Daudzi luterāņu mācītāji ir devušies sniegt garīgu atbalstu gan traģiskā notikuma vietā, gan slimnīcā, gan pie sērojošajiem un izmisumā esošajiem tuviniekiem mājās.
Mācītāji ir gatavi sniegt garīgu atbalstu sarunās un lūgšanās ikvienam cilvēkam saistībā ar notikušo traģēdiju.

Tāpēc publicējam mācītāju sarakstu, kuriem šo dienu un nākošās nedēļas laikā (nepieciešamības gadījumā arī vēlāk), jebkurš no cietušajiem, tuviniekiem, vai notikušā lieciniekiem var zvanīt vai rakstīt un sarunāt arī tikšanās laiku un vietu:

Aleksandrs Bite, Rīgā,                   t. 29172798                  aleksandrs.bite@apollo.lv
Arvīds Bobinskis, Liepājā               t. 63469789; 28639552;  arvids.bobinskis@inbox.lv
Artis Eglītis, Cēsīs                         t. 26407248                   artis.eglitis@lelb.lv
Guntars Dimants, Rīgā                  t. 29461947                   guntars.dimants@lelb.lv
Aivars Gusevs, Slokā                     t. 29574349                   aivars.gusevs@lelb.lv
Mareks Ignats, Talsos, Talsu nov.  t.26363966                    marexlv@inbox.lv
Modris Īvāns, Ogrē                        t. 29480615                   mi.ogre@inbox.lv
Ivars Jēkabsons, Rīgā                    t. 29482497                   ijekabsons@inbox.lv
Krists Kalniņš, Rīgā                       t. 27877717                   krists.kalnins@lelb.lv
Kaspars Kovaļovs, Jelgavā              t. 25988060                   kaspars.kovalovs@inbox.lv
Gints Kronbergs, Grobiņā               t. 26516653                   gintslaura@inbox.lv
Oskars Laugalis, Dobelē                t. 29492855                   oskars.laugalis@gmail.com
Romans Kurpnieks-Logins, Limbažos  t. 26362734             romanskurpnieks@gmail.com
Andis Lenšs, Daugavpilī                   t. 26315707                  andis.lenss@inbox.lv
Ilgvars Matīss, Gulbenē                   t. 20383881                  ilgvarsx@inbox.lv
Juris Morics, Vecumniekos              t. 29220810                  juris.morics@inbox.lv
Indulis Paičs, Rīgā                          t. 26432053                  indulis.paics@gmail.com
Ivo Pavlovičs, Saulkrastos                t. 29449558                  pavlovics.ivo@gmail.com
Valdis Podziņš, Tukuma nov.           t. 29171129                  podzins.valdis@gmail.com
Linards Rozentāls, Rīgā                  t. 29220416                  linards.rozentals@luteradraudze.lv
Edvīns Rumjancevs, Mālpilī             t. 29227236                  edvins.rumjancevs@inbox.lv
Māris Sarma, Ādažos                      t. 26552417                  maris.sarma@lelb.lv
Kaspars Simanovičs, Rīgā               t. 26146394               kaspars.simanovics@luteradraudze.lv
Aivars Smuidris, Rīgā                     t. 26522538                  aivars.smuidris@lelb.lv
Didzis Stilve, Rīgā                           t. 26939355                  didzis72@gmail.com
Agris Sutra, Rīgā                            t. 29243697                  agris.sutra@gmail.com
Kārlis Zikmanis, Rīgā                     t. 26579058                  karlis.zikmanis@lelb.lv

Ja kādu mācītāju neizdodas sazvanīt, tad lūdzu zvaniet citam.

Latvijas Baptistu Draudžu Savienība:

Garīgās aprūpes nepieciešamības gadījumā, aicinām vērsties pie Garīdznieku brālības vadītāja Edgara Maža – tel: 29189730, edgars.mazis@gmail.com

Laicīgi reģistrējoties internetā, ikvienam ir iespēja piedalīties lekcijās un semināros, ko vadīs Žozefs Bastēns, Kristīne un Edgars Maži, Rinalds Grants, Andris Kravalis, Deivids Maikls Kariljo un vēl desmit garīdznieki, psihoterapeiti, teologi, psihologi un pedagogi.

Lekcijas, semināri, garīgie vingrinājumi, mazās grupas, personiskas sarunas, grāmatu galdi un pielūgsme – Dvēseles dziedināšanas dienu programma galvenokārt veidota pašu dalībnieku garīgajai izaugsmei un dvēseļu dziedināšanai, bet būs arī īpaši semināri garīdzniekiem un tiem, kas vēlas kļūt par kristīgajiem padomdevējiem vai izveidot atbalsta programmu savā draudzē.

LELB arhibīskaps Jānis Vanags: “Pirms taujāt par pēcnāves dzīvi, vajadzētu vispirms pavaicāt ne mazāk svarīgu jautājumu – vai man ir dzīve pirms nāves? Bieži vien to, kā dzīvojam, ir grūti nosaukt par dzīvi. Arī pirmsnāves dzīvei vajag augšāmcelšanos.”

Šis ir ekumēnisks pasākums, kurā aicināti piedalīties ne tikai kristīgo draudžu locekļi, bet ikviens, kurš meklē garīgu atbalstu vai interesējas par teoloģiju un psiholoģiju.

Dvēseles dziedināšanas dienas rīko DOMINUS kopiena sadarbībā ar Lutera Akadēmiju, LELB Jauniešu centru, Sv.Gregora kristīgās misijas centru, nodibinājumu “Partneri”, Pestīšanas armiju, Latvijas Bībeles Centru un programmu “Īsta brīvība”.

20. janvāra raidījumā „Pāri mums pašiem” pārdomas par barikāžu atceres dienu pauž Liepājas Sv. Annas evaņģēliskās luteriskās draudzes mācītājs Jānis Bitāns un Rīgas baptistu semināru draudzes mācītājs Edgars Godiņš,-ziņo spektrs.com/latvijasradio.lv

Raidījuma vadītāja secina pēc viesu teiktā, ka ticība ir jānorūda. Taču raidījuma vadītāja saka, ka arī Latviešu tauta ir diezgan rūdījusies daudzu garu garumā dažādos režīmos. Raidījumā pieminēja, ka barikāžu atceres dienā bija rīkota arī manifestācija atgādinot Atmodas laika ideālus.

Runājot par to, kas mūsu valsti dara stipru, raidījuma vadītāja atgādināja Latvijas valsts prezidenta barikāžu dienas runu, kurā viņš teica, ka katram mums ir jādara- tas labākais, lai valsts būtu stipra. Papildinot prezidenta runu programmas vadītāja uzskata, ka ne tikai labie darbi ir nepieciešami, bet arī ticība ir svarīga. Viņa saka: „Dieva meklēšana arī ir viens no aspektiem, kas valsti dara stipru.”

Raidījuma viesiem tika uzdots jautājums: „Kāda, Jūsuprāt, ir notikusi mūsu valsts virzība?”

Edgars Godiņš: „Procesi notiek tā, kā tos vada. Tos vada tā, kā atzīst, kas ir vērtība. Žēl , ka kriestietības vērtība nav īpaši cieņā mūsu tautā. Jābrīnās , ka no vienas puses šausminās par notikumiem un attīstību , bet no otras puses noraida tos principus, kurus Dievs aicinājis, lai vadītāji lietotu un, lai valstij būtu labi. Sākot no sevis un ģimenes un uzņēmumu vadīšanas. Dieva principi šobrīd nesadzird dzrirdīgas ausis un tā tagad ir minoritāte.”

Jānis Bitāns: „Ir bīstami prezidentam lietot tādu jēdzienu: „Darīsim,katrs to labāko”. Vispirms viņam vajadzētu nodeklamēt, ko nozīmē vārds „labs” tagadējā Latvijā. Viena cilvēku grupa varbūt teiks, ka labi ir zagt, tā lai neatstātu pirkstu vai pēdu nospiedumus. Viņu izpratnē tas ir labi. Vārds „labi” daudziem ir sinonīms -dzīvot savtīgi. Grābt vai izmantot citus, tas ir labi. Ļoti lielās sadrumstalotības labuma un augstāko vērtību destruktīvā izpratnes kontekstā izklausās, ka tiek aicināts uz rīcību: „ Darīsim ko gribam.” Man liekas, ka ļoti jādomā ar galvu šādos aicinājumos. Jēzus neteica: „Darīsim labu.” Viņš teica: „Atgriezieties no grēkiem.” Labākais ko cilvēks var izdarīt, tas ir pievērsties trūkumiem. Tā mēs redzēsim, ka paškritika vai trūkumu atzīšana, ir deficīts. Jo mēs redzēsim sāpes, ciešanas un pārbaudījumus.

Es saskatu Dieva vārda nelietīgu valkāšanu, ka tautā saka, ka šis laiks ir Latviešu tautas Golgātas ceļš. Cik daudz no tā, kuri ir to gājuši apzinās tās nozīmi, lai šādu salīdzinājumu varētu lietot.

Apustulis Pāvils saka, ka tas ir velti, ka Jūs ciešat savu grēku dēļ, vērtība ir tad, kad ciešat patiesības dēļ. Šodienas trūkums ir, ja pravietiska vērtību pasludināšana netiek uzstādīta, tad tā ir nevajadzīga tolerance. Vai mēs esam gājuši Golgātas ceļu?

Mēs varam daudz ko nepiedzīvot un nesaprast, bet ir noteiktas likumsakarības, kuras vērts ievērot neatkarīgi no savas pieredzes un brieduma.

Varam redzēt, ka mūsu tauta ir bijusi ārkārtīgi lielā Dieva tuvumā. Bet, ja tā labi padomā, tad tas bija viens brīdis, tā bija Dieva žēlastība, kas bija lielāka, nekā mūsu iespējas. Un ja jautātu, vai tauta pie šī tuvuma ir palikusi, tad jāatbild, ka nē. Skatoties masu mēdiju reportāžas, tad izskatās, ka mēs esam uzvarējuši nevis Dieva žēlastībā un ar pārdabisku palīdzību salīdzinot, ka nav izlietas tik daudz asiņu kā Lietuvā, kaut arī mums bija arī savi tā laika mocekļi, bet tāpēc, ka esam dziedātāju tauta un tādā veidā uzvarējuši ļaunuma impēriju.

Ja tas tā ir, tad varbūt uzdziedam arī tagad, lai ekonomisko krīzi uzvarētu. Kāds varbūtu varētu uzsvilpt pēc kaut kā tāda. Manuprāt, tā ir nekonsekvence, nesaskatot Dieva tuvumu latviešu tautai, nesaprast laika zīmes, neklausīties cilvēkos, kuri tās tulko. Ja šodien cilvēkiem pajautātu, vai viņi ir svētīti, tad atbildētu, ka diez vai.

Varbūt mūsu premjers varētu teikt, ka viņš ir ļoti svētīgs pieminot vienu veiksmes stāstu. Un pašam par to ticot. Jaungada uzrunā pasakot, ka kaut arī ne katrs to sajūt, bet tas tā ir. Esmu reālists.

Pielūgsme un uzupurēšanās, tās ir vērtības, kas palikušas tur pie barikādēm. Mēs šodien svinam svētkus, taču jaušams, ka tas Gars, kas valdīja toreiz, šodien vairs nav. Daudzi cilvēki, kuri toreiz ir to ceļu izgājuši ir nomainīti ar citiem un citādām vērtībām. Šodien tā ir mazākā daļa cilvēku, kuri meklē Dievu un tā ir minoritāte.

Krieviem ir tāds nostāsts, kuras būtība ir vienā teikumā. „Vasja, kuda ti vstupaješ, to v…, to v partiju.” (Vasja, kur Tu kāp?-vai suņu mēslos, vai partijā.”

Tā notiek arī ar mums. No vienas partijas otrā, no vienas ideoloģijas citā, no garīguma sekulārismā. Bet tikai ne uz ceļa. Ja mēs šodien runājam par barikādēm, tad tas bija īss ceļš. Par tautas ceļu runājot barikāžu atceres dienā vajadzēja runāt skaidrāk un stingrāk, nevis pakārtot visu Eiropas kontekstā. Kas tur ES atšķirīgs? Cūka Eiropā, bet galva Krievijā. Es neesmu optimistisks.

Bet ar skatu uz nākotni Jēzus teica: „Meklējiet un Jūs atradīsiet. Klauvējiet un Jums būs atvērts. Lūdziet, tad Jums būs atbildēts. Rodas jautājums, vai cilvēks meklē, klauvē un lūdz, vai arī meklē tikai izmantojot izdevības un apstākļu sakritības. Vai viss panākts ar lūgšanas palīdzību?”

Edgars Godiņš: „Manuprāt, diez vai bēdas mūsu tautā ir tāpēc, ka Dievu nevarētu atrast. Vairāk no tā, ka mazāk paliek tādu, kuri atrodas Viņa tuvumā.

Svarīgi saprast, ka mēs kā ticīgi cilvēki varētu Jēzu parādīt kā vērtību. Ikdienā mēs to darām un priecājamies, kad cilvēku dzīve tiek sakārta. Dievs rūpējas, lai dzīve izdotos individuāli un kā tautai. Ja Dievu patiešām centīsies meklēt, tad Viņš nāks un nekavēsies.”