Palestīniešu vizītes laikā Izraēlas parlamentā Knesetā tika pacelts palestīniešu karogs. Parlamentā tikās abu pušu esošie un bijušie parlamentu locekļi, amatpersonas un uzņēmēji,-ziņo spektrs.com/apriņķis.lv

Palestīniešu delegācijas vadītājs un palestīniešu pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abasa partijas “Fatah” loceklis Mohammads Madani tikšanos raksturoja kā pozitīvu.

“Mēs runājām par to, kā padarīt miera procesu veiksmīgu un par arābu iniciatīvu un briesmām, ka miera process varētu izjukt,” ziņu aģentūrai AFP atklāja Madani.

Izraēlas Darba partijas politiķis Hiliks Bars norādīja, ka šī tikšanās notikusi, lai atbalstītu Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, Abasu un abu pušu delegācijas Vašingtonā.

LETA jau ziņoja, ka šonedēļ Vašingtonā ASV valsts sekretāra Džona Kerija aizgādībā atsākas Izraēlas un palestīniešu miera sarunas, kas bija apturētas kopš 2010. gada, un sarunās abu pušu delegācijas izvirzījušas sev mērķi censties deviņu mēnešu laikā panākt galīgo vienošanos.

Atbalsts drūzu iedzīvotājiem Izraēlā

Sagatavoja Estere Vieja

ICEJ palīdzības kalpošana ir aizsniegusi arī Izraēlas drūzu iedzīvotājus. Šodien Izraēlā dzīvo ap 100 000 drūzu. Vairāki tūkstoši drūzu kalpo Izraēlas armijā. Kaut gan viņus klasificē kā arābus, drūzi ir neatkarīga kopiena, kas sniedz lielu ieguldījumu Izraēlas iedzīvotāju labklājībā kopumā.

Drūzi ļoti rūpējas par savām ģimenēm. Parasti vairākas paaudzes dzīvo kopā vienā mājā. Vīri pelna naudu un mūsdienās pat daudzas sievietes ir sākušas strādāt, lai palīdzētu nodrošināt nākotni saviem bērniem.

ICEJ atbalsts ir ticis novirzīts dažām drūzu skolām Galilejā datoru iegādei, skolas soliem, austiņām un grāmatām.

Drūzu skolās tiek mācīta savstarpējā cieņa, ētika, sociālā darba un sadarbības nozīme. Bērni, kuri mājās runā arābu valodā, no mazotnes mācās ebreju valodu, un vēlāk arī angļu valodu.

Viena no pilsētām, kuras skolām ICEJ ir sagādājusi datorus, ir Magara. Lielāko pilsētas iedzīvotāju daļu sastāda drūzi – 57%. Pārējie ir arābu kristieši un musulmaņi. Daudzi drūzu iedzīvotāji kalpo Izraēlas aizsardzības spēkos un strādā Izraēlas policijā. Nesen tika izveidota jauna apmetnes vieta – ciems karavīriem, kuri vairs nedienē armijā.

„Rūpējoties par karavīriem, mums arī jāgādā par to, kas viņiem dārgs – par viņu vecākiem, ģimenēm un bērniem. Tas ir vienīgais veids, kā izveidot jaunu uzticamu iedzīvotāju paaudzi”, sacīja skolas direktors. Pilsētu skolās tiek praktizētas pieredzes apmaiņas programmas, lai veicinātu bērnu vidū cieņu pret atšķirīgajiem kaimiņiem –  ebrejiem, kristiešiem un musulmaņiem.

„Tas nozīmē mums ļoti daudz, ka jūs, kristieši, mūs atbalstāt”, sacīja skolas direktors. „Es neizvēlējos būt drūzs, bet es tāds piedzimu… Tāpat ebreji paši neizvēlējās savu tautību, bet piedzima ebreji. Dievs mūs ir nolicis konkrētās kopienās un tā ir mūsu atbildība – cienīt vienam otru. Palīdzība, ko mēs saņemam no kristiešiem caur  ICEJ atbalsta darbu, māca mūsu bērniem, ko nozīmē pieņemt citus.

ICEJ palīdz arī trūkuma cietējiem Harfeišas pilsētā, kas atrodas augstienē, no kuras var redzēt robežu ar Libānu. Lielākā iedzīvotāju daļa tur ir drūzi, bet ciemā dzīvo arī katoļi (10%) un nedaudz musulmaņu. ICEJ sadarbojas ar šīs pilsētas skolu, kurā bērniem tiek mācīts, piemēram, kā uzglabāt ūdens rezerves, kas ir tik svarīgi šim reģionam. Skolēniem tiek mācīts par viņu mantojumu, kā viņu senči rūpējās par zemi.

Pie skolas durvīm plīvo liels, skaists Izraēlas karogs.

Skola ir kļuvusi par otrām mājām 370 skolēniem un 44 skolotājiem, ieskaitot vairākus kristīgos skolotājus. Skolas vadība bija ļoti pateicīga par uzdāvinātajiem datoriem un vispārējo atbalstu.

„Mēs esam aizkustināti, ka kristieši pasaulē vēlas atbalstīt izglītības darbu starp drūziem”, sacīja skolas vecāku padomes prezidents.

Alijas vēsmas 2011

Sagatavoja Hovards Flauers, ICEJ Alijas departamenta direktors

2011.gadā Starptautiskā Kristiešu Vēstniecība Jeruzalemē palīdzēja atvest mājās (uz Izraēlu) 2974 ebrejus. Tas sastāda 15% no kopējā ebreju repatriantu skaita pasaulē.

Vēstniecība atbalstīja arī „Sarkanā paklāja” programmu, kuras ietvaros mājās atgriezās 1811 ebreji no Eiropas, Lielbritānijas, Dienvidāfrikas, Latīņamerikas, Austrālijas un Tuvajiem Austrumiem.

2011. gadā dažos reģionos strauji palielinājās alija. Piemēram, Holandē, musulmaņu naidīgās ietekmes rezultātā, emigrācija uz Izraēlu palielinājās līdz 32%. Līdzīgu iemeslu dēļ alija ir pieaugusi arī no Francijas un Zviedrijas.

Dienvideiropā aliju pastiprinājusi eiro krīze, kas arī radījusi anti-semītisma draudus. Spānijā un Portugālē ebreju emigrācija uz Izraēlu palielinājusies līdz 54%.

Nopietnas finansu problēmas un antisemītisms Ungārijā 2011. gadā veicinājis alijas pieaugumu līdz 25%.

Arābu revolūciju rezultātā, kas izraisīja arī nopietnu naida vilni pret ebrejiem, no Tuvo Austrumu zemēm pagājušā gadā alija pieauga līdz 29 %.

Gandrīz puse no Venecuēlas ebreju iedzīvotājiem ir pametusi valsti un daži emigrējuši uz Izraēlu caur Kolumbiju, kurā alija sasniegusi 86%.

2011. gada pēdējais lidojums „Sarkanā paklāja” ietvaros notika decembrī, atvedot 235 imigrantus tieši Hanukas svētku laikā.

No lidostas jaunie repatrianti tika nogādāti Ramadas viesnīcā Jeruzalemē. Nākamajā dienā „Sarkanā paklāja” dalībniekus sagaidīja Alijas (atgriešanās vēsturiskajā dzimtenē) programmas atbalsta darbinieki no vairākām organizācijām: pašvaldībām, uzņēmumiem, pakalpojumu sniedzējiem, kuri informēja atbraukušos par dažādām iespējām: mājokļiem, darbu, skolām, banku sistēmu, apdrošināšanu, veselības aprūpi, valodas apmācību un absorbcijas programmu.

Ar Jūsu atbalstu mēs spēsim palīdzēt arī tām ebreju ģimenēm 2012. gadā, kuras dosies uz Izraēlu no visām šīm problēmu skartajām zonām pasaulē.

2012. gadā mēs īpaši vēlamies palīdzēt Etiopijas ebrejiem un Bnei Menaše kopienai Indijā. 2011. gadā 2666 Etiopijas ebreji atgriezās Izraēlā, bet 7000 Indijas ebreju joprojām gaida valdības apstiprinājumu un emigrēšanas atļauju.

Kristieši no tautām ir aicināti piepildīt savu uzdevumu – atvest mājās Izraēla dēlus un meitas (Jes.49:22). Mēs pateicamies par Jūsu lūgšanām un finansiālo atbalstu! Kopā mēs spēsim turpināt šo darbu – Izraēla izklīdināto avju sapulcināšanu.

Izraēlas un palestīniešu attiecības, gluži kā attiecības starp vīrieti un sievieti, ir iespējams risināt tikai tiešu sarunu ceļā, bez starpniekiem, tomēr palestīnieši pie sarunu galda sēsties nevēlas, intervijā aģentūrai LETA uzsver Izraēlas vēstniece Latvijā Hāgita Ben-Jākova. Viņa nenoliedz, ka palestīniešiem ir lieli panākumi informācijas karā, attēlojot Izraēlu sev labvēlīgākā gaismā, tomēr uzsver, ka Izraēla arī nespēj mierīgi noskatīties, kā katru dienu no Gazas joslas uz civilajiem izraēliešu objektiem tiek izšautas raķetes. Intervija notika dienu pirms 64. Izraēlas dibināšanas gadadienas, kad izraēlieši piemin kritušos karavīrus. Vienlaikus šogad tiek svinēta Latvijas un Izraēlas diplomātisko attiecību divdesmitgade.

Avots: LETA
Autori: Lāsma Grundule, Guntars Grīnums

Es nezinu nevienu citu piemēru, kad vienu dienu visa tauta sēro, cilvēki dodas uz kapsētām – tā mums ir ļoti emocionāla diena, bet pēc 24 stundām mēs svinam svētkus, it kā nekas slikts vispār nebūtu noticis. Tā ir pretruna, un jau 64 gadus aktuāls ir jautājums, vai mēs tā drīkstam darīt, vai ir labi vienu dienu sērot un ciemoties pie cilvēkiem, kas karā zaudējuši savus tuviniekus, bet nākamajā dienā svinēt svētkus? Tomēr ir skaidrs, ka bez tās cenas, ko mums nācās samaksāt, Izraēlas šodien nemaz nebūtu. Diemžēl mums joprojām ir jācīnās par pastāvēšanu. Mēs joprojām ikdienā saņemam draudus. Un šīs pretrunas būtībā ir Izraēlas esence, jo arī šādos karu un konfliktu apstākļos mēs joprojām esam spēcīgi un dzīvojam demokrātiskā valstī, kas atrodas Tuvajos Austrumos.

Eiropas Savienība (ES) piešķir daudz naudas dažādiem projektiem palestīniešu pašpārvaldē, kamēr cilvēki Latvijā nereti kurn, ka vispirms jau vajadzētu vairāk palīdzēt mums – ES dalībvalstij, kas nonākusi grūtībās.

Šīs lietas nevar tieši saistīt. ES daudz palīdz Latvijai. Un starptautiskajai palīdzībai ES ir speciāls budžets. Palīdzēt palestīniešiem ir svarīgi, viņi apmāca cilvēkus. Izraēla arī to dara, tiesa, agrāk vairāk nekā pašlaik. ES palīdzība palestīniešiem nekādā ziņā nenotiek uz Latvijas rēķina. Ņemiet vērā, ka gadījumā, ja palestīniešu pašpārvalde attīstības ziņā būtu Latvijas līmenī, tad mūsu situācija un attiecības būtu pavisam citādas, par to nav nekādu šaubu.

ES klātbūtne ir daudz pamanāmāka Rietumkrastā nekā Izraēlā, un līdz ar to rodas iespaids, ka ES šajā konfliktā vispār vairāk nostājas palestīniešu pusē. Kā jūs uz to skatāties?

27 ES dalībvalstīm ir dažādas, nevis viena kopīga pozīcija. Dažas no tām tiešām vairāk atbalsta palestīniešus, citas nē. Svarīgi ir tas, ka pēdējā laikā mēs aizvien vairāk dzirdam par ES centieniem mudināt palestīniešus atgriezties pie sarunu galda, kā arī pausto atbalstu divu valstu risinājumam. Tas ir tas, ko mēs gribam, jo jau gadiem ilgi aicinām palestīniešus atgriezties pie tiešām sarunām. Mūsu premjerministrs [Benjamins] Netanjahu runāja par divu valstu risinājumu jau pirms trīs gadiem. Diemžēl problēma ir palestīniešu puses nevēlēšanās nākt uz sarunām, nevēlēšanās būt gataviem uz kompromisiem. Viņiem ir arī skaidri jāatzīst ebreju valsts, ko viņi joprojām nedara.

Izraēla tiek kritizēta par pārmērīga spēka pielietošanu pret palestīniešiem.

Vienu miljonu Izraēlas pilsoņu ikdienā apdraud raķešu uzbrukumi. Bet neviens par to neko nezina. Vai Jūs esat dzirdējuši par vakar notikušo raķešu uzbrukumu? Simtiem raķešu kopš janvāra vien. Viens miljons pilsoņu ir puse Latvijas iedzīvotāju. Šobrīd Izraēlā dzīvo gandrīz astoņi miljoni cilvēku, bet iedomājieties, ja puse Latvijas iedzīvotāju ikdienā ciestu no raķešu uzbrukumiem. Kā reaģētu Latvija?

Vai piekrītat, ka informācijas karā vadībā atrodas palestīnieši?

Vispirms jāaizstāv savi pilsoņi. Tā ir prioritāte. Izcīnīt cīņu sabiedriskās informācijas kaujaslaukā ir svarīgi, taču vispirms gribam būt pārliecināti, ka spējam sevi aizsargāt un ļaut saviem pilsoņiem dzīvot normālu dzīvi. Šobrīd viņi tādu nedzīvo, atrodoties pastāvīgās bailēs par savu dzīvību. Arī ekonomika šajos rajonos ļoti cieš. Šādā informācijas karā uzvarēt ir problemātiski. Lielākā daļa pasaules mūsu viedokli nedzird. Es vēlētos, lai mums būtu tik daudz naudas, ka mēs varētu visus pasaules žurnālistus kaut uz vienu dienu ataicināt uz Izraēlu. Jūs esat piemērs,- ES institūcija Jūs aicināja apmeklēt tikai Rietumkrastu, taču šaubos, vai šīs preses vizītes laikā Jums vispār stāstīja par sadarbību starp Izraēlu un palestīniešiem, piemēram, par pašlaik notiekošo palestīniešu zemnieku grupas apmācīšanu Izraēlā, lai viņi spētu attīstīt zemkopību Rietumkrastā. Vai tad jūs par to dzirdējāt?

Palestīnieši prasmīgi demonstrē visādus ierobežojumus un aizliegumus, ko Izraēla attiecina uz viņiem. Demonstrējamā tiešām pietiek un palestīnieši lieliski prot parādīt, cik viņiem ir grūta dzīve. Ko vajadzētu demonstrēt Izraēlai?

To, ko Izraēla dara, lai palīdzētu palestīniešiem. Mums ir virkne dažādu projektu. Vai palestīnieši jums stāstīja arī par sadarbību? Vai jūs redzējāt lielus tirdzniecības centrus Rāmallā? Tādu jau nav, jo nebūtu, kas tajos iepērkas. Mēs gribētu, lai viņiem būtu plaukstoša ekonomika, lai viņi būtu pārtikuši. Tas būtu mūsu interesēs. Mēs tikai priecātos, ja viņiem būtu atvērta sabiedrība. Ko mēs varam darīt? Mēs varam runāt ar žurnālistiem, stāstīt par sevi, tomēr tas nekad nebūs tas pats kā visu redzēt savām acīm. Tāpēc mēs vēlamies iespējami vairāk cilvēkiem parādīt Izraēlu, parādīt, kā mēs ikdienā sadzīvojam ar konfliktu, parādīt mūsu lauksaimniecību, mūsu ekonomiku, mūsu sabiedrību, mūsu demokrātiju. Nereti kāds kritizē mūsu demokrātiju, cilvēktiesību situāciju. Es varu tikai visus aicināt pie mums uz Izraēlu un skatīt visu savām acīm.

Palestīniešu aktīvistu vidū ir aizvien vairāk jaunu cilvēku no ES. Kāpēc tā notiek?

Es to neuzskatu par apliecinājumu, ka eiropieši vairāk atbalsta palestīniešus. Es uz to drīzāk skatos kā uz mazu daļiņu eiropiešu. Mēs gūstam arī ļoti daudz atbalsta. Mēs jau speciāli neaicinām cilvēkus lidot šurp tūrisma braucienos. Tā kā Izraēla ir ekonomiski stipra, cilvēki ierodas šeit investēt. Un tas ir tieši tāds atbalsts, kādu mēs lūdzam. Bet tas nemaz nav šādi uzskaitāms. Mums ir problēma ar Izraēlas kā ebreju valsts atzīšanu, mūsu eksistences atzīšanu šajā reģionā, dažiem cilvēkiem ir atšķirīgi uzskati šajā jautājumā. Iespējams, atkarībā no propagandas veida, kādam viņi ir tikuši pakļauti. Šie cilvēki cenšas būt provokatīvi. Nekā citādi, – šajās pēc būtības propagandas aktivitātēs arī nav nekāda cita satura. Viņi runā par cilvēktiesībām, bet nav jau redzēts, ka viņi dotos, piemēram, uz Sīriju vai citām arābu valstīm.

Viņi bieži runā par Gazu.

Šie cilvēki ierodas, it kā lai protestētu pret humāno krīzi Gazā, taču varu teikt ļoti skaidri – Gazā nav humānās krīzes. Ikviens, kurš vēlas piegādāt preces Gazas joslai, var to darīt, neviens tam netraucēs. Pat pretēji, mēs veicinām Gazas eksportu uz Eiropu – ziedus, zemenes un citas lietas. Mēs esam ieinteresēti, lai tā būtu attīstīta. Jūs sakiet, ka Izraēla nedara pietiekami daudz sabiedriskajā diplomātijā, bet es domāju, ka dara gan. Jautājums ir cits – kā tas tiek atspoguļots medijos? Vai tad ir interesanti lasīt, ka Izraēla katru dienu atļauj preču kustību? Mums ir visi dati, bet vai cilvēki tos lasīs? Vai Jūs tos vispār publicēsiet? Mums ir arī citi dati, piemēram, par to, cik raķetes ir izšautas uz Izraēlu kopš šā gada janvāra. Jūs taču nedzirdat, ka Izraēla veic gaisa triecienus katru dienu, bet uz mums lido raķetes katru dienu. Katru dienu! Mēs šos datus publicējam. Bet vai tad kāds tos jaunākajās ziņās vispār piemin, vai kādā diskusijā vai citur medijos? Diemžēl nē.

Nereti dzirdams, ka patiesībā abām pusēm nevajag ne vienas, ne divu valstu risinājumu, jo pašreizējais stāvoklis ir izdevīgs abām pusēm. Vai tur ir kaut daļa patiesības?

Varu tikai atkārtot, ka mūsu premjers pirms trīs gadiem paziņoja, ka mēs atbalstām divu valstu risinājumu, kurā palestīniešu valsts dzīvos mierā un stabilitātē līdzās Izraēlai kā ebreju valstij, kas viņiem tad būs arī jāatzīst. Starp citu, viņš to nupat atkārtoja CNN. Mēs viņus aicinām nākt un runāt ar mums, atgriezties pie tiešām sarunām. Mēs gribam atsākt sarunas par konflikta izbeigšanu. Izraēla nekad pašreizējo situāciju nav pieņēmusi kā labu, nē. Mēs gribētu noteikt savas robežas un dzīvot mierā un stabilitātē. Vai mēs to varam sasniegt, ir cits jautājums, jo pašlaik viņi [palestīnieši] nespēj vienoties savā starpā, vispirms ir jāpanāk miers starp pašiem palestīniešiem. Un tā arī ir problēma, jo nevar saprast, kurš tad īsti šodien pārstāv palestīniešus. Ja viņi samierināsies savā starpā, vai tad ”Hamas” vienkārši nometīs savus ieročus un atteikties no savas ideoloģijas? Vai tad viņi kļūs par lauksaimniekiem? Mēs taču meklējam risinājumu, kas ļaus mums dzīvot, nevis tādu, kas mūs nostādītu vēl lielāku draudu priekšā. Piemēram, 2005. gadā mēs izvedām savus spēkus no Gazas joslas. 2007. gadā tur varu pārņēma ”Hamas”. Tā ir teroristu organizācija, kas tagad valda Gazā. Un par teroristu organizāciju to nesaucu es, tā to vērtē ES. Un tas ir pie mūsu robežas!

Tātad esam tikpat tālu no miera kā, teiksim, pirms 60 gadiem?

Nē, šajā laikā esam bijuši arī pavisam tuvu mieram. Tomēr, kad pienāca brīdis un palestīniešu līderiem bija jābūt ļoti drosmīgiem un jāpieņem drosmīgi lēmumi, viņi to neizdarīja. Tā tas bija ar [bijušo palestīniešu līderi Jasiru] Arafatu, tas pats arī ar Abu Mazenu [palestīniešu prezidentu Mahmudu Abasu]. 1947.gadā mums bija ļoti drosmīgi ebreju līderi, kuri piekrita ANO rezolūcijai, kas prasīja atdot daļu teritorijas. Un tā nebija tikai teritorija, tā bija arī daļa mūsu garīgā mantojuma. Tomēr arābu valstis to noraidīja, turklāt ne tikai noraidīja, bet arī sāka karu. Jo viņi neticēja, ka mums izdosies izdzīvot. Tomēr šobrīd mēs svinam Izraēlas 64. gadadienu. Tagad galvenais ir dabūt pie sarunu galda tos palestīniešus, kas vēlas kaut ko sasniegt. Lai kaut ko sasniegtu, ir ar kādu personiski jārunā. Nevis caur kādu starpnieku. Tas ir tāpat kā attiecībās starp vīrieti un sievieti.

Vai ir iespējama apmetņu evakuēšana arī no Rietumkrasta?

Tam ir vismaz jābūt sarunu sastāvdaļai. Palestīnieši ir piekrituši lielai daļai mūsu piedāvātā risinājuma. Esam jau nodemonstrējuši, ka spējam evakuēt tūkstošiem mūsu cilvēku no apmetnēm. Esam apliecinājuši, ka to spējam darīt arī nākotnē. Tagad arī otrai pusei ir jāapliecina, ka viņi ir gatavi kompromisiem, un jāspēj mūs pārliecināt, ka Gazas variants neatkārtosies arī Rietumkrastā. Kurš gan var mums apsolīt, ka tas nenotiks pat tad, ja mēs aizvāksim visas apmetnes no Rietumkrasta? Šeit nav runa tikai par apmetnēm, tas ir daudz dziļāks jautājums. Kādam, kas vispār nevēlas runāt par kompromisiem, ir ļoti viegli kliegt: ”Apmetnes!”Jums vajadzēja paviesoties Gazā pirms mēs no turienes aizgājām. Tad Jūs redzētu desmitiem pārtikušas apmetnes ar lielisku lauksaimniecību, eksportējošas saimniecības. Mēs samaksājām augstu cenu arī ekonomiski un evakuētās ģimenes ar saviem likteņiem… Pretī saņēmām teroru. Cilvēkiem, kas tika evakuēti, tagad jāsēž bumbu patversmēs.

Kādus risinājumus redzat situācijai Irānā?

Irāna ir milzīgs drauds ne tikai Izraēlai, bet visai pasaulei. Irāna atbalsta ”Hamas” un ”Hizbollah”, nogalina diplomātus, nogalina karavīrus Afganistānā. Viņi ir iesaistīti problemātiskos pasākumos, un mums tas ir jāatrisina. Mēs Izraēlā ceram, ka spējam atrisināt Irānas problēmu miermīlīgā ceļā. Ir jāskatās, vai sankcijas palīdzēs. Mēs būtu ļoti laimīgi, ja tās palīdzētu apturēt Irānas militāro kodolprogrammu. Tas mums ir jāsasniedz. Irāna rada globālus draudus, ne tikai draudus Izraēlai.

Ko darīt, ja sankcijas nenesīs rezultātus?

Sākumā mums ir jāredz sankciju ietekme. Tās pilnībā sāks darboties tikai jūlijā. Irānai ir jāzina, ka tiek izskatītas visas iespējas. Mēs ceram, ka varam to atrisināt mierīgā ceļā. Kurš tad grib karu?

Un ja nu karš ir neizbēgams?

Es negribu iesaistīties šādās diskusijās. Pirmkārt, tas ir politisks lēmums. Tiek izskatītas visas iespējas, bet tam ir jābūt starptautiskam risinājumam, tā nav tikai Izraēlas problēma.

Kādi, jūsuprāt, ir iespējamie Sīrijas attīstības ceļi?

Situācija Sīrijā ir ļoti nopietna. Mēs cieši sekojam līdzi notikumu attīstībai, jo tas var tieši ietekmēt Izraēlu. ”Hizbollah” ir ļoti aktīva arī Sīrijā. Viņi atbalsta [Sīrijas prezidentu Bašaru] Asadu, sīriešu armiju, viņi saņem atbalstu no Irānas. Tas ir ļoti nopietni, mēs nezinām, kas notiks. Ja Asads kritīs, tas būs ļoti nopietni. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem un pārliecinātiem, ka esam pietiekami stipri, lai spētu sevi aizsargāt, jo neviens to nedarīs mūsu vietā.

Palestīnieši nav apmierināti, ka ”arābu pavasara” dēļ pasaulē runā par situācijas attīstību daudzās arābu valstīs, bet aizmirst par viņiem…

Ja viņi sēstos pie sarunu galda, cilvēki sāktu runāt par palestīniešu jautājumu, bet, ja mums ir partneris, kurš negrib atgriezties pie sarunām, tad par ko gan mēs varam runāt?

Nesen Latvijā viesojās Izraēlas enerģētikas un ūdens resursu ministrs Uzi Landau. Kādi ir vizītes rezultāti?

Pirmkārt, tā bija ļoti veiksmīga vizīte. Man ir prieks, ka vizīte nesusi arī konkrētus rezultātus. Tā bija laba iespēja stiprināt mūsu ekonomisko sadarbību enerģētikā. Ministrs ieradās Latvijā ar mazu, bet nozīmīgu delegāciju, un tikšanās bija ļoti veiksmīgas. Es varu minēt trīs uzņēmumus, kuri jau šeit darbojas. Tāpat es tikko kā saņēmu telefona zvanu no viena izraēliešu uzņēmēja, kurš teica, ka saticis partnerus Latvijā. Mums ir Latvijas uzņēmums ”Blue Energy”, kurš gatavojas strādāt Izraēlā, mēs viņus atbalstām, un viņi jau ir sākuši sadarboties ar atsevišķiem Izraēlas uzņēmumiem. Mums ir Izraēlas un Latvijas atjaunojamo energoresursu kopuzņēmums ”G Wind”, kurš nodarbojas ar vēja ģeneratoriem un plāno tirgot savu produkciju Izraēlā, Eiropā un varbūt arī Latvijā un Lietuvā. Tā ir konkrēta sadarbība. Mums ir arī Latvijas uzņēmums ”Hygen”, kurš ir uzvarējis Izraēlā ”Global Cleantech Open2011”konkursā. Vizītes laikā bija rezultatīvas diskusijas ar ekonomikas ministru, Izraēlas ministrs lasīja lekciju Rīgas Ekonomikas augstskolā. Mums ir Latvijas un Izraēlas ekonomiskās sadarbības atbalsta padome, ko dibinājusi Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome. Katru dienu mums ir aizvien vairāk uzņēmēju, kuri pievienojas šai padomei. Padome sniedz lielu atbalstu un pienesumu Latvijas un Izraēlas sadarbībai.

Kādi ir pagājušā gada dati par Latvijas un Izraēlas tirdzniecības apgrozījumu un investīcijām?

Saskaņā ar Izraēlas statistiku tirdzniecības apgrozījums ir vairāk nekā 100 miljonu ASV dolāru (53,2 miljonulatu).* Protams, skaitļi nav iespaidīgi, bet es redzu potenciālu. Salīdzinot ar 2010.gadu, tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par vairāk nekā 40%. Noteikti arī nākamgad gaidāms pieaugums.

Kā ir ar investīcijām?

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem būtiskākās Izraēlas investīcijas Latvijā saistītas ar nekustamajiem īpašumiem, gāzes un ūdens piegādēm. Tiešās Izraēlas investīcijas Latvijā pērn bija 3,5 miljoni latu.

Kādas ir būtiskākās problēmas, ar kurām Latvijā nākas saskarties Izraēlas investoriem?

Pietrūkst informācijas par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā. Tāpat arī valsts tēls, kuru ietekmēja ekonomiskā krīze, nelīdzēja investīciju piesaistei. Tomēr atgūšanās no krīzes palīdz, un palīdzēt var arī fakts, ka Latvija piedāvā augsti kvalificētu darbaspēku.

Vai jūs redzat kādus ekonomikas sektorus, kur ir potenciāls abu valstu uzņēmēju sadarbībai?

Var runāt par informācijas tehnoloģijām (IT), biomedicīnu, arī medicīnas tūrismu. Interese par medicīnas tūrismu ir gan no Latvijas, gan Izraēlas iedzīvotāju puses. Tiešie reisi tam ļoti palīdz.

Jūs minējāt IT. Pagājušā gada decembrī jums bija tikšanās ar premjerministru Valdi Dombrovski (V). Toreiz pieminējāt Izraēlas puses plānus veidot IT inkubatorus Latvijā. Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par šīm iecerēm!

Ar lepnumu varu teikt, ka mēs esam izvēlējušies 2012. gadu šim projektam. Būdama šeit, esmu apņēmusies pievērst īpašu vērību tieši ekonomiskajai sadarbībai. Mēs esam sākuši strādāt pie šīs idejas, esam tikušies ar vairākiem Latvijas pārstāvjiem, lai saprastu, kā to iespējams paveikt. Patlaban esam nolēmuši, ka tas būs IT inkubators, jau esam lūguši atsevišķus cilvēkus Izraēlā būt par šī projekta mentoriem. Kad es saku mēs, tā nav vēstniecība, mēs esam aiz tā, mēs varam radīt fonu, bet nevaram vadīt ekonomisku projektu. Mēs sniedzam atbalstu un varam runāt ar valdību, lai lūgtu palīdzību. Būs daži Latvijas uzņēmēji, izraēlieši, kas strādā Latvijā, kas vadīs šo projektu. Patlaban esam uzrunājuši gan Izraēlas, gan Latvijas pusi. Ir jau zināmi uzņēmēji, kuri gribētu iekļauties inkubatoros.

Vai jūs varat minēt kādus no šiem uzņēmumiem?

Nē, es varu runāt tikai vispārīgi, jo process nav vēl noslēdzies. Bet tie būs izpētes un attīstības IT inkubatori, tie ir piemēroti Latvijai un var veicināt IT sektora izpēti un attīstību.

Iepriekš kā vienu no potenciālajām jomām sadarbībai minējāt medicīnas tūrismu, bet kādi ir dati par vispārējo tūristu plūsmu?

Statistika nav iespaidīga, bet mēs redzam potenciālu medicīnas tūrismam un arī vispārīgi tūrismam. Tiešie avioreisi to veicina. Mums ir jāsekmē tūrisms, un mēs to darīsim soli pa solim.

Vai tuvākajā laikā Latvijā varam sagaidīt arī kādu citu Izraēlas amatpersonu vizītes?

Mēs strādājam pie mūsu aizsardzības ministra vizītes. Tāpat jūnijā Latvijas ārlietu ministrs dosies vizītē uz Izraēlu. Tā būs svarīga vizīte, tā būs viņa kā ārlietu ministra pirmā vizīte Izraēlā. Mēs gaidām, kad varēsim uzņemt viņu Izraēlā.

Katru gadu Latvijā 16.martā notiek leģionāru atceres pasākumi. Kā vēstniecība tos vērtē?

Latvija ir cienījama Eiropas Savienības dalībvalsts, tā ciena iecietību un cīnās pret diskrimināciju. Mēs daudz sadarbojamies šajos jautājumos ar Latvijas varas iestādēm. Mēs ļaujam tām tikt galā ar šiem jautājumiem. Līdz šim tās darījušas labu darbu, mums ir laba sadarbība.

Tātad Jūs nepiekrītat Simona Vīzentāla centra vadītājam Efraimam Zurofam, kurš paziņojis, ka Latvijā atdzimst neonacisms?

Es neesmu to dzirdējusi. Mēs sadarbojamies ar Latvijas varas iestādēm un jūtam lielu atbalstu. Viņi tiek galā ar visām problēmām pienācīgā veidā un mēs turpināsim sadarboties, kā jau līdz šim esam to darījuši.

Vai jūs nedomājat, ka Zurofa aktivitātes kaitē latviešu un ebreju sadarbībai?

Es viņu vēl neesmu satikusi, pat nedzirdēju viņa komentārus. Es zinu, ko mēs darām, es pārzinu mūsu sadarbību ar Latvijas valdību un sabiedrību. Mēs tiekam pilnībā atbalstīti. Mums ir kopīgas vērtības, tas ir svarīgi, un mēs cīnāmies par šīm vērtībām. Šīm aktivitātēm nav saistības ar Izraēlas un Latvijas attiecībām.

Viņa balss ir skaļa, viņš ir redzams kopā ar Eiropas Parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku (PCTVL)…

Es gribētu koncentrēties uz mūsu sadarbības pozitīvajām pusēm, tieši tās ir svarīgas. Mēs sadarbojamies ar valdību dažādos jautājumos, svarīgi ir tas, ka mums ir kopīgas demokrātijas, iecietības un diskriminācijas apkarošanas vērtības. Tiek pacelta balss publiski, jūsu ārlietu ministrs par to ir runājis. Es domāju, ka jāuzsver ir tas.

Vai jūs sasniedzāt savu mērķi sūdzībā par “Radio Naba” raidījumu “Tēvijas laikmets”?

Es atkārtošu savu atbildi, Latvijas varas iestādes mūs pilnībā atbalsta.

Jūs sakāt, ka Latvija labi tiek galā ar 16.martu, bet vai situācija ir līdzīga jautājumā par kompensāciju izmaksu ebreju kopienai?

Būtiskākais ir, ka valdība mūs pilnībā atbalsta. Kompensācijas ebreju kopienai ir ebreju kopienas un Latvijas valdības jautājums. Mēs varam tikai atbalstīt šo procesu. Līdz šim, cik es zinu, ebreju kopiena šajā jautājumā tiek atbalstīta. Ir vēl nepieciešamas diskusijas, lai zinātu kā virzīties tālāk. Bet galu galā mēs saņemam atbalstu, es dzirdu tikai labus vārdus.

Bet vai šis jautājums netiek risināts pārāk lēni?

Risinājums ir jāatrod ebreju kopienai un Latvijas valdībai. Ir valstis, kuras šo procesu vēl nav uzsākušas, ir valstis, kuras jau to ir pabeigušas.

Latvijas puse savulaik bija aprēķinājusi, ka kompensācijās ebreju kopienai būtu jāizmaksā vairāk nekā 30 miljoni latu? Vai jūsu aprēķini ir līdzīgi?

Es negrasos rēķināt. Tas nav īstais veids, kā jautājumu risināt – caur masu medijiem. Tā ir sarunu sastāvdaļa. Tas nav saistīts ar mums. Ļausim iesaistītajām pusēm darīt savu darbu!

Tomēr visai nesen veiktas aptaujas rāda, ka vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūsu valstij nebūtu jāmaksā kompensācijas ebrejiem. Vai tā nav satraucoša situācija?

Kamēr Latvija publiski paudīs skaidru nostāju, ka tā atbalsta iecietību… Es atkārtošu, kamēr jūs sapratīsiet manu nostāju – cīņa pret diskrimināciju, holokausta izglītība, kamēr Latvija tā rīkosies un tā to dara, mums nav iemesla uztraukties. Tas ir ļoti pozitīvi, mums jāturpina tādā garā, lai mēs būtu pārliecināti, ka ziņa ir nogādāta, izprasta un pieņemta. Tas varbūt prasa laiku, bet tas notiek.

Par holokausta izglītību. Izskanējis, ka jūs vēlaties atvest uz Latvijas skolām izstādi ”Ne bērnu rotaļas” (”No Child’s Play”). Pastāstiet sīkāk par šiem plāniem!

Tie neesam mēs. Tā ir Starptautiskā kristiešu vēstniecība Jeruzalemē. Viņi ierosināja atvest izstādi no ”Yad Vashem”. Mēs to atbalstām, jo tā ir ļoti svarīga. Mēs sadarbojamies ar Eiropas Savienības pārstāvniecību, ASV, Zviedrijas, Austrijas vēstniecībām. Mēs visi atbalstām šo ieceri par izstādi, tas ir starptautisks projekts. Izstāde atspoguļo holokausta laika bērnu rotaļlietas, un caur šo bērnu rotaļlietu stāstu izstāde skaidro holokausta vēsturi. Holokausta izglītība ir ļoti būtiska, lai atbalstītu visas vērtības, par kurām runāju. Es biju ļoti laimīga, ka ierosinājums nāca no Latvijas. Latviešu valodā tulkotā izstāde apceļos skolas. To atbalsta Rīgas pašvaldība, Izglītības un zinātnes ministrija un Ārlietu ministrija. Mēs viņiem, līdzīgi kā citas vēstniecības, mēģinām palīdzēt un nogādāt izstādi Latvijā.

*Izraēlas vēstniecības Latvijā aģentūrai LETA sniegtie Izraēlas Statistikas biroja dati liecina, ka 2011.gadā tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Izraēlu bija 115,4 miljoni ASV dolāri (61,39 miljonilatu), Latvijas eksports uz Izraēlu bijis 68,2 miljoni ASV dolāru (36,28 miljonilatu) liels, bet Izraēlas eksports uz Latviju – 47,2 miljoni ASV dolāri (25,11 miljonilatu). Izraēlas lielākās investīcijas bijušas nekustamajos īpašumos (2,5 miljonilatu), elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē (0,1 miljonslatu). Latvijā darbojas 245 uzņēmumi ar Izraēlas kapitālu. Tiešās investīcijas Latvijā bijušas 3,5 miljoni latu lielas.