No 08.10.-11.10.2009. Rīgā, Draudzē „Patiesības Vārds” notika konference ar Zigfridu Tomaševski no Reinharda Bonnkes (Reinhard Bonnke) kalpošanas.
Konferences laikā notika apmācības programma mācītājiem, kā arī interesentiem tika stāstīts kā Reinhards Bonke sāka savu kalpošanas ceļu Āfrikā ar dažiem cilvēkiem un ar laiku sasniedza pasaules slavu un garīgo ietekmi visā Āfrikā un aiz tās robežām. Konferences laikā tika demonstrēta arī filmas „Full flame” pirmizrāde. Tā ir unikāla filma ar astoņām sērijām, kurās iekļauti kino stāsti ar Reinharda Bonkes evaņģelizācijām.

Dievkalpojuma ieraksts mp3 rus.val.

Konferenci „Viens Dievs! Viena tauta! Viena ticība!” organizēja Latvijas Vasarsvētku Draudžu Centrs sadarbībā ar draudzi „Maizes nams” no Amerikas. Konferences spīkeri- Aleksandrs Ševcenko, Džordžs Davidjuks un  Nikkijs Krūzs. Kā arī  brīnišķīgā slavēšanas komanda no draudzes „Maizes Nams”.

Konference „Viens Kungs! Viena tauta! Viena ticība!» noteica mērķi ne tikai kalpot ar sludināšanu tiem, kuri pieder Jēzus Kristus draudzei, bet arī sasniegt ar Evaņģēliju tos, kuri Viņu nezin.

Pagājušajā gadā, apmeklējot vairākas valstis ar konferencēm, Aleksandrs Ševcenko saņēma Vārdu no Dieva, par to cik svarīgi ir būt Kristus centrētiem mūsu dzīvē un kalpošanā. Šis Vārds no Dieva kļuva par galveno vēstījumu konferencei, kuru draudze „Maizes Nams” novadīja kopīgiem spēkiem ar Vasarsvētku Draudzēm ASV, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Latvijā.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad šāda veida konferencē draudzē „Patiesības Vārds” pietrūka sēdvietu, un cilvēkiem nācās drūzmēties starp sēdvietu rindām, tad šoreiz organizētāji nolēma konferenci vadīt lielākā telpā – draudzē „Labā vēsts”.

Piektdienas un sestdienas dienās notikta semināri par interesējošām tēmām, kuras vadīja Anna Manzjuk, jauniešu līderis no draudzes „Maizes Nams”, Bībeles skolas direktors Valērijs Himič, un televīzijas raidījuma „Orientieris” diktors Viktors Kostrub.

Dažādu draudžu mācītāji apvienojās nopietnās diskusijās Lielajā zālē, savukārt Konferenču zālē pulcējās evaņģēlisti ar Džordžu Davidjuku , bet otrā stāva vienā telpā notikta seminārs jauniešiem, kuru vadīja Anna Manzjuka un citā seminārs kristīgajiem uzņēmējiem ar Viktoru Kostrubu.

Visas sēdvietas zālē un balkonā bija aizņemtas. Daudz kristiešu bija no dažādām draudzēm, bet netrūka arī nepazīstamu un iepriekš neredzētu seju, kuri atnāca pirmo reizi, patiecoties izdalītajiem reklāmas bukletiem un reklāmām masu mēdijos.

Konferences noslēgumā svētdienas vakarā plkst. 17 00 notika evaņģelizācijas dievkalpojums ar Nikkiju Krūzu. 1958. gadā Nikkijs Krūzs vairāk zināms, ka Мау Мауs, nosaukts, ka asinskārīgas Āfrikas cilts vārdā, vadīja lielāko bandu Ņujorkas pilsētā turot tās ielas savā varā. Мау Мауs atšķīrās ar savu drausmīgu nežēlību un varmācību; viena no viņa iemīļotajām nodarbībām iedzīt nažus zem cilvēka lāpstiņām un skatīties, kā tas lēnām nomirst mocībās. Likās, nekas nevarēja izmainīt tādu cilvēku… un pēkšņi viņš sastapa ielu sludinātāju Davidu Vilkersonu… un šodien „Wall Street Journal” ir nodēvējis Nikkiju Krūzu par „Ielu Billiju Grēmu”.

Galvenais viesis Nikkijs Krūzs dievkalpojumā stāstīja par vientulības nozīmi viņa dzīvē. Ar vientulību, nesapratni un pazemošanu viņš iepazinās jau dziļā bērnībā. Viņa vecāki praktizēja okultismu, tēvs sātana mācītājs, bet māte – ragana. Māte sita bērnu tik ilgi, kamēr Nikkijs zaudēja samaņu. Viņa lamāja savu dēlu un teica, ka viņu nemīl un neieredz. Acīm redzot māte saprata un juta, ka tieši Nikkijs starp visiem pārējiem sešpadsmit dzemdētajiem bērniem ir savādāks par pārējiem – debesīm iezīmogots. Deviņu gadu vecumā, Nikkija apziņā notikta lūzums un viņš vēlējās izdarīt pašnāvību. Viss bija sagatavots virve, koks atlika tikai pakārties, bet viņa brālis atturēja.

Tas ir brīnums, ka Nikkijs nemira, bet dzīvoja un atkal cēlās no savas asiņainās peļķes. Kārtējo reizi zilumi, nobrāzumi, salauzts deguns un uzpampušas acis. Bet droši vien māte pat nebija iedomājusies, ka Nikkijs kādreiz kļūs par Dieva kalpu – evaņģēlistu. Nikkijs izauga un kļuva par bandas vadoni Amerikā, viņš bija labi pazīstams visā apkaimē ar savu cietsirdību, bet kādu dienu viņš sastapa mācītāju Deividu Vilkersonu, kurš Dieva spēkā spēja izmainīt Nikkija dzīvi uz visiem laikiem. Tagad Nikkijs ir Deivida Vilkersona kalpošanā braucot pa dažādām pasaules valstīm sludinot Dieva Vārdu.

Noslēgumā Nikkijs teica: „Konference Latvijā ir rīkota ar vienu vienīgu mērķi, lai TU iepazītu Jēzu.” Nikkijs ir pārliecināts, ja Dievs ir spējis glābt – noziedznieku, narkomānu, huligānu un varmāku vienā personā, tad Viņš ir spējīgs izmainīt arī klātesošo sirdis neatkarīgi no tā, kādā dzīves situācijā arī neatrastos.

Uz Nikkija Krūzu aicinājumu iznāca zāles priekšā un grēkus nožēloja aptuveni 200 cilvēku.

EKSKLUZĪVA VIDEO INTERVIJA ar Nikiju Krūzu

Bīskaps Nikolajs Gribs atgriezās no kalpošanas Brazīlijas draudzē „Maranata” (Maranatha; Маранафа)

Pēc brauciena bīskaps dalījās ar draudzi „Patiesības vārds” savos pieredzētajos iespaidos. Nikolajs Gribs bija ļoti iedvesmots stāstot par kārtību Brazīlijas draudzē, viņš teica: „ Bērni draudzē sēž pirmajās rindās un kad sākas pielūgsme, tad tie dzied skaļāk nekā slavēšanas grupa uz skatuves, bet tad, kad notiek lūgšanas bērni ar lielu dedzību steidzas aizlūgt par pieaugušajiem.” Sakarā par bērniem Bīskaps pastāstīja kādu interesantu un brīnumainu stāstu.

Eņģelis izglābj bērnu

Kādu rītu viens no draudzes „Maranata” bērniem jautāja svētdienas skolas skolotājai: „Es ļoti vēlos redzēt eņģeli. Kas man būtu jādara, lai to ieraudzītu?” Skolotāja atbildēja: „Lūdz Jēzu, lai Viņš Tev ļauj to redzēt.” Pirmklasnieks tā arī darīja, kā skolotāja bija ieteikusi. Naktī bērns redzēja brīnumainu sapni, kurā viņam parādījās eņģelis. Eņģelis viņu veda pa pasakainām un brīnumu pilnām vietām un pastaigas beigās brīdināja: „Šodien uz skolu neej!” Bērns paklausīja un no rīta teica saviem vecākiem, ka šajā naktī viņš redzēja eņģeli un viņš teica, lai uz skolu šodien neiet. Vecāki, protams, nodomāja, ka bērns vēlas izvairīties no mācībām, bet beidzot tēvs tomēr teica: „Ja reiz Tu šonakt redzēji eņģeli, un viņš tā teica, tad lai tā notiek, šodien uz skolu neej.” Bērns palika mājās. Vakarā pie ģimenes ieradās skolas direktors ar policiju un jautāja, kāpēc bērns nav bijis skolā, bet vecāki centās izvairīties no patiesības, domādami, ka skolas direktors var pārprast teikto. Skolas direktors turpināja: „Šorīt skolā notika negadījums, kura rezultātā cietēja nebija. Situācija tāda, ja Jūsu dēls šodien būtu skolā, mājās no skolas neatgrieztos. Mācību stundas laikā pēkšņi no grieztiem nokrita gaisa ventilators, kas karājās tieši virs jūsu dēla skolas sola. Krītot ventilators sadragāja galdu pilnībā…

Informācijai:

Draudzes vēsture: Draudze izveidojās pateicoties kristiešiem no dažādām draudzēm 1967.gadā. Cilvēku grupa šajā laikā meklēja īpašu Dieva vadību savā dzīvē. Rezultātā saņēma Svētā Gara kristības un Gara dāvanas, vadoties no Svētajiem rakstiem (1. Kor. 12:1) Vasarsvētku draudzē „Maranata” dievkalpojumi notiek katru dienu. Draudzē ir 1miljons 800 tūkstošs locekļu. Skaits ar katru reizi pieaug.

Draudzē „Patiesības vārds” notika labdarība. 80 cilvēki tika apgādāti ar apģērbu

Draudzes „Patiesības vārds” telpās notika labdarība, kura šajā draudzē notiek regulāri, vienīgi šoreiz ar atšķirību, ka uz to ieradās nevis maznodrošinātie draudzes locekļi, bet gan cilvēki, kuriem nav nekāda sakara ne ar baznīcu, ne ar Dievu vispār. Draudzes mācītājs Nikolajs Latišēvičs priecājoties komentē: „Esmu priecīgs, par tādu negaidītu pavērsienu, ka draudze spēj dot ne tikai garīgo maizi, bet arī fiziskā veidā apģērbjot trūcīgos Latvijas iedzīvotājus.” Mācītājs tic, ka vairāk nekā 80 atnākušo cilvēku ir saņēmuši ne tikai apģērbu, bet arī svētību no paša Dieva, jo cilvēkiem ir vajadzīgs ne tikai apģērbs, bet arī kaut kas vairāk par to.

Mācītāja ticība vainagojās jau nākošā dievkalpojuma laikā- grēkus nožēloja 5 cilvēki.

„Irēnas bērni” (Miss Irenas Children) Tas ir vēsturisks patiess stāsts par jaunu poļu sievieti Irēnu Sendleri, kura Otrās pasaules kara laikā glābusi vairāk nekā 2500 bērnu.

Amerikāņu kinostudija “Hallmark Hall of Fame” sadarbībā ar “Gillham Road Productions Inc.” sākusi filmēšanas darbus Rīgā. Filmēšanas vietas ir bijušas un paredzētas vairākās pilsētas vietās. Viena no tām bija Vecrīgas sirdī un 11.novembra ielā, 3 nedēļas atpakaļ notikusi arī pretī draudzei „Patiesības vārds” Ģertrūdes ielā 72. Bet pagājušajā svētdienas agrajā rītā notika Blaumaņa bruģētā ielā. Bet tagad Andrejsalā.

Filmas pirmizrāde plānota nākamā gada maija mēnesī.

Filmēšanas laikā masas skatos piedalījušies vairāk nekā 790 cilvēku.

Filmā “Irēnas bērni” piedalās:

Filmas galveno varoni Irēnu Sendleri atveidos Academy Award (Oskara) balvas saņēmēja aktrise Anna Pakvina  (Anna  Paquin).

Filmā piedalās pasaulē pazīstami aktieri: Marsiju Geju Hārdenu (Marcia Gay Harden),  Polu Frīmenu (Paul Freeman), Goranu Visnjiču (Goran Visnjisc) , Skotu Hendiju (Scott Handy), Stīvu Spīrsu (Steve Speirs).

Latviešu aktieri: Imants Vekmanis ,Imants Strads, Romualds Ancāns, Leonīds Grabovskis, Andris Gross, Vilis Daudziņš, Toms Āboltiņs, Didzis Eglītis, Mārtiņš Šmitš, Ģirts Lukevics. Viena no galvenajām bērnu lomām -Rīgas Osvalda vidusskolas skolniekam Sergejam Marčenko, kurš filmā attēlos zēnu Jasio.

Irēna Sendlere (Irena Sendlerowa) dzimusi 1910. gada 15.februārī, mirusi 2008. gada 12. maijā – poļu sociālā darbiniece, kura Otrā Pasaules kara laikā izglāba no nāves apmēram 2 500 ebreju bērnu.

Pasales kara laikā Sendlere dzīvoja Varšavā (pirms kara dzīvoja arī Otvockā un Tarčinā) un strādāja sociālajā dienestā. Pēc Vācijas okupācijas Sendlera iesaistījās Pretošanās kustībā un arī t.s. “Žegotas” (Żegota, Rada Pomocy Żydom) darbībā, izgatavojot lielu daudzumu viltotu identifikācijas dokumentu. Kad tika izveidots Varšavas geto, Sendlerei kā sociālajam darbiniekam bija tiesības to apmeklēt, lai novērstu infekcijas slimību izplatīšanos. Izmantojot šo iespēju, Sendlere līdz 1943. gadam dažados veidos slepus nogādāja uz iepriekš sagatavotām ģimenēm un mītnēm apmēram 2 500 bērnu un zīdaiņu. Tas viss tika dokumentēts, lai pēc kara bērnus atdotu ģimenēm, tomēr gandrīz visi bērnu vecāki gāja bojā Treblinkas nāves nometnē.

1943. gadā Sendlere tika gestapo arestēta un ieslodzīta cietumā, kur nācās piedzīvot nežēlīgas spīdzināšanas. Viņas kamerā tika atrasta svētbilde, uz kuras bija rakstīts:

Šo svētbildi Irēna Sendlere glabāja līdz 1979. gadam un tad, kā dāvanu pasniedza Jānim Pāvilam II.
Žegotas darbieniekiem izdevās piekukuļot nāvessoda izpildītājus un līdz kara beigām Irēna Sendlere slēpās. Pēc kara komunistu varas iestādes Sendleri tiesāja par sakarien ar Polijas emigrācijas valdību. 1965. gadā Izraēla piešķira Sendlerei “Taisnīgā starp tautām” titulu, bet 2003. gadā viņa tika apbalvota ar Polijas augstāko civilo apbalvojumu - Baltā Ērgļa Ordeni.

Konferenci apmeklēja ne tikai dažādu vietējo draudžu locekļi, bet arī daudz viesu no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Vācijas un citām valstīm.

Audiointervija_ar_programmas_Sturis_Ugol_ prezidentu_Aleksandru_SEVCENKO_spektrs.com

13. aprīlis – draudzē „Patiesības vārds”

Pirms dievkalpojuma rīts sākās diezgan rosīgs, jo draudzē burtiski nebija kur apgriezties no pārpildītā cilvēku skaita. Ašeri joprojām meklēja papildus krēslus, jo cilvēku pieplūdums nerima. Pārpildītā draudzē cilvēkiem pat nācās stāvēt kājās starp durvju ieejām un draudzes priekštelpā. Kad uz skatuves iznāca draudzes „Patiesības vārds” mācītājs Nikolajs Gribs zālē čalošana pārtraucās. Nikolajs Gribs dievkalpojumu iesāka ar svinīgiem vārdiem apsveicot otro draudzes mācītāju Nikolaju Latišēviču dzimšanas dienā, sniedzot viņam lielu grozu ar krāšņām rozēm. Priecīgā notikuma virpulī, mācītājs N. Gribs turpināja rīta dievkalpojumu iepazīstinot draudzes locekļus un ciemiņus ar goda viesi Aleksandru Ševčenko. Zālē klātesošie ķērās pie piezīmēm un pildspalvām, lai varētu pierakstīt un nepalaist garām nevienu svarīgu domu, kuras parasti izsaka draudzes goda viesis ierodoties draudzē katru gadu vienā un tajā pašā datumā 13. aprīlī. Dievkalpojums sākās.

Piedāvājam nelielu ieskatu tajā, kādēļ tik daudz cilvēku no citām valstīm bija ieradušies uz doto konferenci.

„Dzīves mērķis”

A. Ševčenko bija nospraudis konferences mērķi, runāt nevis, kā ierasts kopīgajos dievkalpojumos, bet īpaši uzrunāt to cilvēku sirdis, kuri ir izvēlējušies konkrēti kalpot Dievam.

Centrālā doma: Dieva Vārds ir domāts visai tautai, bet atklāsme dažiem. Atklāsme nekad nav bijusi kolektīva, bet gan individuāla. Dievs ņem vērā, ka mēs katrs esam radīti īpaši un katram no mums ir nepieciešama individuāla pieeja. Mācītājs uzskata, ka vēlēties tagad un uzreiz ir diezgan neprātīgi, jo dzīvē ir jāstrādā, lai sasniegtu mērķi. Svētais Gars vēlas darīt mūs redzīgus, lai mēs spētu atšķirt kas dzīvē ir mērķis, bet kas tikai līdzeklis, lai to sasniegtu. Mēs esam pieauguši cilvēki un mums būtu jāsaprot, ka Dievs nav pasaku stāstītājs vai pasaku piepildītājs un Viņš nav dārgumu dalītājs. Par dārgumiem mēs varam stāstīt bērniem, bet nevis pieaugušajiem. Mums ir jāpieaug. Mūs bagātus var darīt tikai un vienīgi atklāsme. Ja mēs esam saņēmuši atklāsmi dzīve mainās. Tātad vieni saņem atklāsmi, bet otri nē, kāpēc? Tāpēc, ka nemeklē. Viss ir vienkārši, Jēzus teica, kurš meklē tas atrod, kurš klauvē tam tiek atvērts.

Mums ir svarīgi saprast kāda ir mūsu motivācija. Kāpēc mēs darbojamies? Lai saņemtu kaut ko, vai tādēļ, lai Jēzus personību. Bībelē teikts, ka tiek tiesāti nevis darbi, bet gan mūsu sirds motīvi. Starp citu, ir nepareiza doma, ka nav svarīga darbība, bet gan svarīgi rezultāti. Svarīgs ir tavs sirds stāvoklis – motīvs, kādēļ tu tiecies uz izvēlēto mērķi? Pamēģini atbildēt uz šo jautājumu.

 

Kā iespējams balansēt un savienot garu, miesu un fizisko pasauli? Kā tikt pāri emocionālai barjerai? Kā saprast vai izvēlētais ceļš ir pareizais? Ko nozīmē prāta reformācija un tās īpatnības? Lai tiktu skaidrībā ar šīm cilvēkam tik vitāli svarīgām lietām uz sarunu aicināju draudzes „Patiesības vārds” kalpotāju ALEKSANDRU RADIONOVU.

audio

26. janvārī Jūrmalā viesnīca „Lielupe” notika vīriešu konference „Vīrieši sasniedzot maksimumu.” Tajā piedalījās daudzu konfesiju vīriešu un mācītāju.

Konferenci vadīja: A. Baštiks; P. Sproģis; N. Latišēvičs un N. Gribs.

Piedāvājam ierakstu ar draudzes “Patiesības vārds”mācītāju N. Latišēviču “Vara, sekss un nauda.”

viri_sasniedzot_maksimumu_konference_N_Latisevics_Patiesibas_Vards_

Īsumā: Mācītājs N. Latišēvičs savā runā īpaši pasvītroja, ka vīrieša raksturs ir atpazīstams pārbaudījuma laikā saskarsmē ar – varu, seksu un naudu. Tās ir galvenās vīrieša dzīves sfēras, kurās viņš spēj vai nu paklupt vai arī celties uzvarā.

Spektrs: Vai Jums bija tāda iespēja aprunāties ar Reinhardu Bonke (Reinhard Bonnke)  VIDEO konferences laikā?