Sorosa Fonds Latvija savā mājas lapā informē, ka biedrība “Papardes zieds” saņēmusi finansējumu 19 999 eiro apmērā. Finansējuma mērķis – “Sekmēt seksuālās un reproduktīvās tiesību jomā strādājošo NVO spēju kvalitatīvi ietekmēt politikas plānošanas procesu. Projekts ir tapis kā ārkārtas palīdzības lūgums, lai varētu reaģēt uz negaidīti masveidīgo kampaņu „Par dzīvību”.

Ņemot vērā katastrofāli augsto abortu skaitu Latvijā (aptuveni 4 reizes augstāks rādītājs kā vidēji Eiropā) un demogrāfijas krīzi, kampaņas“Par dzīvību” mērķis bija uzrunāt sabiedrību un likt aizdomāties par dzīvības vērtību, to, ka dzīvība sākas ar tās ieņemšanas brīdi un paplašināt valsts atbalsta iespējas krīzes grūtniecībā nonākušajām personām. Kā liecina Krīzes Grūtniecības centra prakse, tieši psiholoģisks atbalsts krīzes brīdī un pilnas informācijas sniegšana par valsts un pašvaldības atbalsta iespējām, veicina pieņemt lēmumu par labu bērniņa dzīvībai. Krīzes Grūtniecības centra darbības rezultātā no ~ 1000 krīzes situācijas grūtniecēm, kuras bijušas uz konsultācijām, visas (!) sievietes ir saglabājušas bērna dzīvību! Tas tikai pierāda to, cik svarīga ir pilnvērtīga profesionāla palīdzība tieši pirms aborta veikšanas. Nereti izrādās, ka situācija nemaz nav tik traģiska un ka sieviete kopā ar kādu atbalsta personu un valsts palīdzību spēj un vēlas laist pasaulē jaunu dzīvību. Ir pārāk daudz stāstu par nepārdomātiem un sasteigtiem lēmumiem, kurus pēc tam jau vairs nav iespējams labot. Sievietei ir tiesības uz pilnu informāciju un brīvu izvēli.

Šāds finansējuma piešķīrums ar mērķi apkarot sabiedrisku iniciatīvu ir nepamatots un prettiesisks, un tas grauj Latvijas labas gribas cilvēku un pilsoniskās sabiedrības darbību. Biedrības “Papardes zieds” un Sorosa Fonds Latvija darbība ir pretrunā ar:

1)     Satversmes 101. panta 1. daļu – “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.” Nevienam nav tiesību liegt vai traucēt pilsoniskā kārtā organizētu iniciatīvu, kas iestājas par valstī aktuālu problēmu.

2)     Satversmes 102. pantu – “Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās” – līdz ar to arī ikvienam ir tiesības realizēt valsts atzītu nevalstisku organizāciju mērķus. Nevienam nav tiesību „reaģēt uz kampaņu „Par Dzīvību”” (vai tieši vērsties pret jebkādu citu legāli organizētu kampaņu), piešķirot īpašu kampaņu apkarojošu finansējumu. Ikvienam ir tiesības uz vārda un viedokļa brīvību, taču nav tiesību ierobežot citu tiesības realizēt savas Satversmē noteiktās sabiedriskās iniciatīvas tiesības.

3)     Biedrību un nodibinājumu likuma 10. panta 1. daļu – “Biedrībai un nodibinājumam, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, ir tiesības veikt darbību, kas nav pretrunā ar likumu, it īpaši brīvi izplatīt informāciju par savu darbību, izveidot savus preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, organizēt sapulces, gājienus un piketus, kā arī veikt citu publisko darbību.”

4)     Biedrību un nodibinājumu likuma mērķi – “veicināt biedrību un nodibinājumu darbību un to ilgtermiņa attīstību, kā arī sekmēt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.” Šāds „Par Dzīvību” apkarojošs finansējums neveicina pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.

Satversmē 116. pantā aizsargātas konstitucionāli svarīgas vērtības – sabiedrības tikumība un demokrātiskā valsts iekārta. Šo vērtību realizācijai Satversme pat pieļauj citu pamattiesību ierobežojumu. Vēl jo vairāk šāda dīvaina Sorosa Fonds Latvija rīcība šķiet pārlieku līdzīga Krimināllikumā aizliegtajam genocīdam: „Par genocīdu, tas ir, par tīšu darbību nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rases vai noteiktas reliģijas cilvēku grupu kā tādu, šādas grupas locekļus nogalinot, nodarot viņiem dzīvībai vai veselībai bīstamus miesas bojājumus vai novedot viņus līdz psihiskai saslimšanai, tīši radot viņiem tādus dzīves apstākļus, kas pilnīgi vai daļēji šos cilvēkus fiziski iznīcina, lietojot līdzekļus, kuru mērķis ir novērst bērnu dzimšanu šādā grupā, vai nododot bērnus piespiedu kārtā no vienas cilvēku grupas otrā, — soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem.”

„Papardes Zieds” ilgstoši realizē jauniešu degradējošu un ģimenes vērtību graujošu plānu, izplatot „sekss bez atbildības” ideoloģiju – bērniem ir jāmācās lietot prezervatīvi, uzvelkot tos uz kāda priekšmeta (pārkāpti Krimināllikuma 162. pants – pavešana netiklībā un Krimināllikuma 162. ¹ pants – pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās), tiek popularizēta hormonālā kontracepcija, kas grauj jaunu meiteņu auglību. „Papardes zieda” vizītes skolās notiek bez vecāku piekrišanas saņemšanas, dažkārt tiek pat no klases izraidīti skolotāji. Tādējādi šī organizācija nodara genocīdam līdzīgu kaitējumu Latvijas tautai.

Iesniegumos lūgts iestādēm savas kompetences ietvaros izvērtēt finansējuma piešķīrumu un šo organizāciju darbības tiesiskumu, tajā skaitā izvērtēt Papardes Zieds darbību skolās, kur bez vecāku atļaujas tiek veikta pāragras dzimumdzīves popularizēšana.

05.02.2013. Prasa Sorosa Fonds Latvija slēgšanu dēļ prettiesiska finansējuma piešķīruma demokrātijas graušanai

Asociācija „Ģimene”, kura ir tikai viena no daudzajām NVO, kura piedalās darba grupas sēdēs, pauž neizpratni un izbrīnu par šo soli. Līdz šim darbs bija ļoti konstruktīvs, visi tika aicināti sūtīt savus priekšlikumus, tie tika uzklausīti un apspriesti. „Iepriekšējās sēdēs ekspertu diskusijas nereti bija ļoti emocionālas, tika pārstāvēti dažādi viedokļi, tomēr strīdīgajos jautājumos lēmums tika pieņemts ļoti demokrātiskā ceļā – balsojot, par ko var pārliecināties katrs interesents iepazīstoties ar sēžu protokoliem, tāpēc mums nav saprotama paziņojuma būtība. Minētie argumenti neatbilst patiesībai. Vēl vairāk. Darba grupas vadītājs I.Parādnieka kungs, mūsuprāt, ir vadījis sēžu darbu ļoti profesionāli un atbildīgi, pieaicinot plašu ekspertu loku, piemēram,  Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāju profesori Valentiju Liholaju, zvērinātu advokāti Petru Januli, kura raksta savu doktora disertāciju par nedzimuša bērna tiesisko statusu, Krīzes Grūtniecības centra vadītāju Judīti Briedi un citus.

Arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju ir pārstāvējuši dažadi ginekologi, kuru viedokļi nebūt nav viennozīmīgi traktējami katrā konkrētajā jautājumā, par kuriem līdz šim profesionāli diskutējām. Piemēram, šodien, turpinot darbu, mēs uzklausījām vienu no šīs asociācijas pārstāvjiem – ārstu Gintu Lapiņu, kura viedoklis vairākos jautākos neatbilst oficiālajam ginekologu asociācijas paustajam viedoklim presē. Pie tam, ikviens darba grupas loceklis pārstāv kādu ekspertu loku vai sabiedrības daļu, nevis kristīgās baznīcas oficiālo viedokli. Tas, ka darba grupā piedalījās „Luterāņi Dzīvībai” un katoliskās kustības „Par dzīvību” pārstāvji nebūt nenozīmē vienīgi kristīgo organizāciju viedokļu paušanu. Visas pārējās organizācijas un akadēmiskās vides pārstāvji izsaka savu neatkarīgu un profesionālu viedokli, lai iestrādātu kompleksu atbalsta sistēmu sievietēm un ģimenēm, kuras nonākušas krīzes situācijā. Darba grupas mērķis ir nevis aizliegt abortus, bet gan mainīt valsts un sabiedrības attieksmi par labu nedzimušai dzīvībai”, nobeigumā pauž „Asociācijas Ģimene” valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze. Savukārt, Krīzes Grūtniecības centra vadītāja Judīte Briede – Jureviča uzsver: “Ir būtiski palielināt tēva un vīrieša atbildību, lai sievietes netiktu atstātas vienas tik grūtā brīdī, kā arī mērķtiecīgi strādāt ar jauniešu sagatavošanu ģimenes un laulības dzīvei, vecāku pienākumiem un atbildīgai rīcībai.”

Lai gan darba grupu šodien pameta vairāki tās locekļi, priekšlikumu apspriešana turpinājās un tika pieņemts lēmums virzīt vēl nedzimuša bērna aizsardzības nostiprināšanu valstiskā līmenī, kā arī pagarināt pirms aborta pārdomu laiks no 3 līdz 5 dienām, lai sievietēm nodrošinātu iespēju saņemt informāciju par atbalsta iespējām un palīdzību.

„Jautājums ir par konsultēšanas sniegšanu tām sievietēm, kuras svārstās vai kuru rīcībā nav pietiekamas informācijas par šo tēmu – pēc sarunām viņas varētu nolemt arī neveikt abortus,” skaidroja apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kā jau iepriekš teikts pretrunīgi vērtētās organizācijas “Papardes zieda” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle norādīja, ka konsultācijas nedrīkstot uzspiest.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente un ginekoloģe Dace Matule dalījās savā pieredzē stāstot: „Kādu reizi sarunājos ar vairāk nekā 40 gadus vecu klienti apspriedām to, vai nepieciešams veikt abortu. Saņēmu atbildi: “Es esmu katole, – Matule, neskalo man smadzenes.” Arī citas sievietes Matuli esot aicinājušas “nekompostrēt smadzenes”, jo viņas jau ir pieņēmušas lēmumu, kā rīkoties.

Saeimas deputāte Inga Bite (RP), teica, ka, lai gan cilvēkiem ir tiesības veikt pašnāvības, savas dzīvības atņemšana tiek atzīta par sociālu problēmu. Līdzīgi arī abortus, uz kuru veikšanu sievietēm ir tiesības, nepieciešams atzīst par sociālu problēmu.

Ķelle uz politiķes sacīto reaģēja, paužot neizpratni, kāpēc uzmanība netiek pievērsta tādām sociālām problēmām kā jauniešu izglītības trūkums seksuālās veselības jomā, kā arī faktam, ka jauniem cilvēkiem nav iespējas dzīvot atbildīgu dzimumdzīvi.

Apakškomisijas priekšsēdētājs atzina, ka par šīm tēmām būtu jārunā, taču darba grupas mērķis ir risināt situāciju, kā palīdzēt sievietēm, kurām ir krīzes grūtniecība.

Atvaļinājumā esošā Latvijas pārstāves vietniece Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības institūta padomē Dace Kavase pauda uztraukumu, ka sievietes tiek sociāli piespiestas neveikt abortu, bet pēc tam valsts nesniedz tām nepieciešamo atbalstu.

Parādnieks prognozēja, ka minimālo atbalstu situācijas uzlabošanai gan konsultāciju, gan citās jomās varētu sniegt no 2013.gada, piešķirot līdzekļus no valsts budžeta.

Latvijas Republikas Satversmē lasām ”Valsts atbalsta un aizsargā laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības” kā arī tikumību” (110 un 116 pants).
Tātad valsts ir ieinteresēta, lai ģimenes neizirstu, lai laulātie būtu viens otram uzticīgi un laimīgi, kā arī lai bērniem būtu veselīga vide, kurā viņi savējo mīlēti sasniegtu pilngadību.
Bez šaubām, ka skolai mācot bērnus, ir jārespektē Satversmē paredzētās vecāku un bērnu tiesības.
Tāpēc mēs, bērnu vecāki, pieprasām:
1.    atbalstīt un organizēt skolās lekcijas un filmas, kas veicinātu ģimenes vērtību apzināšanos;
2.    mācīt skolu jaunatnei, ka seksuālā atturība jāsaglabā līdz pat laulībai;
3.    publiski nosodīt seksuālo dzīvi starp skolniekiem, kā bīstamu netikumu;
4.    nepieļaut skolās demonstrēt filmas un piedāvāt citus materiālus, kas PROVOCĒ skolēnus priekšlaicīgi uzsākt seksuālo kopdzīvi;
5.    nesagraut skolēnos pašu galveno morāles pamatprincipu, kas ir šķirtne starp pozitīvo un negatīvo cilvēka dzīvē, šķirtne starp labu un ļaunu, starp taisnību un netaisnību, starp tikumu un netikumu un t.t. Pat mazs bērns labi saprot kad viņš saka taisnību un kad melo. Ja šķirtne starp tikumu un netikumu tiek nojaukta, tad sākas haoss vērtību sistēmā.

Mēs kategoriski noraidām „Papardes zieda” plānu skolām dāvināt 1000 filmas komplektus un citus materiālus, kas veicina seksuālo izlaidību.
Ar šo mēs vēlamies vērst Valdības vadītāju uzmanību uz morālo stāvokli skolās. Jaunieši tajās vairs nerunā par seksuālo atturību, toties runā par kontraceptīviem līdzekļiem un drošu seksu. Bet rezultātā simti abortu gadā skolniecēm.