Referendumā piedalīties un balsot pret otru valsts valodu mudina gan katoļu priesteri, gan LELB arhibīskaps,-ziņo spektrs.com/leta

“Aicinām pilsoņus iet uz referendumu, jo ir svarīgi aktīvi paust savu nostāju, kā to māca baznīcas sociālā mācība, un nepalikt malā svarīgos sabiedriskos procesos,” aicina Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes priesteri, kuri konferencē Rīgas Garīgajā seminārā ir sprieduši arī par 18. februāra referendumu. Viņi atgādina – katoliskā baznīca mūsu valstī evaņģēliju sludina latviešu, krievu, poļu un lietuviešu, kā arī angļu un itāliešu valodā, piebilstot, ka gatavi sludināt arī citās valodās. Baznīca pieņem ikvienu cilvēku neatkarīgi no valodas, kurā viņš runā. Priesteris Ilmārs Tolstovs uzsver: “Tomēr mēs uzskatām, ka Latvijas valstī latviešu valodai ir jābūt vienīgajai valsts valodai, un tā ir jārespektē, jāciena un jāaizstāv. Jau šobrīd Latvijā dzīvojošās lingvistiskās minoritātes bauda tiesības savā valodā veidot plašsaziņas līdzekļus, dibināt savas skolas un tām ir pietiekami lielas iespējas kopt savu valodu un kultūru.”

Ko saka citu kristiešu konfesiju garīdznieki? Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis teic – žēl, ka politiķu ambīciju dēļ šī lieta tik tālu ir nokļuvusi, un tagad nekas cits neatliek kā iet un piedalīties referendumā, balsojot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis novērojis, ka viņa draudzē vecākās paaudzes cilvēki jūtas aizvainoti, ka tāds referendums vispār notiek, un sākumā apsprieduši nez no kurienes radušos ideju – varbūt, ja daudzi neaizies, tad referendums nebūs uzskatāms par notikušu, bet nu visiem skaidrs, ka referendumā jāpiedalās.

E. Mažis spriež: “Parakstu vākšanu par otru valsts valodu es nesauktu par demokrātijas izpausmi. Jo demokrātija – tā ir cieņa, taču parakstu vākšanas kampaņā nebija cieņas pret latviešiem un latviešu valodu. Kampaņa bija agresīva, un tajā neko vairāk kā atriebīga naida izpausmes neredzēju.”

Mācītājs secinājis, ka aiz valodas jautājuma slēpjas daudz nopietnāki draudi valstij un situācija liecina, ka jūtamies pret tiem neaizsargāti.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags uzsver, ka referendumā jāpiedalās: “Arī pilsoņu starpā, kas aizstāv latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, izskan atšķirīgi viedokļi. Daļa uzskata, ka referendumā noteikti jāpiedalās, citi domā, ka patriotiskāk būtu šādu referendumu boikotēt. Gan vieniem, gan otriem ir argumenti, kas viņus pārliecina. Droši vien te nav pareizo un nepareizo uzskatu, bet saduras divi domāšanas formāti – lokālais un globālais. Lokāli domājot, droši vien referenduma boikotēšana var dot personīgu gandarījumu un arī ir savas nostājas paušana. Tomēr globāli to diez vai pamanīs un sapratīs. Starptautiski redzēs tikai to, ka referendumā atbalsts latviešu kā vienīgajai valsts valodai ir nepārliecinošs. Valodu referendums nav tikai pašmāju lieta. Pieļauju pat, ka tā ir starptautiski motivēta iniciatīva. Tādēļ tagad nedrīkstam domāt lokāli. Ir jādomā par balsojuma starptautisko nozīmi un sekām. Tādēļ es pats noteikti piedalīšos referendumā un domāju, ka tas noteikti jādara katram apzinīgam, patriotiskam pilsonim.

Krievu valodas pastāvēšanu un attīstību Latvijā nekas neapdraud. Latviešu valoda kā valsts valoda ir ļoti nozīmīgs elements Latvijas valstiskajā identitātē. Saprotot, kāda nozīme tam ir latviešu kā nācijas sevis apziņai, latviešu valodai nedrīkst atņemt šo īpašo stāvokli citu valodu starpā. Tādēļ es balsošu pret valsts valodas statusa piešķiršanu vēl kādai citai valodai.”

Arhibīskaps aicina visus saglabāt vēsu prātu: “Labas attiecības starp Latvijā dzīvojošajām tautām ir viens no izšķirošajiem faktoriem valsts labklājībai, kurā mēs visi dzīvojam. Diemžēl referendums draud mūs at­sviest atpakaļ konfrontācijas noskaņās, kādas bija Tautas frontes un interfrontes laikā.

Referenduma ierosinātāji ir teikuši, ka negaida uzvaru nobalsošanā, bet izmanto referendumu kā līdzekli, lai pievērstu uzmanību problēmām. Ja tas tiešām tā ir, varu tikai sacīt, ka izraudzīties šim nolūkam valsts valodas jautājumu bija izcili neveiksmīga un riskanta izvēle. Tādēļ Latvijas ļaudīm vajadzētu būt gudrākiem par saviem politiķiem un mēģināt saprast, ka latvieši neies uz referendumu balsot pret krieviem un krievi neies uz referendumu balsot pret latviešiem. Īsi sakot, neļausim nevienam referenduma dēļ sevi padarīt citam par cita ienaidnieku.”

Ik svētdienu, sākot ar 28.novembri, baznīcās adventes vainagā tiks aizdedzinātas sveces atbilstoši adventes nedēļu skaitam. Arī ikviena ģimene savās mājās katru dienu adventes vainagā var iedegt sveci un to parasti lūdz izdarīt kādam bērnam, vismazākajam ģimenes loceklim. Adventes sveci var aizdedzināt pie kopīgām lūgšanām, pie pusdienu vai vakariņu galda.
Atšķirībā no astronomiskā gada, Baznīcas liturģiskais gads sākas ar adventes laiku ceturtajā svētdienā pirms Ziemsvētkiem un noslēdzas ar Mūžības svētdienu. Adventes laiks ir četru nedēļu ilgs Kristus gaidīšanas laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – Ziemsvētkiem. Vārds “advente” nāk no latīņu valodas vārda “adventus”, kas nozīmē “atnākšana”. Adventes laika liturģiskā krāsa ir violetā, un šis tradicionāli bijis gavēņa laiks, kad cilvēki gatavojušies Kristus atnākšanai pasaulē.
Baznīcas gada galvenais uzdevums ir vest cilvēkus gadu ilgā meditācijā, sekojot līdzi Kristum – sākot no viņa dzimšanas gaidīšanas laika šai pasaulē. Tas ir ceļš kopā ar Jēzu Kristu no viņa piedzimšanas līdz krustā sišanai, augšāmcelšanās rītam, debesīs uzņemšanai un Svētā Gara saņemšanai.
Sekošana līdzi Baznīcas gadam – adventes, ciešanu, Lieldienu laikam – ļauj ieraudzīt, ka šis gads nav vis vienmuļa stāvēšana uz vietas, bet gan secīga kustība cauri visiem būtiskākajiem tematiem, par kuriem runā Jaunā Derība saistībā ar Kristus dzīvi. Jo Kristus dzīve ir atbilde uz cilvēku dzīves jautājumiem, atbilde uz jautājumu par laika jēgu.
Tradicionāli katram Baznīcas gadam tiek izraudzīts tā dēvētais gada lozungs jeb Bībeles pants, ko izmanto daudzas luteriskās baznīcas visā pasaulē. Jaunais 2011.gada lozungs ir vārdi no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem: “Neļauj ļaunumam sevi uzvarēt, bet uzvari ļaunu ar labu” (Rm 12:21).
Pārdomās par nākamā gada lozungu LELB arhibīskaps Jānis Vanags saka: “Neļaut ļaunajam sevi pieveikt, cīnīties un uzvarēt ir arhetips, kas parādās, sākot no pasakām un piedzīvojumu filmām un beidzot ar Bībeli un likumu krājumiem. Mums ir dabiska izjūta, kā to darīt. Līdzīgu ārstēt ar līdzīgu. Aci pret aci, zobu pret zobu. Noziegums un sods. Cilvēku likumu loģika ļauj atvairīt spēku ar spēku un aizsargāties visiem līdzekļiem. Tas liekas tik taisnīgi, ka pat īpaši neapceram, par ko paši kļūstam, atvairīdami ļaunu ar ļaunu.”
Vanags skaidro, ka Pāvila ieteikums ļaunu uzvarēt ar labu ir no citādas pasaules. Tajā skan debesu valstības loģika, pēc kuras Dievs parāda mīlestību tiem, kas ir pelnījuši atmaksu. “Jēzus pie krusta nerīkojās taisnīgi, taču tas dziedināja mūsu eksistenci. Atrodot – ne sevī, bet viņā – spēku pārspēt rupjību ar laipnību, pāridarījumu ar piedošanu, varam ļoti personīgi piedzīvot, ka karstā cīņu speltē savu ceļu ejam pa pavēņa pusi. Bieži vien ticības pārliecība kristiešiem dod tikai vēl vienu iemeslu kritikai, sadursmēm un nemīlestībai. Pāvils aicina staigāt Garā un kļūt par tādiem, kas laikam pa priekšu jau šajā pasaulē dzīvo tā, kā ir dabiski Debesu valstībā,” norāda Vanags.

Arhibīskapa novēlējums
Arhibīskaps novēl, lai 2011.gadā cilvēki ik brīdi, katrā situācijā meklē iespēju, kā ļaut Svētajam Garam cilvēku dabiskos instinktus aizstāt ar pārdabisku, debešķīgu motivāciju.

Adventes vainaga nozīme
Adventes vainags, ko daudzi darinās vai iegādāsies, nav tikai skaista lieta, kas greznos mājas un priecēs bērnus. Vainagam ir ļoti dziļa reliģiska un simboliska nozīme. Tā ir himna dzīvības noslēpumam, himna Kristum. Kristus ir patiesā gaisma, kurš ir nācis, lai uzvarētu tumsu un nāvi.
“Aplis, ko veido adventes vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību. Vainagam ir gredzena forma un nozīme: tā ir uzticības zīme Dievam un viņa apsolījumiem. Vēl vairāk, tam, tāpat kā Kristum, ir divi tituli: karaliskais un uzvarētāja tituls. Jau senajā Romā izmantoja lauru vainagus, kronējot uzvarētājus sporta spēlēs. Adventes vainags cilvēcei pasludina, ka bērns, ko visas tautas gaida, ir karalis, kurš uzveic tumsu ar savu gaismu. Priežu vai egļu zari, ko izmanto pinot vainagus, vienmēr ir zaļi, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. Vainagam nevajadzētu būt no keramikas vai kādiem citiem materiāliem. Šie zaļie zari kristiešiem atsauc atmiņā Jēzus ieiešanu Jeruzalemē, kad viņu uzņēma kā pravieti un karali,” skaidro Informācijas centra darbinieki.
Adventes vainaga dekorēšanai var izmantot sarkanas vai violetas lentes. Sarkanā krāsa simbolizē Jēzus mīlestību uz cilvēkiem, violetā – grēku nožēlu un atgriešanos līdz Kristus otrreizējai atnākšanai.

Sveču nozīme adventes vainagā
Četrām svecēm adventes vainagā ir sava nozīme: pirmā tiek saukta par pravieša sveci (cerība, kas ir Kristus), otrā ir Betlēmes svece (universālais aicinājums uz Pestīšanu), trešā – ganiņu svece (prieks) un ceturtā – eņģeļu svece (mīlestība).
Katrai adventes svētdienai ir sava pamattēma, kuru kristieši pārdomā, tādejādi svētdarot savu laiku līdz Ziemassvētku svinēšanai. Arī dievkalpojumos ir pamanāmas izmaiņas: netiek dziedāts Gloria dziedājums, kurš no jauna atskanēs tikai Ziemassvētku vigilijā.