Autore: Sanita

„Tas Kungs ir Gars. Kur tā Kunga Gars, tur ir brīvība, Bet mēs visi, atsegtām sejām spoguļodamies tā Kunga spožumā, topam pārvēsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara tā Kunga Gars.” (2.Korientiešiem 3:17)

Sveiks, mīļais Spektra lasītāj! Vai Tev patīk pārmaiņas? Visbiežāk dzirdamā atbilde – tas atkarīgs no tā, kādas ir pārmaiņas. Vai ne? Tomēr, padomājot plašāk, bez pārmaiņām mūsu dzīvē mēs neattīstāmies un stāvam uz vietas. Vai pārmaiņas vienmēr mums patīk? Nē, taču bez pārmaiņām un pārbaudījumiem mūsu dzīve nav iedomājama.
Pienāk diena, kad ir jāiet tālāk – jaunā līmenī. Kur vēl labāks laiks, pāris mēnešu pirms Jaunā gada, kad varam apstāties un atskatīties uz šo gadu. Neliels audits mūsu dzīvēs, ko mēs esam izdarījuši un kā šo gadu aizvadījuši. Vai šogad esam vairāk iemīlējušies mūsu Glābējā – Jēzū Kristū? Es ceru, ka ne tikai es, bet arī jūs visi esat sajutuši šo lielo Viņa mīlestību un žēlastību! Iepriekšējais mēnesis pagāja interesanti, bija vairāki uzbrukumi manai veselībai, kad pārgāja viena kaite, tad uzbrukt gribēja cita. Pie sevis domāju, cik laba šī mēneša tēma, bet izrādās – nē, šo mēnesi galvenais rakurss būs svēta dzīve un mūsu izvēles, ko izdarām katru dienu.

Svēta dzīve

Garā staigāšana nav iedomājama bez svētas dzīves. Dievs ir Svēts, tāpēc mums ir jābūt svētiem! Un tajā mums ir jāieliek sava artava. Jēzus mūs ir atbrīvojis un šķīstījis, bet mūsu atbildība ir tā, ko ielaižam sevī, savās domās, dzīvēs, mājokļos. Jā, arī kādas vietas, interneta vietnes apmeklējam, kādus žurnālus, avīzes lasām un filmas skatāmies. Dievs vēlas mums palīdzēt, bet mums katram ir brīva izvēle, kā nodzīvosim katru dienu, kādas domas domāsim, kādus darbus darīsim. Mums katram ir savs uzdevums un aicinājums, un pateicoties Jēzum Kristum mēs esam uzvarētāji. Neatkarīgi no sajūtām, jo Dieva Vārdā skaidri ir pateikts, ka mēs visu spējam tā spēkā, kas dara mūs stiprus. (Filipiešiem 4:13) Tas mums ir jāsatver visās mūsu dzīves jomā. Jā, kāds centīsies mūs pievilt un apmelot, bet mēs nedrīkstam tam ļauties. Nekas, nevar mūs apsūdzēt, jo Dievs savus bērnus neapsūdz. Mēs esam Debesu valstības piederīgie, līdz ar to tādai ir jābūt mūsu dzīvei. Visām lietām ir jābūt sakārtotām, un mums pašiem ir jāpieaug un jāmainās – no spožuma uz spožumu. Mums ir jābūt svētiem – mēs ikviens esam liecības šajā pasaulē, kas rakstītas ne ar tinti, bet Dzīvā Dieva Vārdu. Mēs esam svēti! Tas mums ir jāpieņem un visu ļauno ir jāraida prom no mums. Jā, reizēm mums ir jāpagriežas un jāiet prom no cilvēkiem, arī kristiešiem, ja viņi tenko, aprunā vai runā nevajadzīgas tukšas runas. Mums ir jāsaudzē sev.

Jāuzrunā cilvēki, bet jākontrolē, ko ielaižam sevī

Pasaule ir ļauna, tajā ir daudz negantības, un lai arī mēs sevi sargājam, mēs uzsūcam kaut kādu daļu no apkārtējiem cilvēkiem. Tāpēc kādi cilvēki mums ikdienā ir apkārt? Taču vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst to, ka pasaulē dzīvo daudz cilvēku, kuri iet uz elli, tāpēc mums šie cilvēki ir jāsatiek un jānodod viņiem evaņģēlija vēsts. Ne ar nosodījumu, tiesāšanu un raudzīšanos no augšas, bet ar mīlestību. Mums ir jāstāsta cilvēkiem par Jēzu Kristu, ka Viņš ir nomiris pie krusta mūsu grēku dēļ un trešajā dienā augšāmcēlies un šobrīd ir pie Tēva. Mums ir Aizstāvis, kas ir kopā ar mums. Lai Viņš varētu mūs vadīt, mums ir jādzird Viņa balss un jāatzīst Viņa autoritāti savās dzīvēs. Tad mēs būsim uzvarētāji! Mēs nedrīkstam dzīvot bailēs, vai cita veida kārībās un baudās. Tā nē, jo mēs dzīvojam pasaulē, bet neesam no pasaules. Mēs esam dārgi atpirkti un esam šeit, jo katram mums ir cilvēki, kuri ir jāuzrunā tieši mums. Tāpat mums ir šī brīnišķīgā iespēja – atjaunoties Viņa klātbūtnē, kad lasām, dzirdam un studējam Dieva Vārdu un esam lūgšanās.

Svētā Gara vadība

Svētais Gars mūs pamudinās, pamācīs un paskubinās. Mēs esam pasaules gaišums un zemes sāls. Pietiek sevi žēlot un lolot, jo ko gan mēs plānojam izlolot? Neko mēs nevaram bez Svētā Gara klātbūtnes, jo bez Viņa – viss ir pelavas. Teksti ir sausi, darbi ir nedzīvi, paši grimstam un meklējam sevis attīrīšanos. Taču mums ir jābūt dzīvām attiecībām ar mūsu Tēvu katru dienu neatkarīgi no mūsu sajūtām. Mēs nevaram būt vieglprātīgi, kas nolaiž rokas un domā, ka kādu dienu varam “norakstīt”. Visas mūsu dienas ir uzskaitītas un tām ir dārga cena. Mums ir jābūt svētiem! Pietiek gulēt ir jāceļas un jānokrata pelni no mūsu drānām. Negribas sākt? Gribas meklēt aizbildinājumus? Sāc ar saviem tuvākajiem, radiniekiem, draugiem, kaimiņiem. Vēlāk vēlme uzrunāt cilvēkus būs tikai dabīga. Turklāt mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespējās, kā uzrunāt cilvēkus, kā aiznest evanģēlija vēsti, tāpēc atrodi sev piemērotāko. Tāpēc sākot ar mazumiņu, Viņš nāks mums palīgā, jo mēs neko nespējam bez Viņa ziņas. Viņš vienmēr ir kopā ar mums. Neļausimies snaudienam, lai tam nav vietas mūsu dzīvēs. Visu pārbaudīsim, un nevajadzīgas lietas, laika zagļus izsvītrosim no mūsu dzīvēm. Mēs esam svēti, Jēzus Kristus ir nomiris par mums, turklāt ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti. Mēs esam atpirkti! Dārgi atpirkti. Mēs esam vertīgi Dieva acīs. Ikviens no mums Dievam ir īpašs un iepriekš paredzēts. Lai arī kaut kas mums nav izdevies, mums ir piedots un mēs esam svēti. Mēs tādi esam, tāpēc atbilstoši tam dzīvosim. Centīsimies no visas sirds un Viņš mums palīdzēs. Savādāk nevar būt! Mēs vienmēr esam uzvarētāji Jēzū Kristū, ja tikai paliekam Viņā. Izbaudi šo novembra mēnesi, apstājies un uztaisi sevis auditu. Atrodi atbildi uz jautājumu, vai Tev patīk pārmaiņas Tavā dzīvē? Vai esi tām gatavs! Vai esi gatavs pārkāpt jaunus apvāršņus, lai attīstītos un paplašinātu redzesloku? Vai esi gatavs apņemties vairāk iestāties par saviem radiniekiem, draugiem, paziņām un darba kolēģiem? Es ticu, ka esi! Lai Tev jauks mēnesis un pavisam drīz jau tiksimies! Saudzē sevi! Lai Dievs Tevi svētī un pasargā!

Sveiks, mīļais Spektra lasītāj! Ceru, ka izbaudi siltās rudens dienas un priecājies par krāsainām koku lapām, kuras klāj ielas, taciņas un ietves parkos, pilsētās un laukos. Varbūt esi to laimīgo vidū, kurš ne tikai priecājas par šīm lapām, bet kuram tās arī ir jāgrābj? Pat ja tā, es ceru, ka izbaudi šo krāsaino gada laiku. Šā mēneša tēma Spektra Jauniešu sadaļā ir ļoti skaista, esmu sajūsmā – šajā mēnesī parunāsim par mīlestību. Vārds, kas tiek izteikts par ļoti daudzām lietām, it īpaši bieži tas tiek lietots angļu valodā, bet tulkojumā tas nozīmē tikai to, ka mums ļoti patīk kāda lieta vai joma. Intereses pēc, internetā pārlūka meklētājā ierakstīju vārdu – mīlestība, lai paskatītos, kādas saites tas izmetīs, un ar ko šis vārds asociējas vairumam cilvēku. Vienā vietnē bija paskaidrots, ka mīlestība ir dziļas, uz cilvēka iekšējo pasauli vērstas un noturīgas jūtas, kas rodas pret kādu citu cilvēku, cilvēku grupu vai personai nozīmīgu parādību. Bija atrodami arī dīvaini salīdzinājumi, piemēram, kāds cilvēks mīlestību salīdzina ar tējas sēni, kura ir saņemta dāvanā, un par kuru viņam visu laiku ir jārūpējas, turklāt, nav zināms, vai tējas sēne būs pateicīga un izaugs liela. Savukārt citiem cilvēkiem vārds mīlestība asociējas tikai ar sāpēm, taču mēs, kas esam piedzīvojuši savās dzīvēs Dieva mīlestību, zinām, ka mīlestība neslēpjas tējas sēnes aprūpēšanā, vai kādā citā dīvainā lietā. Mēs zinām, ka Dievs mūs ir tā mīlējis, ka pasaulē sūtīja savu Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvību. Jēzus mūsu dēļ atdeva savu dzīvību pie krusta Golgātā, lai mēs varētu tikt glābti. Tā ir mīlestības augstākā forma.

Mazais zvirbulis

Mēneša sākumā vienā no ik rīta lūgšanām Svētais Gars man parādīja vīziju – mazu pelēku zvirbuli, kuram bija savītušas mazās kājiņas. Viņš gulēja augšpēdus un tajā nebija dzīvības. Tad redzēju gādīgas rokas, kuras paņēma šo putniņu un atlieca viņa kājas, putniņā uzreiz ieplūda dzīvība. „Es gaidīt gaidīju uz to Kungu, un Viņš noliecās pie manis un uzklausīja manu saucienu.” (40.Psalms 2).  Pēc šīs vīzijas es izplūdu asarās, jo tā simbolizē to, ka Dievs, kas ir Visvarens, kas ir pāri visiem, Viņš noliecas pie ikviena no mums, lai arī cik niecīgi mēs esam. Viņš dod mums dzīvību, Viņš mīl mūs un vēlas mums palīdzēt. „Arī putniņš ir atradis māju un bezdelīga sev ligzdu, kur tā savus bērnus izperē un glabā, pie Taviem altāriem Kungs Cebaot, manu Ķēniņ un mans Dievs.” (84. Psalms 4) Cilvēks ir patiesi laimīgs savā dzīvē tikai tad, ja viņš ir piedzīvojis patiesu mīlestību un viņš pats kādu mīl. Dzīve bez mīlestības ir tukša. Vislielākajai mīlestībai mūsu dzīvēs ir jābūt uz Dievu, 5. Mozus grāmatā 6.nodaļā 5.pantā mēs lasām: „Un tev būs to Kungu, savu Dievu mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku.” Lai spētu mīlēt, mums ir jāapzinās, ko nozīmē patiesa mīlestība un kāda ir tās loma mūsu ikdienā. Vai tu patiesi mīli Dievu? Kā tas izpaužas tavā dzīvē? Vai tu mīli savu ģimeni? Kā to izrādi? Vai mīli savus līdzcilvēkus un draugus? Vai viņi to zina un jūt? Ko tu patiesi domā savā sirdī, kad saki otram, ka viņu mīli?

Mīlestības nozīme un loma

Mīlestība ir visvairāk nepareizi lietotais vārds. Cilvēki saka – es tevi mīlu, bet pie sevis domā, es tevi gribu, es tevi iekāroju, vai arī tu man esi vajadzīgs, savā svētrunā klausītājus uzrunā Doc. Čārlzs Stenlijs, vienlaikus norādot, ka tikai mazumiņš cilvēku zina, kā mīlēt ar to mīlestību, par kuru Jēzus runā rakstos. Mēs varam otram teikt – es tevi mīlu, un savā sirdī to arī domāt, ka patiesi mīlam otru cilvēku, bet, ko īsti nozīmē šie vārdi – es tevi mīlu? Jēzus norāda, ka nav lielākas mīlestības par to, ja kāds savu dzīvību atdod par saviem draugiem. Jēzus Jāņa 13.nodaļā 34.pantā mums saka: „Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. No tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” Paskatīsimies, vārda – mīlēt nozīmi. Grieķu valodā mīlestību apzīmē četri vārdi, viens no tiem ir eros, kas nozīmē kaisli, iekāri, seksuālo mīlestību. Šis vārds Bībelē nav teikts, atzīmē Č. Stenlijs. Otrs ir storge – kas runā par ģimenisku mīlestību, piemēram, starp māti un meitu. Trešais philia – apzīmē draudzību draugu vidū. Ceturtais vārds ir agape – tā ir mīlestība, kas uzupurējas. Mīlestības augstākā forma nozīmē aizliegt sevi otra dēļ.

Mīlestība mūsu ikdienā

Mīlestības latiņu Jēzus pacēla vēl augstāk nekā jebkad. Paskatoties Jēzus dzīvi, mēs redzam, ka Viņa mīlestība bija nesavtīga, un tieši ar šādu mīlestību Jēzus mūs ir aicinājis mīlēt citus cilvēkus. Tas nozīmē, ka mums ir jāmāk nolikt sevi malā, lai varētu uzplaukt mīlestības skaistākajā spektrā. Lai patiesi otru mīlētu, mums cilvēki ir labāk jāiepazīst, proti, mums ir jāzina, no kādas ģimenes viņš ir nācis, vai viņš savā dzīvē iepriekš ir sajuties mīlēts, vai viņš zina, ko nozīmē patiesa mīlestība. Jēzus savus mācekļus mīlēja saprotoši, ar izpratni. Viņš nebija izveidojis sarakstu ar lietām, kuras sagaidīja no viņiem, lai brīžos, kad mācekļiem kaut kas nesanāca,  vilktu to ārā un viņus kritizētu. Tas ir jāatceras arī mums, ja mēs patiesi mīlam otru cilvēku, tad mēs nevaram viņā vilties, tas nozīmē, ka viņš nevar izdarīt neko tādu, lai mēs novērstos no viņa un nepiedotu viņa pārkāpumus. Ja mēs tikai sagaidām siltas jūtas pretī mūsu mīlestībai, tad mēs nemaz nezinām, ko nozīmē patiesi mīlēt. Ja mēs gaidām, lai tikai mūs mīl, tad mums vēl daudz kas ir jāmācās. Mums ir jāredz pāri apstākļiem, iespējams, otrs līdzcilvēks nemaz nemāk mīlēt un savā dzīvē nekad nav to piedzīvojis. Ja mēs mīlam un iedziļināmies cilvēkā, tad mēs varam arī saprast, kāpēc kādā konkrētā brīdī viņš ir rīkojies tieši tā un ne citādi. Mums ir jāmāk piedod. Jūs varbūt varat iebilst, un teikt, jā, bet tu nezini, cik viņš vai viņa ir nepateicīga un kas man ir nodarīts. Taču mums ir jāuzdod jautājums sev: cik reizes mēs esam Dievam par vienu un to pašu grēku prasījuši piedošanu? Vai mums ir tiesības nepiedod saviem līdzcilvēkiem, ja Dievs piedod visus mūsu pārkāpumus? Č. Stenlijs stāstīja vienu atgadījumu no savām studijām, tur bija mācītājs, kurš taisījās braukt uz cietumu konkrētam cilvēkam liecināt par Jēzu. Kad viņam jautāja, kas ir šis cilvēks, mācītājs atbildēja, ka šis cilvēks alkohola reibumā bija izraisījis auto avāriju, kurā bojā gāja viņa māte. Ja mēs sējam nepiedošanu, tad nodarām pāri tikai paši sev un mums nākas pļaut tā sekas.

Īstās lietas īstajā laikā

Tomēr tai pašā laikā mīlestība nenozīmē tikai dot un dot, jo nav pareizi otram dot tās lietas, kuras viņš vēlas. Mēs taču esam gudri, vai ne? Gudri mīlēt nozīmē dot to, kas cilvēkam ir nepieciešams. Arī Dievs mums dod īstās lietas īstajā laikā. Vecākiem, bērnus audzinot, ir jāzina, kurā brīdi bērnam ir jādod konfekte, bet kurā viņš ir jāpamāca ar bargāku vārdu. Bērns ir jāaudzina tā, lai viņš nebūtu izlutināts, kaprīzs, kurš necienītu citus. Tāpat arī cilvēkiem laulībā, nedrīkstētu būt situācija, kad otrs saka, viss tas ir par traku, man pietiek es eju prom. Mīlēt nozīmē nest upuri un apzināties, ka ne vienmēr mēs dzirdēsim ovācijas un aplausus. Arī liecinot citiem cilvēkiem par Jēzu, mēs apliecinām savu mīlestību, jo šajā brīdī mēs noliekam malā sevi. Mēs tanī brīdī nedomājam, ko viņš par mani padomās utt., mēs liecinām, jo esam tam aicināti. Mēs esam Dieva bērni un Jēzus mīt mūsos un caur mums šī mīlestības saldā smarža tiek izrādīta līdzcilvēkiem. Jā, tieši tā, caur tevi un mani! Pasmaidi, tu esi brīnišķīgi radīts! Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mēs atšķiramies no cilvēkiem, kas dzīvo pasaulē un nepazīst Jēzu. Pasaulē tik ļoti pietrūkst patiesas mīlestības. Rezultātā cilvēki paliek aizvien notrulināti un pats sāpīgākais – vienaldzīgi.  Mīlestības izpausmes lielākajā daļa cilvēku pasaulē asociējas tikai ar eros vārda nozīmi, bet, kad emocijas ir pierimušas, tad cilvēki raugās tālāk – pēc nākošā tvēriena. Cilvēki ikdienā maina parnterus, piedzīvo vilšanos un metās jaunos piedzīvojumos, bet, kas notiek šo cilvēku sirdīs? Vai viņi zina, kas ir patiesa mīlestība? Vai nav tā, ka viņi ir sadalījuši savu sirdi mazos gabaliņos un izdalījuši citiem? Es parasti raugos vecajos cilvēkos, kuri aizvien turas kopā, kā viņš satver viņas roku un palaiž durvīm pa priekšu, kā viņa silti paskatās uz viņu un noglāsta tā roku. Romantiski, vai ne? Bet tas ir tik skaisti, kad savu sirdi atdod tikai vienam cilvēkam, un sakot vārdus pie altāra līdz nāve mūs šķir, tie nav tikai tukši vārdi, bet tas arī to nozīmē. Mīlestībai vienmēr seko darbi, nevar būt situācija, kad cilvēks atzīstas mīlestībā un darbi izpaliek. Jēzus mūs pirmais ir mīlējis, Viņš ir samaksājis dārgu cenu par mums – Viņš nomira pie krusta mūsu dēļ. Jēzus ir apliecinājis savu lielo mīlestību pret mums. Viņā visas lietas ir iespējamas, mēs esam spēcīgi, mēs varam mīlēt savus līdzcilvēkus. Mēs varam cilvēkiem parādīt šo mīlestību, mēs varam parādīt cilvēkiem, ka mēs mīlam patiesi. Ja arī kāds cilvēks mūs ir aizvainojis, mēs nenovēršamies, kad viņam ir vajadzība palīdzība, jo mēs zinām, ko nozīmē mīlēt.

1.Korintiešiem 13.nodaļa

Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un ja man būtu pravieša dāvanas, un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem, un nodotu savu mieru, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, praviešu dāvanas beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga ir mūsu mācība. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, es atmetu bērna daļu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. Tā nu paliek ticība, cerība un mīlestība šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.

Autors: Sanita

Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas. Psalms 37:4
Sveiks, mīļais Spektra lasītāj, ceru, ka izbaudi šo vasaru, ka Tev sirdī mājo prieks, miers un daudz mīlestības! Lai gan iepriekš šī sadaļa Spektrā saucās Pārdomas, tomēr ņemot vērā to, ka raksti vairāk domāti jauniešu auditorijai, jaunajā Spektrā sadaļas nosaukums turpmāk būs Jauniešiem. Tāpat Spektrs ļoti priecātos, ja Tu nestāvētu malā, bet daudz aktīvāk sūtītu savas vēstules un pieteikumus Tev aktuālām tēmām. Šā mēneša tēma – puiši un meitenes, manuprāt, ir ļoti interesanta. Sākotnēji biju nolēmusi, ka par šo tēmu Spektrā nerakstīšu, taču izrādās, ka rakstīšu gan. Pēdējā laikā ir nācies secināt, ka šī tēma jauniešiem ir ļoti aktuāla.

Lai viņi smejas

Pagājušo mēnesi satiktu nekristīgu puisi, un viņš man stāstīja savu piedzīvoto ar meitenēm, un prasīja skaidrojumu, kāpēc beigās viss noslēdzās uz nelāgas nots. Vēl izbrīnīja tas, ka šis puisis bija samierinājies ar kaut kādām attiecībām tikai tāpēc, lai nebūtu viens un galvenais pamatojums bijis tāds, ka šī meitene viņam esot bijusi uzticīga. Es viņam atbildēju, ka tas, ka šī meitene paralēli negāja satikties ar citiem puišiem, ir tikai normāli. Viņš man iebilda, jā, tev varbūt, bet viņam apkārtējo cilvēku vidū to uzskata par lielu ekstru. Arī viena no manām draudzenēm, kura arī pagaidām nav kristiete, visu laiku ļoti aktīvi cenšas satikt to īsto un ir apēdusi pāris pudu sāls un vienmēr viņai ir šis jautājums – kāpēc, viss tā beidzās? Kristiešiem ir ļoti svarīgi citiem, it īpaši cilvēkiem, kas Dievam netic, stāstīt savus principus un uzskatus arī šajā jomā. Jā, varbūt viņiem tas liekas smieklīgi, bet, tomēr tas mums ir jārunā. Jā, varbūt viņi mūs izsmies un centīsies skaidrot, ka šobrīd ir mūsdienas utt., bet, lai jau viņi smejas, mūsu uzdevums ir parādīt, ka ir iespējams dzīvot citādi. Protams, tas, ka esi kristietis – vēl nenozīmē, ka tev nebūs izvēles un savas iekšējās cīņās.

Puisis domas mainīja
Viena man ļoti mīļa draudzene, kura ir kristiete un ir ļoti skaista meitene, izstāstīja kā viņai šo mēnesi ir izgājis ar vienu puisi. Viss sācies ļoti labi un cerīgi, puisis saviesīgā pasākumā uzreiz pateicis, ka viņam viņa patīk un viņam ir nopietni nolūki attiecība uz viņu. Pēc tam sekoja laiks, kad viņi sarakstījās, bija arī satikušies un runājušies par sev svarīgām tēmām. Puisis uzzinot, ka viņa ir kristiete, teica, ka viņš varbūt arī varētu vēlāk pievērsties Dievam, tāpēc tas, ka viņš nav kristietis, nevarētu būt iemesls, kāpēc viņi nevarētu satikties. Tomēr, kad viņš uzzināja, ka viņa līdz laulībām neplāno iesaistīties seksuālās attiecībās, šis puisis uzrakstīja, ka viņiem šī sarakste ir jābeidz, jo viņam tas neliekas normāli. Tas, ka viņš nebija ar mieru gaidīt, bija apliecinājums tam, ka viņam viņa nemaz tik ļoti nepatika, jo, ja viņam būtu no sirds nopietni nolūki, viņš gaidītu.

Visas atbildes Bībelē
Es atļaušos būt nedaudz skarba, un varbūt ne visi lasītāji man piekritīs, bet, manuprāt, puiši šobrīd ir nedaudz izlutināti ar pārāk lielo meiteņu uzmanību. Daļēji var piekrist, ka tā nav tikai viņu vaina, un atbildība ir jāuzņemas arī daiļajam dzimumam. Tomēr ir svarīgi, kā šādos brīžos izturas puiši un kā viņi reaģē uz šādiem uzmanības apliecinājumiem. Pirms neilga laika mācītāja dievkalpojumā norādīja uz mūsdienu lielu problēmu, kad sievietes paliek pārāk vīrišķīgas, bet puiši – sievišķīgi, lai gan Dieva Vārds saka pretējo. Meitenes ir pieradušas puišiem izrādīt savas simpātijas, un, ir ļoti daudz veidu, kā to izdarīt – daži pat ļoti smieklīgi. Vai to nevar redzēt no malas? Var, un man liekas, ka arī puiši to redz un varbūt kāds tādējādi mielo savu „es”. Piekrītu, ka reizēm, ja puisis meitenei tiešām ir iepaticies, tad viņai to ir diezgan grūti noslēpt, un, ja arī to cenšas slēpt, tad tomēr var būt situācijas, kad tas ir redzams. Tomēr ir liela starpība, kā tu uzvedies. Mēs visi zinām, ka Bībele ir grāmata, kurā ir atbildes uz visiem jautājumiem. Palasot Dieva Vārdu, mēs nevaram atrast nevienu vietu, kurā daiļā dzimuma pārstāve iet klāt stiprajam dzimumam un saka: „Sveiks, tu man patīc un tu būsi mans draugs un mīļotais.” Nav tādas rakstu vietas, varbūt gribi iebilst, ka Rute gāja lasīt vārpas Boāsa tīrumā un viņa spēra šo soli, tomēr arī šajā situācijā – viņš pirmais viņu pamanīja savā tīrumā un viņam viņa iepatikās. Tāpēc, mīļās meitenes, jūs esat Dieva princeses, Ķēniņa meitas, un īstajam puisim Dievs ieliks jūs sirdī, un tieši viņš spers šo pirmo soli. Ja tomēr viņš nevar sadūšoties, tad acīmredzot simpātijas nav tik lielas, vai nav īstais laiks. Tikai, lūdzu, nepārprotiet mani, tas arī nenozīmē to, ka tev jāstaigā apkārt ar aukstu sejas grimasi, kas signalizē – tikai nedomā nākt man klāt, tomēr sirdī ir jājūt robežas un jāapzinās, cik draudzīga tu vari būt ar patiesu un tīru sirdi. Ja tev tāda ir, tu, protams, vari draudzēties, bet, tiklīdz mani sevī simpātijas, tad jāpasaka sev stop un ir jāpārbauda sava sirds Dieva priekšā. Tāpat tas ir jādara situācijas, kad otrs atzīstas tev savās jūtās, lai arī iepriekš visu laiku esat bijuši draugi. Mums ir svarīgi censties otru nesāpināt un būt maksimāli atklātiem.

Bet taču ir tik forši, ka kādam patīc!
Tiklīdz uzzini, vai nojaut, kad esi kādam iepaticies, ir taču patīkami, vai ne? Tad skatoties spogulī gribas sev uzsmaidīt vēl platāk un pateikt, cik skaista, vai skaists tomēr esi. Un, ja vēl apzinies, ka īstenībā tev ir aizdomas, ka arī tam un, iespējams, arī tam puisim vai meitenei esi iepatikusies vai iepaticies, tad smaids paliek vēl platāks. Tomēr hallo, padomājam, ko mēs tādējādi barojam? Atceramies, ka tieši lepnība ir pirmā pazīme pirms krišanas. Tas, protams, nenozīmē, ka mums nevajag priecāties un rūpēties par sevi, tomēr tas nevar tikt izvirzīts pirmajā plānā. Dieva Vārds skaidri saka, ka mums citi ir jāmīl kā sevi. Tas tieši to arī nozīmē, ka mums ir sevi jāmīl, no tā arī izriet, ka mums ir jārūpējas par savu miesu. Tomēr tajā pašā laikā, ir jāapzinās, ka tas dzīvē nav galvenais, ka svarīgākais ir tas, kas notiek mūsu sirdī. Salamana pamācībās ir teikts – pāri visam sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība. Kāds varētu iebilst un teikt, es jau neesmu vainīgs, ka es kādām esmu iepatikusies, jā tiešām tā var būt, bet tanī brīdī, kad tu jūti no pretējās puses šīs simpātijas un tu zini, ka šis nav tas cilvēks, kuru redzi kā savu dzīvesdraugu, ir jautājums, vai tu to izbaudi, izgaršo un pieņem, vai arī nepieņem!? Mēs esam atbildīgi, kas notiek mūsu sirdīs un domās, nevis par citiem cilvēkiem. Protams, ir pilnīga cita situācija, ja ir runa par īsto cilvēku, bet par to vēlāk. Man patika, ka mācītājs teica, ka tiem cilvēkiem, kuriem tiek izrādīti šie uzmanības apliecinājumi, Dievs dod viņiem gudrību, kā ar to tikt galā.

Bet, ja īstais aizies ar citu?
Īstais cilvēks neaizies tev garām, Dievs dod īstās lietas un īstos cilvēkus īstajā laikā! Tas ir pavisam droši, un Dieva Vārds to apstiprina. Man patika, kā mācītāja teica, ka mums nevajag uztraukties un baidīties, ka mūsu puisis var aiziet ar citu, jo, ja viņš taisīsies precēties ar citu, tas tikai nozīmēs to, ka viņš nebija īstais. Arī šajā tik jūtīgajā un svarīgajā tēmā ir vajadzīga pilnīga paļaušanās uz Dievu! Šī sfēra ir jāliek Viņa gadīgajās rokās. Viņš mūs ir radījis, un Viņš vislabāk zina, kurš, vai kura mums ir piemērots vai piemērota īstajā laikā. Varbūt kāds satraucas un domā, ka īstais varētu būt tāds, kas it kā atbild izvirzītajiem kritērijiem, bet sirds īsti nav pie viņa. Tad zini droši, tas tā noteikti nebūs, jo Dievs dod tikai labas dāvanas. Svarīga ir pilnīga paļaušanās uz Viņu. Pirms laika man pazīstama meitene stāstīja, ka ir nospraudusi mērķi līdz konkrētam vecumam apprecēties, un, ja nesanāks, tad viņa braukšot uz ārzemēm un precēsies ar ārzemnieku, jo tur vīru varot atrast ļoti ātri. Tomēr, vai tā ir pilnīga paļaušanās? Tas taču nozīmē it kā Dievam pateikt – es Tev, Dievs, esmu devis laiku līdz šim vecumam, ja Tu nedosi man dzīvesdraugu, tad es ķeršos pats klāt, bet tā vispār es visu savu dzīvi esmu nodevis Tev! Ceru, ka saprotat un man nav jāraksta, kas šeit nav pareizi, un, ko nozīmē pilnīga paļaušanās uz Dievu! Tas nenozīmē, ka par dzīvesdraugu nav jālūdz – ir jālūdz, tomēr tas nevar būt tavu domu epicentrs. Ja šī tēma ir svarīga un aktuāla, un Tu vēlies Dievam nodot sevi kā upuri, tad tu vari Dievam šo tik svarīgo jautājumu nolikt uz Viņa altāra un pateikt: Dievs – es mīlu Tevi, es esmu Tev pateicīgs, ka izglābi mani un Tu esi devis tik daudz. Tu redzi, ka dzīves draudzenes vai dzīves drauga izvēle man ir ļoti svarīga, tomēr Tu esi man pirmajā vietā un uz altāra Tev – nolieku šo upuri. Es pilnībā paļaujos uz Tevi arī šajā jautājumā. Tu esi mans Dievs un es mīlu Tevi!

Vai Tev ir pazīstama tāda aina? Vīrs, pārnākot no darba, novelk virsdrēbes uzvelk čības, aiziet uz istabu apsēžas atpūtas krēslā un it kā iegrimst savā pārdomu pasaulē. Viņš var skatīties televizoru, klausīties sievas teiktajā un kaut ko viņai arī atbildēt. Istabā priecājoties par tēva pārnākšanu mājās, ar joni klēpī ielec un lēkā priekā spiedzot bērni, bet Tu jūti un redzi, ka viņš savās domās it kā atrodas citās dimensijās. Un, ja vien būtu viņa spēkos, viņš aizlidotu no tā visa uz kādu zemes malu. Personiski es esmu simts reižu sadūrusies ar situāciju, kad mans mīļotais brīžiem nevēlas kādu ne redzēt, ne dzirdēt, tajā skaitā arī mani. Kaut gan apgalvo, ka mīl mani, un esmu viņam vajadzīga, tik ļoti kā neviens…

Patiesi vēloties palīdzēt savam dzīvesbiedram iemīlēt mani vēl spēcīgāk, es izlasīju daudz, jo daudz gudru grāmatiņu par vīriešu psiholoģiju un daudzreiz nācies dzirdēt par to saucamo aiziešanu „alā”. Tomēr atpazīt šo parādību, kura ir tik dīvaina sievietes loģikai, es izpratu ne jau uzreiz. Nokļūstot stresa vai sarežģītā situācijā, vīrietis it kā noslēdzas savā prāta „alā”, lai koncentrētu uzmanību problēmu risināšanā. Ikreiz es esmu mēģinājusi paust savu sapratni vīra stāvoklī ar līdzjūtību un mēģinot aprunāties, kaut jebkādā veidā ieinteresēt un pievērst viņa uzmanību arī man. Un ikreiz atdūros kā pret aukstu mūra sienu. Dažreiz viņš pat dusmojās uz mani par to, un es par to apvainojos.

Nesen vīram sākās sesijas laiks un tas, protams, ir saistīts ar stresu, kā arī ņemot vērā manu saspringto darbu dabiski, ka tas viss kopumā atspēlējās uz mūsu ģimeni. Un, lūk, tad, es no jauna atgriezos pie kādreiz izlasītajām patiesībām par pilnīgi neaptveramo vīriešu loģiku.

Izrādās, momentos, kad saskarsmē ar mani ir pievērsti tikai 5% no viņa domām un pārējie 95% tiek veltīti „kaut kur tur”, kad viņa smadzenes arvien pārmaļ pašreizējās problēmas, cerot sameklēt risinājumu, viņš vienkārši nespēj dāvināt man to uzmanību un jūtas, kuras es esmu pieradusi saņemt normālos apstākļos.

Vīrietis ir pilnīgi savādāks nekā sieviete. Un ar to ir jārēķinās. Viņš meklē lēmumu bez palīgiem. Neaicināta palīdzība viņu tikai sadusmo. Bet īpaši uzmācīga palīdzībai liek viņu vēl dziļāk slēpties „alā” un pat zoboties. Jo vairāk sieva cenšas iekustināt vīru, kurš ir norūpējies par problēmu, jo ilgāk ievilksies viņa aiziešana sevī. Lieta pat var nonākt līdz strīdam. Lūk, kāpēc viedīgai sievai nepieciešams vispirms iemācīties uz kādu laiku atstāt savu vīru mierā.

Vai Tu saproti par ko es runāju? Pat vienistabas dzīvoklis nav tam traucēklis. Tu vari izvēlēties, vai nu sēdēt blakus iemīļotajam uz šaura dīvāna un līst viņa dvēselē, vai dot cilvēkam mierīgi padomāt, neuzmācoties ar jautājumiem. Piemēram, viens vīrietis slavēja savu lielisko sievu sakot tā: „Atceros, reiz es atgriezos mājās no garās darba neveiksmīgās darba dienas, kaut ko noburkšķēju zem deguna un burtiski ievēlos dīvānā un blenzu televizoru. Sieva neko neteica, mierīgā tempā atnesa uz paplātes vakariņas un aizgāja. Blakus šķīvim es ieraudzīju viņas mīļāko puķīti. Es uz visiem laikiem atcerējos šo viņas rīcību. Esmu tik pateicīgs manai sievai par sapratni un atbalstu”.

Pirmais, ko tu noteikti domā, tas ir, ko rozā krāsas uzraksts dara šeit vīriešu lapaspusē? Un kāpēc raksta sieviete? Atbildu: „Es nāku ar mieru.. un lai Tev palīdzētu…” Nu, es tā vismaz ceru… Lai tu varētu atgūties no pirmā šoka, aicinu tevi padomāt, ko sievietei nozīmē vasaras beigas un rudens sākums? Kad sniegsi savu versiju, tad lasi tālāk. Sievietes atbilde: „Tas nozīmē vasaras sezonas izpārdošana.” Vārds – izpārdošana vai akcija vairāk vai mazāk, bet vienmēr ir piesaistījusi sievietes uzmanību. Vismaz manu, noteikti. Garām nepalaidīšu nevienu skatlogu ar uzrakstu sezonas izpārdošana. 

Kādu dienu mēs ar draudzeni nolēmām izmantot vasaras sezonas izpārdošanu un „paķemmēt” veikalus, līdz šim es biju domājusi, ka viņa ir tipiskā blondīne, kuras pamatmērķis ir veikali un pēc tam vēlreiz veikali. Izrādījās viņa ir zaudējusi. Tipiskā blondīne esmu es 10 : 0 manā labā, bet ko es ar savu blondo stāstu un rozā krāsu vēlos panākt? Nedaudz pacietību, kad beidzot mikrofons nonācis manās rokās. Tātad, mēs ar draudzeni ieņemam zemo startu un sākām savu ceļu, nē, nē, ne jau pie Kristus kājām, bet apavu veikalā. Sākumā viss bija labi, mērījām apavus un uzjautrinājāmies par pumpainām laiviņām bez papēžiem un runājām par to, ka tām pietrūkst rozā bantītes un man rozā matu lentas iesietas divās astītēs, lai no manis sanāktu „lellīte – lollīte. Tad gājām uz apģērbu veikalu un izvēlējusies vienu vasaras retro kleitiņu gāju to pielaikot. Vai es to pirktu? Nu tas ir cits „story”, bet galvenais šajā lietā ir process. Iznākusi no kabīnītes sāku dziedāt Merllinas Monro (Marilyn Monroe) dziesmiņu “I Wanna Be Loved By You” Kad bijām no sirds izsmējušās un paspēju piesaistīt apkārtējo uzmanību, es kautrīgi atgriezos pārģērbties. Draudzene smējās, tā no sirds, par manu māniju aiztikt lietas, kuras man iepatīkas un pat pilnīgi neuztraucoties par to, ka tas varētu būt viens no dārgākajiem traukiem Latvijā, vai arī nepamanot iebrist vīriešu nodaļā un acīs iekritusi siksna ar spīdīgu slēdzeni, obligāti tai, kā likums, jāpieskaras. Jautrība sita augstu vilni un mūsu „ķemmēšana” uz mirkli pārgāja vairākās stundās. Pēc kāda zināma laika sprīža, es sāku piefiksēt, ka mana draudzene atpaliek, tad pie kāda kārtējā veikala durvīm viņa apsēdās tur pat netālu uz soliņa ķērās pie sirds un teica: „Nu, nezinu, ja es netieku Tev līdz, tad kā tiks Tavs topošais vīrs.” Es apstājos, nodomāju un tad vēlreiz nodomāju un nolēmu uzrakstīt vēstuli Tev. Lai laikus brīdināt Tevi pat to, ar ko jārēķinās, lai aizietu ar līgavu uz veikalu un izdzīvot. Un sagatavot Tevi tiem leģendārajiem vārdiem, kad viņa teiks: „Dārgais, vai aiziesim uz veikalu?” Tātad, Ar ko Tev ir jārēķinās?

Tu jau noteikti esi sapratis tas viss ir pilnīgs „sviests”, bet ja tu vēlēsies, lai viņa ar tevi precētos, tad tev tas tomēr ir jāņem vērā, ja tiešām nevēlies, lai veikala vidū viņa uzrīko skandālu un pie tam vēl tādu, lai to ieraudzītu pēc iespējas vairāk cilvēku. Kas lai to zina, varbūt kāds kino režisors ierauga viņas talantu un aizved uz Holivudu filmēties. Iedomājies, tas taču ir tik interesanti, nu labi, pierunāji, atgriezīšos pie tēmas.
Lai arī kur sieviete neatrastos, bet ceļu uz lielveikalu viņa noteikti atradīs, uz to viņai ir īpašs talants. Jā, starp citu, piemēram, man ir tā, ka es varu nezināt adresi – mājas numuru vai dzīvokļa numuru, bet zinu kā turp tikt un tas ir galvenais. Jā, un vēl, vienalga cik naudiņas maciņā arī nebūtu dienas beigās tā būs noteikti iztērēta, bet toties, iedomājies, kāds mājās būs neizsakāms miers un apmierinātības sajūta, kad ir nopirkts kāds kārtējais nevajadzīgais nieciņš. Tu varēsi justies laimīgākais vīrietis pasaulē. Nu, nav jau tik traki, ne tikai nieciņi tiek atnesti mājās, piemēram, es rūpējoties par intelektuālo izaugsmi ik pa laikam nopērku arī kaut ko citu, motivējošas grāmatas no sērijas „Успех”, es tev teikšu tā, motivē, nu tā, ka līdz nākamajai krīzes situācijai, tad atkal kārtējā katastrofa. Piemēram, frizieris apgriezis pārāk īsus matus, tev varbūt šķitīs, ka sīkums un pat smieklīgi, bet man tajā brīdī bija traģēdija. Vai pēkšņi izslēdzas dators un ieslēgt vairs nevar, bet ko darīt, ka dators burtiski ir visa dzīve? Tad tas tiešām nav vairs smieklīgi. Labi, ka ir tāds varens Dievs, kurš spēj datora atkarīgās uzmanību piesaistīt kaut kam citam. Slava Dievam, ka viņš zinot sievietes sirdi īstens džentlmenis spēj piedāvāt arī citas iespējas, ne mazāk saistošas. Bet tas jāiemācās arī Tev, ja tu tiešām vēlies iegūt viņas sirdi. Tev jāspēj laikus reaģēt uz briestošo situāciju un novērst to tā, ka viņa pat nepaspēj pamanīt, savādāk, nu, tu jau zini, neatkārtošos.
Droši vien sākotnēji Tev varētu šķist aizraujoši, kad Tava nākamā sieva veikalā iejūtas dažādos tēlos un aiztiek visu, kas iepatīkas un nopērk kaut ko, bet galvenais, lai būtu rozā. Bet kā būtu, tad, kad ir iestājies vakars un tu pēc darba satiecies ar savu nākamo likteni un viņa Tev saka: „Dārgais, vai aiziesim uz veikalu?” Laikam Tev jau tirpas skrien pa muguru, Tu, protams, piekrītoši uzsmaidīsi, bet, kas darīsies Tavā sirdī, viņai par to labāk nezināt.

               RISINĀJUMI

Piedāvāju risinājumus, kā tikt galā ar tādu „nemiera garu.” Protams, ja tu zini Bībeli no galvas, tad nu, tik sāc… „Saistu nemiera garu, Jēzus Kristus vārdā.” un t.t. tad vari būt apmierināts ar sevi un savām garīgām spējām. Bet nedod Dievs, ja to vēl sāksi darīt viņas klātbūtnē, tad zini, tu viņu esi zaudējis. Viņas aizvainojums būs lielāks, nekā jūtas pret Tevi.

Otrs risinājums varētu būt tāds, ka pēc piecām minūtēm uzturēšanās veikalā, Tu viņai jautā: „Nu, vēl ilgi?..” Pirms to dari, aicinu nedaudz „patīt filmu” atpakaļ un atcerēties tos laikus, kad viņa nebija Tev līdzās un Tu izmisīgi negulētajās naktīs stāvēji uz ceļiem un lūdzi Dievu par to, kuru nu, tu esi tagad saņēmis. Njā, varu tev arī piekrist, bieži vien mums ir „īsa” atmiņa, nespējot novērtēt to, ko saņemam… Tad jau labāk, kamēr viņa mēra kārtējo kleitiņu vai svārciņus un uzrīko Tev modes skati, Tu domās pielūdz Dievu un pateicies, par to, ka Tavā priekšā ir tāda kā neviena, tāda, kura personīgi Tev rīko modes skati, personīgi tev izrādās, kā nu spēdama, personīgi Tev klāsta savu dienas romānu, un zini, viss ko viņa dara, tas ir tikai un vienīgi Tevis dēļ. Novērtē un pieņem. Jo viņa ir radīta personīgi Tev.

Trešais risinājums varētu būt -iedot viņai savu naudas maku un priecāties par to, ka kaut uz brīdi pārtrauksies tā „mušas dīkšana” pie ausīm un Tu tajā laikā varēsi kārtot savas biznesa darīšanas, pa mobilo telefonu, bet ja godīgi, tas nav pareizs risinājums, jo galu galā arī viņai ir savs maciņš, kaut arī varbūt plānāks, bet toties rozā. Tāds risinājums viņu varētu aizvainot līdz visdziļākajām dvēseles „stigām”, jo kā jau Tu atceries, viņas gadījumā – galvenais ir process. Viņa vēlas apspīdēt ar savām degošām acīm, Tavu ceļu un izjust, ka kaut arī viņas kurpju papēdītis iesprūdīs kādā flīžu caurumā, Tu tajā brīdī pieturēsi viņas smalko rociņu un tad pirmo reizi par visām reizēm viņa nebalstīsies pret aukstā veikala sienu, bet pret tavu silto, spēcīgo, bet tajā pat laikā maigo vīrieša roku. To viņa atcerēsies daudz ilgāk, nekā nopirkto nieciņu.

Iemācies būt džentlmenis un novēlu tev lielu, jo lielu pacietību, tā tev vēl noderēs. Tādas, kā viņa ir ļoti jūtīgas personas un kāds lieks rājiens vai neapmierinātības izrādīšana var lauzt viņas sirdi.

Tādēļ, Tavai sirdij ir jābūt gudrai un mīlestības pārpilnai, lai spētu ietekmēt arī savu „nemiera garu”. Ja Tu manā stāstā saskati arī savas skaistules raksturīgās pazīmes, tad zini, viņa ir radoša personība un kā jau radošai personībai tas pienākas, viņa sirgt no uzmanības trūkuma. Viņa alkst, lai Tu pievērstu savu uzmanību.
Kāds cits risinājums varētu būt, tāds, ka viņa tipina no viena veikala uz otru, bet Tu nopakaļus ej savā nodabā kā aukstasinīgs un lepns „pāvs”, kurš uzskata sevi par viss-viss…nepievēršot viņas darbībām nekādu uzmanību un interesi. Radošā tipinātāja, varētu būt kautrīga, kura redzot to, ka no Tavas puses nav nekādas reakcijas un rīcības, sāks nodarboties ar paš-dedzināšanos, nocietinot savu sirdi, domājot, ka Tev viņa vairs neinteresē, burtiski ātri novīst kā gerberas zieds. Kļūstot klusa, nepamanāma un auksta. Vai arī, viņa darīs visu, lai pievērstu Tavu uzmanību, līdz pat skandāla celšanai, lai panāktu, kaut vienu Tavu skatienu, vai emocijas izrādīšanu, tāpēc vārdi: „Vai iesim uz veikalu?” nozīmē, ka viņai trūkt nevis kārtējais nieciņš, bet Tu. Jo pamatā nieciņa iegādāšanās ir pozitīvas emocijas, bet ja tās spēsi sagādāt Tu, tad viņa ātri aizmirsīs iepirkšanos veikalā, vai arī kādu citu atkarības pilno nodarbi, jo to viņa ieraudzīs Tevī.

Neaizmirsti, viņa ir emociju medniece. Un brīžiem akla medniece, noķerot negatīvu emociju, attopas, bet jau par vēlu, viņas pasaulē jau ir iestājusies katastrofa. Tāpēc, Tev jābūt iecietīgam. Viņa taču saprot, ka ir auzās, bet nezin, kur automašīnai atrodas bremžu pedālis. Vai Tu spēsi nobremzēt viņas vietā, kad atkal priekšā auzas? Pamatā, viņa no sirds vēlas, lai Tu piesaisti savu uzmanību. Tu teiksi: „Šausmas, cik viņa ir atkarīga.” Bet es iestājos kļūt par viņas advokātu un Tev argumentēt. Kā Tu vēlies lai būtu, vai, lai viņa ir atkarīga no Dieva un no Tevis, vai arī, lai viņa būtu atkarīga no narkotikām un prostitūcijas? Arī tās ir spēcīgas emocijas.
Viņa vēlas, ne tikai apspīdēt Tavu ceļu savām degošām acīm, bet redzēt degsmi un ieinteresētību arī Tevī, ja tas ilgstoši nenotiek, tad viņa pārslēdzas uz kaut ko citu, kas spēs sniegt gaidīto. Ja notiek pārslēgšanās, zini, esi izdarījis kaut ko nepareizu, vai arī visbiežākos gadījumos, neesi izdarījis neko. Tas viņu satrauc visvairāk un liek domāt, ka tava interese par viņu ir zudusi, vai pat nav bijusi vispār. Viņa atgriežas pie savām atkarībām un viss sākas atkal no jauna.
Nu jā, aizmirsu pateikt tiem, kuri mani vēlēsies nomētāt akmeņiem, jo neesmu uzrakstījusi nevienu garīgu rindiņu, protams, jebkura atkarība nav laba un vienīgai atkarībai ir jābūt Dievs, bet dārgais, topošais vai arī esošais džentlmeni, Tev jāsaprot arī to, ka Jēzus vispirms apmierināja cilvēku dvēseliskās vajadzības un pēc tam tikai garīgās. Viņš neteica: „Tev ir jāizdara kaut kas, lai dzertu no Manas akas.” Jēzus neko nedara ar varu un spēku, bet ar mīlestību. Tāpēc varbūt tomēr nepārsteidzies savās dusmās ar vārdu birumu, ka viņa ir „tāda” un „šitāda”, ka viņai ir jāmainās, ka viņai ir „jāapgraizās”, jānocērt „radziņi” un no „kaut kā” jāuztaisa par „neko”, bet saprast, ka šo radošo personību, ir radījis Dievs un Tu viņu radīt no jauna nespēsi, ja pats Dievs pie viņas „trauslajām stigām” pieskaras pacietībā un mīlestībā, zinot to, ka ja pēkšņi uz kādu no tām uzspiest par daudz, tad tā var pārtrūkt. Tad arī Tev vajadzētu iemācīties darīt tāpat. Vai nu arī, ja Tu vēlies sev klusu, mierīgu un uz vārdu paklausīgu un lai nesagādātu Tev liekas galvas sāpes, tad iesaku, iegādājies sev mājas pelīti trīs litru burkā, tā neprasīs nekādu īpašu apkalpošanu, turklāt lieku reizi nepīkstēs. Jo Tava izredzētā, nekad tāda nekļūs, nu, ja vienīgi Tu ar savu autoritatīvo garu nesalauzīsi un nepiespiedīsi pie zemes tā, lai viņa nespētu vairs elpot, toties tiktu apmierinātas tavas sadistiskās tieksmes. Tad jā, tu esi panācis savu. Viņa būs klusa, mierīga, vienmēr paklausīga, bet mirusi…
Viss ir atkarīgs no tavas attieksmes. Pirms mikrofonu nododu Tavās rokās, gribu pateikt, vēl kaut ko svarīgu. Varbūt tu esi pieradis, ka pasaulē valda vara, nauda un sekss, bet attiecībā pret Tevis izvēlētajām „trauslajām stīgām” tādas metodes nedarbojas.

IDEĀLS RISINĀJUMS

Šajā gadījumā darbojās: mīlestība – ne spēks, žēlastība – ne vara, gudrība – ne viltība, pacietība – ne dusmas, miers – ne agresija. Kad viņa ieraudzīs Tevī to, ko vienmēr ir alkusi saņemt, tici man, visas viņas atkarības pazudīs pašas no sevis, jo viņa redzēs, ka Tava galva ir Jēzus, bet viņas galva Tu.

Jautājums: „Kā izvēlēties sev piemērotu vīrieti?” Ludmila.

Atbild: Aleksejs Komļevs. Tiek uzskatīts, ka ikvienam mūsdienu cilvēkam, lai ieņemtu noteiktu stāvokli sabiedrībā, ir jāsaņem izglītība, jānopērk dzīvoklis, automobilis, jāatver savu biznesu un jāizveido ģimene. Lai realizētu visus šos uzskaitītos mērķus, cilvēkam ir jāpieliek maksimālas pūles. Bet kas attiecas uz pēdējo – piemērota dzīvesbiedra vai dzīvesbiedres meklējumiem, ar to nodarbojas Dievs pats personīgi.

Mēs visi atceramies, ka radot vīrieti, Dievs dāvāja arī viņam dzīves biedri, nevis piedāvāja Ādamam konstruēt Ievu no zemes pīšļiem. Tāpat arī Ievai nevajadzēja domāt par savienošanos. Šis ir labs uzskatāms piemērs arī mums. Dievs labāk nekā mēs zina, kā un kad mums vajag satikties. Un kad mēs paši būsim gatavi šādai tikšanās reizei, Viņš nevilcināsies galvenais, lai mēs Viņam netraucētu šajā procesā.

Bet bieži vien cilvēki, paļaujoties uz personīgajiem spēkiem un prātu, visādā veidā traucē Viņa plānam

Tādēļ minēšu izplatītākos traucējošos piemērus:

- bojā savu raksturu. Ja cilvēks nesniedz citiem mīlestību, tad kā viņš varēs iemīlēt ar neviltotu mīlestību vienu no tiem? Un kā viņš (viņa) varēs iemīlēt viens otru, ja starp viņiem neveidojas dabiska draudzība?

- stājas pirms laulības seksuālās attiecībās zinot, ka nemaz netaisās dzīvot viens ar otru visu atlikušo mūžu.

- iedziļinās maldos, piemēram, sieviete uzskata: „Man ir neprecēšanās celibāts”, vai arī, kad vīrietis uzskata: „Visām sievietēm ir vajadzīga tikai nauda, kādēļ sasaistīt ar vienu no tādām savu dzīvi? labāk palikt brīvam.” un t.t.

- pārmērīgi vēlas izbēgt no savas vientulības. Taču vientulības izjūta, nozīmē, to, ka cilvēks netic, ka Dievs spēj nokārtot arī cilvēka personīgo dzīvi. Tādi cilvēki atrodas divtik neizdevīgā stāvoklī. Jo paši nespēj palīdzēt sev, un no Dieva palīdzības norobežojas ar neticību.

- daudziem spēcīgi traucē vecāki, un tāpēc tādi cilvēki tiecas apprecēties, lai izkļūtu no vecāku diktatūras. Tādas steidzīgas laulības reti mēdz būt laimīgas. Jo tomēr laulība jādibina mīlestībā, nevis nepieciešamības vadīti.

- cilvēks meklē sev dzīves ceļabiedru pilnīgi ne tur, kur vajag. Dievs vēl mums labāko un tātad, vēlas, lai mēs satiktos ar savu dzīves pavadoni piemērotā un labā vidē. Ja cilvēks meklē sev draudzeni diskotēkā, nevis baznīcā, tad diez vai viņa meklējumi sakritīs ar Dieva gribu. Notiek, protams, gadījumi, ka draudzē vispār neviens nav (draudzē ir 10 cilvēku un tie paši pensijas vecuma). Tad varbūt varētu līdzēt kristīgie iepazīšanās dienesti internetā.

Kaut gan pastāv vēl daudz cēloņu, kuru dēļ Dievs nevar nokārtot cilvēku privāto dzīvi.

Turklāt, katram neprecētajam tie ir savi. Vispār, Dievs, Kurš radīja zemi 6 dienās nav nekādu problēmu visu izdarīt ātri, bet no paša cilvēka ir atkarīga vēlēšanās un nākt Viņam pretī. Kaut gan ir jau arī gadījumi, ka mūsdienu sabiedrība dara visu, lai novirzītu cilvēku no pareizā ceļa.

Ja Tavā dzīvē viss ir daudzmaz pareizi, tad Dievs pats nokārtos arī Tavu privāto dzīvi, ja vien Tu pats tam netraucēsi.

Atbild: Vasilijs Junaks

Ir dažādas mīlestības izpausmes, tajā skaitā mīlestība-jūtas un mīlestība-princips. Mīlestības pārpilnam cilvēkam ir jāspēj pārvaldīt sajūtas un dažādās izpausmes. Jūtas nepieciešams pakļaut saprātam, par to nedrīkst aizmirst. 

Jebkura laba lieta, laba doma, labas jūtas ir Dieva dotas. Tajā pašā laikā arī sātans spēj atdarināt jūtas, domas un lietas. No malas spriest par jūsu attiecībām, ir visai grūti. Tomēr Dievs var dot jūtas arī pret neticīgu cilvēku, ar nosacījumu, ka pirms iestūrēšanas laulības ostā, viņš pieņem Jēzu par savu pestītāju un kļūst par kristieti. Pretējā gadījumā turpmāko jūtu uzliesmojumi vairs nebūs Dieva vadības rezultāts. Dieva baušļi ir nemainīgi: “Nevelciet svešu jūgu ar neticīgiem” (2.Kor. 6:14). Svešais jūgs nozīmē laulības. Ja jūs nespēsiet būt vienotībā savos uzskatos un ticībā, tad pēc laulībām, tas panākams nebūs. Dievs nevar pārkāpt baušļus.

“EL PAIS” teikts, ka jaunākajos smadzeņu darbības pētījumos uzrādās – patiesi iemīlējušies zaudē spēju kritizēt un redzēt sava partnera trūkumus. Droši vien tāpēc eksistē paruna “aklā mīlestība.”

Katrā ziņā, tā notiek romantiskajās un mātišķās mīlestības gadījumos. Neirobiologs Marija Dirsena no „Ģenētikas regulēšanas Barselonas centra”, skaidro, ka abos gadījumos aktivizējas vieni un tie paši smadzeņu novadi un darbības laikā “atslēdzas” smadzeņu zona, kas atbild par sociālo spriedumu un cilvēku vērtējumu. Tāpēc, bloķējas spēja kritizēt iemīļotos.

Spāņu karaliskās akadēmijas vārdnīca skaidro: „Mīlestība ir cilvēka ne-pašpietiekamās intensīvās jūtas, tādēļ izjūt vajadzību un tiecas uz tikšanos un savienošanos ar citu cilvēku.” Bet Marija Dirsen uzskata, ka mīlestība – kaut kas vienkāršāks: “Ķīmiska atkarība starp diviem cilvēkiem”.

Varbūt tev ir cits skaidrojums?

Vīrieši trīs reizes biežāk pirmie atzīstas mīlestībā savai otrajai pusei nekā sievietes, liecina ASV veikts pētījums, apgāžot mītu par vīriešu atturīgumu attiecībās.

Iepriekš uzskatīts, ka sievietes ir daudz atklātākas par savām jūtām un arī pirmās iemīlas.

Taču Pensilvācijas štata universitātes psiholoģijas profesores Marisas Harisones veiktā pētījumā atklājies, ka sievietes romantiskajās attiecībās patiesībā ir daudz atturīgākas.

Pētījumā noskaidrots, ka vīrieši parasti iemīlas dažu nedēļu laikā, savukārt sievietēm iemīlēšanās aizņem vairākus mēnešus.

Turklāt vīrieši daudz ātrāk ir gatavi atzīties savās jūtās partnerei.

Harisones pētījumā aptaujāti 172 studenti, izjautājot viņu par iemīlēšanos un pēc cik ilga laika viņi atklājuši savas jūtas otrai pusei.

Pētījuma rezultāti liecina, ka sievietes ir daudz pragmatiskākas attiecībās, nemetoties pa galvu kaklu attiecībās.

Dievs salīdzina savu mīlestību pret cilvēku ar līgavas un līgavaiņa dziļu intimitātes un nedalāmības mīlestību. Dziesmas Grāmatā sacīts: “mīlestība stipra kā nāve.” Kāpēc mīlestība ir salīdzināma ar nāvi? Jo, ja sirdī ir dzimusi mīlestība pret vienu, tad tā mirst jebkuram citam. Tu nevari pieļaut flirtēt un koķetēt ar citiem.

Tu bez atlikuma pieder tikai savam vienīgajam uz mūžu.