theguardian.com

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons tic kristietībai kā “veselīgas sabiedrības pamatam”, bet sevi neuzskata par “draudzes pastāvīgu apmeklētāju un dievbijīgu kristieti.” Politiķis uzskata, ka cilvēki var lietot Lieldienu pamatvērtības: “līdzjūtību, piedošanu, laipnību, smagu darbu un atbildību.” – ziņo spektrs.com/Premier Christianity/ invictory.com

Viņš paskaidroja, ka kristīgā vēsts ir veselīgas sabiedrības pamats, jo šādas sabiedrības centrā ir līdzjūtība.” Kamerons raksta, ka ticība iedvesmo miljoniem cilvēku un pozitīvi maina vidi, kurā atrodas. Ministru prezidents sacīja, ka viņš cenšas sekot, iepriekšminētajiem principiem un palīdzēt nabadzīgiem un trūkumcietējiem, samazinot nodokļus.

Noslēgumā Deivids Kamerons aprakstīja savu redzējumu par kristīgās vēsts būtību: “Es uzskatu, ka ikviens var dalīties ar pārliecību, kā uzmundrināt cilvēku, nevis noniecināt. Šīs vērtības un principi nepieder kādai noteiktai pārliecībai vai reliģijai. Jo šiem principiem būtu jāseko visiem šajā valstī.” “Lieldienu laikā mēs atceramies, cik svarīgas ir pārmaiņas un atbildība mūsu bērnu dēļ. Un šodien, kristīgās ziņas vērtība ir lielāka nekā jebkad agrāk, “- viņš piebilda.

Zbigņevs Stankevičs – Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts.

Linda Zonne – grupas “Vecpilsētas Dziedātāji” dalībnieki Linda Zone;

Reinis Grants; Inese Neimane; Māra Abaja.

Raidījuma vadītājs Dumburs: Pirms kāda laika Jūs [Stankēvičš] dalījāties pārdomās, par to, ka nevajadzētu Lieldienas [Kristus augšāmcelšanās svētkus] pretnostatīt tautas tradīcijai- folklorai, kā Jūs domājat, kas ir mainījiess20014. gadā?

Zbigņevs Stankevičs: „Es domāju, ka noskaņa no vienas puses ir tāda, ka mēs visi gaidām Lieldienas, taču katrs saskata kādu savu saturu, vai gaidas. Protams, ka tiem, kuri tic, ka šajā laikā Kristus ir miris un augšāmcēlies tiek piepildīts ar vienu saturu, citiem tie būs svētku brīvdienas un priecāties. Taču , ja mēs skatāmies plašākā un starptautiskā perspektīvā, tad, protams, visi vērīgi seko līdzi Ukrainas notikumiem. Es domāju, ka lielākai daļai sabiedrībā ir lielas bažas un neziņa par nākotni.

Dumburs: Vai Lieldienas var šīs bažas kliedēt un rast šīm bažām izeju?

Zbigņevs Stankevičs: „Jā, tie notikumi, kurus mēs apceram Lieldienu nedēļā var palīdzēt ieraudzīt to citādākā un dziļākā perspektīvā. Lai šie notikumi nebūtu tik draudīgi. Es teiktu tā- mūžības perspektīvā.”

Domburs: Mūžības perspektīvā.. Pūpolsvētku jeb palmu svētdienas sprediķī, Jūs runājat par Tiesu un ļaunuma kontekstā un nepatiesības atmaskošanu. Vai Jūs domājat, ka esošie cilvēki var atrast kādu noteiktu risinājumu, vai tādā veidā noskaņa un attieksme mainās pret notiekošo?

Zbigņevs Stankevičs Tā Tiesa, par kuru es runāju tā nav cilvēciskā tiesa, jo tā Tiesa, kuru mums uzrāda Jēzus Kristus krusts ir labā uzvaru beigās un, tas parāda, ka labais, kad tas manifestētas, izsauc ļaunuma izvirdumu un uzbrukumu. Jo tiem, kuriem nav ērts šāds cilvēks, kurš darīja labu, piemēram, Jēzus Kristus, vai arī šajā gadījumā mēs varam vilkt paralēlas ar Ukrainas gadījumu, cilvēki vēlas dzīvot brīvi, vēlas paši noteikt savu likteni, nevēloties, ka kāds no ārpuses diktē savus uzstādījumus, taču tas uzreiz izraisa pretdarbību.”

Domburs: Ko Jums nozīmē Lieldienas?

Postfolkloras grupas ‘Vecpilsētas dziedātāji” dalībniece Linda Zonne: „Lieldienas ir laiks paskatīties uz lietām citādāk. Cilvēkiem ikdienā nav tik daudz laika rituāliem, un tieši šajās brīvdienās ir lieliska iespēja izdzīvot rituālu, un rituāls varbūt ir tas, kas var sakārtot ikdienu – vienam tā var būt iešana uz baznīcu, citam tā var būt izšūpošanās.”

Arhibīskaps Stankevičs: „Tā ir iespēja izrauties no ikdienas rutīnas palīdz cilvēkam ieiet dziļākā savas esamības būtībā, ielūkoties savā sirdī, neatkarīgi no tā vai cilvēks ir ticīgs vai nē, bet Dievs viņa sirds dziļumos ir klātesošs.”

Lūgšanu namā, nelaimes brīdī atradās vairāk nekā 100 cilvēki, kuri tika evakuēti no lūgšanu nama, kas populārs Haiti imigrantu vidū., no kuriem vismaz 30 ievainoti. divus gadus veca bērna un 42 gadus vecas sievietes veselības stāvoklis ir kritisks.-ziņo spektrs.com/AFP

Sēnas-Sendenī rajona gubernatora Kristians Lamberts (Christian Lambert) komentārs:  „Nelaime notikusi, iebrūkot nesen uzceltās ēkas otrā stāva grīdai. Tomēr šis negadījums varēja izvērsties vēl lielākā traģēdijā, ja pirmajā stāvā atrastos cilvēki, tas par laimi bijis tukšs.”

Lieldienu dievkalpojuma laikā, kurā acīmredzot atnāca vairāk cilvēku nekā parasti, grīda lūza un dievlūdzēji nogāzās 2,5 metrus zemāk pirmajā stāvā.

Mācītājs Patriks (Patrick) komentēja, ka nama telpas īrējis dievkalpojuma vajadzībām.

Patlaban mācītājs un ēkas īpašnieks tika apcietināti. Būs veikta izmeklēšana, lai noteiktu vai slepkavība noteikusi bez iepriekšēja nodoma.

Francijas Nacionālā evaņģēliskā padome informējusi, ka nav devusi atļauju šai draudzei, jo tās pulcēšanās vieta nav bijusi piemērota vairāk nekā 100 cilvēku uzņemšanai un nav atbildusi drošības standartiem.

Glābšanas darbos tika iesaistīti 150 ugunsdzēsēji, kā arī daudz tehnikas vienības un helikopteri.

„ir cerība un īpaša veida mierinājums tām kristiešu kopienām, kas savas ticības dēļ visvairāk cieš no diskriminācijas un vajāšanām. Mežonīgie teroristu uzbrukumi Nigērijas baznīcām ir nosodāmi. Mums ikvienam ir jāaicina uz mieru un stabilitāti,” Vēstījumā „Pilsētai un pasaulei” (Urbi et Orbi) Svētā Pētera laukumā Vatikānā, teica Romas katoļu baznīcas galva.

Viņš pauda cerību, ka Nigērijai, kas „pēdējā laikā piedzīvojusi mežonīgus teroristu uzbrukumus, Lieldienu prieks sniegs spēku, kas nepieciešams, lai no jauna ķertos pie tādas sabiedrības veidošanas, kas būtu miermīlīga un izrādītu cieņu savu pilsoņu reliģiskajai brīvībai”.

Runājot par Āfrikas kristiešu kopienu kopumā, pāvests vērsās pie Dieva, lūdzot, lai tas sniegtu cerību, kas ļautu kontinenta kristiešiem kļūt par savu sabiedrību miera nesējiem un attīstītājiem.

Savā uzrunā Benedikts pieminēja arī konfliktu plosīto Somālijas pussalu, Āfrikas Lielo ezeru reģionu, Sudānu un Dienvidsudānu.

Pāvests aicināja arī uz mieru Tuvajos Austrumos.

„Lai augšāmcēlies Kristus sniedz cerību Tuvajiem Austrumiem un ļauj visām šā reģiona etniskajām, kultūras un reliģiskajām grupām kopīgi strādāt, lai veicinātu kopīgo labumu un cilvēktiesību ievērošanu,” sacīja Benedikts.

Īpaši viņš izcēla Sīriju, aicinot pārtraukt asinsizliešanu un nekavējoties sākt starptautiskās sabiedrības pieprasīto dialogu.

Pāvests aizlūdza arī par „stabilitāti un attīstību” Irākā, kā arī aicināja izraēliešus un palestīniešus „drosmīgi atsākt miera procesu”.

Arhibīskaps Jānis Vanags sirsnīgi sveicinot Lieldienās aicina ticīgos pārdomāt, kā viņi savā raižu, problēmu un darbu pilnajā ikdienā piedzīvo Kristus klātbūtni. Ik vakaru cilvēkiem vajadzētu veltīt laiku, lai atskatītos uz nodzīvoto dienu.

Kad uz Lieldienu sveicienu cilvēki atsaucas, sakot „Patiesi augšāmcēlies!”, viņi apliecina, ka ar savu Pestītāju ir vismaz attiecību sākumā. Cilvēki zina, ka Kristus nav stāsts no senām dienām, bet ir dzīvs tagad, ikkatru brīdi, kad vien cilvēki dzīvo,-ziņo spektrs.com/lelb.lv

„Kad uz Lieldienu sveicienu atsaucamies: „Patiesi augšāmcēlies!“, mēs apliecinām, ka ar savu Pestītāju esam vismaz attiecību sākumā. Mēs zinām, ka viņš nav stāsts no senām dienām, bet ir dzīvs tagad, ikkatru brīdi, kad vien dzīvojam. Ko vēl mēs varam uzzināt? Kur viņš ir? Uzkāpis debesīs un sēž pie Tēva labās rokas. Kā viņam klājas? Visas sāpes, krusta ēnas un nāves baismas ir palikušas aiz muguras. Viss ir piepildīts. Asaras nožāvētas, vaidi apklusuši. Cilvēces grēki ir izpirkti, nāvei atņemta uzvara. Mans Glābējs kopā ar Tēvu un Svēto Garu dzīvo bezgalīgā gaismā un svētlaimīgā harmonijā. Tagad un uz mūžību viņam pieder dzīvības pilnība. Ko viņš tur dara? Viņš raugās uz mums un saka – redzi, Tēvs, manus ticīgos, es viņus pazīstu, es viņus saucu vārdā. Es viņus izpirku pie krusta. Es viņus ietērpu savā taisnībā. Tādēļ es aizbildinu viņus tavā priekšā: piedod viņiem, pieņem viņus un sūti tiem ik dienas Aizstāvi, Svēto Garu, lai viņš tos stiprina ticībā un uztur svētā dzīvē. Viņus es gribu ievest tavā valstībā, kad Tu mani atkal sūtīsi tiesāt dzīvos un mirušos. Ir labi zināt, ka debesīs, Dieva priekšā tā par mums runā tas, kura lūgumu debesu Tēvs nenoraidīs. Ir labi par to lasīt Bībeles lappusēs, kas ir vēstule, ko viņš sūta visai cilvēcei. Ir labi arī pieredzē zināt, ka mans Glābējs ir dzīvs.

Kā es to piedzīvoju savā raižu, problēmu un darbu pilnajā ikdienā? Kā tas liek man justies? Vai man ir attiecību pilnība, ko dod mīļotā klātbūtne? Kā es piedzīvoju, ka Augšāmceltais ir klāt manā dzīvē? Ik vakaru mums vajadzētu veltīt laiku, lai atskatītos uz nodzīvoto dienu. Kuri bija spēku, gaismu un dzīvību dodošie mirkļi, kad man pieskārās dzīvais Kristus? Es gribu viņam par tiem pateikties un aicināt viņu atkal. Ik dienas mēs varam lasīt viņa sūtītās vēstules Jaunajā Derībā un vērot Kungu Jēzu – kāds viņš ir, kādi ir viņa vārdi, viņa darbi, viņa sirds. Mēs varam sarunāties ar Jēzu lūgšanās. Mēs varam pieskarties viņam sakramentos. Meklējiet un jūs atradīsit dzīvinošo Kristus klātbūtni katrā dienā. Lūdziet un tā jums taps dota. Klauvējiet pie Rakstu vārdiem un jums taps atvērts spēka, cerības un mierinājuma avots. Jo Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir dzīvs.”

             Lieldienu priekšvēstnesis

Droši vien katrs no mums ir izjutis pirmsvēlēšanu solījumu sindromu un pēc vēlēšanu klusumu. Saskaroties arī ar to, ka pirms kāda nozīmīga politiska lēmuma risināšanas, pateicoties masu medijiem, tiek palaista „pīle”, lai novērstu uzmanību no galvenā. Bet kā ir ar garīgo informāciju? Vai arī garīgā pasaulē notiek cīņa, lai nepamanītu galveno? Jā! Noteikti.

Piemēram, kāds ir Lieldienu centrālais notikums? Jēzus Kristus augšāmcelšanās! Ar ko Viņš tiek aizstāts? Ar Lieldienu zaķi, olām un kulaču. Vai arī jāizmanto kāds radikālāks arguments.

Gluži kā pirmsvēlēšanu solījumos, nomelnojot politisko konkurentu. Ja reiz Kristu vairs tik vienkārši nomelnot neizdodas, tad tiek atrasts cits izsmiešanas objekts, teiksim cita vēsturiska persona -Mozus.

Mozus izveda Izraēlas bērnus no verdzības Ēģiptē, pāršķirot Sarkano jūru, kas aprija viņiem sekojošos ēģiptiešu karavīrus. Trešajā mēnesī pēc iziešanas no Ēģiptes izraēlieši nonāca pie Sīnāja un uzkāpis kalnā Mozus saņēma no Dieva akmens plāksnes ar desmit baušļiem, kuri kļuva par Mozus likumu (Toras) pamatu. Tā Izraēlas bērni kļuva par īstu tautu – ebrejiem.

Foto: Sinaja kalns

                Psiholoģijas „guru”

Jeruzālemē Ebreju universitātes kognitīvās psiholoģijas profesors Benijs Šanons uzskata, ka ļaužu dzirdētais Sīnājā ir tiešs pierādījums psihoaktīvu vielu lietošanai, ir tikai kārtējais hipotētiskais pieņēmums veselā ideju straumē. Viņš norāda arī, ka pats redzējis degošu ērkšķu krūmu.. Taču viņš netic pārdabisku spēku pastāvēšanai.

Britu žurnāla Time and Mind publicētā materiālā profesors Benijs Šanons apgalvo, ka Sīnāja tuksnesī atrodami vismaz divi augi – akācijas koks un krūms Peganum harmala, kuras ir līdzīgas pēc sastāva un atrodamas Amazones baseinā indiāņu rituālos lietotajiem halucinogēniem. Tā ir gatavotā halucinogenajā brūvējuma ajavaska, kuru viņam pašam nācies nomēģināt 1991.gadā, raksta Reuters.

Zinātnieks norādījis, ka harmalu, vienu no šiem augiem, kas atrodams ari citviet Tuvajos Austrumos, senebreji uzskatījuši apveltītu ar maģiskām un ārstnieciskām spējām, turklāt tolaik apziņu mainošas vielas bijušas reliģisku rituālu ierasta sastāvdaļa.

„Runājot par Mozu Sīnāja kalnā, vai nu tas bija pārdabisks kosmisks notikums, kam es neticu, vai leģenda, kam arī es neticu, vai iespējams, ka ir cits izskaidrojums. Tas ir notikums, kas narkotiku iespaidā vienoja Mozu un Izraēla cilvēkus,” sacījis B. Šanons.

Ortodoksālo jūdaistu rabīns Juvals Šerlovs gan sarunā ar Izraēlas radio ironiski sacījis: „Bībelē mēģināts atspoguļot ļoti dziļus notikumus. Mums gan nebūtu jāuztraucas par Bibliskā Mozus likteni, bet gan par mūsdienu zinātnes likteni.”