Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā.

Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles savā sirdī un prātā, neatkarīgi no apstākļiem. Jo mēs pat esam spējīgi atrasties depresijā, kad viss ir labi. Un mēs esam spējīgi priecāties bēdās redzot, kā tas Kungs mūs brīnumaini izved un pagodina savu Vārdu. Tad kāds sakars ir ar apstākļiem? Mēs mainām apstākļus!

Dievs var mūs ievest tuksnesī, lai mēs to padarītu par avoksnainu zemi. Viss ir atkarīgs no manas izvēles. Kādu Tu vēlies Jauno Gadu, tāds tas arī būs. Kādu Tu sevi redzi Jaunajā Gadā? Kāds Tu vēlies būt gaidāmajā Jaunajā Gadā? Vai vēlies būt priecīgs, laimīgs, žēlsirdīgs, piedodošs un ticības pilns? Tad esi tāds!

Un tāds arī būs Tavs Jaunais gads. Ar jaunā gada iestāšanos Dieva apsolījumi paliks nemainīgi. Visi apsolījumi paliek spēkā. Dievs ir nemainīgs! „Jēzus Kristus vakar un šodien tāds pats un mūžīgi.”(Ebr.13:8)

Es esmu laimīgākais cilvēks pasaulē neatkarīgi no apstākļiem.

Līga Gleške pateicās visiem, kas ziedojuši, lai atbalstītu mājas mākslīgās plaušu ventilācijas aparāta iegādi. Aparāts ticis iegādāts un vakar svinīgi nodots bērna mātes īpašumā.

Informācijai: kopš 2009.gada k/c „Prieka vēsts” sadarbojas ar  „Bērnu paliatīvās aprūpes biedrību” Latvijā. Biedrības vadība uzaicināja palīdzēt realizēt vienu no slimo bērniņu ‘lielākajiem sapņiem’ – noorganizēt viņiem kopā ar visu ģimeni trīs dienu atpūtas nometni. k/c„Prieka vēsts” ir piekritusi un labprāt organizē un atbalsta nometni, kurā medicīniski nedziedināmi slimi bērni kopā ar ģimenēm, skaistajā Jūrmalas viesnīcā “Baltic Beach Hotel”, pavada trīs mīlestības un sirsnības pilnas dienas, baudot gan daudzveidīgu atpūtas programmu, gan dažādus negaidītus pārsteigumus.

Kristiešu centra „Prieka Vēsts” mācītāja Līga Gleške vakar, svētdienas dievkalpojumā izteica pateicību vēlētājiem un Dievam par panāktiem vēlēšanu rezultātiem,-ziņo spektrs.com

„Paldies, Tev, Debesu Tēvs, par to, ka Tavs Vārds saka, mēs saņemam tādus valdītājus, kādus esam pelnījuši. Pateicos, Tev, par labiem vadītājiem, par mieru mūsu zemei. Paldies, par žēlastību un tiem procesiem, kuriem vēl ir jānotiek. Paldies, Dievs, ka Tu esi devis mums šo mazo zemīti un palīdzējis atgūt tai brīvību. Paldies, ka esi devis šai zemei brīnišķīgu Vārdu un apsolījumus par Atmodu. Paldies, ka uz mūsu Zemi ir braukuši misionāri un pravietojuši, ka no mūsu vidus nāks misionāri, kuri svētīs Baltiju, Skandināviju un būsim par svētību arī Eiropai, saskaņā ar vārdu par Izraēlu. Paldies, ka Tu vadi visus procesus valstī un kontrolē tos. Paldies, ka Tu dod mums jaunu Atmodu un tā nenāks no augšas-valdības, bet gan caur draudzēm un ticīgajiem un Tu esi tas, kas izlej pār mūsu Zemi Lūgšanas Garu un Svēto Garu. Mēs Tevi lūdzam, neļauj mums iestigt pašapmierinātībā. Pasargā mūs no dzīšanās pēc pašu labumiem un komforta, lai nepadodamies velna viltībām. Jo, ja Tu neatklāj mums lietas ar Svēto Garu, tad mēs esam pagalam. Paldies, ka Tu esi Glābējs, labais Gans, tāpēc mēs Tevi lūdzam, lai Tu vadi mūs arī tālāk. Vadi tos, kuri Tevi nepazīst un vadi mūs visus uz to kas ir labs, tīkams un pilnīgs. Glāb mūs no mums pašiem. Lai mēs neieslīgstam dubļos, bet lai Svētais Gars skaidro lietas un atver mūsu gara acis. Lai mēs redzam savu rītdienu, sargi mūs no ļaunā un no kārdinājumiem, lai mēs caur grūtībām izejam uzvarā. Āmen!”-teica Līga Gleške.

Interesanti, kādu vadības stilu izmanto Dievs?

Lai spētu izprast šo jautājumu, pēc palīdzības esam griezušies pie kristīgā centra „Prieka Vēsts” mācītājas Līgas Gleškes, kura šāda veida jautājumus jau iepriekš bijusi uzdevusi līderskolas audzēkņiem un apkopojot rezultātus izvēlējusies tos, kas sasaucas ar Bībelē rakstīto.

Pasteidzoties notikumiem priekšā, tikai piebildīšu, ka izrādās visvairāk Dievs izmanto ne-klasisku vadības dalījumu, kādu? Lasi tālāk!

Vienmēr autoritatīvs?

Dievs ir izcils vadītājs. Viņš izmanto tādu vadības stilu, kas nodrošina katrā situācijā 100 % Viņa gribas piepildīšanos. Viņš ir nepārprotama un viennozīmīga autoritāte.

Viņš izlemj, saka vārdu un tas notiek. Viņš dod norādījumu un tas tiek izpildīts. Tai pat laikā Dievs ir iejūtīgs vadītājs, kurš rūpējas ne tikai par savu perfekto komandu visprecīzāko izpildījumu, bet tik pat lielā mērā par cilvēku interesēm, uz kuriem Viņa norādījumi attiecas. Viņš ir pilnīgi taisnīgs, godīgs, mīlošs, žēlsirdīgs un iejūtīgs vadītājs.

Viss augstāk minētais vairāk atbilst autoritatīvam vadības stilam. Tai pat laikā Dievs nenoliedzami ir harizmātisks līderis. Šur tur pavīd arī demokrātiska, liberāla stila jautājumi, kad viņš vaicā, piemēram, Jeremijam, “Kurš ies?”

Taču galvenokārt, protams, kurš gan var apstrīdēt Dieva absolūto autoritāti. Kurš gan Viņu jebkad ir mācījis un pateicis viņam, ko priekšā. Viņš vada ar stingrību un mīlestību, kura mums dod pilnīgu drošību un paļāvību.

Dieva vadības stils ir autoritatīvais. Tas ir vienvadība, kas pavēl un necieš iebildumus. Tā ir bezierunu paklausība. Mēs pakļaujamies Svētā Gara vadībai ikdienā bez iebildumiem. Pie Ja tādas nav, tad ir sajukums. Dievs ir kārtības Dievs. Draudzē ir viens gans (Atkl. 2:1), viņam ir tuvākie palīgi un kalpošanu vadītāji, kas viņam pakļauti, lai piepildītu draudzei doto Dieva redzējumu. Savukārt, visi padoti vienam Ganam – draudzes Galvai – Jēzum Kristum. Svētais Gars, kad paklausām, nodrošina šo harmoniju, vienprātību Kristū.

…Tomēr interesanti, ka Dievu neapmierina bezierunu paklausība un pavēļu pildīšana, ja tajā nav iesaistīta cilvēka sirds, un ja viņu nemotivē mīlestība uz Dievu. Dievam ir svarīgi mūsu motīvi, kāpēc mēs darām to, ko darām. Tas arī varētu būt viens no faktoriem, kas iespaido Viņa vadības stilu attiecībā pret mums.

…Katrā ziņā tas ir vienreizējs un unikāls veids vadībai, kuras rezultātā mēs dzīvojam svētībā, labsajūtā, aizsardzībā, labklājībā. Nekur pasaules vēsturē nav tāda vadība un likumi, kuru ievērošanas gadījumā var baudīt 100 % svētību.

Liberālās iezīmes

Autoritāro vadības stilu varētu attiecināt uz Vecās derības laikā vērojamo Dieva vadības stilu, īpaši ar Izraēlu slēgtās derības ietvaros. Tam raksturīga centralizēta lēmumu pieņemšana, kad no augšas tiek dota pavēle to izpildīt. Taču attiecībās ar Mozu, Ābrahāmu un Dāvidu, Dievs nav izteikti autoritārs vadītājs. Ar katru no šiem Vecās Derības vīriem Dievam ir personiskas, dārgas attiecības, kuras Viņš ļoti augstu vērtē. Mozus aizlūdz Dievam par tautu un Viņš izraēlu neiznīcina. Abrahāmu Dievs sauc par savu draugu un Dāvids, kaut arī pārkāpis bauslību, paliek Viņa mīlulis. Tāpēc ir pamats Dieva vadības stilā saskatīt liberālajam raksturīgo – vadītājs nosaka mērķi un gala rezultātu, kurš jāsasniedz, kā to paveikt, lielā mērā lemj padotais; vadītājs iejaucas tad, ja kāds viņam lūdz to darīt; katram padotajam ir iespēja brīvi izraudzīties savu attīstības virzienu.

Demokrātiskais vadības stils

Vecās derības vīri lūdz Dievu iejaukties viņu plānos un Dievs labprāt to arī dara. Tās ir sadarbības un sadraudzības attiecības.

Sadarbība starp vadītāju un padotajiem spēcīgi raksturīga demokrātiskajam vadības stilam. Un tas ir ļoti raksturīgs Jēzum, kurš nepieprasa aklu pakļaušanos. Jēzus zin mērķi un zin kā to sasniegt, taču viņš visbiežāk nevis pavēl cilvēkiem, bet vada diskusijas, māca, izglīto, organizē. Komunikācija notiek visos virzienos. Cilvēki nav instrumenti Jēzus rokās, bet darbojas ar izpratni iepriekš noteiktās robežās, taču tās ir plašas un drošas. Taču ir laiki, kad Jēzus ir autoritatīvs un nepiekāpīgs (apklusinot Pēteri), jo paklausīt Tēvam – savam vadītājam ir svarīgāk kā būt saprastam no saviem padotajiem.
Kunga un kalpa attiecības

…Manuprāt, gan Jaunajā, gan Vecajā derībā Dieva vadības stils ir autoritārais, tomēr niansēs tajos ir būtiskas atšķirības. Šīs atšķirības ir saistītas galvenokārt ar Dieva atklāsmes līmeni. Ja vecajā derībā Dievs ir Jahve – kungs, tad Jaunajā derībā Dievs – Tēvs. Pirmajā gadījumā kunga – kalpa, bet otrajā tēva – dēla attiecības.

Kunga – kalpa attiecības raksturo:

• mīlestība attiecībās nav obligāta;
• līgumattiecības;
• kalpam nepieder kunga īpašums, kalps nav īpašumu mantinieks;
• kalps var zaudēt savu statusu atkarībā no tā, ko un kādus darbus dara (ja kalps neatbilst standartiem, kungs var atmest un pieņemt citu).

Tēva – dēla attiecības raksturo:

• attiecību pamatā mīlestība;
• asinsradniecība;
• dēls ir tēva bagātību mantinieks, tēva īpašums ir arī dēla īpašums;
• dēls jebkurā gadījumā neatkarīgi no savas uzvedības ir un paliek dēls.
No šīm atšķirībām attiecības izriet arī vadīšanas stilā: Kungs pavēl un kalps bez ierunām paklausa. Atkarībā no tā viņš saņem uzslavas un atalgojumu vai arī tiek sodīts. Tēva un dēla attiecībās visa pamatā ir mīlestība un piedošana – Tēvs savā mīlestībā maigi virza Dēlu uz pareiziem ceļiem un nepieciešamības gadījumā dara visu, lai palīdzētu Dēlam sasniegt mērķi pareizajā veidā, pa pareiziem ceļiem.

Mūsu Tēvam noteikti ir autoratīvais vadības stils, – vai ir jel kāds, kas varētu apšaubīt Viņa autoritāti? Taču tā ir MĪLESTĪBAS AUTORITĀTE, nevis spēka autoritāte.

Dievs varētu demonstrēt savu spēku, – bez piepūles Viņš piespiest jebkuru cilvēku paklausīt. Taču Viņš demonstrē nevis savu spēku, bet bezgalīgo, neizsmeļamo mīlestību.

Tomēr Dievs no saviem kalpiem arī pieprasa pilnīgu bezierunu paklausību. Nav iespējams saukt sevi par Dieva kalpu, un doties uz Taršišu, kad Dievs sūtījis uz Ninivi. Ja esmu Viņa vadībā, tas nozīmē, ka es daru TIEŠI TO, TIEŠI TAD un TIEŠI TĀ, kā Dievs to teicis

Dieva vadība ir teokrātiska!

…Dieva vadības stils pēc savas būtības nav attiecināms ne uz vienu no trim zināmajiem vadības stiliem. Dieva vadība ir teokrātiska. Tas ir “vienvadības” stils, bet bez autoritārisma, jo Dievs ir Visuvaldītājs, Kungs un Ķēniņš, taču vienlaicīgi arī Glābējs un mīlošais Tēvs. Dieva vadība ļauj cilvēkam brīvi izdarīt izvēli un iet pa savu izvēlēto ceļu, taču ne klasiskā liberālisma vadībai raksturīgās “mūžam neitrālās, pa straumi peldošās” pozīcijas. Dievs pārstāv visu mūsu intereses, rēķinās un respektē katra viedokli, taču tam nav nekā kopēja ar visiem izpatikt gribošos demokrātisko vadītāja tēlu.
Dieva teokrātiskais vadības stils visbūtiskāk no visiem zināmajiem atšķiras ar to, ka tā pamatā ir absolūts fenomens: beznosacījuma, neierobežota un visaptveroša mīlestība uz saviem vadāmajiem. Vēlēšanās padarīt tos par pilnīgiem, nevainojamiem līdzstrādniekiem. Viņš dod tiem savu spēku, varu un visus resursus, lai tie sasniegtu visaugstākos mērķus un piepildītu savu misiju, būtu patiesi laimīgi un gandarīti, un visbeidzot lai galu galā valdītu līdz ar Viņu mūžu mūžos.

Vienlaicīgi, Dievs kā Vadītājs ir devis vairākas, nevienam citam vadības stilam, nepiemītošas vērtības, kas spēj nodrošināt auglīgu un veiksmīgu darbību:

1. Dota pilnīga, absolūti sakārtota, apkārtējiem apstākļiem un izmaiņām nepakļauta darbības teorētiskā bāze jeb rokasgrāmata – Dieva Vārds;
2. Dots perfekts paraugmodelis, piemērs rīcībai jebkurā situācijā – Jēzus;
3. Dots, nevis uz neilgu apmācības laiku, bet pastāvīgi, ideāls palīgs – Svētais Gars, kurš ikdienā vada, māca un atgādina visu, kas nepieciešams;
4. Dots nemainīgs apsolījums būt vienā komandā ar pašu Vadītāju un uzticamiem darbabiedriem, nevis strādāt vienam, pašam par sevi;
5. Ir dota reāla vara darboties Vadītāja vārdā un pilnvarās tik lielā mērā cik esam gatavi uzņemties atbildību.
6. Ir doti konkrēti un skaidri sasniedzami mērķi, definēta katra sekotāja misija – sludināt evaņģēliju visai radībai, būt lieciniekiem, darīt Dieva darbus, kuriem katrs esam radīts, darīt citus par Kristus mācekļiem;
7. Darbojoties Dieva vadībā un komandā, tiek dota iespēja nodrošināt un apmierināt visu mūsu vajadzību spektru – garīgās, fiziskās, materiālās kā arī sociālās un psiholoģiskās;
8. Iespēja gūt 100% gandarījumu no paša darbības procesa sadarbībā ar Dievu;
9. Iespēja maksimāli izpaust sevi visos virzienos un aspektos, ieraudzīt un izcelt gaismā arvien jaunus līdz šim sevī neapjaustus talantus;
10. Unikāla iespēja nodzīvot savu dzīvi darbojoties tā, ka tiek pilnībā piepildīts aicinājums un misija, izmantojot visas Dieva dotās iespējas, resursus un varu, vienlaicīgi maksimāli realizējot savu potenciālu.

Materiāls sagatavots atsaucoties uz  līderskolas materiāliem.

Pēdējo politisko notikumu fonā Izraēla neapskaužamā situācijā. Izraēlai vēlas atņemt Jeruzālemi. Un kārtējo reizi ir jāpierāda, ka ebreju eksistence un atrašanās savā zemē ir likumīga. Provokatīvais viedoklis pasaulē ietekmēts un uzkurināts no musulmaņu nepatiesu ziņu izplatīšanas. Ebreji aicina kristiešus lūgt Dievu, lai Dieva gaisma uzplaukst un tumsa atkāpjas. 
Notikumi Izraēlā šokē un ved neizpratnē sabiedrību visā pasaulē, tāpēc svarīgi kristiešiem neklusēt, bet pacelt savas balsis Dieva priekšā un teikt pārējai sabiedrībai, patiesību, jo no tās ir atkarīga, ne tikai Izreālas nākotne, bet arī kristīgās sabiedrības nākotne kopumā, kura tic Dievam un ir dziedināta, atpestīta un uzklausīta, apžēlota un atbalstīta, pateicoties ebreju (pēc mantojuma) un kristiešu (pēc žēlastības) Visuvarenajam Dievam Tēvam un Dēlam un Svētam Garam.
Dievs, svētī Izraēlu!

Notikusi Starptautiska „Lūgšanu diena par mieru Jeruzālemē 2009”
2009. gada 4.oktobrī vairāki miljoni kristiešu no 175 pasaules tautām pievienojās 8. ikgadējai Lūgšanu dienai par mieru Jeruzālemē. Pēc Eagles’ Wings Ministries rīcībā esošajiem datiem par Jeruzālemi lūdza arī pagrīdes draudzes 7 musulmaņu valstīs un Ķīnā. – ziņo Starptautiskās Kristiešu Vēstniecības Jeruzālemē pārstāve un koordinatore Latvijā -Ilze Saulīte.
Uz Lūgšanu dienas pasākumu Jeruzālemē bija ieradušies ap 2000 cilvēku no Āzijas, Āfrikas, Latīņamerikas, Ziemeļamerikas, Kanādas un Eiropas, – pārsvarā kristiešu, ebreju un arābu draudžu līderi. Starp īpašajiem viesiem bija Izraēlas valsts amatpersonas, kā arī Starptautiskās kristiešu vēstniecības Jeruzālemē direktors Malkolms Hedings, plaši pazīstamais evaņģēlists Moriss Cerulo un daudzi citi. Slavas dziesmas un dejas Izraēla Dievam mijās ar viesu uzrunām un lūgšanām.
„Šī ir jauna diena kristīgajā draudzē”, sacīja viens no pasākuma organizatoriem Roberts Stearns. „Miljoniem kristiešu ir apliecinājuši, ka lūgs par mieru Jeruzalemē. Mēs neesam vērotāji vai malā stāvētāji, mēs neklusēsim… Klusēšanas grēks (holokausta laikā) neatkārtosies… Šalom (miers) Izraēlai nozīmē – šalom visai pasaulei!” – ar skaļām ovācijām klātesošie uzņēma šos vārdus.
Izraēlas infrastruktūras ministrs Uzi Landau sacīja kristiešiem: „Paldies jums par Lūgšanu dienu par mieru Jeruzālemē! Tas ir svarīgi… mums nepieciešams vairāk sargu uz Ciānas mūriem”.
Efratas virsrabīns Šlomo Riskins apliecināja: „Kādēļ es ticu, ka Dievs ir ar mums? Es esmu aculiecinieks jaunai kristietībai – tādai, kas ievēro Dieva derību ar Izraēlu un Dieva derību ar ebreju tautu. Tā ir kristietība, kas ar lepnumu atzīst: „jūs esat sakne un mēs esam zari”… Jūs atbalstāt mūs un par to mēs būsim mūžīgi pateicīgi.”
Ar diennakts Lūgšanu konferences starpniecību 4. oktobra notikumiem pievienojās arī vairāk nekā 1000 zvanītāji no Kanādas, Itālijas, Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Malavi, Kenijas, Nigērijas, Austrālijas un ASV. Šofar (rags) un lūgšanas par Jeruzālemi atskanēja nepārtraukti gan ebreju, gan daudzās citās valodās.
192 tautās kristieši sekoja pasākuma norisei tiešraidē no Jeruzālemes. Spilgtākie svētku momenti – skaties.

Liecības un notikumu pārskati no pasaules tautu kristiešiem-lasi.

2003.gada 29.maijā vairāk nekā 450 dažādu tautu kristīgie līderi pulcējās Ņujorkā uz Lūgšanu banketu ar mērķi lūgt par Jeruzālemi un parakstīt Rezolūciju, kas atbalsta ikgadējās Lūgšanu dienas par mieru Jeruzālemē ieviešanu. Šis vēsturiskais brīdis bija sākums tam, ko mēs tagad varam saukt par lielāko Izraēlai veltīto lūgšanu kustību vēsturē.

Politiskais aspekts

Palestīniešu prezidents Muahmud Abbas paziņoja: „Fatah (radikālo islāmistu org.) turpinās palielināt upuru skaitu, kamēr Jeruzāleme netiks atdota (palestīniešiem), atbrīvota no (ebreju) iedzīvotājiem un viņu namiem.”
Obama, ASV prezidents uzskata, ka mieru pasaulē var panākt risinot ebreju apmetņu jautājumu. Viņš pieprasa Izraēlai apturēt ebreju apmetņu celtniecību austrumu Jeruzālemē, Jēdejā, Samerijā, kā arī akceptēt Palestīnas valsts izveidi un sadalīt Jeruzālemi, lai Vecpilsētu pasludinātu par musulmaņu galvaspilsētu. Faktiski savas mājas būtu jāatstāj 200 000 ebrejiem.
Vai Palestīnas valsts izveidi atrisinās mieru Vidējos austrumos? Nekad! Zemi pret mieru sen zināms musulmaņu triks, lai manipulētu ar Izraēlu ar pasaules līderu starpniecību.
Nesen „apmaiņā pret mieru” tika atdota Gaza, vai tagad ir miers? Palestīniešu valdībā „demokrātiski” ievēlēja teroristu organizāciju Hamas, kura pēc tam izmeta vai nogalināja tos palestīniešu politiķus un drošības orgānus, kuri nepiederēja Hamas. Viņu mērķis vienmēr bija iznīcināt Izraēlu, bet palestīnieši tiek izmantoti kā instruments viņu mērķu sasniegšanai. Patiesībā Izraēla daudz vairāk rūpējās par saviem arābu iedzīvotājiem, nekā Palestīnas pašpārvalde, jo viņiem tas nav izdevīgi. Teroristu propagandai nepieciešami palestīnieši, kuri cieš no nabadzības, ebreju „vardarbības”, medicīniskās aprūpes un izglītības trūkuma lai iežēlinātu humānos Rietumus.
Ebreji negrib samierināties ar valsts sadali, jo zina, ka tas neatrisinātu mieru, bet gan gluži otrādi –jaunus upurus abās pusēs.
Izraēla atguva Jeruzālemes vecpilsētu 1967. gadā sešu dienu karā, taču pasaule ir nolēmusi vēlreiz izraut no ebreju rokām. Tādēļ Izraēlieši cīnās par savu vecpilsētu, kuru Dievs viņiem ir devis.
Tomēr, pat ja Izraēlais atkal nāktos ciest, tā izdzīvos! Tas, ka tik daudz Bībeles ticīgo lūdz par Izraēlu šodien, tas dod cerību.

Garīgās Irānas līdera palīgs draud Izraēlai
Mojtab Zolnur, garīgā Irānas līdera Ajatolli Alli Hamenei oficiālais pārstāvis apmeklēja rezervju urāna bagātināšanas rūpnīcu Kūma, un draudēja, ka ja uz Irānu tiks vērstas raķetes, tad viņi atbildēs ar to, ka uzspridzinās “pašu Izraēlas sirdi”.
Dīvaini draudi, ja kā uzskata musulmaņi, viņu Muhameds bija pacēlies debesīs Tempļa kalnā, tas ir tieši „Izraēlas sirdī” un tā „skaitās” svēta vieta musulmaņiem, tad kāpēc viņi vēlas to uzspridzināt? Varbūt tomēr Jeruzāleme nav tik svarīga, kā garīgais, bet gan politiski-ģeogrāfiskais aspekts, varas un okupācijas griba…

Neskatoties uz cīņas sparu Izraēlā, tomēr šajā mēnesī par godu Izraēlai notikuši arī priecīgāki notikumi un, proti, svinības.

Gaismas šovs par godu „Gada Notikumam! Pasaules radīšana septiņās dienās.”
„Gada Notikuma! Pasaules radīšana septiņās dienās” projekta ietvaros Izraēlā svētceļotājiem no dažādām pasaules valstīm bija iespēja vērot gaismas šovu uz Davida torņa sienām.
„Tas ir neticami, ko spēj izdarīt mūsdienu gaismas tehnika! Mēs piedzīvojām dažādus vēsturiskus Izraēlas laikmetus. Vēsturiskie notikumi it kā risinājās ap mums”, – stāsta svētceļotāji.
Pirms šova sākuma ar apsveikuma vārdu uzstājās televīzijas TBN (ТБН) kanāla prezidents Igors Nikitins ar dzīvesbiedri Viktoriju, pēc tam savas slavenās dziesmas izpildīja leģendārais dziedātājs no Somijas Viktors Klimenko.
Tūlīt pēc viņa uz skatuvi kāpa Izraēlas varas pārstāvji. Starp tiem bija arī municipālais biedrs Hiliks Bārs, kurš savā uzrunā atzīmēja: „Tas, ka uz šo pasākumu ir atbraukuši arī evaņģēlija kristieši no dažādām pasaules valstīm, ir liels auglis. Es uzskaitu, ka ikvienam evaņģēlija kristietim ir kaut vai vienu reizi jāatbrauc uz Izraēlu. Un es vēlos, lai Jūs zinātu, ka evaņģēlija kristietieši ir mūsu draugi un liels atbalsts Izraēlai kopumā.”

Latvija par Izraēlu!
Latvijā 4.oktobrī “Lūgšanu Dienā par Mieru Jeruzālemē”, piedalījās Draudze „Prieka Vēsts”. Interesanti, ka iepriekš 25 septembrī, draudzē notika koncerts ar dziedātājas Limoras Šapiras (Izraēla), pianista Jurija Kaspera un vijolnieka Jurija Savkina piedalīšanos.
Skanēja pasaulē populārāko mūziklu skaistāko dziesmu izlase, ko izpildīja Dieva tautas pārstāve no Izraēlas! Par to plašāk mums stāsta „Prieka Vēsts” mācītāja Līga Gleške.

Kur gan vēl Latvijā bija iespējams ko līdzīgu dzirdēt! Jāsaka, koncerta laikā kusa ne tikai sieviešu sirdis. Koncerts, un līdz ar to viss pasākums, noslēdzās ar visiem zināmo slavas dziesmu “Ak, lielais Dievs”, kuru izpildīja mūsu slavētāji, koris un Valters Gleške. Starp citu, Valters, kurš kopā ar Limoru dziedāja dziesmu “All I Ask of You” saņēma komplimentus, no kuriem man, viņa mātei, vēl joprojām paliek mazliet baisi: “Mums Izraēlā nav vīriešu dziedātāja ar tādu balsi. Esmu dziedājusi daudzos duetos ar dažādiem māksliniekiem, bet viņš no tiem ir labākais, utt.”. To teica Limora, kuru Izraēlas Vēstniecības kultūras departamenta speciālists pirms diviem gadiem mums ieteica kā pazīstamā Dudu Fišera balss īpašnieku, tikai sievietes versijā, bet pēc koncerta profesionāli mūziķi atzina, ka viņa ne ar ko nav sliktāka par tādām slavenībām kā Sāra Braitmane vai Andrea Bočelli.