Jaunā Latvijas pase. FOTO: Publicitātes foto.

Kristietis Raitis Evamois lūdzis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi atļaut pagarināt viņa rīcībā esošo pasi, jo jaunā parauga pases un personas apliecības dizains ietver zīmes un attēlus, kuri ir pretrunā ar reliģisko pārliecību.

Raitis Evamois raksta: „Aplūkojot tuvāk abus jaunizveidotos Latvijas pilsoņu identifikācijas dokumentus, skaidri atklājas tendence pastiprināti uzsvērt tajos simbolus, kas Bībelē – Dzīvā Dieva Vārdā – ir nosodīti un no kuriem ticīgie cilvēki ir brīdināti atturēties. Dokumentu dizainā ir iestrādātas zīmes ar okultu nozīmi un ” Līgo” karogs, uz kura, spriežot pēc apraksta, “attēlotais sirmais vīrs ir gudrais zintnieks jeb burvis un dziesmu zinātājs Vaidelotis. Karogā redzams, kā viņš ieradies svētajā birzī pie altāra, lai lūgtu dievieti Līgu aizstāvēt latvju tautu.”
Gan uz LR pilsoņa pases, gan uz ID kartes tiek uzspiesta „zalkša” zīme. Arī šī zīme nes sevī nozīmi no senajiem okultajiem rituāliem, kas saistīti kā ar seno laiku Māras un Veļu kultiem (tātad saistīšanos ar mirušo gariem), tā arī ar mūsdienu ezoterisko sektu mācībām. Šie simboli ir arī dievturības kā reliģijas atribūti.

Valsts dokumentos rakstīts, ka “Satversme paredz ticības brīvību, arī citos likumos un politikas dokumentos tiek atbalstīta vispārēja reliģiskās prakses brīvība. Likums visos līmeņos pilnībā aizsargā šīs tiesības pret to pārkāpšanu no valsts vai privātpersonu puses. Nevienai reliģijai nav oficiāla statusa…”, tādēļ arī man nav pieņemama pase ar citas reliģiskās sistēmas – dievturu – simboliku.

Bībelē skaidri šāda veida darbība ir nosaukta par negantību, lai kā mums to negribētos dzirdēt un piešķirt šīm zīmēm un simboliem tikai kultūras vērtību. 5. Mozus grāmatā 18:10-13) skaidri atrodam brīdinājumu, lai mums nebūtu nekā kopēja ar zintniekiem, burvjiem un to, kas tiek izmantots okultās praksēs: „Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas, Tam Kungam ir negantība, un šīs negantības dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot. Tev ir jābūt bezvainīgam Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.”

Uzskatu, ka situācija, kad esmu spiests izņemt jaunā parauga un dizaina LR pasi, kurā mani personas dati un fotogrāfija būs kopā ar okultām zīmēm un burvi, kurš izpilda okultu rituālu, un tad tas būs mans personu apliecinošs dokuments, pārkāpj manas LR pilsoņa tiesības uz reliģijas brīvību, kas ir garantētas Latvijas Satversmes 99. Pantā “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību”. Šīs manas tiesības garantē arī ES Pamattiesību Hartas 10. pants, Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 18. pants un ANO Starptautiskās Cilvēktiesību Deklarācijas 18.pants.

Man nebūtu jāvēršas pie Jums, ekselences, ar šādu lūgumu, ja man būtu dota izvēles iespēja attiecībā uz dokumentu dizainu – vai nu pagarināt jau veco, vai izņemt jaunā parauga pasi. Tā kā šoreiz – apzināti vai neapzināti – man kā Latvijas Republikas pilsonim, šāda izvēle tomēr netiek piedāvāta, lūdzu Jūsu līdzdalību netaisnības un cilvēktiesību pārkāpuma novēršanā.”

Atbilde

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) izskatot Raita Evamoisa Latvijas Valsts Saeimas priekšsēdētājai adresēto vēstuli, atbild, ka personu un to tiesisko statusu apliecinošus dokumentus, to veidus, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību, kā arī personu apliecinoša dokumenta turētāja tiesības un pienākumus nosaka Personu apliecinošu dokumentu likums (turpmāk – Likums).

Savukārt personu apliecinošu dokumentu (pase un personas apliecība) paraugus, saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” (turpmāk – Noteikumi).

Līdz ar to Pārvalde nav tiesīga izsniegt personu apliecinošu dokumentu, kura paraugs neatbilstu Likumā un Noteikumos noteiktajam, kā arī tehniski tas nav iespējams.
Pārvalde informē, ka saskaņā ar Likuma 2.panta otro daļu personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas īpašums, kas personai tiek izsniegts, lai tā varētu apliecināt savu identitāti un tiesisko statusu.

Likuma kontekstā termins “identitāte” nav tulkojams paplašināti un nav attiecināms, piemēram, uz personas reliģisko identitāti vai pārliecību, bet tikai uz to personu apliecinošā dokumentā iekļauto ziņu kopumu, kas ļauj viennozīmīgi atšķirt vienu personu no citas.

Latvijas Republikas Satversmes 99.pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.” Jūsu vēstulē minētie tiesību normu pārkāpumi atspoguļo reliģisko pārliecību, un tiesību normas ir tulkotas atbilstoši tai. Pārvalde pieņem zināšanai vēstulē pausto viedokli, bet nekomentēs jautājumus, kas saistīti ar personu reliģiskās pārliecības brīvību.

Jaunās pases dizaina koncepcijas uzdevums bija atrast vislabāko raksturojumu vārdiem “identitāte” un “ceļošana”, kas atbilst šī dokumenta funkcijām. Šādā veidā par galveno tēmu jaunās pases dizaina izstrādei tika izvēlēti Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kas ir būtiska nacionālās identitātes sastāvdaļa un reizi piecos gados liek tautiešiem no tuvām un tālām zemēm doties ceļā, lai vienotos kopīgā dziesmā un dejā.

Jaunās pases pirmajā atvērumā attēlots motīvs no Līgo karoga, kas cauri gadsimtiem un svešām varām sekojis līdzi mūsu tautas nozīmīgajai tradīcijai jau no pirmajiem Dziesmu svētkiem 1873.gadā, kā arī fragments no Latvijas himnas pirmiespieduma un Latvijas Republikas ģerbonis. Pases lapās redzams motīvs no Dziesmu un Deju svētku gājiena, kas simbolizē dzīvesprieku un virzību uz kopīgu mērķi, bet pases pēdējā atvērumā – motīvs no svētku noslēguma koncerta, kas simbolizē tautas vienotību un gara spēku.

Latvijas pase. Tuvplāns. Lielvārdes josta ar latvju zīmēm

Kā vienojošais grafiskais elements, kas caurvijas visām pases lapām, izmantota Lielvārdes josta, bet vairāku pases aizsarglīdzekļu dizainā (piemēram, ūdenszīmē) attēloti arī: tautas deju pāris, tautas mūzikas instruments kokle, Latvijas Republikas himnas vārdi un nošu raksts, auseklis – viens no zvaigznes zīmes atvasinājumiem latvju rakstos.

Papildus Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde norāda, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2004.gada 30.marta lietā Nr.SKA-5 norādījis, ka tiesiskuma princips nedod tiesības personai vienkārši nepildīt un neievērot tiesību normas, ja tā apšauba to konstitucionalitāti. Šāda indivīdu rīcība nevar pelnīt aizsardzību. Pretējs uzskats apdraudētu likuma varas jeb likuma ievērošanas principa pastāvēšanu – mudinātu neievērot spēkā esošās tiesību normas. Tiesiskās drošības labad personai ir jāpakļaujas arī tādiem likumiem, kurus tā pati uzskata par netaisnīgiem. Kamēr tiesību norma ir spēkā, tā ir jāievēro.

Līdz ar to Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicina nekavējoties iesniegt dokumentus personu apliecinoša dokumenta saņemšanai, pārtraucot pārkāpt Likuma 9.panta pirmajā daļā noteikto, ka personas apliecība vai Latvijas pilsoņa pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.

• Reliģiski svētki ir Jāņa Kristītāja diena baznīcā.
• Reliģiski svētki ir jaunpagānu rituāli viņu sapulcēs.
• Jāņi, kādus svinēja skroderdienās Silmačos, nebija reliģiski svētki.
• Jāņi, kādus svinēja manā bērnībā, nebija reliģiski svētki.
• Jāņi mūsdienu Latvijā nav reliģiski svētki.

Tikai pirms kādiem 15-20 gadiem medijos aktīvi sāka potēt apziņu, ka Jāņi esot pagānu svētki. Daļa kristiešu uz to reaģēja ar dedzīgu Jāņu noraidījumu, varbūt negribot, taču faktiski izrādot piekrišanu, ka Jāņi tiešām ir pagānu svētki, kas savukārt lej ūdeni uz to dzirnavām, kas runā, ka kristietība esot pretlatviska un sveša reliģija.
Kaut ko līdzīgu var novērot dzīvnieku pasaulē. Kad āpsis izrok alu, atnāk lapsa un atstāj tajā savas “zīmes”. Āpsis to nevar paciest un aiziet, atstājot alu lapsai. Lapsa nu var svinēt Jurģus un smiet kuplajā astē. (Par šo līdzību pateicos māc. Aleksandram Bitem.) Vai mēs būsim tādi āpši, ka atstāsim skaisto Jāņu dienu tiem, kas nāk virsū ar stāstiem par pagānu svētkiem?

Es esmu kristietis, bet savas kristības dēļ nenoliedzu savu latvietību, nedz arī atdodu to jaunpagānu talibiem, kas nāk virsū un stāsta, ka būt latvietim nozīmē būt pagānam. Blēņas!

Apustulis Pāvils pret “Jāņu svinēšanu” izturējās diezgan mierīgi. Vēstulē Korintiešiem, 10. nodaļā viņš raksta —
Viss ir atļauts, bet ne viss der, viss ir atļauts, bet ne viss ceļ. Ēdiet visu, ko tirgū pārdod, un neapgrūtiniet sirdsapziņu ar pārmetumiem.

To viņš saka īpaši jūtīgajiem kristiešiem, kas baidījās, ka tirgū var nopirkt tāda dzīvnieka gaļu, kas iepriekš upurēts pagānu dieviem. Vai tad elks ir kaut kas? Tas ir izdomāts tēls, rokām darināts priekšmets vai prāta darināta koncepcija, kuras personālai esamībai bieži pat netic.

Pāvils raksta: “Ja kāds no neticīgajiem jūs aicina un jūs nolemjat iet, tad ēdiet visu, ko jums liek priekšā un neapgrūtiniet sirdsapziņu ar pārmetumiem. Bet, ja kāds jums teiks: tas ir elku upura ēdiens, – tad neēdiet”, turklāt nevis savas, bet šī sacītāja sirdsapziņas dēļ, lai viņu neieļaunotu.

Tādēļ, ja mēs, kristieši savā starpā, ģimenes vai draugu lokā svinam Jāņus un zinām, ka mums tas nav elku dievkalpojums, tad lai svinam ar mierīgu prātu, tikai ievērojot mērenību un tikumu. Varam arī pieminēt Jāni Kristītāju, par ko Jēzus saka: “Viņš bija lukturis, kas deg un apgaismo, bet jūs gribējāt tikai brīdi palīksmoties tā gaismā.” (Jņ.5:35) To pašu Jāni, kurš par Jēzu teica: “Kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani, es neesmu cienīgs pienest viņa sandales, viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ugunī.” (Mt.3:11) Šie vārdi, kristiešiem izsenis saistās ar tradīciju Jāņu naktī iedegt ugunskuru, tāpat kā lēkšana pār to daudziem atspoguļo šķīstīšanas ideju, ko Jānis izsaka pravietojumā par Kristu: “Viņš iztīrīs savu klonu un savāks savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī.”

Ja tomēr mums nav mierīgs prāts un mēs domājam, ka varbūt ar to dodam godu pagānu tradīcijām vai arī topam līdzīgi pasaulei, tad nesvinēsim, jo nav labi darīt neko, par ko sirdsapziņa ir nemierīga. Tikai nemēģināsim cits citu par to tiesāt vai kontrolēt. Arī Pāvils raksta:
Kādēļ gan lai cita sirdsapziņa spriež par manu brīvību? Ja es ēdu ar pateicību, kādēļ mani zaimo par to, par ko es pateicos? Tādēļ, vai ēdat vai dzerat, vai ko citu darāt, visu dariet Kungam par godu.

Tomēr apustulis šai brīvībai redz arī robežas. Kristietis nedrīks iesaistīties kultos, kas kalpo citu dievību godāšanai. Tādās lietās Pāvils vairs nav bezrūpīgs:
“Bet es saku: ko tie upurē, to upurē dēmoniem, nevis Dievam, bet es negribu, ka jūs nonāktu kopībā ar dēmoniem. Jūs nevarat dzert gan no Kunga biķera, gan no dēmonu biķera, jūs nevarat piedalīties gan Kunga mielastā, gan dēmonu mielastā”, viņš raksta.

Dievturi un citi jaunpagāni reliģiskus rituālus Jāņos praktizē, kopjot savu ticību. Tur kristiešiem nav ko meklēt. Taču var gadīties, ka vienkārši publisku pasākumu vadītāji ievieš kādus pašu izdomātus kulta elementus, upurē ugunij, piesauc kādas dievības, iesaka kādu maģiju un tamlīdzīgi. Ja jums liekas, vai jūs pat redzat, ka tiek pārkāptas tautas svētku robežas un svinēšana tiešām kļūst par reliģisku rituālu ar burvestībām un ar upurēšanu elkiem, tad aizejiet no turienes vai vislabāk — tādās vietās nemaz neejiet.

Lai mūs svētī un pasargā visuvarenais Dievs — Tēvs un Dēls un Svētais Gars!

Raksts no avīzes Svētdienas Rīts

Materiālu sagatavoja: „Dievišķā straume”.

Daudzās Latvijas baznīcās simti un tūkstoši kristiešu dažādu konfesiju draudzēs gadiem ilgi lūdz par latviešu tautas atmodu. Velti lūgt, ja tu svini pagānu kulta svētkus Jāņus, tad velti tu lūdz, jo tu esi dziļi pagrimis līgo kulta okultismā.

Pirmo reizi savā dzīvē vairākums latviešu piedzeras tieši Jāņos jau pusaudžu gados. Tieši šajos līgo svētkos viņi iesāk dzert. Un māksla nu apgūta, lai varētu dzert un līgoties ne vairs tikai Jāņos , bet arī visos pārējos svētkos un svinamās dienās…

Bībele brīdina “Ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva Valstību”1.Kor. 6:10 ).

Sevišķi tagad pēc Latvijas neatkarības atgūšanas latviešu tautā atdzīvojas pagāna kulta tradīcijas. Jau skolas solā un dažādās folkloras kopās un saietos bērnus un jauniešus apmāca, lai tie pilnībā apgūtu līgo kulta pagāniskās tradīcijas. Internetā ir sastopamas mājas lapas, kurās māca tautai Jāņu tradīcijas.

Jau Vecajā derībā Dievs brīdina Savu tautu:

„Nezemojies viņu dievu priekšā, nekalpo viņiem un nedari tā, kā viņi mēdz darīt, bet nogāz tos un satriekdams satriec viņu elku stabus. Bet tev būs kalpot Tam Kungam savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības” ( 2.Moz.23:24-25 ).

Arī 5. Mozus grāmatā 28. nodaļā ( izlasi šo nodaļu ) teikts, ka ja tu klausīsi tā Kunga, Sava Dieva balsij, tu būsi svētīts, dziedināts un brīvs, un tu būsi galva, nevis aste, bet ja tu neklausīsi, lāsti nāks pār tevi un tu būsi aste. Visu laiku latviešu tauta ir aste, visu laiku vispazemotākā un vispaverdzinātākā tauta Eiropā.

„Kaut jel Mana tauta klausītu Mani, kaut staigātu Manos ceļos! Acumirklī Es pazemotu viņu ienaidniekus, un pret viņu pretiniekiem Es izstieptu Savu roku!” ( Ps.81:14-15 ).

Jūnija lāsti Latvijas tautā

Tieši jūnijā Līgo svinēšanas laiks ir saistāms arī ar latviešu tautai tik traģiskiem notikumiem14. jūnijā – izvešana; 17. jūnijā – okupācija; 22. jūnijā – vācu nacistu iebrukums. Vai jūs atceraties 2000. gada asiņainos Jāņus, kas paņēma 28 dzīvības? Tas viss notiek mēnesī, kad katru gadu svin pagānu līgo kulta svētkus Jāņus ar visām tā izdarībām, kas visas saistītas ar okultismu. Tādējādi tauta ir zem grēka lāsta dēļ šiem līgo.

Kas patiesībā ir līgo kults? 

Latvieši pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Visām šīm valodām ir kopīga pirmtauta. Pēc Noasa plūdiem palika dzīvi astoņi cilvēki. Noasa šķirsts palika uz Ararata kalna. Tagadējās Irākas teritorijā bija Babilonija. Noa bija trīs dēli: Šems, Hams un Jafets. No Šema radās semīti, no Hama – hamīti. No semītiem izceļas Israēls, bet no hamītiem – kanaānieši, kas bija nolādēti. Viņi dzīvoja Kanaāna zemē, ko iekaroja Israēls. Semīti un hamīti pieder pie indo eiropiešu valodu saimes.

Semīti un hamīti ir mūsu tautas koptauta. Indobaltu ciltis atnāca līdz Baltijai. Igauņi pieder pie somu – urgu valodu saimes. Kanaānieši pielūdza Baalu – senebreju val. ‘Baal’ – kungs – auglības, ūdens, pērkona un kara dievs seno semītu miteoloģijā. Igauņi savukārt pielūdza Jaanu – latvieši – Jāni. Baals bija zemkopju tautu auglības dievs. Baalam bija sieva Ašēra. Tie ir indoeiropiešu tautu mitoloģijas dievi. Dieva izredzētā tauta Israels iegāja Kanaānā un sāka pielūgt Baalu, cēla tam elku tēlus kalnu pārejās, tāpēc Dievs šo tautu atmeta. Baalam kanaānieši upurēja bērnus, kā dedzināmos upurus. Pagānu tautu mitoloģijas kopējā iezīme – upurēšana auglības dievam. Kalpošana Baalam noritēja ar orģijām.

Kas ir Jānis? 

Tā ir tā pati pagānu dievība kā Baals. Jānis – tas pats Baals. Tā ir tā pati dvīņdievība. Jāņa sieva ir Līga, tāpat kā Baala sieva ir Ašēra. Ķēniņa Ahabas valdīšanas laikā kalpošana Baalam bija oficiāla valsts reliģija. Pat tika pārdota upuru gaļa. Viņš iznīcināja visus izraēliešu priesterus un praviešus, dzīvs palika vienīgi pravietis Ēlija, kas izsauca Dieva uguni, pēc tam tika nokauti 450 Baala pravieši (izlasi 1.Ķēn.18. nodaļu). “Ķēniņš Jehus iznīcināja kalpošanu Baalam Izraēla vidū” (2.Ķēn.10:28). Bet pēc viņa atkal un atkal tas turpinājās (izlasi 2.Ķēn.23.nod.).

Viss tas notika Kānaāniešu zemē, Dieva izredzētās tautas vidū. Dieva dotajā zemē. Uzrunājot pravieti Ēliju, Dievs saka, ka visā Izraēlā palikuši tikai 7000, „kas ceļus nav locījuši Baala priekšā, un kuru mute nav skūpstījusi Baala attēlu” (1.Ķēn.19:18). Vai visā Latvijā atradīsies 7000, kas nav līgojuši un piekopuši un piedalījušies latviešu senču auglības dieva Jāņa kulta pagāniskajās izdarībās, jeb praktizējuši tā saucamās „jaukās” un latviešu tautai tik „mīļās” un iecienītās līgo vakaru un Jāņu dienas tradīcijas?

“Skaistus Jāņus vienmēr svinējām”, saka Mirtas tante populārajā latviešu filmā  “Limuzīns Jāņu nakts krāsās”.

Viss tas, kas notika Kanaānā, Ābrahamā, Īzaka un Jēkaba Dieva izredzētās tautas zemē, notika arī Latvijas teritorijā. Tālavas pēdējais ķēniņš bija Tālvaldis. Pils tuvumā bija uzkalns, kuru apsargāja krīvs (tā sauca seno latviešu priesterus). Gan šajā, gan citos Tālavas kalnos, atrodami dažāda krāvuma akmeņi. Latvieši pielūdza mirušo garus un savus daudzos dievus. Latviešu tautas dainās minēts dieviņš un daudzi citi dieviņi. Jānis ir galvenais dieviņš no latviešu dieviem. Latviešu tauta izdzīvoja tikai tāpēc, ka šie elki viņus vienoja. Bet viņi nebūtu nonākuši svešzemnieku jūgā, ja nebūtu piekopuši Jāņa kultu un pielūguši elkus: Vēja māte, Meža māte, Laimes māte, Veļu māte, Māra, Laima, Ūsiņš, Jumis, Pēteris, Miķelis, Pērkontēvs utt. Vesels pantenons dievu. Gandrīz kā Sengrieķu Olimpa kalnā!

Jānis – latviešu auglības dievs – auglības kults. Jāņus svinēja no 21. – 22. jūnijam, tieši tad, kad vasaras saulgrieži. Katoļi sagrozīja to uz 22.-23. jūniju. Par Jāņiem varēja saukties tikai kulta kalpi – īpaši svētie. Tie bija krīvi – latviešu priesteri.

Latvieši kopā ar vācu krustnešiem 9 reizes pārstaigāja Igauniju, kur maz dzīvo palika pāri, tāpēc igauņi ir tik maza tauta. Latviešiem Melnais bruņinieks asociējas ar katoļu baznīcu un vācu varu. Melnais bruņinieks – daudzu gs. latviešu tautas ienaidnieks. Vācijā valdīja katoļi. Tam nebija nekā kopēja ar Kristu. Vācijai bija vajadzīgi tirdzniecības ceļi. Katoļi lādēja pareizticīgos. Pāvests pasteidzās un ar Vācijas roku steidzās paverdzināt latviešus.

Tā bija reliģija bez Kristus. Atnāca vācu katoļi – iekarotāji un sāka kristīt latviešu tautu. Kā?

“Indriķa hronikā” (Indriķis bija katoļu priesteris, kas pierakstīja notikumus) tas aprakstīts. Latviešus sadzina Daugavā un kristīja. Pēc tam bruņinieki iekaroja zemi. Vācu muižniecība daudzus gadsimtus apdzirdīja latviešu tautu, lai to varētu vieglāk pakļaut un turēt verdziskā paklausībā. Pie baznīcām cēla krogus. Visu zemi pārklāja krogu tīkls.

“Uz krodziņu līdzens ceļš,

Uz baznīcu grumbuļains.”

Mirušo garu pielūgšana

Senie priesteri īpašās situācijās upurēja cilvēkus. Cilvēkus iemūrēja arī kā upurus baznīcas sienās. Katoļi piedāvāja savu svēto garu pielūgšanu.

Veļu dienā Miķelis baro mirušo dvēseles. Kas kopējs Kristum ar mirušo valstību? Laimas vietā katoļi aicināja pielūgt Mariju.

Baznīca dod alu, lai apdzirdītu latviešu tautu. Pie visām baznīcām krogi. Vidzemē vien 930 krogu. Katoļu baznīca sadarbībā ar vācu muižniekiem būvēja spirta dedzinātavas un alus brūžus.

“Jāņu sestdienā darbi Straumēnos bija apdarīti. Puiši, jāja uz upi zirgus peldināt, paši kaili tiem mugurā sēdēdami. Izkāpuši malā, viņi bija brūni un melni, lai līdzinātos tiem kumeļiem, ar kuriem Jānis apbrauc Zemgales druvas. Straumēnu saimniece jau sen uz šo dienu bija sagatavojusies. Klētī stāvēja degvīns brūnās māla krūkās kopā ar ozola koka alus kannām, ko vectēvs senlaikos bija darinājis. Vēl uz galda pudelēs bija redzams sacukurots šņabis, kam bija ķimeņu vai kādu ogu garša, kas, glāzēs, tecēja biezs, kā tikko no šūnām izsviests medus. Visi ar ozola vainagiem galvās devās uz kalnu aiz mājām, kur vīri beidza uzdzīt kārts galos sveķainās malkas pilnās rumbas. Straumēns pats tam pielaida uguni, un, kad tās uzcēla augšā, sarkanas un dūmainas triju pūčku liesmas cēlās pret debesīm. Pūčkas pacēlās arī pie citām mājām un drīz vien viss klajums laistījās liesmās, kas apspīdēja rudzu, kviešu, auzu un miežu laukus. Pamale tagad bija ne tik vien uguņu, bet arī dziesmu pilna: dziesmas skanēja no visām mājām un visiem apvāršņiem., Puravelnu saimnieks izskatījās līdzīgs pašam Jāņu dievam… Saimnieks taisīja vaļā savas zāļu šņabja pudeles… Drīz vien dzērāju ( dzērāji neredzēs debesu valstību) galva apauga ar savdabīgām fantāzijām, un viņi runāja, tajā skatīdamies… Vīri, sievas un meitas, lāgā neko neredzēdami zem kuplajiem vainagiem, kas viņiem pastāvīgi muka uz acīm, griezās, kājas nepiesizdami… Rītā, tikai tad, kad tika iztukšotas pēdējās glāzes, viesi sasēdās ratos, tāpat ar visiem vainagiem galvās. Zirgi uzreiz iesāka skriet rikšiem un Straumēnu ļaudis vēl ilgi klausījās pie ilkšu galiem piesieto zvanu skanēšanā, un likās, ka tur pats Jānis, noreibis, dodas atpakaļ uz savām aizsaules mājām.”

Liekas tik skaisti, vai ne? Velns visu prot uztaisīt skaisti, bet zem ārējā skaistuma paslēpta grēka sagandētā dzīve.

Ko nozīmē Jāņu nakts rituāli? 

Jānis – auglības dievība. Vārdu Jānis līdz 18.gs. varēja dot tikai krīviem, jo to uzskatīja par dieva vārdu. Latviešu tautas dainās ir ap 200.000 tautas dziesmu par Jāni un Jāņiem. No 18.gs. šo drīkstēja likt tikai vecākajam dēlam, bet no 19.gs. šie kanoni tika atcelti.

Vārds ‘Līga’ tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē < lai top > . Auglības dievs Jānis svēta katru Līgu un līdz ar to katru iedziedāto < līgo!> . Vārds ‘līgo’ ir pagānu svētības vārds. Ar līgo dziesmu vibrāciju latvieši izskalo no savas dvēseles rūpes un bēdas.

Aplīgošana ir pagānu svētīšanas un burvestības vārdi, kas var arī materializēties kā lāsts.

Vainagu pīšana – katrai sava emocionāla, garīga un mentāla nozīme.

Vainags ir aplis – saules simbols (saules pielūgšana), maģisks elements. Vainags meitenei – auglības veicināšana.

Tā nav Radītāja Dieva svētība, jo ir teikts: „Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: „Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi” (1.Moz.1:28). Vai arī: „Un Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja: „Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi” (1.Moz.9:1) .

Ozollapu vainags jauneklim – svētībai un auglībai.

Nekad neatļauj likt sev galvā pagānu kulta svētkos Jāņos vainagu – tas ir ziedojums Jānim – pagānu dievam. Dieva acīs tā ir negantība – tas ir elku pielūgsmes grēks. „Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikliem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otrā nāve” (Atkl. 21:8 )

Lēkāšana pāri ugunskuram- balstās uz ticību, ka Jāņuguns svētī, šķīsta, attīra un veicina auglību, jo parasti lec pāri, kas sadevušies rokās. Vēl arī tas nozīmēja, ka burvju spēks ieplūst un savienojas ar tiem, kas lec pāri ugunskuram.

Taču Jēzus teica, ka mēs tiekam šķīstīti tad, ja mēs atzīstamies savos grēkos. Arī 1.Jņ. 1:7,9 teikts: „Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”

Jāņuguns nozīmē lauku svētīšana. Kalnos krīvi, latviešu priesteri Jāņi ar garām baltām bārdām, tērpušies garās baltās sutanās, kas viduklī apjoztas ar maģisku zīmju izrakstītām jostām, iekūra Jāņu ugunskuru. Jāņuguns gaismā lauki iegūst svētību, lūk, kas ir Jāņuguns! Tieši tā arī Edvards Virza rakstīja:

„Drīz vien viss klajums laistījās liesmās, kas apspīdēja rudzu, kviešu, auzu un miežu laukus. Ja kāds bija slims, to nesa pie Jāņuguns. To izmantoja arī zīlēšanai. uguns dieva godināšana. Cilvēks izmanto uguni kā elku, lai pagodinātu dievu.”

Diemžēl Jāņuguns nedod svētību un gaismu, bet tas ir apgaismoti vārti uz tumsas un nāves valstību. Dievs ir Gaisma.

„Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: „ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”” (Jāņa.8:12 ).

Pliko skrējieni

Ja Jāņu naktī pliks stāvēsi mājas vārtos, dabūsi redzēt velnu. Jau vairākus gadus tieši Jāņos Pedvālē pie Kuldīgas tiek organizēti pliko skrējieni pāri vēsturiskajam Ventas tiltam. Dzirdēju, ka nu jau šādi skrējieni notiek arī Rīgā pie Juglas, un droši vien tādi drīz tiks organizēti ne vienā vien Latvijas pilsētā. LTV–1 jau rādija, kā pēc pirts līgo vakarā pliki lec ezerā. Ratu riteņu ripināšana no kalna lejā saistījās ar vairākiem maģiskiem ticējumiem. Kad ķēniņš Josija lika iztīrīt Templi, tur tika atrasts un no tā izmests saules ritenis. Ritenis tāpat kā vainags ir aplis, kas simbolizē sauli. Jau izmirušo lībiešu pēdējais krīvs Dainis Stalts ar sievu katru gadu organizē ziemas Saulgriežos bluķu vilkšanu un velšanu pa Rīgu, kam ir zināma līdzība ar riteņu ripināšanu vasaras Saulgriežos.

Un ko tik neripina… Lieldienās taču olas jāripina! Grūti pateikt, vai vēl kādai tautai Eiropā ir ar tik maģiskām, pagāniskām un burvestībām piesūcinātas tradīcijas.

Papardes zieda meklēšana

Papardes zieds piedēvē brīnišķu burvestības spēku. Tā meklēšana saistās ar maģiskiem rituāliem. No tā var uzzināt nākotnes noslēpumus.

„Jums nebūs zīlēt, nedz burt.” (3.Moz.19:26) ). Ar papardes zieda meklēšanu saistās vesela virkne ticējumu un burvestību. Pie papardes zieda jāveic dažādi maģiski un nešķīsti rituāli. Tā ir tieša nešķīstības un seksa atklāta veicināšana. Ne par velti pornogrāfiskais žurnāls saucas ”Papardes zieds”.

Jāņu naktī ar slotas kātu jāizlec astoņnieks, tad pie papardēm varēs redzēt papardes ziedu. Jāņu naktī pie papardes zieda jāskaita Tēvreize, tad redzēs kā paparde uzziedēs. Jāņu naktī ieņemtais bērns būs veselīgāks. Šādi un līdzīgi Jāņu pagānu auglības kults aicina pārkāpt Dieva likumus un dabas normas, veicinot dabas enerģijas izmantošanu nešķīstos nolūkos.

“Jāņu māte rudzus brida, līgo, līgo

Svārkus augstu pacēlusi, līgo…”

Tālāk tur seko auglības kulta piekopšana un veicināšana, lai uz viena rudzu stiebra izaugtu divas vārpas. Sevišķa vieta ierādīta brišanai ar basām kājām Jāņu dienas rīta rasā, kam piemīt dziedinošas īpašības.

Jāņu zāles – tā ir daudzu maģisku ticējumu buķete. (Ec.8:17)

Negulēšana Jāņu naktī – gulēšana šajā naktī ir grēks. Šī rituāla būtību atmasko līgo dziesmas viena pati divrinde:

“Kas gulēja Jāņu nakti, līgo, līgo,

Tas ne velnam nederēja, līgo…”

Līgo kults ir pagānu kults. Tāds pats ir Baala kults Kanaānas zemē, kā dēļ Dievs atmeta savu tautu. No tā daudz kas ir arī katolismā: Rožu kronis, lūgšanu krelles ( musulmaņiem arī lūgšanu krelles ), Marijas kults, Svēto pielūgsmes kults utt. Katoļu pašreizējā Romas pāvesta vadībā liek pamatus ekumēnismam ar musulmaņiem.  Ekumēnisms ir viltīgs velna izgudrojums, ko atbalsta un, kam šodien pievienojas kristiešu konfesijas.

Mums ir viens Dievs, kas arī ir mūsu tautas Radītājs. Mūsu Dievs ir mūsu Kungs, mūsu Pestītājs Jēzus Kristus. Āmen!

Jānis Vanags: Vārds maniem līdzkristiešiem par Jāņiem