Grēka vergs

„Un Jūs atzīsit patiesību un patiesība darīs Jūs brīvus.”(Jāņa 8: 32)

Kādi ir bieži vien cilvēku motīvi sekot Jēzum un Viņa mācekļiem? Tāda ticība, kas tiek praksē pārbaudīta, kas nes īstu brīvību. Jūdi un farizeji runāja par politisko brīvību, bet viņi par augstu novērtēja savu stāvokli. Patiesībā viņiem nemaz tās brīvības nav bijis.

Gluži kā šodienas Latvijā. Kaut gan jūdi un mūsdienu Latvijā dzīvojošie ļaudis apgalvo, ka viņiem šajā jomā nemaz neklājoties slikti. Jūdi un farizeji atspēkoja, ka esot Abrahama dzimums un nekad nav bijuši neviena cilvēka vergi. Kaut kur dzirdēti vārdi arī mūsdienu sabiedrībā, kad runa ir par ticību Dievam. Un var pat teikt, ka kaitinoši ir kristiešu vārdi par to, ka Dievs var darīt brīvus.
Brīvus no pornogrāfijas. Brīvus no okultisma. Brīvus no alkoholisma. Brīvus no nedziedināmām slimībām, piemēram, vēzis. Brīvus no jebkuras citas vainas.
Par kādu brīvību un patiesības vēsti runā Jēzus? No kā Viņš mudina atbrīvoties? Viņš saka: „Kas grēku dara, ir grēka vergs.” (Jāņa 8: 34)
Tā pieņemts teikt: „Es nevienu noslepkavojis neesmu, alkoholu nelietoju un vispār esmu labs cilvēks.” Tā runāja arī jūdi un farizeji toreiz, tā runā arī mūsdienu Latvijā. Ne jūdi, ne arī mūsdienu demokrātijā augušie nesaprot, par ko, tad Jēzus vispār ir runājis. Turpinot lepoties ar savu stāvokli sabiedrībā. Bet, ja toreiz un mūsdienās būtu garīgā brīvība, vai Jēzum vajadzētu teikt: „Jūs darāt sava tēva (Abrahama) darbus.” Taču jūdi atkal argumentē, ka neesot netiklībā dzimuši un, ka viņiem esot tikai viens Tēvs, Dievs. Taču Jēzus apliecināja, ka ja viņu Tēvs būtu Dievs, tad nemeklētu veidus, kā Jēzu pieķertu vārdos, darbos un galu galā nemeklētu iespēju kā Viņu apklusināt, vai kā paturēt ieslodzījumā, vai pat nogalināt. Jēzus runā skaidri – Tu esi grēka vergs! Taču kāpēc gan cilvēkiem ir tāda reakcija, kas uzrāda grēka darbus, piemēram, ka homoseksuālisms ir grēks, kā arī laulības pārkāpšana – grēks un tt. Ja tā, tas nebūtu, tad nevajadzētu tik ļoti pretoties, aizstāvēties un slēpties ar cilvēktiesībām, demokrātiju un Likumu grozījumiem. Vai būtu vajadzīgs tik ļoti atrunāties un veikt tik sīvas un atklātas demonstrācijas sabiedrībā, sava izvēlētā dzīvesveida propagandēšanai? Kaut gan jebkurš skolotājs skolā par pusaudžiem teiktu, ka izrādīšanās, pašnoteikšanās un pašapmierināšanās (cigaretes, alkohols, narkotikas) ir iekšējais kliedziens pēc palīdzības.
Bet no šīs verdzības pats nevar atbrīvoties, tāpēc Jēzus piedāvā risinājumu: „ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. Bet vergs nepaliek visu mūžu mājās; Dēls gan paliek visu mūžu. Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.” (Jāņa 8: 34-36)
Taču meli tik dziļi un ērti iesūkušies cilvēka dabā, ka tas jau gandrīz netiek pamanīts. Garīgos senčus godinot, jūdu gadījumā Abrahamu un Mozu, bet Latvijā Kārli Ulmani, pat neiedziļinoties vadoņu teiktajā. Nevis burtu kalpību, bet gan to, ko Mozus sludināja par Jēzu un Viņa atnākšanu. Nevis ticēšanu dievturībai, bet gan, kā pats K.Ulmanis daudzkārt bija uzsvēris, ticība Dievam jeb baznīcai un darba mīlestībai.
Dažkārt vēlamais tiek dēvēts par īsteno. Kaut gan Jēzus saka godīgi, ka tāda pieeja dzīvei ir (tēva) velna rokraksts. „Jūs esat no sava tēva – velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības.” (Jāņa 8: 44) Un cilvēki pie kārībām ir tik ļoti pieraduši, ka nevar pieņemt lietas, kas tiek sauktas īstajos vārdos. Cilvēki kļuvuši tik divkosīgi un dalīti savos uzskatos, ka nespēj ticēt, ka Jēzus bez grēka var runāt patiesību. Cik, grūti ir atzīt Jēzus vārdus par patieso brīvību. Garīgo brīvību. Brīvību, kas atbrīvo no grēka. Atbrīvo no lāsta un slimības.
Bet Jēzus ir nācis, lai palīdzētu ikvienam saņemt garīgu brīvību un iegūt Dieva bērna identitāti.

Dieva bērna identitāte

Kāda ir Dieva bērna identitāte? Jēzus saka: „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā. (Jāņa 5: 24)

„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. [Golgātas krusts] (Jāņa 14:12)

Dieva bērna  sūtība

„Akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.” (Mat. 11: 5)
„Un akli un tizli nāca pie Viņa Templī, un Viņš dziedināja tos. (Mat.21: 14)

Akli – redzīgi

Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu garām ejam, tie brēca un sacīja: “Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: “Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: “Ko jūs gribat, lai Es jums daru?”
Tie saka Viņam: “Kungs, ka mūsu acis tiktu atdarītas.”
Jēzum palika viņu žēl, un Viņš aizskāra to acis, un tie tūdaļ kļuva atkal redzīgi un Viņam sekoja. (Mat. 20:30)

Apsēstais – brīvs

„Kad Viņš izkāpa malā, Viņam nāca no pilsētas pretī kāds vīrs, kas bija ļaunu garu apsēsts; jau ilgu laiku viņš nebija apģērbis drēbes un viņš neuzturējās mājās, bet dzīvoja kapenēs. Viņš, ieraudzījis Jēzu, iebrēcās un nometās Viņa priekšā ceļos un sacīja skaļā balsī: “Ko Tu gribi no manis, Jēzu, Tu visuaugstākā Dieva Dēls? Es Tevi, lūdzu, nemoki mani.”
Jēzus bija nešķīstam garam pavēlējis atstāt šo cilvēku, jo tas bieži bija viņu plosījis, un, kaut gan to bija sējuši važām un dzelžiem un turējuši zem uzraudzības, tas tomēr bija važas pārrāvis, un ļaunais to bija dzinis uz tuksnesi.
Tad Jēzus viņam jautāja: “Kā tevi sauc?” Viņš sacīja: “Leģions.” Jo daudz ļaunu garu bija viņā iegājuši.
Un ļaunie gari, no cilvēka izgājuši, iegāja cūkās, un ganāmais pulks nogāzās no kalna ezerā un noslīka.” (Lūk 8:27)

Mēnessērdzīgais -brīvs

“Kungs, apžēlojies par manu dēlu, viņš ir mēnessērdzīgs, un viņam daudz jācieš, jo viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī. Un Jēzus viņu apdraudēja, un ļaunais gars izgāja no viņa; un zēns kļuva vesels tanī pašā stundā. (Mat. 17: 15-18)

Asinsēdzīgā – brīva

Un kāda sieva, kas divpadsmit gadus sirga ar asiņošanu un kuru neviens nebija varējis dziedināt, piegājusi no mugurpuses, aizskāra Viņa drēbju vīli, un tūdaļ asins tecēšana nostājās. Viņš [Jēzus] tai sacīja: “Mana meita, tava ticība tev ir palīdzējusi, ej ar mieru!” (Lūk. 8: 43:48)

Mirusi – cēlās no mirušajiem

Un, Viņam vēl runājot, nāk kāds sinagogas vecākā sūtīts cilvēks un saka: “Tava meitiņa ir mirusi, neapgrūtini Mācītāju.”
Bet Jēzus, to dzirdējis, tam teica: “Nebīsties, tici tikai, un viņa taps izglābta.”
Un, namā iegāja.
Un visi to [meiteni] apraudāja un nožēloja; bet Viņš sacīja: “Neraudiet, viņa nav mirusi, viņa guļ.”
Viņš satvēra tās roku un sauca: “Meitiņ, celies augšā!”
Un viņas gars atgriezās, un viņa tūdaļ uzcēlās. (Lūk. 8: 49:55)

Miris – cēlās no mirušajiem

Jēzus mīlēja Lācaru, un Viņš sauca viņu par draugu. Lācars saslima un nomira..Viņš gulēja kapā jau četras dienas. Jēzus skaidri apliecināja, ka Lācars „celsies augšā”(Jāņa 11: 23)

Noslēpumainā patiesība

„Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, Un ikviens, kas dzīvo un tic man nemirs ne mūžam.”(Jāņa 11: 25-26)

Jēzus pavēles
„Noņemiet akmeni!” (Jāņa 11:29)

,, Lācar, nāc ārā! Un mironis iznāca.,, .”(Jāņa 11: 43)

Pagātne, tagadne un nākotne

Jēzus valda par pagātni, tagadni un nākotni. Viņš ir Alfa un Omega, sākums un gals. Taču Jēzus ir atstājis kādu noslēpumu. NOSLĒPUMS – atstāts saviem mācekļiem un Dieva bērniem, ar kura palīdzību arī mums ir pieeja Jēzus atstātajam mantojumam.
„Vai tas būtu Pāvils, vai Apolls, vai Kēfa, VAI PASAULE, VAI DZĪVĪBA, VAI NĀVE, VAI TAGADĒJĀS VAI NĀKAMĀS LIETAS, VISS JUMS PIEDER!
Bet jūs piederat Kristum un Kristus Dievam. (1. Kor. 3: 22)

„Dzīvība vai nāve.”
Kā šos vārdus saprast? Atbilde rodama citviet rakstītajā: „Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem.”

„Tagadējās vai nākamās lietas.”
Jēzus noteica tagadējās un nākamās lietas. Tātad tas saistāms ar tagadni un nākotni. Kā tas iespējams? „Tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas PRAVIETOS, un jūsu jaunekļi REDZĒS PARĀDĪBAS, un jūsu sirmgalvji SAPŅOS SAPŅUS.
Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie PRAVIETOS!
Un Es došu BRĪNUMUS augšā pie debesīm un ZĪMES apakšā virs zemes.
UN IKVIENS, KAS TĀ KUNGA VĀRDU PIESAUKS, TIKS IZGLĀBTS. (Ap.d. 2:17)

Kas traucē ieiet nākamajās lietās?

Galvenokārt mūsu mēle. „Tukšā mēles trīšanā”, kā arī „negāciju un darvas liešana”.
Ienaidnieks izmanto iznīcināšanai to, ko Dievs ir devis, lai svētītu, liecinātu, saistītu ļaunā darbus un pravietotu. Vēl ir kādi svarīgi traucēkļi –neticība un grēks.

Dzīvot nākotnē

Dzīvot nākotnē ir Dieva bērnu privilēģija. Nākotne galvenokārt ir saistāma ar pravietisku vārdu.
Kaut arī tas varētu skanēt neiedomājami, taču kāpēc gan nepamēģināt? Iedomājies, kādu Latviju Tu vēlies redzēt? Vizualizē to un pravieto, apliecini vārdiem, ka Tu redzi, piemēram: jaunas rūpnīcas, fabrikas, uzņēmumus. Jaunas un ar interesantu darbu nodrošinātas darba vietas. Augstu apmaksu mūsu Latvijā. Pravieto un iedomājies, kā nokrīt baiļu un atkarību važas no mūsu valsts vīriem, kas atsakās izdabāt svešajiem kungiem, un atveras „gara acis” un ierauga patieso valsts problēmu saknē. Spējīgus ar savu varu un autoritāti to izraut un pasargāt tautu no kārtējiem draudiem. Pravieto, ka valsts vīri nezog un nav vairs vienaldzīgi, jo algu tāpat jau saņem, bet sāk risināt pamatiedzīvotāju pastāvošās problēmas.
Iedomājies, ja kaut saviem vārdiem, kā vien mācēdams teiktu to, katrs Latvijā dzīvojošais kristietis, bet tie, kuri netic Dievam, pārstātu ar mēli „liet darvu”, vai neparādītos izmaiņas mūsu Latvijā? Domājams, noteikti! Un mēs varētu ne tikai pasludināt, bet arī ieraudzīt, ka ATMODA nāk drīz!
Varbūt pamēģinām kopā?

„Lai, nāk mūsu zemei liela ATMODA
Lai, nāk mūsu zemei liela atmošanās.
Un ikviens, kas piesauks Jēzus vārdu, būs GLĀBTS!”

Un no tā, kas kādreiz bijis, sirdī sen vairs nav nekā. Tikai vientulīgas atmiņas, kā ēnas līdzi nāk…”
Daži vārdi no kādas, pirms vairākiem gadu desmitiem populāras dziesmas. Daudzi no mums dzīvo atmiņās un pagātnes notikumos. Laikam katrs no mums ir piedzīvojis un sapratis, ka ir jomas pagātnē, kuras mums traucē pilnībā atraisīties un būt tiem, par ko Dievs mums ikvienam paredzējis būt.
Dieva svētība ir pareizas attiecības starp vakardienu, šodienu un rītdienu!

Vakardiena ir šodiena, šodiena ir rītdiena, bet rītdiena ir arī vakardiena.

Tas, kas es esmu šodien, ir rezultāts tam, ko es darīju vakar. Viss, kā esmu dzīvojis, upurējis un cīnījies vakar, nosaka to, cik tālu esmu ticis šodien!
Un tajā pašā laikā šodiena ir rītdiena. Lai kāda arī nebūtu bijusi tava vakardiena, šodien tev un man ir jaunas iespējas un jauni resursi. Mums pieder šodiena. Man ir tie cilvēki un tā kalpošana, kas man ir šodien. Tas, ko es daru šodien, tas, kā es plānoju, ticu, lūdzu un upurēju šodien, nosaka to, kas es būšu rīt. Bet rītdiena ir vakardiena. Ja es pārceļu sevi rītdienā, tad mana rītdiena ir atkarīga no tā, kā es dzīvoju, upurēju un pēc kā es tiecos vakar. Rītdiena ir atkarīga no šodienas.
Tā nav filozofija, tas ir Dieva vārds, tā ir ticība. Ticība ir skats uz rītdienu, maksājot cenu jau šodien. Kas mūs šodien kavē darīt Dieva gribu? Kas tevi un mani kavē ticēt un saņemt to, ko Dievs vēlas mums dot šodien?
Nespēja redzēt rītdienu. Tā ir nespēja ticēt un ieraudzīt sevi citādu, nekā esi šodien, nespēj ieraudzīt sevi veiksmīgu un laimīgu tajā vietā, kurā Dievs grib tevi iecelt rīt. Ja tu vadi mājas grupu un veido cilvēkus par Kristus mācekļiem, tad tas, cik lielā mērā cilvēki tavā grupā mainās, ir atkarīgs no tā, cik tu pats spēj noticēt pārmaiņām viņos un gara acīm saskatīt viņus izmainītus. Ieraugi savu rītdienu, pamatotu Dieva vārdā. Ieraugi sevi brīvu un dziedinātu. Ieraugi, ka tev ir laimīga, svētīta ģimene un izglābti tuvinieki. Saskati sevi kā labu un veiksmīgu vadītāju!

Izgudrotājs Tomass Edisons pirms saviem lielākajiem atklājumiem parasti sasauca preses konferenci un sanākušajiem žurnālistiem paziņoja par jaunu izgudrojumu. Pēc tam, kad ziņa par šo izgudrojumu bija nodrukāta avīzēs, Edisonam nekas cits neatlika, kā doties uz savu laboratoriju un šo lietu izgudrot! Tā ir īsta ticība rītdienai, kas spēj apliecināt neredzamo kā jau redzamu!

Nespēja upurēt. Daudziem no mums upuris parasti asociējas ar lielu ziedojumu draudzē. Upuris ir pilnīgi viss, ko mēs darām, redzēdami Dieva gribu un maksādami cenu, lai šo gribu piepildītu! Tam Kungam ir miera un labklājības domas par mums. Viņš vēlas mūs svētīt visās dzīves jomās. Viņš ir devis mums pavēli darīt par mācekļiem visus ļaudis. Viņš grib, lai mēs augļotos un vairotos. Viņa griba ir, lai caur mums cilvēki nāk pie Kristus. Bet arī mums no savas puses ir jāmaksā cena un jāpienes upuris!
Tagad ir šīs pasaules tiesas stunda. Šīs pasaules valdnieks tagad tiks izstumts ārā. Jāņa 12:31
Bībelē velns ir nosaukts kā „pretinieks”. Kad velns tika izstumts ārā? Kad pretinieks tika uzvarēts? Jēzus šos vārdus teica neilgi pirms Savas krusta nāves Golgātā. Vārdus: „Viss piepildīts!” Viņš teica uz krusta, pienesot Sevi Pašu par upuri. Ienaidnieks tiek uzvarēts tad, kad mēs pienesam upuri. Viss piepildās, šķēršļi tiek novākti un problēmas mūsu dzīvē un kalpošanā atrisinās tad, kas mēs esam gatavi maksāt cenu. Dievs vēlas dot mums gudrību, lai mēs saprastu Viņa gribu un to, kāds upuris ir jāpienes tieši mums!
Ja mēs nevaram ieraudzīt rītdienu, tad mums tās arī nebūs!
Bija divi iemesli, kas kavē mums ieraudzīt Dieva gribu šodien. Bet kas kavē mums saskatīt rītdienu? Ieraudzīt to, ka mēs esam veiksmīgi un svētīti! Kas mūs kavē gara acīm uzzīmēt sev vīziju?

Negatīva vakardiena. Tās ir vecas neveiksmes un izgāšanās, nepareiza audzināšana un traumas bērnībā. Negatīva domāšana, kas nav saskaņā ar Dieva vārdu. Ja cilvēks dzīvē nokļūst tādā pašā situācijā, kā toreiz, kad viņš guva šo traumu, tad tas viņā izraisīs tieši tādu pašu reakciju, kā toreiz. Cilvēks, kurš nav saņēmis pilnīgu atbrīvošanu un dziedināšanu no savas iepriekšējās negatīvās pieredzes, nav spējīgs normāli dzīvot un ir garīgs kroplis.
Lūk, kāpēc atbrīvošanās nepieciešams katram, kurš grib efektīvi kalpot Dievam un vadīt savu mājas grupu. Viņš nav spējīgs ne pacelties pats, ne efektīvi kalpot citiem. Paldies Jēzum! Viņš mūs atbrīvo no vakardienas, kurā bija tik daudz ļaunuma un grēka sadarīts. Bez Viņa žēlastības un piedošanas mēs esam pilnīgi pazuduši!
Vairākas naktis pēc kārtas mani vajāja sapņi, kuros redzēju ainas no savas dzīves bez Dieva. Veci draugi, no kuriem tagad dažs labs jau ir miris. Tur bija gan alkohols, gan narkotikas, gan sievietes. Taču vecie draugi mani vairs neņēma savā kompānijā! Velns grib tev un man atgādināt mūsu veco dzīvi bez Dieva. Kaut vai sapņos. Viņš nāk un grib iesēt domas par vakardienu. Taču Jēzus mūs sargā pat miegā. Pamodos un gāju uzreiz lūgšanā. Tās nebija manas domas. Pateicos Dievam, ka esmu pilnīgi brīvs no vecās dzīves!
Nepareizas attiecības ar Dievu. Mūsu attiecības ar Dievu – lūgšana, slavēšana, draudzes un mājas grupas apmeklēšana, Bībeles studēšana un Dieva gribas darīšana. Tas nosaka visu! Dieva svētības formula- Tās ir pareizas attiecības starp vakardienu, šodienu un rītdienu. Ja tu vakar pavadīji laiku starp bezdievjiem, neticīgo kompānijā, tad kādas šodien būs tavas domas?
Brāļi, sekojiet manai priekšzīmei un raugieties uz tiem, kas tā dzīvo, ka mēs jums esam par paraugu. Jo daudzi dzīvo, par kuriem es jums daudzkārt esmu sacījis un arī tagad raudādams saku, ka tie ir Kristus krusta ienaidnieki. Viņu gals ir pazušana, viņu Dievs ir vēders, un kauns viņiem ir gods; viņu prāts vērsts uz zemes lietām. Filipiešiem 3:17-19
Daudziem nav sakārtotas prioritātes pareizā kārtībā. Darbs un profesija mūsu dzīvē ir ļoti nozīmīga. Tomēr tā ir tikai piektā prioritāte. Tiem, kuri savu darbu un profesiju noliek pirmajā vietā, izlaiž lūgšanas un kavē dievkalpojumus, tiem viņu darbs, jeb vēders patiesībā ir viņu dievs. Viņu prāts ir vērsts uz zemes lietām. Diemžēl daudzu kristiešu bērni uzskata par goda lietu un sasniegumu piedalīties pasaulīgās ballītēs. Kauns viņiem ir gods. Nepareizi draugi vakar nozīmē to, ka tu būsi neveiksminieks un zaudētājs šodien. Šeit, draudzē, ir tavi draugi un tava ģimene! Nesēdi paļātāju pulkā!”
Kas tu vēlies būt, draugs? Tava vakardiena nosaka tavu šodienu un rītdienu! Nekad nav par vēlu! Dieva svētība ir pareizas attiecības starp vakardienu, šodienu un rītdienu.

Izmisis ir mans gars, un satraukta krūtīs ir mana sirds. Psalms 143:4
Šajā psalmā Dāvids ļaujas sentimentam un nostaļģijai. Mūsu tautā ir bezgala daudz senu laiku pieminēšanas un sentimentālas 80. gadu estrādes dziesmas. Sentimentālas dziesmas papilnam ir arī draudzēs. Piemēram: „Toreiz, kad Jēzu Tu pretī man nāci!” Ir pareizi pieminēt Dieva darbus tad, kad izejam cīņā ar pretinieku. Taču ir nepareizi dzīvot no atmiņām. Man ir par maz ar pestīšanas piedzīvojumu pirms desmit gadiem. Es nedzīvoju no atmiņām. Es dzīvoju no šodienas attiecībām ar savu Dievu. Man nevajag atmiņas par atmodām Igaunijā un Vidzemē. Man vajag taustāmu rezultātu šodien. Un es dzīvoju no ticības rītdienai!
Un Viņš ar to nogāja. Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ un drūzmējās ap Viņu. Un tur bija kāda sieva, kas jau divpadsmit gadus slimoja ar asiņošanu. Mārka 5:24-25
Viņai bija neiespējami nokļūt pie Jēzus. Un tomēr viņa lauzās cauri pūlim. Pat Jēzus mācekļi un kalpotāji nespēja viņu apturēt. Šai sievietei bija gan vakardiena, gan šodiena, gan rītdiena. Viņas slimība bija viņas vakardiena. Šodiena bija viņas cīņa, lai izlauztos pie Jēzus un pieskartos Viņa drēbēm. Rītdiena bija viņas dziedināšana! Tā ir parasta ticība! Ja tev liekas, ka Jēzus nenāk pie tevis, tad lauzies tu pie Viņa! Es nevaru izmainīt savu pagātni, taču es varu darīt pareizas lietas šodien un rīt pļaut rezultātu!”

Atbrīvojies no savas vakardienas Jēzus Kristus spēkā!