgabaltiesā tika noskaidroti fakti, kas liecinātu, ka ir izdarīts sīkais huligānisms, teiksim, vai tika izsaukti liecinieki, vai arī kāds bija uzrakstījis sūdzību?

A. Baiks: Godātā Tiesa, tiesas sēdē es konkrēti uzdevu šo jautājumu Ģenerālprokuratūrai, diemžēl atbildi nesaņēmu.

Tiesnesis V. Jonikans: Jautājums Ģenerālprokuratūrai, kādi ir jūsu komentāri?

Prokurore Ramona Bērziņa: Uzskatu sūdzību par noraidāmu. Jo ir pietiekami daudz pieradījumu. Viens no tiem ir, homoseksuāļu apmētāšana ar cūku mēsliem citu cilvēku klātbūtnē tas ir necieņas izrādīšana pret homoseksuālo sabiedrību. Šāda darbība satur krimināllikuma 231 panta minētā noziedziskā nodarījuma pazīmi. Tātad uzskatu, ka tiesa ir pietiekami izskatījusi esošos materiālus.

Tiesnesis V. Jonikans: Tātad apmētāšana ar mēsliem tiek uzskatīts par kriminālpārkāpuma sastāvu…(smaidiņš)
Sakiet, lūdzu, vai apgabaltiesa ir pietiekami izpētījusi šo jautājumu, jo A. Baika kungs viennozīmīgi ir teicis: „Es neesmu metis”.

Prokurore R. Bērziņa: Papildus pierādījumi netika vākti un pārbaudīti, jo tika uzskatīts, ka ar esošo pierādījumu ir pietiekami. Tika konstatēts somā maisiņš…
Un cik lielā mērā viņš ir saistīts ar šo lietu ir redzams pirmā procesa ietvaros. Un faktiski kaut kādu lietu pierādījumu pārbaudīšana nenotika.

Tiesnesis V. Jonikans: Bet ja piemēram, notiktu un izveidotos situācija, ka tiesa konstatē -viņš nav metis maisiņu un tādējādi nebūtu arī administratīvā pārkāpuma sastāva, piemēram, apmierināt viņa apelācijas sūdzību un noraidīt jūsu protestu. Tā taču arī varēja būt…
Jautājums saistībā ar kriminālprocesa likuma 25 panta 5 daļu, ja prokuratūra ir pārliecināta, ka šajā lietā ir kriminālpārkāpuma sastāvs, vai tādā gadījumā bija nepieciešama šī protesta iesniegšana par rajona tiesneša lēmumu par tā atcelšanu, jo saprotiet, ka kriminālprocesa likuma 25 panta 5 daļa pieļaujama neatkarīgi no tā vai ir administratīvais pārkāpuma sods vai nav, jūs vadāties pēc saviem kritērijiem uzsākat kriminālprocesu izmeklējiet kaut ko neatkarīgi no tā, kas tur ir patiesībā…

Prokurore R. Bērziņa: Lai uzsāktu kriminālprocesu šis administratīvais sods netraucē un tātad kriminālprocesu var uzsākt. Skatoties kriminālkodeksa 25. pantā nav pateikts kādā veidā tiek atrisināts jautājums par šo administratīvo sodu.
Tajā ir tikai teikts, ka sodot personu krimināli tiek atcelts administratīvais sods. Un diemžēl nav prakses šajā jautājumā, tādēļ tika rakstīts šis protests, jo krimināllieta netiek virzīta uz priekšu un tādēļ ir bijis zināms process kādēļ šis administratīvais sods netika atcelts.
Tā ir vienkārši prakses veidošana. Tādēļ šim administratīvajam sodam nav nekādas nozīmes.

Tiesnesis V. Jonikans: Un cik tālu ir šis 6. decembrī uzsāktais kriminālprocess, kāds šobrīd ir noteikts statuss kriminālprocesā?

Prokurore R. Bērziņa: Šī lieta atrodas tādā stadijā, ka netika noteikts statuss.

Tiesnesis V. Jonikans: Būtisks jautājums, vai A. Baiks ir aktīvi darbojies un mētājies uz cilvēkiem apgabaltiesā tomēr netika izteikts…

Prokurore R. Bērziņa: Lietā ir paskaidrojums.

Tiesnesis V. Jonikans: Paskaidrojums, ka meta uz cilvēkiem… tātad ir jābūt konkrētas personas izvirzītai apsūdzībai…bet vai apgabaltiesa ir pierādījusi, ka tieši šī persona meta?

Prokurore R. Bērziņa: Šīs tiesas ietvaros nebija nepieciešams pierādīt.

Tiesnesis V. Jonikans: Ja nav pierādīts administratīvais pārkāpums un konstatēts, ka ir izdarīts huligānisms, tad kā var sodīt un izvirzīt krimināllietu?
Ludzu Baika kungs, jums ir iespēja aizstāvēties.

A. Baiks: Godātā tiesa, gribu teikt to, ka protokolā bija teikts, ka es lietoju necenzētus vārdus, bet mana kristīgā pārliecība to neatļauj un to darījis neesmu, turklāt policija aicināja man braukt uz iecirkni, kā lieciniekam, jo es redzēju kā nežēlīgi sita vienu mācītāju, bet no liecinieka kļuvu par vainīgo. Un nekādu maisiņu es neesmu metis.

Tiesnesis V. Jonikans: Lūdzu prokurore vārds jums.

Prokurore R. Bērziņa: Vai viņš ir metis maisiņu vai nav tas ir pierādāms tikai kriminālprocesa ietvaros!

Tiesnesis V. Jonikans: Tiesas spriedumu Jūs saņemsiet kancelejā 4. aprīlī.

]]> http://spektrs.com/zurnals/komiska-augstakas-tiesas-sede-par-pride-2006/feed/ 0 http://spektrs.com/zurnals/sodits-par-viriskigu-soli/ http://spektrs.com/zurnals/sodits-par-viriskigu-soli/#comments Thu, 01 Mar 2007 06:35:43 +0000 Spektrs http://spektrs.com/?p=6309 Notikumu laikā „Pride 2006” cilvēks, par kuru ir šis stāsts ir izrādījis savas zemes patriotismu un īstena Latvijas vīrišķīga pilsoņa būtību. Nebaidoties izteica savu nostāju par ģimeniskām vērtībām un aizstāvējis citu nepazīstamu līdzpilsoni, kad redzēja drošības policijas nelikumīgu izrēķināšanos ar viņu. Aigars Baiks aizstāvēja cilvēku – par to saņemot atmaksu – kriminālpārkāpums. Pateicoties savai varonīgai rīcībai Baika kunga personīgā dzīve ir mainījusies ne būt ne uz labo pusi. Latvijai vajadzētu lepoties ar šādu pilsoni- ugunsdzēsības glābējs, kurš riskē ar savu dzīvību, 1998. gadā saņēmis Latvijas „Goda rakstu” par labu darbu, daudzu Latvijas godalgu saņēmējs, republikas čempions ugunsdzēsības sportā, Vairākkārtējs Baltijas čempionātu godalgu ieguvējs. Izrādās, ka par labiem darbiem cilvēks saņem atmaksu. trīs tiesas sēdes, kurās tā arī nav pierādīta Latvijas pilsoņa vaina.
Vai ir iespējams tik vienkārši spēlēties ar cilvēka likteni?
Vai Latvijā cilvēks ir vērtība?

Intervija ar A. Baika kungu pēc notikušās Augstākās tiesas sēdes 6. martā plkst. 10 30. ( Detalizētu tiesas sēdes konspektu lasi sadaļā Pārdomas)

SPEKTRS: Kā jūs varētu komentēt A. Baika kungs tiesas sēdē pārdzīvoto?

A. Baiks: Es redzu konfrontāciju starp taisnību un to, kas rosās pašlaik valdībā. Ir jaušams, ka ir kādi, kuri ir ieinteresēti noniecināt tos, kuri aizstāv kristīgās un ģimenes vērtības.
Es biju atnācis pie Anglikāņu baznīcas, lai ar savu klātbūtni pretotos pret šīs homoseksuālās nāves subkultūras, jo man kā divu bērnu tēvam uztrauc manu bērnu liktenis. Acīmredzot kādam tas nepatika.
Iepriekšējās sēdēs es redzēju manu cilvēktiesību rupju pārkāpumu, ka bez nekādiem pierādījumiem mani apsūdz un nelikumīgi notiesā. Prokurorei nebija nekādu pierādījumu, ne iepriekšējās sēdēs, ne arī tagadējā.
Pat mana arestēšana nebija likumīga, kad drošības policija mani aicināja ierasties iecirknī, lai būtu liecinieks par kāda cita cilvēka zemisku sišanu un spārdīšanu, starp citu to darīja policija civilapģērbā, tad mani piemānīja un pēkšņi kļuvu par vainīgu. Neskatoties uz to, ka es uzrādīju savu dienesta apliecību un izskaidroju situācijas būtību.

Man ir sertifikāts „glābējs uz ūdens”. Kaut gan glābju, gan uz ūdens, gan autoavārijās, cietušo glābšana, sniedzu pirmo medicīnisko palīdzību. Seku likvidācija, cilvēkiem palīdzēšana mājas apstākļos. Novēršu draudus dzīvībai. Specializācijā ietilpst arī dabas stihiju katastrofu novēršana.

SPEKTRS: Nesaprotu, Jūs esat ievērības cienīgs cilvēks, Latvijas labā daudz kas izdarīts un tomēr kāds ir ieinteresēts, lai Jūs nevainīgu cilvēku padarītu par vainīgu …

A. Baiks: Šajā gadījumā es redzu vienu grupu, kura ir ieinteresēta ieviest Latvijā uz likumdošanas pamata pederastijas legalizēšanu. Viendzimuma laulības atļaušanu. Es to kā savas zemes patriots uzskatu kā morāles tiesības klaju pārkāpumu. Tas ir noziegums – nāves subkultūra. Nāve ģimenēs. Bērnu pavedināšana uz homoseksuālām un lesbiskām darbībām. AIDS izplatīšanas. Starp citu, 60% AIDS slimnieku ir tieši pedarasti. Un diemžēl mums ir iespēja redzēt šīs subkultūras iespiešanās Latvijā no Valdības puses, tur ir ieinteresētas personas, lai nāve izplatītos Latvijā.
Nu jau, pēkšņi skolās grib piespiest skolotājiem mācīt, ka ir tētis + tētis un mamma + mamma. Tad jāņem vērā, ka bērns nespēj skaidri analizēt situāciju un jebkura veida informāciju uzsūc kā sūklis, tādējādi mūsu nākotne ir apdraudēta. Turklāt ja skolotājs būs pederasts, viņš aicinās bērnus „pamēģināt” padraiskoties ar sava dzimuma pārstāvi, tas ir šausmīgi. Es to nosodu.
Diemžēl daudzi nesaprot demokrātijas būtību, tajā neietilpst visatļautība. Šajā gadījumā pederasti grib ar varu piespiest maniem bērniem mācīties homoseksuālo programmu. Es to uzskatu par amorālu rīcību.
Tomēr uzskatu, ka valdībai būtu jārēķinās ar tautas vairākuma gribu, bet pašreiz valdība iet pret vairākuma gribu. Tauta saka „nē izmiršanai” valdība saka „Jā izmiršanai” tad piedodiet izskatīsim ko nozīmē vārds valdība, šis vārds nozīmē -ministrija tas ir, kalpošana tautai. Kam kalpo kultūras ministrija – 150 cilvēku interesēm… Būtībā kalpo slimiem cilvēkiem.

SPEKTRS: Prokurore teica, ka jūsu somā tika atrasts maisiņš ar fekālijām, kā jūs varētu komentēt šo situāciju?

A. Baiks: Tā ir bijusi liela ažiotāža. Jāņem vērā, ka tur kur es stāvēju bija ļoti daudz cilvēku, burtiski grūdās viens otram virsū, jo nebija daudz brīvas vietas. Personīgi es nebiju atnācis kādu nomētāt. Tajā brīdī es runāju ar vienu cilvēku, kurš ļoti dedzīgi aizstāvēja homoseksuālistu intereses un centos viņam izskaidrot savu nostāju, tajā pat laikā jau notika mētāšanās un viens nepazīstams cilvēks pieskrēja pie manis iespieda sānos kaut kādu maisiņu un aizskrēja, tas ir arī bija viss. Starp citu, pēc sarunas ar šo cilvēku es redzēju ainu, ka homoseksuālisti un lesbietes sāka izaicināt tautu uz agresīvām rīcībām. Nāca demonstratīvi klāt pie mētātājiem un nievājoši sarunājās un lietoja necenzētus vārdus. Plātījās ar rokām it kā taisītos sist. Viņi Latvijas tautu sauca par slimiem, ka mums visiem ir jāārstējas, un lai ejot pie viņiem viņi mūs izārstēs. Bet šajā tautas masā cilvēki cits pār citu teica: „Mēs neatdosim Jums savus bērnus”, „homoseksuālisms ir grēks”, bet necenzētus vārdus tautā nelietoja, ko nevarētu teikt par viņiem. Respektīvi, homoseksuālisti un it sevišķi lesbietes darīja visu, lai izaicinātu Latvijas tautu uz agresiju un kautiņu. Juris Cālītis homoseksuālistu mācītājs ņirdza par mums bāzās ar savu fotoaparātu burtiski katram klātesošajam sejā demonstratīvi fotografējot draudot izaicināja tautu. Protams, viņš zināja savas tiesības, bet arī es zinu savējās, es zināju, ka varu ierasties, lai izteiktu savas domas, Vadoties pēc Satversmes 100 panta. Bet manas tiesības nezin kāpēc tiesas sēdēs netiek ņemtas vērā.

]]> http://spektrs.com/zurnals/sodits-par-viriskigu-soli/feed/ 0