Nedzimušo bērnu piemineklis Rīgā “Par dzīvību” sarakstā ir 6 vietā, savukārt ar tādu pašu tematiku 7. vietā atrodas piemineklis ar nosaukumu „Mammu, neraudi, es vienalga Tevi mīlu.” Slovākijā un Surgutijā. Skulptūras caurspīdīgā daļa ir darināta no kristāla.

VIDEO spektrs.com

Tajā dienā 300 šī marša dalībnieki ielauzās katedrālē. Sāka demolēt biktskrēslus un solus, mētāja atkritumus uz grīdas, izmētāja abortētu bērnu mirstīgās atliekas, bet uz sānu altāriem un svētbildēm uzrakstīja zaimojošus uzrakstus. Viņiem neizdevās tiktlīdz galvenajam altārim tikai tādēļ, ka ticīgie izveidoja dzīvo ķēdi un aizturēja iebrucējus. Svētā Mise tika pabeigta līdz galam.

Arhibīskaps Ezzatti tajā pat dienā uzrakstīja ganarakstu, kurā izteica savu sāpi un sarūgtinājumu. „Dievs, piedod viņiem, jo viņi nezina ko dara, „viņš uzrakstīja par aborta piekritējiem. Viņš pieņēma lēmumu par katedrāles slēgšanu līdz 31.jūlijam. Šajā dienā notiks ekspiācijas (lat. expiatio), jeb gandarīšanas liturģija, kurā tika ielūgti arī ticīgie. Viņš uzsvēra, ka ielaušanās dievkalpojumā un dievnama profonācija ir Čīles likumu pārkāpums. Vēstules nobeigumā viņš apelēja pie valdības sirdsapziņas, par ticīgo cilvēku aizsardzību turpmākajos dievkalpojumos.

Šo starpgadījumu asi nosodīja Čīles prezidents Sebastian Pinera un Santjago mērs, pie tam, kura ir neticīga. Viņa uzsvēra: „Tā bija agresīva ielaušanās, milzīga necieņas izrādīšana tiem cilvēkiem, kas piedalījās liturģijā. Tas nav pieļaujams. Ir redzams, ka abortu legalizācijas lieta, pēc 25.jūlija ir zem liela jautājuma.” Tomēr mēra atbilde nekādā gadījumā neietekmēja abortu piekritēju organizācijas vadītājas Natalia Flores viedokli Čīles laikrakstā „La Tercera”: „Neatbalstu incidentu katedrālē, tomēr saprotu šo cilvēku motivāciju, kuri to paveica. Viņi jau ilgu laiku jūtas neapmierināti ar Baznīcu, ar Baznīcas nostāju šajā jautājumā.

Čīle ir viena no nedaudzajām valstīm pasaulē, kurā aborts ir pilnībā aizliegts, bez jebkādiem izņēmumiem.

Mācīties katru bērnu uztvert nevis kā apgrūtinājumu, bet lielu dāvanu. Varbūt tieši tas bērniņš, kura pieteikšanās pasaulē viņa mātei šķiet kā kārtējais dzīves pārbaudījums, vēlāk būs viņas vislielākais lepnums un prieks,-ziņo spektrs.com
Mācīties mēs sākam no mazotnes, tāpēc interneta portāls “Apriņķis.lv” un Krīzes grūtniecības centrs aicina bērnus no visas Latvijas līdz 5. septembrim piedalīties konkursā un sūtīt zīmējumus, kas noformēti kā apsveikumi tikko pasaulē nākušam mazulim un viņa ģimenei: lapas vienā pusē – zīmējums, iekšpusē – vēlējums mazulim vai viņa vecākiem. Katrs darbs patiesi arī uzrunās kādu ģimeni gluži personiski, jo pēc izstādes darbi ceļos uz P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Jaundzimušo nodaļu, kur tos nodos māmiņām un tētiem. Ja zīmējumu būs ļoti daudz, tos vedīs arī uz Dzemdību namu Rīgā un citām ārstniecības iestādēm, kurās ir dzemdību nodaļas.

Novēlējumu bērni var rakstīt kopā ar vecākiem, bet darbus mākslinieki Aija Zariņa, Kristaps Zariņš, Aigars Bikšus un kuplas ģimenes māmiņa Una Gavare vērtēs divās autoru kategorijās – pirmsskolas un pamatskolas vecuma grupās.

Konkursa galvenā balva abās kategorijās ir brauciens ģimenei uz Ungāriju.
Zīmējumus konkursa rīkotāji aicina sūtīt pa pastu vai iesniegt personiski portāla “Apriņķis.lv” redakcijā (Lāčplēša ielā 24 Rīgā, LV-1011) vai Krīzes grūtniecības centrā (Tērbatas ielā 38–4 Rīgā, LV-1011, vai filiālēs novados).

Kontaktinformācija: info@pardzivibu.lv, tālrunis 26773899, kontaktpersona Jana Babre-Laime. Konkursa nolikums aplūkojams šeit.

Sorosa Fonds Latvija savā mājas lapā informē, ka biedrība “Papardes zieds” saņēmusi finansējumu 19 999 eiro apmērā. Finansējuma mērķis – “Sekmēt seksuālās un reproduktīvās tiesību jomā strādājošo NVO spēju kvalitatīvi ietekmēt politikas plānošanas procesu. Projekts ir tapis kā ārkārtas palīdzības lūgums, lai varētu reaģēt uz negaidīti masveidīgo kampaņu „Par dzīvību”.

Ņemot vērā katastrofāli augsto abortu skaitu Latvijā (aptuveni 4 reizes augstāks rādītājs kā vidēji Eiropā) un demogrāfijas krīzi, kampaņas“Par dzīvību” mērķis bija uzrunāt sabiedrību un likt aizdomāties par dzīvības vērtību, to, ka dzīvība sākas ar tās ieņemšanas brīdi un paplašināt valsts atbalsta iespējas krīzes grūtniecībā nonākušajām personām. Kā liecina Krīzes Grūtniecības centra prakse, tieši psiholoģisks atbalsts krīzes brīdī un pilnas informācijas sniegšana par valsts un pašvaldības atbalsta iespējām, veicina pieņemt lēmumu par labu bērniņa dzīvībai. Krīzes Grūtniecības centra darbības rezultātā no ~ 1000 krīzes situācijas grūtniecēm, kuras bijušas uz konsultācijām, visas (!) sievietes ir saglabājušas bērna dzīvību! Tas tikai pierāda to, cik svarīga ir pilnvērtīga profesionāla palīdzība tieši pirms aborta veikšanas. Nereti izrādās, ka situācija nemaz nav tik traģiska un ka sieviete kopā ar kādu atbalsta personu un valsts palīdzību spēj un vēlas laist pasaulē jaunu dzīvību. Ir pārāk daudz stāstu par nepārdomātiem un sasteigtiem lēmumiem, kurus pēc tam jau vairs nav iespējams labot. Sievietei ir tiesības uz pilnu informāciju un brīvu izvēli.

Šāds finansējuma piešķīrums ar mērķi apkarot sabiedrisku iniciatīvu ir nepamatots un prettiesisks, un tas grauj Latvijas labas gribas cilvēku un pilsoniskās sabiedrības darbību. Biedrības “Papardes zieds” un Sorosa Fonds Latvija darbība ir pretrunā ar:

1)     Satversmes 101. panta 1. daļu – “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.” Nevienam nav tiesību liegt vai traucēt pilsoniskā kārtā organizētu iniciatīvu, kas iestājas par valstī aktuālu problēmu.

2)     Satversmes 102. pantu – “Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās” – līdz ar to arī ikvienam ir tiesības realizēt valsts atzītu nevalstisku organizāciju mērķus. Nevienam nav tiesību „reaģēt uz kampaņu „Par Dzīvību”” (vai tieši vērsties pret jebkādu citu legāli organizētu kampaņu), piešķirot īpašu kampaņu apkarojošu finansējumu. Ikvienam ir tiesības uz vārda un viedokļa brīvību, taču nav tiesību ierobežot citu tiesības realizēt savas Satversmē noteiktās sabiedriskās iniciatīvas tiesības.

3)     Biedrību un nodibinājumu likuma 10. panta 1. daļu – “Biedrībai un nodibinājumam, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, ir tiesības veikt darbību, kas nav pretrunā ar likumu, it īpaši brīvi izplatīt informāciju par savu darbību, izveidot savus preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, organizēt sapulces, gājienus un piketus, kā arī veikt citu publisko darbību.”

4)     Biedrību un nodibinājumu likuma mērķi – “veicināt biedrību un nodibinājumu darbību un to ilgtermiņa attīstību, kā arī sekmēt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.” Šāds „Par Dzīvību” apkarojošs finansējums neveicina pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.

Satversmē 116. pantā aizsargātas konstitucionāli svarīgas vērtības – sabiedrības tikumība un demokrātiskā valsts iekārta. Šo vērtību realizācijai Satversme pat pieļauj citu pamattiesību ierobežojumu. Vēl jo vairāk šāda dīvaina Sorosa Fonds Latvija rīcība šķiet pārlieku līdzīga Krimināllikumā aizliegtajam genocīdam: „Par genocīdu, tas ir, par tīšu darbību nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rases vai noteiktas reliģijas cilvēku grupu kā tādu, šādas grupas locekļus nogalinot, nodarot viņiem dzīvībai vai veselībai bīstamus miesas bojājumus vai novedot viņus līdz psihiskai saslimšanai, tīši radot viņiem tādus dzīves apstākļus, kas pilnīgi vai daļēji šos cilvēkus fiziski iznīcina, lietojot līdzekļus, kuru mērķis ir novērst bērnu dzimšanu šādā grupā, vai nododot bērnus piespiedu kārtā no vienas cilvēku grupas otrā, — soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem.”

„Papardes Zieds” ilgstoši realizē jauniešu degradējošu un ģimenes vērtību graujošu plānu, izplatot „sekss bez atbildības” ideoloģiju – bērniem ir jāmācās lietot prezervatīvi, uzvelkot tos uz kāda priekšmeta (pārkāpti Krimināllikuma 162. pants – pavešana netiklībā un Krimināllikuma 162. ¹ pants – pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās), tiek popularizēta hormonālā kontracepcija, kas grauj jaunu meiteņu auglību. „Papardes zieda” vizītes skolās notiek bez vecāku piekrišanas saņemšanas, dažkārt tiek pat no klases izraidīti skolotāji. Tādējādi šī organizācija nodara genocīdam līdzīgu kaitējumu Latvijas tautai.

Iesniegumos lūgts iestādēm savas kompetences ietvaros izvērtēt finansējuma piešķīrumu un šo organizāciju darbības tiesiskumu, tajā skaitā izvērtēt Papardes Zieds darbību skolās, kur bez vecāku atļaujas tiek veikta pāragras dzimumdzīves popularizēšana.

05.02.2013. Prasa Sorosa Fonds Latvija slēgšanu dēļ prettiesiska finansējuma piešķīruma demokrātijas graušanai

Autors: Viktors Birze

Latvijai aizvien dziļāk slīgstot demogrāfiskajā bedrē, politiķi beidzot vairāk sākuši runāt par tautas izdzīvošanas jautājumiem dažādos griezumos, un beidzot sākusies arī diskusija par tādu samilzušu, bet līdz šim publiskajā telpā nepiedodami noklusētu jautājumu kā milzīgais izdarīto abortu skaits valstī. Tā kā dzimstības rādītāji patiesi ir katastrofāli, un mākslīgi izdarīto abortu skaits ir nesamērīgi liels, tie, kurus satrauc latviešu tautas pastāvēšana nākotnē, aizvien aktīvāk cenšas panākt izmaiņas likumdošanā, lai samazinātu mākslīgi veikto abortu skaitu, kā arī dažādos veidos uzrunāt sabiedrību, runājot par izdarītā aborta nevēlamajām sekām gan uz katras sievietes veselību, gan arī sabiedrību kopumā. Viens no veidiem ir arī sociālā kampaņa „Par dzīvību”, kā ietvaros dažādās vietās tiek izvietoti plakāti, kuros redzami sabiedrībā atpazīstami cilvēki, kas aicina topošās māmiņas izšķirties saglabāt bērniņu. Nu jau kādu laiku šos plakātus var apskatīt arī liepājnieki. Arī Liepāja izmirst, arī mūsu pilsētā mātes miesās ik gadu tiek nonāvētas simtiem jauno dzīvību. Un, arī pie mums ir institūcijas un godprātīgi cilvēki, kurus situācija šajā jomā satrauc, un, kas savu iespēju robežās cenšas ko darīt mūsu visu nākotnes labā. Ar viņiem arī runājām un lūdzām padalīties viedoklī.

Statistikas avoti vēsta, ka 2011.gadā visā valstī kopumā reģistrēti 18 331 jaundzimušie, kas ir rekordzems rādītājs. Zemākais visā neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas vēsturē. Savukārt kopējais mākslīgi pārtraukto grūtniecību jeb izdarīto abortu skaits ir 7089. Tā kā publiski nav pieejami dati par konkrētās Latvijas apdzīvotajās vietās veikto abortu skaitu, griezos „Slimību profilakses un kontroles centrā”, kura  Pētniecības un statistikas departamenta direktora vietniece Jana Lepiksone sagatavoja datus par Liepājas pilsētu. Tie liecina, ka Liepājā 2011.gadā veikti 295 mākslīgie aborti, kas ir ievērojami mazāk nekā, piemēram, 2007.gadā, kad mākslīgo abortu skaits Liepājā bija 481. Lai arī veikto abortu ir mazāk gan skaitliski, gan arī rēķinot uz 1000 jaundzimušo, tas nedod pamatu īpašam optimismam, jo daļēji izskaidrojams ar to, ka valstī un arī mūsu pilsētā samazinās kopējais iedzīvotāju skaits, jo īpaši to, kuri ir reproduktīvā vecumā, un kopējais mākslīgi veikto abortu skaits joprojām ir ļoti augsts.

Lūgts komentēt situāciju, Liepājas Romas katoļu diacēzes priesteris Gatis Mārtiņš Bezdelīga, līdztekus daudziem morālas un medicīniskas dabas argumentiem, daudz un plaši uzsvēra būtiskāko: Latvieši izmirst! „Par kādu demogrāfisko prioritāti mēs varam runāt, ja valsts mierīgi noskatās, ka tiek nogalināti tik daudz dzīvību, to, kas Latvijai ir tik ļoti vajadzīgas”, piebilstot, ka šīs mātes miesās nokautās dzīvības būtu tās, kas nākotnē maksātu nodokļus, nodrošinātu pensiju sistēmas funkcionēšanu un pasargātu Latviju no imigrantu plūdiem, kas jau radījušas milzīgas problēmas Rietumeiropā. Un šīm bažām ir nopietns pamats. Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Dzintra Mirdza Reisa pastāstīja, ka 2011.gadā pilsētā reģistrēti 769 jaundzimušie, kas ir krietni mazāk nekā, piemēram, 2008.gadā, kad tika reģistrēti 1009 jaunie liepājnieki. Labā ziņa ir, ka no visiem jaundzimušajiem aizvien vairāk ir tieši latviešu bērnu, piemēram, no visiem 769.gadā dzimušajiem, 602 ir dzimuši latviešiem vai ģimenēs, kurās vismaz viens no vecākiem ir latvietis. Taču kopējā tendence nebūt nav iepriecinoša, jo absolūtos skaitļos kļūstam aizvien mazāk, un dzimstības rādītāji turpina kristies. Reisa norāda, kaut arī pilna statistika par 2012.gadu vēl nav pieejama, jau tagad var teikt, ka šis gads faktiski neatšķiršoties no iepriekšējā: „Ja nekas kardināli nemainīsies attieksmē pret ģimenēm un bērniem kā vērtību, būs bēdīgi!”

Aborts nav izvēle, tās nav tiesības, bet tā ir slepkavība. Šķiet par to nebūs jāpārliecina neviens kristīgi domājošais. „Baznīca savu viedokli ir paudusi. Mēs aborta izdarīšanu viennozīmīgi uzskatām par milzīgu grēku”, saka Sv. Trīsvienības luteriskās draudzes mācītājs Pēteris Kalks. Taču problēma šajā bezvērtību un visatļautības laikmetā slēpjas tajā, ka ļoti daudz ir tādu, kuri novērsušies no Dieva un nevēlas ieklausīties baznīcas viedoklī. Masu informācijas līdzekļi ir pārsātināti ar bezatbildīgas seksualitātes kultu, Holivudas kinofilmu un pašmāju dzelteno ziņu piedāvātie attiecību modeļi atgādina riņķadanci, kurās nav vieta ne īstām jūtām, ne īstai ģimenei, un partneri tiek mainīti kā nonēsātas zeķes. Cilvēki, kuriem nav stabilu pamatvērtību, nav garīgā pamata, pieņem šo dzīvesveidu. Un, šādos attiecību modeļos radusies grūtniecībai risinājums tiek meklēts abortā, jo bieži vien alternatīva ir negribēts un nemīlēts bērns un vientuļa māte. Jautāju, kā lai pārliecina tieši šos cilvēkus, ka arī aborts nav risinājums. Kā, likt aizdomāties par to, ka slepkavība paliek slepkavība, neatkarīgi no tā vai esi ticīgais vai ne? „Runāt par sekām, kādas izdarītais aborts atstāj uz sievietes veselību”: ir pārliecināts Gatis Mārtiņš Bezdelīga. „Jāstāsta par to, ka veiktais aborts atstās sekas uz visu mūžu. Daudzos gadījumos sekas var būt neauglība, kad sieviete būs gatava bērniem, viņai to vairs nevarēs būt. Nemaz nerunājot par psihiskajām problēmām, murgainām atmiņām un sirdsapziņu, kas mocīs visu mūžu”. Viņš uzskata, ka par šo jautājumu pēc iespējas plašāk ir jārunā skolās, un arī ar katoļu baznīcu saistītajā Liepājas Katoļu pamatskolā regulāri viesojas lektori no kustības „Par dzīvību”. Tam piekrīt arī Pēteris Kalks, sakot, ka arī luteriskā baznīca atbalstīs ikvienu iniciatīvu, kura cilvēkiem liks izšķirties par vēl nedzimušās dzīvības saglabāšanu. Patīkami pārsteidz arī tas, ka liepājnieku vidū ir arī cilvēki, kuri paši pēc savas iniciatīvas cenšas uzrunāt līdzcilvēkus, aicinot izvēlēties dzīvību. Tādi ir Dace un Guntars Landmaņi- jauna ģimene, kas audzina divus bērnus- Rihardu un Zentu, un mājas apstākļos sagatavojuši bukletiņu, kas pašu spēkiem un atsaucīgu entuziastu palīdzību tiek izplatīts līdzcilvēkiem. Tajā, cita starpā, tiek aicināts padomāt vai tā sauktā „izvēle” var būt tāda, kas noslepkavo otru cilvēku. Runājot par daudzajiem iemesliem, tajā skaitā ekonomiskajiem, kas tiek piesaukti, lai attaisnotu abortu veikšanu, Landmaņu ģimene uzsver, ka arī paši nepieder pie bagātniekiem, pat pie daudz piesauktās vidusšķiras, taču tas nav bijis par iemeslu, lai atteiktos no ģimenes izveides un bērniem. Tāpat arī kādas Liepājas vidusskolas skolniece pastāstīja, ka skolā bioloģijas stundā, ārpus liberāļu kontrolētās izglītības programmas noteiktajiem standartiem, runājot par dzīvības rašanās procesiem un reproduktīvo veselību, pasniedzēja pēc savas iniciatīvas skolniekiem rādot filmu „Patiesība par abortiem”, kas atklāj šīs baisās procedūras patieso būtību. Šo filmu noskatoties neviens nav palicis vienaldzīgs, neatkarīgi no tā vai jaunietis ir ticīgs vai neticīgs. Varbūt te arī slēpjas daļējs šī neērtās problēmas risinājums, likt topošajiem vecākiem atvērt acis un redzēt to, ko noklusē tie, kas neapšaubāmu sadistisku slepkavību pielīdzina vienkāršai ķirurģiskai operācijai, „cilvēktiesībām” vai izvēles brīvībai:

-Bērniņš mātes vēderā nešaubīgi ir miniatūrs, dzīvs cilvēciņš, kurš var kustināt savus mazos loceklīšus. Viņš kustas  un sajūt sāpes, kā jau dzīvs cilvēks. Dažu no šiem bērniem iznīcina ar vakuuma metodi. Apmēram 30 reižu spēcīgāks vakuums nekā parastajā putekļusūcējā sarausta viņu ķermeņus gabalos un iesūknē traukā. Citus nonāvē ar cilpveidīgu nazi, nogriežot rokas, kājas, galvu un šādi sadalītu izņemot no mātes dzemdes. Lietojot sāls metodi, daļu augļa ūdens aizstāj ar koncentrētu sāls šķīdumu. Pēc katra norīta malka un elpas vilciena bērns raustās konvulsijās. Viņa smadzenēs sākas asiņošana. Ādas virskārta nolobās, pārējā paliek jēla un saplaisājusi. Pēc dažām stundām var atnākt mokpilnā nāve. Ja grūtniecības laiks šīm vai līdzīgām metodēm ir jau par lielu, paliek iespēja izdarīt histerotomiju – kaut ko līdzīgu ķeizargriezienam, kura mērķis ir nevis glābt bērnu, bet – viņu nogalināt. Ķirurģiski atverot mātes dzemdi, no tās gandrīz vienmēr izņem dzīvu bērnu. Varbūt viņš pat raud, taču viņu pamet nāvei. Dažus bērnus apzināti nosmacē, citus noslīcina vai nogalina līdzīgā veidā. Abortēto bērnu ķermeņi tiek izmesti atkritumos, vai nereti atdoti kosmētikas ražotājiem pārstrādei kosmētikas produktos… Latvijā tas notiek piecdesmit reizes dienā.

Koncertu iesāka mācītājs Guntis Kalme un Andris Kravalis. Andris Kravalsis dalījās savās atmiņās par savu ģimeni. Viņš sacīja, ka viņa māmiņai bērniņš pieteicās 43 gadu vecumā. Apkārtējie viņu mēģināja pierunāt darīt abortu. Mācītājs aicināja klātesošos novērtēt katru dzīvību.

Koncerta laikā tika demonstrēti video dzīves stāsti. Kāda meitene stāstīja, ka viņas māmiņai bija 14 gadiņi, kad kļuva grūta, taču par to viņa esot sapratusi, kad bija pienācis ceturtais grūtniecības mēnesis. Skolā jauno māmiņu apsmēja gan klasesbiedri, gan arī pedagogi. Visi kā viens aicināja meitenei veikt abortu, taču viņas māmiņa teica īsi un skaidri: „Tu dzemdēsi!” Video lieciniece dalījās savos iespaidos par dzīvi ar māmiņu priecājoties, ka esot ļoti tuvas. Videolieciniece no sirds pateicās savai jaunajai māmiņai, ka viņa ir dzemdējusi un ir izturējusi sabiedrības spiedienu.
Koncertā piedalījās: aktieris Rūdolfs Plēpis, Goran Gora, Ladies Sweet, operdziedātāja Evita Zālīte un Amanda, operdziedātājs Jānis Kurševs, Rolands Ūdris un Ilona Balode, Anete Kozlovska u.c.

Koncerts noslēdzās ar lūgšanu un kolektīvu svecīšu iededzināšanu nedzimušu bērniņu piemiņai.

 ”Esmu ievērojis, ka katrs, kurš atbalsta abortu, ir jau piedzimis..”/R.Reigans/

“Par dzīvību” organizatori ziņo, ka pie izstādītās instalācijas ir nozagta jau otrā skulptūriņa. Tāpēc ar Spektrs.com starpniecību “Par dzīvību” organizatori vēršas pie ikviena cilvēka un sabiedrību kopumā palīdzēt nosargāt pārējās skulptūriņas- bērniņus!

„Būsim modri un palīdzēsim! Paldies!”- vēstī “Par dzīvību” kampaņas rīkotāji.

Taču novērots ir arī kāds emocionāls stāsts. Kāda notikumu lieciniece stāstījusi, ka agrā rīta stundā ejot garām instalācijai, ievērojusi, ka kāds vīrs nosēdies blakus vienai no izliktajām skulptūriņām apņēmis to un gauži raudājis.

„Aizkustinoši redzēt, ka šāda sabiedrībā aktualizējusies problemātika spēj aizkustināt arī vīrieša sirdi.”-savās pārdomās dalās notikuma lieciniece.

____Līdzīga ziņa___________

14.09.2012. Latvija: 15. un 16. septembrī tiks uzstādītas kampaņas „Par dzīvību” informatīvās teltis

Tieši tādēļ kampaņas „Par dzīvību” ietvaros, kuras mērķis nav panākt abortu aizliegumu, bet veicināt sabiedrības vērtību maiņu un izglītošanu, norisināsies daudzi izglītojoši un informatīvi pasākumi un konferences.

15. un 16. septembrī no plkst. 9.00 – 18.00 dažādās vietās Rīgas centrā tiks uzstādītas informatīvās teltis, kurās krīzes grūtniecības centra speciālisti informēs garāmgājējus un interesentus par notiekošo kampaņu, tiks izdalīta arī informācija par grūtniecību, bērna attīstību mātes vēderā, kā arī sniegta informācija, kur griezties pēc palīdzības sievietēm, kuras nonākušas krīzes situācijā – nevēlas paturēt bērniņu un apsver domu par abortu, kā arī sievietēm, kuras jau abortu ir veikušas. Šajās vietās būs arī iespēja pieteikties uz konsultācijām pie dažādiem krīzes grūtniecības centra speciālistiem.

1. septembrī informatīvās teltis tiks uzstādītas Vērmanes dārzā – Bībeles svētku ietvaros, kā arī Kronvalda parkā pie Kongresu nama un iepretim Ministru kabinetam pie katedrāles, savukārt 16. septembrī teltis atradīsies divās vietās – Kronvalda parkā un iepretim Ministru kabinetam.

Kampaņas “Par dzīvību” rīkotāji:

*Grūtniecības krīzes centrs

*J.Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrība

*Asociācija “Ģimene”

*Fonds “Moral Revolution”

*īsta mīlestība gaida

*Luterāņi dzīvībai

*Latvijas Ordeņu Brālība

*Latvijas nefrologu asociācija

*Nākotnes fonds u.c. Organizācijas un privātpersonas

Informācija par kampaņu www.pardzivibu.lv.

Pēc 10:00 noņemot apsegus kļūs redzama vides instalācija – 27 bērniņu figūras, ko veidojusi māksliniece Ieva Riekstiņa.

Pēc atklāšanas apmeklētājiem būs pieejama speciāla telts, kur varēs saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistās ar bērniņa gaidīšanu. Situācija Latvijā, kā lielais abortu skaits, nestabilas ģimenes un citas pazīmes liecina, ka šie jautājumi ir ļoti aktuāli.

Kampaņas patronese ir sešu bērnu māmiņa Una Gavare.

Kā ziņots, informatīvā kampaņa norisināsies no 10. septembra līdz 14. oktobrim. “Par dzīvību” ir vairāku desmitu privātpersonu un nevalstisko organizāciju kopdarbs: tas ir pozitīvs un emocionāls aicinājums pievērst uzmanību bērna dzīvībai, mīlēt bērnu jau pirms tas ir piedzimis. Jo, dzīvība sākas jau ar ieņemšanas brīdi.

Kampaņā “Par dzīvību” jau iestājušies tādi sabiedrībā populāri cilvēki kā mūziķis Goran Gora, aktrise Olga Dreģe, aktrise Aurēlija Anužīte – Lauciņa, kamaniņbraucējs Mārtiņš Rubenis, hokejists Miķelis Rēdlihs, TV seja Elīna Doļģe, modes eksperte Maija Silova, raidījumu vadītāja Anna Rozīte un citi, skat pardzivibu.lv.

Kampaņa sāksies ar instalācijas uzstādīšanu Vecrīgā pie Hotel de Rome. To veidojusi māksliniece Ieva Riekstiņa, un tā attēlo 27 bērniņu figūras. Skaitlis 27 izvēlēts, jo katru dienu, dažādu iemeslu dēļ, Latvijā tiek pārtraukts 27 bērnu dzīvības attīstības ceļš – izvēloties abortu. Faktiski, katru dienu Latvija zaudē vienu bērnudārza grupiņu bērnu, starp kuriem noteikti ir nākamie uzņēmēji, skolotāji, mūziķi, ārsti, citu profesiju pārstāvji, un – brīnišķīgi vecāki nākamajai paaudzei.

Turpmākā mēneša laikā kampaņas ietvaros notiks dažādi pasākumi: mākslinieku uzstāšanās, informatīvo materiālu izplatīšana, konferences speciālistiem u.c. Svarīgi, ka kampaņa popularizēs dažādas iespējas topošajiem vecākiem vai vientuļajai mātei saņemt atbalstu, ja bērniņš gaidāms grūtā dzīves situācijā. Šāda situācija var būt gan finansiālas grūtības, gan psiholoģisks spiediens, neticība saviem spēkiem, bailes un apjukums jaunā dzīves posmā. Saņemot savlaicīgu atbalstu, bieži izrādās, ka problēmas ir atrisināmas.

Kampaņā “Par dzīvību” jau iestājušies tādi sabiedrībā populāri cilvēki kā mūziķis Goran Gora, aktrise Olga Dreģe, kamaniņbraucējs Mārtiņš Rubenis, TV seja Elīna Doļģe, modes eksperte Maija Silova, raidījumu vadītāja Anna Rozīte, arhibīskaps Jānis Vanags, metropolīts Zbigņevs Stankevičs un citi, skat.- pardzivibu.lv. Akcijas patronese ir sešu bērnu mamma Una Gavare.

Kampaņas organizators Jānis Pļaviņš aicina ikvienu iesaistīties kampaņā ”Par dzīvību” un pievienoties domubiedriem – ar domām, vārdiem, darbiem un finansiālu atbalstu.