“Nepiedošana medicīniskajā literatūrā tiek skatīta kā slimība,” raksta portāls CBN.com. Saskaņā ar dr. Stīvena Standiforda (Steven Standiford), Amerikas Vēža Ārstniecības centra ķirurģijas nodaļas vadītāja, teikto, atteikšanās piedot, ir iemesls, kādēļ cilvēks saslimst un turpina slimot,-zoņo spektrs.com/la.lv

Tādēļ piedošanas terapija tiek izmantota dažādu slimību ārstēšanā, piemēram, vēža ārstēšanā.

“Ir svarīgi dziedēt cilvēka emocionālās brūces un traucējumus, jo tie ļoti ietekmē viņa ārstēšanās norisi,” skaidro ārsts.

No visiem vēža pacientiem, 61% nodarbina piedošanas jautājums un vairāk nekā pusei no viņiem tas ir ļoti smagā formā, secināts dr. Mihaela Barrija (Michael Barry) pētījumā. Viņš ir arī grāmatas “Piedošanas projekts (The Forgiveness Project) autors.

“Ir paredzami, ka hroniska trauksme rada lielu adrenalīna un kortizola līmeni organismā, bet tas noārda to šūnu ražošanu, kas organismā ir “karavīri” un cīnās pret vēzi,” viņš skaidroja.

Barrijs teic, ka pirmais solis piedošanā ir saprast, cik daudz mums piedod Dievs.

“Ja cilvēks piedod no sirds, kas ir “zelta standarts” Bībelē, Mateja nodaļā, spēja piedot dod miera sajūtu. Ļoti bieži pacienti, piedodot, piemin tyieši viegluma sajūtu, kas rodas,” viņš atklāj.

Barrijs teic, ka daudzi cilvēki neapzinās, cik daudz mums nodara dusmas un naids, līdz tās atlaiž.

“Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu!
Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!
Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Ps.103)

Aprīļa mēnesī draudzē „Labā vēsts” bija ieradusies dibinātaja Rika Renera sieva Denīse Rennere (Denise Renner), kuriem Dievs aicināja atstāt kalpošanu šajā draudzē un pārcelties uz dzīvi Maskavā. Kādreiz Riks Reners liecināja, ka to darīt viņš ļoti negribēta, jo ir ieliktas milzīgas pūles un finanses draudzes „Labā vēsts” veidošanā un dibināšanā. Tagad Renera pāris atbrauc ciemos uz Latviju un ierodas savās vecās „mājās” taču kā ciemiņi. Denīse Renera 20.03. 2011. kalpoja un draudzē vēstīja par tēmu PIEDOŠANA!

Piedošana – viena no svarīgākajām Bībeles tēmām un pamats mūsu pestīšanai. (Jāņa 20:22-23) Jēzus teica, ka tos, kas tic Viņam, gaida pārbaudījumi, viņus bieži vien apvainos. Bet Viņš ir ielicis mūsos arī Dieva mīlestību, lai mēs iemācītos piedot, līdzīgi kā Dievs ir piedevis mums. (Ap.d. 7:59-60)
Bībele rāda mums daudz piedošanas un augstsirdības piemērus. Piemēram, Stefans, kuru nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei. Kad uz viņa galvas bira akmeņi – viņš piedeva šiem cilvēkiem un tādējādi atbrīvoja viņus no grēka. Tieši tāpat rīkojās arī Jēzus. Kad Viņu sita krustā, Viņš lūdza, teikdams: ”Kungs, piedod viņiem, jo viņi neapzinās, ko viņi dara”. Tas ir, Jēzus viņiem piedeva un tajā pat laikā attaisnoja, jo saprata, ka viņi to dara nesapratnes un neticības dēļ.

Kamēr mēs dzīvojam, mums vienmēr pieklājas piedot, jo mēs ejam it kā ar piespraudi „Es esmu tas cilvēks, kurš visiem piedod”.
Tāpat kā Pēterim, arī mums ir vēlme reizēm pajautāt: „Bet cik reizes var piedot?” Te nu jāatceras līdzība ar ķēniņu, kurš piedeva savam vergam neizsakāmi lielu parādu, bet tas, savukārt, nevēlējās piedot nelielu parādu savam draugam. Mums vienmēr jāatceras, lai ar cik mēs piedotu citiem cilvēkiem – Dievs piedevis mums daudzkārt vairāk. Viņš mums piedevis parādu, kuru mēs nekad nespētu samaksāt. (Mat. 18:28-31)
Tādēļ, ja mēs nepiedodam citiem cilvēkiem mēs esam līdzīgi šim vergam, kurš nevēlējās piedot draugam viņa nelielo parādu.
Kad mēs piedodam citiem cilvēkiem, Dievs mums pašiem dod atbrīvošanu un dziedināšanu. Dievs paņem mūsu sāpes, sarūgtinājumu un nepiedošanu, kad mēs piedodam saviem līdzcilvēkiem.
Ja mēs nepiedodam kādam, tad mēs šo cilvēku turam viņa grēka važās. Mēs it kā sasaistām viņa dzīvi, jo Dievs saka: „Ko sasiesiet uz Zemes, tas būs sasiets debesīs”.
Ja mēs vienkārši lūdzam par šo cilvēku, bet viņam nepiedodam – mēs turam viņu viņa nodarījuma verdzībā, bet kad piedodam, mēs atveram Dieva durvis šī cilvēka dzīvē, un viņa dzīvē ienāk pārmaiņas.
Mūsu dzīvē noteikti ir cilvēki, kuri vēlas mūs aizvainot. Dievs to zina, tādēļ Viņš mūs nepārtraukti uzmundrina, lai mēs piedodam citiem cilvēkiem, pat tad, ja mums šķiet, ka viņu nodarījumi ir ļoti nopietni, un viņi nav pelnījuši piedošanu. (Efez. 4:32)
Ierosinājums
Ikviens no mums var atcerēties kādu, kurš ir viņu aizvainojis. Iespējams, tas noticis nesen. Ja mēs patiesi piedodam šiem cilvēkiem – mums jādara viņiem tas zināms. Iespējams, jātiekas ar viņiem, jāpiezvana. Un tad mēs redzēsim, kā izmainīsies mūsu pašu personīgā dzīve.