Zinātnieki atraduši jaunus pierādījumus attiecībā par Ēģiptes faraona Ehnatona neparastā veidola. Mūmija izskatījusies ļoti īpatnēja, liela iegarena galva, mazi sieviškīgi pleci un maršs izstiepts kakls, kas pirmajā brīdi var likties, ka faraons tiešām būtu no citas civilizācijas. Bet klajā nākuši jauni sensacionāli dati. Amerikāņu dermatologs Ērvins Breivermans paziņoja, ka ir noskaidrojis iemeslu. Pēc viņa domām, laikā no 1379. līdz 1362. gadam pr.Kr. valdnieks Ehnatons cietis no aromatāzes enzīma pārprodukcijas, jeb kraniostenozes – slimības, kad galvaskausam priekšlaicīgi saaug kopā dažas kaulu šuves. Ja vīrietim ir pārāk augsts aromatāzes līmenis, viņam mēdz attīstīties sievisķigs ārējais izskats. Tādas iezīmes tika pamanītas arī Ehnatona dēlam Tutanhamona mūmijai.

Diemžēl ufalogiem sliktas ziņas, bet citiem labas, jo tas ir kārtējais pierādījums, tam, ka esam dzimuši no vienas miesas un vienām asinīm.

Ja mēs uzskatām zemes radības par brāļiem un māsām, kādēļ lai nebūtu “citplanētiešu brāļu,” viņš izteicies.

Intervijā, kas sniegta Vatikāna oficiālajam laikrakstam L”Osservatore Romano, 45 gadus vecais jezuīts atzinis, ka viņš kā astronoms nenoliedz lielā sprādziena teoriju, kura rezultātā radies Visums, taču bez Dieva līdzdalības tas notikt nav bijis iespējams, turklāt un cilvēces rašanās nav izskaidrojama ar kādu gadījumu. H. G. Funess pieļāvis iespēju, ka radītie, kā mēs viņus mēdzam dēvēt citplanētieši, iespējams, ir brīvi no iedzimtā grēka. “Ja pastāv citas saprātīgas būtnes, nav sacīts, ka tām nepieciešama pestīšana,” viņš sacījis. Jāatgādina, ka iedzimtais grēks saskaņā ar kristīgo tradīciju tika pastrādāts, kad Ādams un Ieva Ēdenes dārzā baudīja laba un ļauna atzīšanas koka augli, un kopš tā laika to pārmanto visi pirmā Dieva radītā cilvēku pāra pēcnācēji. Cilvēks no tā var tikt glābts tikai ar Dieva žēlastību.

Intervijā, kurai dots nosaukums „Citplanētietis ir mans brālis”, H. G. Funess runājis arī par baznīcas un zinātnes attiecībām, norādot, ka “Bībele nav zinātniska grāmata”. Jautāts par baznīcas izturēšanos pret Galileo Galileju, kurš apgalvoja, ka nevis Saule griežas ap Zemi, bet vēlāk bija spiests šos izteikumus atsaukt, H. G. Funess samērā diplomātiski sacījis, ka ir pieļautas kļūdas un G. Galileja vajāšana 1633. gadā bija kļūda, kas radusies “traģiskas savstarpējas neizpratnes rezultātā”, tomēr “pienācis laiks šo lappusi aizvērt” un “lūkoties nākotnē”, vēsta BBC.

Reuters atgādina, ka Vatikāna observatorija, kuru vada H. G. Funess, ir viena no pasaules vecākajām astronomiskajām institūcijām. Jau 18. gadsimta nogalē Vatikāns ziedoja ievērojamus līdzekļus vairāku observatoriju uzturēšanai, bet 1891. gadā toreizējais pāvests Leo XIII oficiāli ierīkoja observatoriju Svētā Pētera katedrāles kupolā. Romas izplešanās dēļ novērojumi no tās kļuva apgrūtinoši, un 1935. gadā ar pāvesta Pija XI rīkojumu tā tika pārcelta uz pāvesta vasaras rezidenci Kastelgandolfo. Kopš 1981. gada novērojumi gan tiek veikti arī no Vatikānam piederoša zinātniskā kompleksa ASV, Arizonas štatā, Taksonā.

Frenks Dreiks gadiem ejotkļuvis pesimistisks. Viņš apgalvo: “Iespēja, ka kāda attīstīta civilizācija pamanīs mūsu klātbūtni Visumā, ar katru gadu sarūk aizvien straujāk”. Pēc viņa vārdiem, vispilgtākā mūsu civilizācijas eksistences pazīme, ko var pamanīt no kosmosa, ir televīzijas torņu izstarotie signāli. Bet mūsdienās ar pāriešanu uz kabeļtelevīziju un satelītu situācija ir radikāli mainījusies. Kabeļtelevīzija vispār neizstaro kosmosā un pēc 100 gadiem Zeme kļūs „mēma”.

Slavenais astronoms Josifs Šklovskis visu mūžu bija aktīvs ārpuszemes civilizāciju atbalstītājs, tomēr dzīves nogalē mainīja savus uzskatus paziņojot, ka cilvēce visdrīzāk ir vientuļa.

Jo ko tas cilvēkam palīdz

„Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam zūd dvēsele. Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?
Jo Cilvēka Dēls nāks Sava Tēva godībā ar Saviem eņģeļiem, un tad Viņš ikkatram atmaksās pēc viņa darbiem.
Patiesi Es jums saku: daži no tiem, kas šeitan stāv, nāvi nebaudīs, iekāms tie neredzēs Cilvēka Dēlu nākam Savā Valstībā.” (Mateja 16: 26)