Neatkarīgi no tā, kādā vietā Tu atrodies, Dievs dzird lūgšanas un atbild!

Mani sauc Nikolajs. Esmu dzimis 1955.gadā Kijevas pilsētā. Līdz 1996. gadam mana devīze bija: „Ņem no dzīves visu ko vari!”. Dzīvoju kā vēlos un kā sanāk, rezultāts – piecas sodāmības. Dažādās brīvības atņemšanas vietās esmu pavadījis 20 gadus.

1996. gadā es nožēloju grēkus un pieņēmu Jēzu Kristu savā sirdī. Mana dzīve sāka krasi mainīties. Nemanot es pārstāju lietot necenzētus vārdus, pārstāju smēķēt, lietot alkoholu, un nepārkāpu režīma noteikumus. Jo vairāk es tiecos iepazīt Dievu, jo vairāk Viņa Slava ienāca mana dzīvē.

Es biju ticīgs divus gadus, kad nopietni saslima mana māte. Viņa tika paralizēta. un ārsti, ņemot vērā tās pieklājīgo vecumu, sacīja, ka izredžu izveseļoties nav. Bet es ticēju, ka Dievs ir spējīgs mainīt visu. Es nolēmu ņemt gavēni un lūgt par mātes dziedēšanu. Mani piekrita atbalstīt ticības brāļi kolonijā. Pēc desmit lūgšanas dienām Dievs deva vārdu: „Pēc tavas ticības būs tev!”. Drīz es saņēmu vēstuli no manas māsas. Būdama neticīga, viņa tomēr rakstīja, ka noticis brīnums: mamma sāka atveseļoties un staigāt. Ārsti bija neizpratnē, kā tas ir iespējams.

Es zinu, Kurš darīja šo brīnumu. Debesu Tēvs atbild uz savu bērnu lūgšanām. Slava Viņam! Es esmu pateicīgs Dievam Jēzum Kristum par visu, ko Viņš ir darījis un vēl darīs manā dzīvē.

Paldies brāļiem no cietuma kalpošanas „Jaunā Dzīve“ par darbu ar notiesātajiem, kā arī par garīgu un materiālu palīdzību man un daudziem citiem kolonijā.

Kristīgā dzīvē gadās arī tā – cilvēki ilgu laiku pat neapzinās, ka varbūt iespējams, kaut kas tomēr varētu nebūt kārtībā ar viņu garīgo – dvēselisko dzīvi. Semināra laikā Jēkabpils draudzē „Labā vēsts” notika dvēseliska rakstura dziedināšanas. Tādēļ piedāvājam nedaudz iepazīties ar draudzi un uzzināt, kas tad tieši bija noticis.

Īsumā par draudzi

Semināru atklāja draudzes „Labā vēsts”, mācītāji Jānis un Marina Sporans. Semināru apmeklēja apmēram 40 cilvēku ne tikai no Jēkabpils, bet arī no citām pilsētām.