Aleksandrs Kiršteins,foto: delfi.lv

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs 3.aprīļa intervijā interneta portālam ,,TVNET” apgalvo, ka Krievijas rīcība, pievienojot Krimu, esot tas pats, kas latviešu nacionālistu prasība pēc Abrenes.

Ušakova kungs apgalvo, ka pēc lietas būtības un vietējo noskaņojuma Krima vienmēr esot bijusi krievu zeme, neskatoties uz Hruščova lēmumu 1954.gadā.

Te vietā nedaudz atgādināt vēsturi. Krievi nekad nav bijuši Krimas pamatiedzīvotāji. Krimā viņi parādījās tikai 1783.gadā, kad Krievijas karaspēks okupēja Krimu. Pēc Krimas ieņemšanas cara administrācija uzreiz sāka plašas represijas pret Krimas tatāriem, kā rezultātā 18. un 19.gs. bija vairāki masu emigrācijas viļņi uz Turciju, kurā tagad dzīvo ap pieci miljoni Krimas tatāru pēcnācēju.

Emigrējušo vietā ar Maskavas atbalstu Krimā sāka iespiesties slāvu kolonisti, un 1939.gadā krievi jau pārsniedza pusi no Krimas iedzīvotājiem. Pēc 1944.gada maija, kad izsūtīja visus Krimas tatārus, masveidīgi sāka ierasties armijas un čekas augstākie virsnieki kā arī kompartijas augstākās nomenklatūras pārstāvji. Viņi uzreiz ievācās Krimas tatāru vēl siltajos mājokļos ar iedzīvi, jo vietējiem iedzīvotājiem, tos izsūtot, atļāva paņemt tikai 20 kg personīgo mantu.

Lai pilnībā pabeigtu Krimas pārkrievošanu, 1944.gada jūnijā papildus vēl izsūtīja 41 854 no seniem laikiem mītošos grieķus, bulgārus un armēņus. Vietējo iedzīvotāju kapu vietas tika apgānītas, jo ienācēji izmantoja kapu pieminekļus jaunu mājokļu būvniecībai.

Brežņeva laikā no 1967. līdz 1976.gadam uz Krimu pārcēla vēl 500 000 krievvalodīgos no Voroņežas, Rostovas, Tambovas, Stavropoles un Krasnodaras apgabaliem. Tā Krima ar rāvienu kļuva krievu zeme ,,faktiski un pēc vietējo iedzīvotāju noskaņojuma”.

Krimas separātismu esot izraisījis bēdīgais autonomās republikas sociāli ekonomiskais stāvoklis, uzskata Ušakova kungs, aizmirstot pateikt, kas par to ir atbildīgs.

Prokrieviskā Krimas Augstākā Padome jau 1992.gadā pasludināja Krimu par neatkarīgu valsti un krievu valodu kā vienīgo valsts valodu. Jeļcins gan toreiz to neapstiprināja, tomēr Krima saglabāja stipru autonomiju un krievisku pārvaldi.

Rezultātā 20 gados Krima kļuva par viskriminālāko krievu apdzīvoto teritoriju pēcpadomju telpā. Alkoholisms, rekets, prostitūcija, zādzības un gaisā uzsprāgušo bandītu automobiļi kļuva par autonomās republikas ikdienu.

Tūristu skaits no 8-10 miljoniem sezonā 20 gados samazinājās līdz diviem miljoniem. Britu žurnāls ,,Economist” (1995.15.07.) konstatē: ,,Ļoti maz ir tādu krievu, kuriem būtu dziļas saknes Krimā, lai gan Krimu krievi iekaroja jau Katrīnas Lielās laikā un tā bija Krievijas sastāvdaļa līdz 1954.gadam”. Te ir daļēja līdzība ar Latviju, kurā arī daudziem iebraucējiem joprojām nav ne sakņu, ne vēlmes tādas iegūt.

Ušakova kungam varētu piekrist tikai vienā gadījumā par Abrenes un Krimas līdzību, ja viņš ar to būtu domājis Krievijas solījumu un parakstīto līgumu neievērošanu. Abos gadījumos redzam, ko vērti ir Kremļa diplomātu paraksti uz starptautiskiem līgumiem.

Latvijas Krievijas miera līgumā 1920.gadā Krievija uz mūžīgiem laikiem atteicās no jebkādām pretenzijām nākotnē pret Latviju, bet Ukrainas gadījumā 1994.gadā, parakstot Budapeštas vienošanos kopā ar ASV un Lielbritāniju, garantēja Ukrainas teritorijas nedalāmību apmaiņā pret Ukrainas atteikšanos no kodolieročiem.

Pavisam komiska izklausās Nila Ušakova taisnošanās par SC apkaunojošo sadarbības nepieciešamību ar Putina “Vienoto Krieviju”, jo tā nodrošinot tūrisma attīstību Rīgā un kravas ostā. Vai tiešām Ušakova kungs cer iestāstīt, ka tūristu skaitu nosaka Putina personīgā labvēlība, nevis rubļa kurss, kura kritums par 25% no gada sākuma strauji pārsvītro Krievijas vidusšķiras pārstāvju cerības uz ārzemju ceļojumiem?

Kas attiecas uz kravu attīstību Rīgas ostā, nopietnāk būtu analizēt, kā to ietekmēs straujā investīciju un iedzīvotāju naudas aizplūšana no Krievijas. Vai Rīgas brīvostas valdes loceklim tā vietā, lai attaisnotu sadarbību ar Putina partiju, nebūtu labāk meklēt citas alternatīvas kravu plūsmām Rīgā? Vai Ušakova kungs tiešām tic, ka Krimas okupācija un Krievijas pasu dalīšana Ukrainas iedzīvotājiem, ignorējot starptautiskās sabiedrības viedokli, neizraisīs jaunu sankciju vilni pret Krieviju?

Nila Ušakova amata pienākumi paredz viņam pārstāvēt Rīgas pašvaldību attiecībās ar valsti un starptautiskajām organizācijām, tāpēc mums visiem nopietni jāpārdomā, kādu signālu 21.gadsimtā sūta pasaulei cilvēks, kas atbalsta Krievijas valdības izplatītos vēstures viltojumus un nespēj nosodīt Ukrainas teritorijas prettiesisku pievienošanu Krievijai?

Līdzīga ziņa

VIDEO Kas notiek Ukrainā? „Atklāti par patiesību” raidījumā Einars Semanis un Aleksandrs Kiršteins

Ieva Brante

Juriste, aktīviste

Ikdienā aktīvi lietoju sabiedrisko transportu, tāpēc jau janvāra sākumā iegādājos e-talonu 50 braucieniem, lai varu to lietot 2-3 mēnešus. Interneta komentāros parādījās informācija, ka e-taloni, kas iegādāti līdz 2014.gada februārim, esot derīgi tikai līdz 28.februārim. Pārbaudīju informāciju Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” (RS) mājas lapā – https://www.rigassatiksme.lv/lv/biletes/bilesu-klasts-un-cenas/bilete-noteiktam-braucienu-skaitam/ un atradu, ka e-talonu ir jāizlieto 12 mēnešu laikā kopš iegādes. Tad kā īsti ir?

Zvanīju uz RS bezmaksas informatīvo tālruni 80001919. Klientu apkalpošanas operatore paskaidroja, ka tik tiešām visi braucieni, kas iegādāti līdz 2014.gada februārim, ir derīgi tikai līdz mēneša beigām. Pēc šī datuma šie e-taloni nebūs derīgi un tos jāatgriež RS. Ja līdz tam laikam ir uzsākts lietot e-talonu, tad atpakaļ atmaksās 75% no neizlietoto braucienu maksas, bet, ja vēl neuzsākts – 90%. Operatore nevarēja atbildēt, kādēļ e-talonu derīguma termiņš ir saīsināts un kur atrodama informācija par to, tāpēc ieteica zvanīt RS sekretariātam vai Rīgas domes Satiksmes departamentam (RDSD). Arī sekretariātā nespēja sniegt pamatotu atbildi. Zvanīju uz RDSD bezmaksas tālruni 80003600, kur man ieteica zvanīt RDSD Sabiedriskā transporta un komercpārvadājumu nodaļas vadītāja vietniecei. Jāsaka, ka Dana Ziemele-Adricka bija ārkārtīgi laipna skaidrojot situāciju. Un pat atrada iespējamo pamatojumu e-talonu derīguma termiņa saīsinājumam – „Mobilitātes programma” (nosaukums neprecīzs), taču nespēja sniegt skaidrojumu, kādēļ informācija par e-talonu derīguma termiņu tiek noklusēta, rīdzinieki maldināti un neviens neko nezina atbildēt par izveidojušos situāciju. Vai šobrīd iegādātie e-taloni būs vai nebūs derīgi lietošanai pēc 28.02.2014.? Vai Latvijas iedzīvotāju saņemtais/ nesaņemtais statuss (rīdzinieks/ nerīdzinieks) ietekmēs šo e-talonu derīguma termiņu? Un kādēļ iegādāto e-talonu atmaksa notiek nevis 100%, bet tikai 75% un/ vai 90%? D.Ziemele-Adricka solīja noskaidrot situāciju un lūdza mani piezvanīt trešdien, t.i., 29.01.

Jau atkal jāsaka, ka Rīgas dome apzināti maldina Latvijas iedzīvotājus un šoreiz arī par e-talona derīguma termiņu. Kā redzams, uzņēmuma mājas lapā joprojām ir pieejama informācija par to, ka e-talona derīguma termiņš ir 12 mēnešus kopš iegādes brīža, klientu apkalpošanas operatori nespēj atbildēt, vai tā ir vai tomēr nav un kāpēc, medijos informācija par to arī nav pieejama.

Latvijas iedzīvotāji turpina iepirkt e-talonus lielākā daudzumā cerībā, ka tie būs derīgi 12 mēnešus pēc to iegādes brīža, kā tas ir rakstīts ne tikai RS mājas lapā vai uz rīdzinieku kartēm, bet kā tas ir norādīts arī Rīgas domes 28.02.2012.g. saistošo noteikumu Nr.165 „Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu” 15.punktā, proti, datu nesējā ielādēto abonementa biļeti var izmantot 12 mēnešu laikā pēc tās iegādes.

Tātad rakstīts viens, bet patiesībā ir kaut kas pavisam cits un taloni derīgi tikai līdz 28. februārim!? Par 10 mēnešiem īsāku laiku, nekā paredz visi „papīri”?

Varētu jau teikt, ka neko nezinu, man uz rīdzinieka kartes uzrakstīts citādi, medijos nekas nav teikts u.t.t., tomēr nez vai šo argumentāciju ņems vērā RS kontrolieri, kad lūgs izkāpt no sabiedriskā transporta un samaksāt sodu. Protams, var tā arī darīt, paziņot, ka rakstīts citādi un nelikties par soda maksāšanu ne zinis. Iet līdz tiesai un panākt savu taisnību pēc gada, pusotra. Tomēr kuram no mums tam būs laiks, nauda un nervi?

Tā nu Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši par Rīgas domes ķīlniekiem un ir spiesti darīt to, kas tajā mirklī domei ienācis prātā – no sākuma stāv 4 stundas pēc rīdzinieka kartes, kas nav spēkā; tad nopērk e-talonus, kas būs nederīgi, tad stāvēs rindā, lai atgrieztu e-talonu un patiesībā vēl samaksās RD par šo visu ekstra piedzīvojumu 25% no savu neizlietoto e-talonu vērtības.

Rīgas mērs Ušakovs rotaļājas ar likumu un visiem Latvijas iedzīvotājiem pēc sirdspatikas. Mani aizvaino šāda nelikumīga N.Ušakova rīcība – negodīga un krāpnieciska. Un skumīgākais ir tas, ka visi to redz un saprot, bet daudzi joprojām uzskata, ka N.Ušakovs kaut ko dod bez maksas.

Pagājušā gada oktobra mēnesī uzsāku parakstu vākšanu pret Rīgas domes mēra N.Ušakova ideju diferencēt biļešu cenu sabiedriskajā transportā Rīgā.[1] Jau tad bija skaidrs, ka N.Ušakova ideja dalīt Latvijas sabiedrību rīdziniekos un nerīdziniekos ir prettiesiska. Savāktos parakstus kopā ar lūgumu apturēt N.Ušakova lēmumu un pieprasījumu Valsts kontrolei veikt RP SIA „Rīgas Satiksme” revīziju, iesniedzu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Novembrī VARAM Rīgas domes saistošos noteikumus atzina par prettiesiskiem, norādot uz vairākiem trūkumiem tajos.[2] Rīgas domes valdošā koalīcija izvēlējās neņemt vērā VARAM atzinumu un nenovērst norādītos trūkumus, bet iesniegt izvērtēšanai jaunus saistošos noteikumus, kuros iekļāva frāzi, ka atlaides Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā attieksies uz Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem līdz 75 gadu vecumam. Pēc šo otro noteikumu iesniegšanas Rīgas dome, nesagaidot VARAM atzinumu, iesniedza arī trešo saistošo noteikumu variantu. Decembrī VARAM otro un trešo Rīgas saistošo noteikumu variantu atzina par prettiesiskiem un pieprasīja tos atcelt.[3] Ņemot vērā, ka Rīgas dome nav sniegusi braukšanas cenas pamatojumu vai aprēķinu, kādēļ ir nepieciešams celt biļešu cenu Rīgas sabiedriskajā transportā, VARAM lūdza Valsts kontrolei veikt ārkārtas revīziju RP SIA „Rīgas satiksme”.

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 45.pantu[4], ja saņemts VARAM atzinums, kurā pamatots Rīgas domes saistošo noteikumu prettiesiskums un Rīgas dome tam piekrīt, tā precizē saistošos noteikumus un publicē tos. Savukārt, ja Rīgas dome nepiekrīt atzinumam, tad savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu un publicē saistošos noteikumus Latvijas Vēstnesī.

Neatkarīgi no tā, vai Rīgas dome piekrīt, vai nepiekrīt VARAM atzinumam, tai jāpublicē saistošie noteikumi. Ja tā piekrīt atzinumam, tad tos vienkārši publicē. Ja nepiekrīt, tad publicē ar pamatojumu – kāpēc nepiekrīt. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts vēlāks datums.

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 49. pantu[5] prettiesisku Rīgas domes izdoto saistošo noteikumu ar motivētu rīkojumu aptur VARAM ministrs. Rīkojumu publicē Latvijas Vēstnesī un nosūta Rīgas domes priekšsēdētājam, t.i., N.Ušakovam. Pēc VARAM ministra rīkojuma saņemšanas Rīgas domes priekšsēdētājam jāsasauc Rīgas domes ārkārtas sēde. Šajā sēdē jāizskata jautājums par saistošo noteikumu atcelšanu. Ja Rīgas dome pieņem lēmumu neatcelt saistošos noteikumus, tai jāiesniedz Satversmes tiesā pieteikums par VARAM ministra rīkojuma atcelšanu. Šajā gadījumā VARAM ministra rīkojums paliek spēkā līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanai. Gadījumā, ja Rīgas dome nepiekrīt VARAM atzinumam, bet nesniedz lēmumu ar pamatojumu – kāpēc nepiekrīt, kā arī nepublicē to Latvijas Vēstnesī, tā zaudē tiesības iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par VARAM ministra rīkojumu.

1. Gadījumā, ja RD piekrīt VARAM atzinumam:

2. Ja RD nepiekrīt VARAM atzinumam, tai tomēr vēl ir iespēja piekrist VARAM ministra rīkojumam. Šajā gadījumā:

3. Ja RD nepiekrīt VARAM atzinumam un nepiekrīt arī VARAM rīkojumam, jautājums tiek risināts Satversmes tiesā:

Kopš VARAM atzina Rīgas domes saistošos noteikumus par prettiesiskiem, ir pagājušas 18 dienas. Rīgas dome nav publicējusi šos noteikumus.

Neskatoties uz to, ka Rīgas domes saistošie noteikumi par biļešu cenu diferencēšanu Rīgas sabiedriskajā transportā NAV STĀJUŠIES SPĒKĀ, Rīgas domes mērs N.Ušakovs apzināti maldina Latvijas iedzīvotājus par šo noteikumu spēkā stāšanos. Saistošo noteikumu pieņemšana vēl nenozīmē, ka tie ir stājušies spēkā! Decembra mēnesī televīzijas kanālos varēja redzēt Rīgas domes reklāmu, bet radiostacijās dzirdēt Rīgas mēra aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā un saņemt ne tikai atlaidi sabiedriskajam transportam, bet arī, deklarējoties decembrī, saņemt visam janvāra mēnesim bezmaksas braucienus Rīgas sabiedriskajā transportā. Lieki teikt, ka šīs nelikumīgās biļešu cenas diferencēšanas reklāmas apmaksā no Rīgas domes budžeta, t.i., no rīdzinieku naudas. Starp citu, rodas pamatots jautājums arī par šo nelikumīgi diferencēto biļešu cenu ieviešanas izmaksām, piemēram, rīdzinieku karšu iegāde – vai zaudējumus Rīgas domei N.Ušakovs segs no savas kabatas? Diemžēl uz šo un arī citiem jautājumiem N.Ušakovs atbildēt izvairās un arī komunicēt ar medijiem atsakās.

Vēlos norādīt, ka, ja privāto tiesību princips ir “atļauts viss, kas nav aizliegts”, tad publisko tiesībās princips ir “atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu”. Ja N.Ušakovs, kā privātpersona, drīkst darīt visu, kas nav aizliegts, tad, kā Rīgas domes priekšsēdētājs, viņš nedrīkst pamatot savu rīcību ar to, ka likums viņam neaizliedz rīkoties tā vai citādi. Kā Rīgas domes priekšsēdētājam, N.Ušakovam jārīkojas atbilstoši un saskaņā ar likumu un precīzi tas jāpilda. Tirgojot braukšanas biļetes ar aicinājumu deklarēties decembrī un saņemt bezmaksas braucienus janvārī, N.Ušakovs izsaimnieko Rīgas pašvaldības finanšu līdzekļus. Tā ir kaitniecība,  nevis likumam “Par pašvaldībām”[6] atbilstoša rīcība un labas pārvaldības demonstrējums.

Rīgas mērs N.Ušakovs ir pārsniedzis savu pilnvaru apjomu un viņa aicinājums Latvijas iedzīvotājiem deklarēties Rīgā ir prettiesisks. Latvijas iedzīvotāji šobrīd Rīgas Satiksmei sniedz savus personas datus nelikumīgai apstrādei.

Tik drosmīgs un pašpārliecināts, “liels un svarīgs” N.Ušakovs izrādījies vienkāršs krāpnieks, kas prasmīgi pasniedzis visai valstij mācību paraugstundu par to, kā neievērot likumu, maldināt sabiedrību, manipulēt ar visu valsti un tās iedzīvotājiem, un izvairīties no skaidrojumiem.

Pašvaldību autonomijai nav nekā kopīga ar N.Ušakova patvaļu. Rīgas pašvaldība ir Latvijas valsts sastāvdaļa, un lai gan N.Ušakovs apzināti un mērķtiecīgi veido Rīgu kā savu valsti valstī, Rīga ir un paliks Latvijas pilsēta.

Ņemot vērā, ka noteikumi par biļešu cenu diferencēšanu nav stājušies spēkā, bet iespējas iegādāties braukšanas biļeti par šobrīd spēkā esošo (veco) cenu nav, Latvijas iedzīvotājiem faktiski tiek uzspiesti nelikumīgie tarifi. Tāpēc aicinu Latvijas iedzīvotājus krāt un nemest ārā 1,20Eur braukšanas biļetes. Tās var noderēt tiesā, piedzenot zaudējumus, kas nodarīti ar Rīgas domes N.Ušakova prettiesisku rīcību.

Sāka aizmirsties padomju laiki? Nils Ušakovs atgādināja. Stundām garas rindas pēc rīdzinieku kartes bija Rīgas domes valdošās koalīcijas dāvana rīdziniekiem Ziemassvētkos.* Cilvēkiem iestāstīja, ka no Jaunā gada biļetes sabiedriskajā transportā būs dārgas, bet rīdzinieka kartes īpašniekiem būs jāmaksā uz pusi mazāk.  Kaut arī Rīgas kungi ļoti labi zināja, ka nav stājušies spēkā nedz jaunie tarifi, nedz atlaides. Tie nestāsies spēkā arī 1.martā. Rīgas domes saistošie noteikumi stājas spēkā tikai tad, ja tiem neiebilst VARAM. Un VARAM ir iebildis jau kopš šīs afēras sākuma pagājušā gada 7.oktobrī,-spektrs.com/apollo.lv

Jaungada pirmajā darba dienā rīdzinieki piedzīvoja jaunu pārsteigumu: pasažieriem, arī tiem, kam kabatā bija rīdzinieka karte, pērkot biļeti sabiedriskajā transportā pie vadītāja vai automātā bija jāmaksā EUR 1,20. Kāpēc 1,20? Tāpēc un viss. Jāpriecājas, ka ne EUR 5. Vai padomijā mums kāds ko skaidroja?

Visas šīs afēras aizsācējs N. Ušakovs nekādus paskaidrojumus nav sniedzis. Kā akā iekritis kopš vērienīgās reklāmas kampaņas vecā gada pēdējos mēnešos, kad Nila Ušakova optimistiskā balss TV ekrānos un radio kampaņās mūs mudināja doties pēc rīdzinieku kartēm. Kampaņa Rīgas nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi EUR 213 431**. Gada nogalē Ušakovs nopukojās, ka valdība vainīga (?!) paša savārītajā haosā, neatvainojās rīdziniekiem par izbojāto pirmssvētku laiku, pārcēla termiņus karšu saņemšanai un nozuda. Nu ja, nav jau lentīšu griešanas bizness.

Vērts atgādināt rīdzinieku izmuļķošanas īso vēsturi.

Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija 17.septembrī apstiprināja braukšanas maksu sabiedriskajā transportā – no 1.janvāra EUR 0,70. Domes satiksmes komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks toreiz presei gandarīts paziņoja, ka veicot pāreju uz eiro, Rīgas satiksme atradusi iespēju maksu par biļeti vēl samazināt.  Rīgas Satiksmes piedāvātie 50 santīmi jeb 71, 14 eiro centi ir noapaļoti uz leju.  Taču pēc nepilnām divām nedēļām tā pati licencēšanas komiteja pēkšņi apstiprināta jaunu braukšanas maksu – EUR 1,20***.

Kas bija noticis šajās 12 dienās?  Kāpēc notika straujākais braukšanas maksas pieaugums Latvijas vēsturē – par 71 %?  Tāpēc, ka bija dzimis grandiozais plāns: manipulējot ar maksu sabiedriskajā transportā, saliedēt masas zem Ušakova zilibaltā karoga tuvu un tālu vēlēšanu nolūkos.

7.oktobrī Rīgas domes valdošā Saskaņas centra un Gods kalpot Rīgai koalīcija, Vienotībai un Nacionālajai apvienībai balsojot «pret», pieņēma lēmumu no 2014.gada 1.janvāra sadalīt un pretnostatīt Latvijas iedzīvotājus: «lauķiem»- EUR 1,20, Rīgā deklarētajiem – 50% atlaide. Jāatceras gan, ka jebkuras atlaides rīdzinieki samaksā caur saviem nodokļiem, arī tie, kuri sabiedrisko transportu neizmanto. Rīgas domes 7.oktobra noteikumi nav stājušies spēkā, jo 8.novembrī VARAM uzdod Rīgas domei šo normu atcelt.  Tā laika VARAM ministrs E. Sprūdžs saka: «Šie noteikumi ir negatīvi vērtējami gan pēc satura, gan būtības un juridiski tie ir brāķis.»

Lai novērstu manipulācijas un likuma būtībai neatbilstošas interpretācijas, «Vienotības» Saeimas frakcija rosina papildināt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.pantu, un 21.novembrī Saeima nobalso par sekojošu redakciju: «Nosakot braukšanas maksas atvieglojumus, par vienīgo kritēriju nedrīkst izmantot personas deklarēto dzīvesvietu.»

Saskaņas centra un Gods kalpot Rīgai koalīcija meklē jaunu līkumu, kā apiet likumu. 19.novembrī Rīgas dome, «Vienotībai» un Nacionālajai apvienībai balsojot «pret», ievieš nelielas izmaiņas un papildina jau vienreiz pēc būtības VARAM apturētos, lielākās Latvijas sabiedrības daļas diskriminējošos 7.oktobra noteikumus ar šķietami jaunu «kritēriju» – 50% atlaide tagad tiek solīta visiem līdz 75 gadiem veciem Rīgā deklarētiem iedzīvotājiem.

Rīgas domes vadība labi apzinās, ka diskriminējošie noteikumi nav stājušies spēkā, bet pilnā sparā griežas reklāmas rullīši un rīdzinieki tiek baidīti un mudināti steigties pēc kartēm. Tomēr aizrāvies ar vēlētāju dvēseļu zvejošanu, Ušakovam piemirstas parūpēties par elementāru kārtību karšu izsniegšanā. Cilvēku neapmierinātība aug augumā, un Rīgas domes valdošā koalīcija, «Vienotībai» un Nacionālajai apvienībai balsojot «pret», 17.decembrī pieņem jaunus saistošos noteikums, kas saglabā diskriminējošo Latvijas iedzīvotāju dalīšanu, bet pārceļ to stāšanos spēkā līdz martam.

Arī šie noteikumi nestājas spēkā, jo 19.decembrī VARAM ministra pienākumu pildītājs D. Pavļuts prasa tos atcelt. VARAM atzinumā izklāstīti argumenti tam, kāpēc šie noteikumi ir pretrunā ar LR Satversmi, Eiropas Savienības tiesas spriedumiem līdzīgās lietās, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Sabiedriskā transporta pārvadājumu likumam: deklarētā dzīvesvieta nevar būt pamats iedzīvotāju dalīšanai kategorijās, dažādai attieksmei pret Latvijas iedzīvotājiem nav leģitīma mērķa, atvieglojumi nav noteikti sociāli mazāk aizsargātai grupai, un šāda valsts iedzīvotāju šķirošana nestu zaudējumus lielākajai Latvijas sabiedrības daļai.

2012.gadā valodas referendums Ušakovam atgādināja, ka viņš dzīvo Latvijā. VARAM atgādināja, ka arī Rīga vēl joprojām ir Latvijā.

Ko sola nākotne? Droši var prognozēt, ka mēģinājumi «apčakarēt» rīdziniekus, Latvijas iedzīvotājus, likumus, valsti turpināsies. Tā bija pierasts padomijā. Tikai atcerēsimies, kura ir tā vienīgā vieta, kur sieru var dabūt par brīvu.

* Mans paziņa J. pirmajā reizē rindā gaidīja 2 stundas. Tās laikā apkalpoja vienu cilvēku, jo niķojās sistēma. Cilvēki pacietīgi gaidīja, nekādas informācijas nebija.  Nākamajā piegājienā J. rindā stāvēja 3 stundas, kuru laikā apkalpoja 8 cilvēkus. Nosvīdusi kartes izsniedzēja ar vienu pirkstu klabināja taustiņus uz viņai tik svešādās latīņu alfabēta klaviatūras.

** Esmu nosūtījusi vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu noskaidrot, vai šī nav bijusi maldinoša reklāma, kas ir sodāma saskaņā ar Krimināllikumu.

***Braukšanas maksa EUR 1,20 no pirmā janvāra spēkā nav stājusies, jo tika noteikts, ka tā stāsies spēkā vienlaicīgi ar atlaidēm rīdziniekiem.

Saistošs raksts

08.01.2014: Ieva Brante: Ko darīt ar N. Ušakova nelikumīgajiem noteikumiem?

SC uzskata, ka notiek tautas dalīšana pēc nacionālās piederības, ja valsts un pamatnācija neatbalsta svešvalodu līdzās valsts valodai, taču pretējā nometnē esošie naturalizēties netaisās. Rezultātā slinkuma attaisnošanas plāns izgāzās.

Tagad SC piedāvājis jaunu tautas „saskaņas un vienojošo” plānu. Plāna būtība- sadalīt tautu pēc reliģiskās piederības. Paaugstināt no Krievijas Latvijā nākušo pareizticību un noniecināt no Eiropas nākušo luterticību.

SC nosaka kurai konfesijai būs attīstīties Latvijā un kurai nē. Pozīcija strikta. Pareizticīgajiem – jā! Luterāņiem – nē!

Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles nozīme

Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle ir krievu tautas garīgās atdzimšanas kronis un pareizticīgo simbols Latvijā.

No nesenās vēstures

PSRS varas iestādes 1963. gadā katedrāli slēdza, lika nozāģēt krustus un noņemt zvanus, izņemot divus lielākos, kurus iemūrēja. Pēc Jura Kalnbērza projekta to pārbūvēja par “Zinību namu”, izveidoja starpstāvu pārsegumus un kupolā iekārtoja planetāriju. Vienā no sānu altārtelpām atradās kafejnīca, ko tautā trāpīgi iesauca par „Dieva ausi”. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1991.gada vasarā Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli atkal atdeva pareizticīgajiem un pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma tajā notika svinīgs dievkalpojums.

Jāteic, ka Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle ir ne tikai pareizticīgo baznīca, bet arī viena no nozīmīgākajām Rīgas arhitektūras celtnēm, kurā pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas katedrāles atjaunošanas darbā tika ieguldīti arī valsts līdzekļi! Taču neviens no Rīgas Domes nav iedomājies Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli izmantot pareizticīgajiem kā „pasviežamo kaulu”, kā to dara Sv. Pētera baznīcas gadījumā joprojām.

SC atbalsta pareizticīgo tiesības

Pērn kultūras pieminekļu atjaunošanas akcijas “SVET” ietvaros Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē bija uzsākta zvanu torņa kupola zeltīšana. To uzsākot, akcijas „SVET” iniciators un mecenāts Guntis Rāvis kopā ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu no SC apzeltīja īpašu piemiņas plāksni, kas nākotnē atgādinātu par dienu, kad pirmo reizi uzsākta kupola zeltīšana.

Papildus pēc divvalodības referenduma spiediena SC izmantoja izdevību, un Saeimai bija sagatavojusi grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu. Par to Juris Bojārs trāpīgi teica:  „Pareizticīgo Ziemassvētkus nevar noteikt par “valsts svētkiem” jo nav vēsturisks mūsu valsts un kultūras elements.” Plāns izgāzās. Grozījumus nepieņēma.

No vienas puses šķiet, ka SC ir svarīgi atbalstīt kristiešu tiesības, bet no otras puses kāpēc krievu kristiešu tiesības ir svarīgākas par latviešu kristiešu tiesībām, noliedzot tās Svētā Pētera Baznīcas gadījumā?

SC noraida luterāņu tiesības

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) labprāt atbalsta Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles pareizticīgos saimniekus, taču kategoriski noliedz Sv.Pētera baznīcas saimniekus luterāņus. Nils Ušakovs vēstīja, ka Sv.Pētera baznīca arī turpmāk jāatrodas pašvaldības SIA “Rīgas nami” valdījumā, kura vislabāk apsaimniekojot šo arhitektūras pieminekli.

Ušakova kungs aizmirsa pieminēt, ka Sv.Pētera baznīca tiek izmantota kā kulta celtne, koncertu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu norises vieta, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objekts, kas ikdienā ir pieejams apmeklētajiem.

SC trumpis-valsts ieguldījusi līdzekļus Svētā Pētera Baznīcas atjaunošanā, tāpēc to nevar atdot luterāņiem.

Jāatzīst, ka Otrā Pasaules kara laikā cietuši daudzi dievnami un pēc kara valsts ieguldījusi ne mazums līdzekļu to atjaunošanā, taču jāņem vērā, ka šādos centienos piedalījās ne tikai valsts, bet arī nevalstiskās organizācijas, kā arī tauta piedaloties ar personīgiem ziedojumiem.

Vai tas ir ētiski pareizticīgajiem piešķirt Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli, taču luterāņiem atņemt Rīgas Sv. Pētera baznīcu?

Ja RD un SC ir tik kārtīgi un vēlas valsts vārdā paturēt vēsturiski nozīmīgu arhitektonisku pieminekli, tad kāpēc gan līdzīgas prasības neizvirzīt un neizmantot arī, piemēram, Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālei.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas nozīme

Kāpēc gan SC Rīgas Domes vārdā gadu no gada sīvi cīnās par savu varas nostiprināšanu tieši sakarā ar Rīgas Svētā Pētera baznīcu?

Iespējams tāpēc, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir latviešu tautas Atmodas simbols. Latviešu tautas gara un valsts simbols. Galu galā Rīgas Svētā Pētera baznīca ir Rīgas simbols.

Sīvā cīņa par garīgo varu Rīgas sirdī

2010.gadā SC aktīvi iestājās par RD tiesībām uz baznīcu, taču parlaments nolēma neturpināt darbu pie Rīgas Sv. Pētera baznīcas likuma.

2011. gadā SC no jauna pieprasa sakrālo celtni Rīgas Domei.

Balsojums uzrādīja, ka SC plāns izgāzās. Likumprojekts noraidīts. 

2012. gada 15. jūnijā “Saskaņas centrs” atkal iesniedza Saeimā vairāku deputātu iesniegto priekšlikumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma veidošanu. Likuma projektu bija iesnieguši deputāti Igors Pimenovs, Ivans Klementjevs, Ivars Zariņš, Vladimirs Reskājs un Marjana Ivanova-Jevsejeva.

Likumprojektā bija iecerēts noteikt Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – baznīcas ēku un zemi zem tās.

SC deputāti uzsvēruši, ka Pētera baznīcas piederība Rīgas pilsētai ir tradīcija, kas izveidojusies viduslaikos, jau kopš baznīcas uzcelšanas 13.gadsimta sākumā.

Taču SC aizmirsa pieminēt, ka Līdz 1524. gadam Sv. Pētera baznīca bija Romas Katoļu baznīcas dievnams, bet no 1526. līdz 1940. gadam bija Rīgas luterāņu Sv. Pētera vācu draudzes dievnams, starp citu ar zemesgrāmatas ierakstu, kopš 1991. gada Sv. Pētera baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīcas luterāņu draudzes dievnams, kaut arī tagad tikai vārdos.

SC uzskata, ka pēc sagraušanas Otrā pasaules kara laikā Sv. Pētera baznīcas ēka tika atjaunota, un tās restaurācijā un rekonstrukcijā tika ieguldīti naudas līdzekļi, no 1954.gada līdz 1990.gadam aptuveni 3 863 000 rubļu, bet no 1991.gada līdz 2010.gadam 728646 latino Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta Latvijas neatkarīgajā valstī. Tas dod Rīgas varai morālas tiesības turpināt izmantot un pārvaldīt pieminekli.

Vienīgi SC deputāti no jauna aizmirsuši pieminēt, ka Svētā Pētera baznīca ir viena no vecākajām kopš Rīgas pastāvēšanas laikiem. Tas būtu tikai pašsaprotami, ka šajā sakrālajā celtnē jāiegulda vairāk līdzekļu, nekā vēlāko laiku periodā celtajos dievnamos, piemēram, Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē.

Luterāņu draudzes vieta SC plānā

Lai Pētera baznīcu izmantotu LELB Rīgas draudzes reliģiskajai darbībai, likumprojekts paredz savstarpēja līguma par arhitektūras pieminekļa Pētera baznīcas izmantošanu noslēgšanu. Līgums būtu jāslēdz arī, lai nodrošinātu turpmāku Pētera baznīcas kultūrizglītības un muzeja funkcijas īstenošanu, kā arī koncertu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas izstāžu, kultūras pasākumu norises vietu.

Sīvā cīņa par finansiālo varu Rīgas sirdī

SC piedāvātā Likuma projekta pamatojumā arhitektūras pieminekļa Sv.Pētera baznīcas nodošanai Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā uzrādīts: „Arhitektūras pieminekļa Sv. Pētera baznīcas turpmākai restaurācijai un uzturēšanai ir vajadzīgi papildu līdzekļi, kurus var nodrošināt Eiropas Savienības fondi!”

No tā izriet, ka nevis valsts līdzekļi tiktu piesaistīti baznīcas restaurācijai un atjaunošanai, bet gan Eiropas Savienības fondi. Tad par ko satraucas RD un SC? Tālāk rakstīts: „Pašlaik Rīgas pilsētas pašvaldības pieprasījuma iesniegšana līdzekļu piesaistīšanai no Eiropas Savienības fondiem ir apgrūtināta, kamēr īpašuma tiesības uz Arhitektūras pieminekli Sv.Pētera baznīcu nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda.”

Jautājums ir par to, kas mainās, ja šo frāzi nedaudz izmainītu, piemēram, „Pašlaik Rīgas pilsētas pašvaldības pieprasījuma iesniegšana līdzekļu piesaistīšanai no Eiropas Savienības fondiem ir apgrūtināta, kamēr īpašuma tiesības uz Arhitektūras pieminekli Sv.Pētera baznīcu nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz LELB vārda.”

Kādas varētu būt izmaiņas vienā vai otrā gadījumā? Tādas, ka gaidāmie Eiropas Savienības fondu nauda nokļūtu baznīcas kontā, nevis RD kontā, kura arī varētu noteikt, cik lielu summu atvēlēt baznīcas atjaunošanai un cik no ienākošās summas novirzīt RD vajadzībām.

Jāpiebilst, ka 1997. gada 4. decembrī Sv.Pētera baznīca ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Savukārt tas arī nodrošina finanses.

Plāns izgāzies

2012. gada 6.septembrī no jauna noraida priekšlikumu virzīt izskatīšanai Saeimā deputātu ierosinājumu likumā noteikt Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko statusu Rīgas Domei.

Balsošanas rezultāti 

Pēc likumprojekta balsošanas arhibīskaps Jānis Vanags teica: „Paldies tai deputātu daļai, kas nepieļāva uz reformācijas 500 gadi desakralizēt reformācijas šūpuli Pēterbaznīcu un pataisīt to par muzeju.”

Strīds par varu Rīgā

Rīgas 811.dibināšanas gadadienu ievadīja strīdi par varu Rīgā. Rīgas domē starp koalīcijas vadošo partiju „Saskaņas centrs” un opozīcijā esošo partiju „Vienotība” izcēlies strīds par to, vai Rīgas svētkos atļaut uzstādīt „Vienotības” reklāmas telti. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) sašutis, taču „Vienotības” Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks pauda viedokli, ka politiķa pienākums ir būt kopā ar saviem vēlētājiem gan priekos, gan bēdās, tāpēc „Vienotības” telts ir tikusi uzslieta arī iepriekšējos Rīgas svētkos. „Mūsu teltī notiek „Vienotības” monētas kalšana, kas cilvēkiem vienmēr ļoti patīk. Kamēr bērni kaļ monētas, vecāki var tikties un aprunāties ar Rīgas domes deputātiem,” skaidroja domnieks.

Jāpiebilst, ka Ušakovs pretojās, ne tikai Vienotībai, bet arī sarkanbaltsarkano tēmu centās svētkos nepieļaut. „Latvijas Tekstils” saņēma vēstuli no Rīgas svētku rīkotājiem, kurā teikts, ka uzņēmums neatbilst kritērijiem, lai piedalītos amatnieku tirgū Doma laukumā. Izrādījās, ka Latvijas Tekstils, kurš šuj Latvijas karogus, izgatavo ar Latvijas karoga tematiku saistītus suvenīrus un dažādus lina un kokvilnas tekstilizstrādājumus ir nepiemērots Rīgas svētkiem. Strīda ceļā gluži kā pērn vieta zem Rīgas Doma laukuma saules izcīnīta.

Dari pats!

Sestdien, 18. augustā Rīgas svētku pasākums norisinājās daudzviet pilsētas ielās un parkos un tirdziņos “Garšas meistaru ielā”, bet pilsētas kanālā norisinājās tradicionālā Kanāla regate.

Paralēli notikumiem Vecpilsētā un centrā dažādi piedzīvojumi un pasākumi norisinās arī citos Rīgas rajonos. Kalnciema kvartālā -izgudrojumu festivāls “Dari pats!”, bet Uzvaras parkā pulcējušies ekstrēmo sporta veidu cienītāji. Asāku izjūtu medībās daudzi devušies uz Spilves lidostu, kur visas dienas garumā norisināsies aviošovs un pilotu paraugdemonstrējumi.

Mīlestība

Taču „Ziedoņdārzu” bija aizņēmuši bērni. Viņu uzmanību dienas gaitā aizņēma draudzes „Prieka vēsts” sagatavotās aktivitātes bērnu gaumei. Bērni tika mācīti Latvijas vēstures pārzināšanā, kā arī vizināti ar zirgu, tie našķojās ar saldumiem un izklaidējās vērojot uzvedumu, kā arī piedalījās radošajās darbnīcās. Savukārt vecāki varēja ieskatīties brošūra grāmatiņā „Mīlestība” un izlasīt vēsti par Mīlestības Radītāju. Svētku dienu „Ziedoņdārzā” noslēdza dažādu muzikālo grupu uzstāšanās.

“Ielu Mūzikas Diena”

Rīgas svētku ietvaros jau otro gadu pēc kārtas notika ”Ielu Mūzikas Diena”. Arī šogad aicināti piedalīties gan profesionāļi, gan amatieri.

“Ielu Mūzikas Diena” arī Rīgā ir dzīva, enerģiska, dodoša un pamats jaunai tradīcijai Latvijā.

Ielu mūzikas dienā piedalījās vairāk nekā 70 grupas no visas Latvijas un īpaši viesi no Lietuvas, kuri pārstāvēja dažādus mūzikas stilus – klasiku, folkloru, popu, roku, pankroku, elektronisko mūziku, džezu, regeju, blūzu.

Īpaši šķita neierasti dzirdēt džeza un blūza ritmus Bastejkalnā no 14:00-15:00. „Mūziķu apvienība Grieži” izteicās, ka cilvēki parasti saka: Jaunībai blūzs nepiestāvot. Cik vien Grieži sevi atceras, tad jam session pēc pasākumu oficiālām daļām, ballēs, jubilejās un naktīs kopmītnēs – ir skanējis blūzs. Grieži atzīst: „. Blūzs nav diagnoze, blūzs ir dzīve – tādiem kādi esam mēs.”

Tikpat latviskas folkloras vietā bija neparasti dzirdēt perkusatīvo grupu „Samba de Rīga”, kas skanēja no 18:00-19:00. Samba de Rīga spēlē dažādus ritmus no atšķirīgiem Brazīlijas reģioniem: samba batucada, samba reggae, baiao, maracatu, kā arī jauktos ritmus, piemēram, samba hip-hop, samba funk u.c. Samba de Riga ir skaļa enerģisku bungotāju apvienība ne tikai tiešajā nozīmē, bet arī jau ieguvusi gana labu vārdu pasaules mūzikas cienītāju vidū.

Noslēguma pasākumā ap plkst.21.30 mūziķa Intara Busuļa vadībā tika kopīgi veidota improvizēta ritma simfonija.

“Rīga, mana baltā Rīga”

Svētdien, 19. augustā, vecpilsētā, pilsētas centrā un kanālā, kā arī citviet pilsētā Rīgas svētki 2012 sasniedza kulmināciju un noslēdzās ar vērienīgu uzvedumu 11. novembra krastmalā “Rīga, mana baltā Rīga” pirmatskaņojumu, kas pārauga svētku uguņošanā, ko pavadīja Uģis Prauliņš ar īpaši šim gadījumam komponētu mūziku.

Pirmais šīs dienas pasākums bija Aviācijas svētki lidlaukā “Spilve”, vērojot aviošovu “Riga Freestyle AerobaticMasterCup” ar labāko pasaules pilotu piedalīšanos.

Notika arī muzikāls atklāšanas gājiens no galvenajiem Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vārtiem līdz Mērsraga smēdei notika ikgadējā Kalēju diena.

Vakarā koncerts Pārdaugavā, Kalnciema kvartālā skanēja Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Francijas jauniešu ceļojošā orķestra koncertaprogramma.

Varēja apmeklēt arī Latvijas lietišķās mākslas amatnieku tirgu Doma laukumā, autentisku viduslaiku tirgu laukumā pie Sv. Pētera baznīcas, turpat pa ceļam Rātslaukumā varēja skatīt amatierkoru, dejotāju un orķestru priekšnesumus.

Ģimenēm, bērniem un jauniešiem bija iespēja pavadīt laiku pasakainā atgriešanās viduslaikos. Vērmanes dārzs divu dienu laikā pārvērties par stilizētu Hanzas pilsētu ar krāšņi tērptiem iemītniekiem, mākslinieku priekšnesumiem, koncertiem, radošām darbnīcām un sacensībām.

11. novembra krastmala visas dienas garumā – no plkst. 12.00 līdz 23.00, pārvērtās par brīvdabas koncertzāli ar trim skatuvēm, lai izspēlētu krāšņo uzvedumu –”Rīgas spēles un gaviles”.

Pilsētas atslēga

Rātslaukuma uz 11.novembra krastmalu Rīga svētku gājienā tika nogādāta pilsētas atslēga.

Gājienu ar uzrunu atklāja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), kurš apsveica rīdziniekus un viesus ar Rīgas svētkiem. Viņš stāstīja, ka gājiens ir sena pilsētas svētku tradīcija. Mērs uzsvēra, ka gājienā dodas ne tikai pilsētas svētku dalībnieki, bet arī visi tie rīdzinieki, kuri pagājušajā gadā atnesa savas atslēgas, lai varētu izliet vienu lielo Rīgas atslēgu.

Gājiena priekšgalā bija Rīgas pilsētas karogi, kam sekoja 43 Hanzas pilsētu vēsturiskie karogi. Aiz karogiem, bruņinieku apsargāta, zirga pajūgā tika vesta Rīgas atslēga.

Gājienā devās arī orķestri, tautas deju ansambļi, dalībnieki viduslaiku tērpos, ērmriteņi un koncertuzveduma “Rīga, mana baltā Rīga” dalībnieki. Nolūkoties gājienā bija ieradies liels skaits pilsētnieku un pilsētas viesu.

Rīgas Svētā Pētera baznīcā piektdien plkst.14 00 tika parakstīts protokols par 16. gadsimtā darināta baznīcai piederējuša svečtura saņemšanu, kas Otrā Pasaules kara laikā tika izvests uz Poliju, ziņo spektrs.com/ Rīgas dome

Svinīgajā pasākumā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, kā arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, kurš parakstīs protokolu par Jelgavas Svētās Trīsvienības protestantu baznīcas inkrustētās lasāmpults atgūšanu.

Svečtura vēsture:

Pēc Rīgas Rātes pasūtījuma 1596. gadā darinātais un Rīgas Sv. Pētera baznīcai dāvinātais Rīgas meistara Hansa Meiera bronzas septiņzaru   3,10 m augstais un 3,78 m platais svečturis Sv. Pētera baznīcā stāvējis altāra priekšā un izmantots bēru ceremoniju laikā. Ar mākslas darbu izvešanu saistītā Paritārā komisija 1940. gada 23. janvārī atļāva svečtura izvešanu, tomēr precīzs izvešanas laiks un maršruts nav zināms. Otrā Pasaules kara beigās tas atrasts Vloclavekas katedrālē 200 km uz ziemeļrietumiem no Varšavas.

16. gadsimtā darinātais svečturis, ir viens no retajiem saglabātajiem tāda izmēra apgaismes ķermeņiem, un ir nozīmīga liecība par vēlās renesanses laika mākslas tradīcijām, kā arī Rīgas metāllietuves augsto profesionālo līmeni. Īpaši atzīmējams arī svečtura autora Hansa Meiera, kurš bijis ievērojams zvanu lējējs un tajā laikā Rīgas pilsētas lietuves vadītājs, personiskais stils.

Svečtura atgriešanās:

Šis mākslas darbs varēja atgriezties Latvijai pēc tam, kad šogad 16. februārī Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba vizītes Polijas Republikā ietvaros svinīgas ceremonijas laikā tas  tika atdotas  Latvijai.

SC izvairās no Latvijas okupācijas fakta atzīšanas. Valsts prezidents Valdis Zatlers bijis pārsteigts, uzzinot, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs s muzeja apmeklējuma laikā izvairījies no mūsu valsts okupācijas fakta atzīšanas.

“Vienotība” ceturtdien valdes sēdē izlēmusi uzrunāt trīs partijas – Zaļo un Zemnieku savienību, “Saskaņas centru” un apvienību VL-TB/LNNK – par četru partiju koalīcijas veidošanu.

Piedāvātais sadarbības projekts paredz arī vienoties par “tabu” jautājumiem – valsts valodas statusu, pilsonību un nepilsoņu tiesībām, kuru cilāšana ļautu premjeram pieprasīt “vainīgā” politiskā spēka ministru demisiju.

Noklusēšana situāciju neuzlabo

“Visu Latvijai”- TB/LNNK Roberts Zīle sacīja, ka– nedrīkst aprobežoties ar nacionālo vienotību kā būtisku jautājumu “iesaldēšanu”.
Zīle uzskata, ka ir svarīga diskusija gan par izglītības jautājumu, gan par pilsonību, savukārt okupācijas atzīšana Latvijas pilsoņu veidotajiem politiskajiem spēkiem jābūt pašsaprotamai, tāpēc jāsper soli tālāk un jāprasa to atzīt Krievijai.

Tāpat Zīle norādīja, ka Dombrovska piedāvātajā dokumentā nav ierakstīta energoatkarības mazināšana, kas ir ļoti svarīgs jautājums un tai būtu jābūt vienai no valdības prioritātēm.

“Visu Latvijai” līderis Raivis Dzintars uzsvēra, ka VL pozīcija paliekot nemainīga – partijai neesot iebildumu pret SC kā spēku, bet pret tā ideoloģiju. Ja SC būtu gatavs ievērot vienošanos ar VL-TB/LNNK priekšlikumiem – atzīt okupāciju un apsolīt nekad “necilāt” jautājumu par krievu valodas statusa maiņu, tad VL nebūtu nekādu problēmu ar SC strādāt arī vienā valdībā.

Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijas vadītāja Vija Virtmane norādīja, ka komisija šo piedāvājumu varētu noraidīt, jo šī iela jau esot piecas reizes mainījusi nosaukumu un Feldmaņa vārdu varētu iemūžināt arī citās vietās vai veidā,- ziņo spektrs.com/Mārtiņš Vilemsons.

Tomēr Pieminekļu padomes vairākums atzina, ka šis Annas Sakses ielas posms, kas turpinās aiz Ezermalas ielas Ķīšezera virzienā, esot pavisam cita rakstura kā pārējā iela. Tāpēc šī ielas posma pārdēvēšana būtu atbalstāma, ar balsu vairākumu atzina padome.

Profesors Feldmanis bija viens no ievērojamākiem 20.gadsimta latviešu luterāņu teologiem. Viņš uzskatīja, ka Latvijas baznīcas vēsturi nevar aplūkot atdalīti no latviešu tautas vēstures, jo pretējā gadījumā nevarēs saprast kopsakaru, kontekstu un katrs konkrētais notikums kļūs kā amputēts loceklis, bezsakarīgs, nejēdzīgs notikums visu notikumu jūklī.

“Būdams profesors un Latvijas baznīcas vēstures pasniedzējs, sava garā mūža un kalpošanas pieredzes dēļ profesors Feldmanis bija kļuvis par baznīcas vēstures dzīvu sastāvdaļu, tās “dzīvu leģendu”,” raksta Helsinku universitātes profesors Juko Talonens.

Profesora Feldmaņa kalpošanu latviešu tautai piemin viņa daudzie dēli un meitas, kas kādreiz bija gan viņa dievkalpojumu apmeklētāji, gan arī smēlušies padomu no sava garīgā tēva un skolotāja kādā no viņa draudzēm Katlakalnā, Olainē, bet īpaši Mežaparka baznīcā, kas 20.gadsimta astoņdesmito gadu beigās kalpoja kā tautas garīgās atmodas vieta daudziem tūkstošiem cilvēku.

Cienījamo profesoru par viņa mūža ieguldījumu un nopelniem Latvijas labā Triju zvaigžņu ordeņa dome nolēma iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

“Viņš vienmēr paliks tautas atmiņā kā mācītājs, kurš sirdsapziņas un ticības vārdu, mīlestību pret savu zemi un tās cilvēkiem turējis augstāk par visu,” 2002.gada 28.maijā rakstīja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Feldmaņa piemiņu viņa skolnieki vēlas iemūžināt, lūdzot Rīgas domei pārdēvēt ielu, kas iet gar skaisto Mežaparka Gustava Ādolfa baznīcu, kas ir bijusi par atdzimšanas un atjaunotnes vietu bargajos komunisma gados, Roberta Feldmaņa vārdā.