Latvijas Baptistu Draudžu Savienība

Latvijas Baptistu Draudžu Savienības
bīskapa Kaspara Šterna un Padomes
PAZIŅOJUMS draudzēm

Masu medijos publicētā informācija par LBDS bīskapa emeritus Pētera Sproģa atsaukšanos aicinājumam kļūt par partijas “Saskaņa” Valsts prezidenta amata kandidātu un kandidēt Saeimas vēlēšanās ir izraisījusi plašu diskusiju un pat negatīvu rezonansi Latvijas sabiedrībā un arī baptistu draudzēs. Diemžēl negatīvā rezonanse vērsta ne tikai viena cilvēka virzienā, bet arī visas Latvijas Baptistu draudžu savienības virzienā.

Šajā sakarā vēlamies paust Latvijas Baptistu draudžu savienības vadības nostāju šajā jautājumā.

Vispirms vēlamies apliecināt, ka šāda negatīva draudžu un draudžu locekļu reakcija ir saprotama, jo Pēteris Sproģis bija LBDS vadītājs 12 gadus. Pašlaik viņš jau ir nolicis visas ar šo amatu saistītās pilnvaras.

Viens no baptistu pamatprincipiem ir katra cilvēka apziņas brīvība. Vēsturiski mūsu Latvijas baptistu mācītāji ir bijuši aktīvi sabiedriskie un politiskie darbinieki:
Ainars Baštiks, Olafs Brūvers, Jānis Aleksandrs Freijs, Ēvalds Rimbenieks, Aivars Šķuburs, Arturs Šķuburs u.c.

LBDS Satversmes 1.3. punktā ir teikts:
“LBDS kā juridiska persona neiesaistās politisko partiju dibināšanā un darbībā, bet neierobežo dalībnieku draudzes locekļu līdzdalību politiskajās partijās, nenesot atbildību par dalībnieku draudzes locekļu darbību tajās.”

Pamatojoties uz šo Satversmes punktu, mēs vēlamies apliecināt, ka LBDS kā organizācija joprojām nav iesaistījusies nevienas politiskās partijas atbalstīšanā. Mēs norobežojamies no jebkāda konkrēta politiskā spēka popularizēšanas vai kritizēšanas. Šodien mūsu draudzēs ir cilvēki no dažādām sociālajām un etniskajām grupām ar dažādiem uzskatiem – tajā skaitā politiskajiem uzskatiem, un katram ir tiesības balsot par sevis izvēlēto politisko partiju.

Pētera Sproģa izvēle atsaukties aicinājumam kandidēt Saeimas vēlēšanās un uz Valsts prezidenta amatu sadarbībā ar konkrētu politisko partiju ir viņa kā Latvijas pilsoņa personīgā izvēle. Aicinām mūsu baptistu draudžu locekļus cienīt viens otra politisko izvēli, arī paužot atšķirīgus uzskatus.

Mēs, LBDS bīskaps un Padome, vēlamies turpināt vadīt mūsu draudžu savienību ar patiesu ticības pārliecību, ka LBDS vada nevis kāds politisks spēks, bet gan mūsu Kungs Jēzus Kristus, kurš bija, ir un būs mūžīgi. Mūsu vienotība nav balstīta politiskajos uzskatos, bet gan Evaņģēlijā. Līdz ar to kādas konkrētas draudzes locekļu politiskā izvēle nevar būt iemesls tam, lai izstātos no LBDS.

Tāpēc mēs aicinām mūsu draudžu locekļus:
1) izdarīt savu personīgo izvēli, balsojot par kādu politisko partiju, vienlaikus respektējot citu cilvēku izvēli;
2) ja Dievs aicina iesaistīties politikas jomā, tad atsaukties Viņa aicinājumam, jo tas ir sarežģīts darba lauks, kurā ir nepieciešami Kristus sekotāji, kas iestājas par kristīgām vērtībām;
3) lūgt Dievu par mūsu valsts vadītājiem: lai Dievs dod viņiem gudrību un spēku pieņemt drosmīgus, bet pareizus lēmumus, lai ne vien uzlabojas mūsu labklājība, bet arī kristīgās vērtības gūst lielāku ietekmi dažādās sabiedrības dzīves jomās.
Rīgā, 2018. gada 25. jūnijā

LBDS bīskaps Kaspars Šterns
LBDS bīskapa vietnieks Edgars Godiņš
LBDS Padomes loceklis Ainars Baštiks
LBDS Padomes loceklis Ilmārs Hiršs
LBDS Padomes loceklis Pēteris Eisāns
LBDS Padomes loceklis Edgars Mažis
LBDS Padomes loceklis Ainars Purmalis
LBDS Padomes loceklis Kārlis Kārkliņš
LBDS Padomes loceklis Mārcis Zīverts

Raimonds Vējonis, Bāreņu dienai veltīta pieņemšana

Valsts prezidents un prezidenta kundze Iveta Vējone piektdien, 4. novembrī plkst.14.00 uz Bāreņu dienai veltītu tikšanos Rīgas pilī aicinājuši audžuģimenes, adoptētājus, aizbildņus, viņu atbalstītājus, draugus un institūciju pārstāvjus,-ziņo spektrs.com

“Katram bērnam jādod iespēja augt ģimeniskā vidē. Bāreņu dienā mēs vēlamies pievērst uzmanību visiem tiem teju pusotru tūkstoti bērniem, kas aug bērnunamos un savas ģimenes vēl gaida”, uzsver Iveta Vējone.

Šogad uz tikšanos aicināts īpaši daudz audžuģimeņu. Tikšanās laikā tika uzklausīti bērnu un ģimeņu stāsti, cildināta ģimeņu drosme, pašaizliedzība un ziedošanās Latvijas bērnu labā. Labklājības ministrs Jānis Reirs informēja par uzsāktajām un plānotajām iniciatīvām, pilnveidojot valsts atbalsta sistēmu un uzsākot darbu pie specializēto audžuģimeņu izveides. Klātesošos uzrunāja arī Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Bīskaps Pēteris Sproģis uzrunā pateicās Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim par to, ka ir ņēmis vērā pagājušā gadā kristīgo konfesiju  rezolūcijā teikto. Rezlūcijā minēts, kā efektīvāk risināt problemātiku saistītu ar bāreņiem Latvijā. Rezolūcijā tika iekļauti arī praktiski soļi 1) Adopciju varētu pielīdzināt bērna dzimšanai. 2) Katra adoptētā bērna ģimene varētu izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu

Svētrīts. Studijā Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas

10 Bet eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks:

11 jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.”

Apzināties, kas es īstenībā esmu, ir viens no  mūsu dzīves brieduma fundamentālajiem mērķiem. Sevi nepazīt ir daudzu nelaimju cēlonis.

Ja cilvēks sevi pazītu, bieži pazustu lepnums , kas ir daudzu ļaunumu sakne. Mēs daudz biežāk meklētu un pieņemtu padomu. Mēs nekavētos dāvāt piedošanu katram , kas to lūdz un daudz biežāk to lūgtu citiem.

Ja mēs nepazīstam sevi, tad ļoti bieži bez iemesla kļūstam lepni, jūtamies viszinoši, pārgudri un paštaisni.

Iespējams, ka viens no uzskatāmiem pierādījumiem, ka sevi nepazīstam, ir tas, cik daudzās vietās tiek piedāvāti horoskopi un cik tie ir populāri, jo –  ja cilvēks nezina, kas viņš ir, tad viņam vienmēr būs daudz jautājumu, ko viņam darīt un kā rīkoties. Savukārt tad , kad mēs atrodam savu identitāti – kas es patiesība esmu, tad daudzie „ko darīt?”,  „ko nedarīt?” atrisinās paši no sevis. Mēs vienkārši sākam dzīvot,  izejot no tā, kas mēs tiešām esam, no savas dzīves centra, savas identitātes un aicinājuma.

Ziemassvētku naktī eņģelis pasludina cilvēkiem lielu prieku  „Jums šodien Pestītājs dzimis.”

Tomēr – pirms šī ziņa kļūst par pašu labāko mūsu dzīvē, tā var mums likt satraukties un pat ļoti apbēdināt. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir slikta ziņa mūsu neīstajam Ego, kas mums saka: ”Tu esi pazudis, tev ir problēmas, kuras tu pats nevar atrisināt. Tev vajag Glābēju.”

Tā ir slikta ziņa manai iedomībai, dzīvei, ko es pats esmu konstruējis ar visām dekorācijām.

Nav viegli atzīt, ka tev un man vajag Glābēju, ka es neesi pašpietiekams. Īpaši vīriešie to nav viegli atzīt. Reizēm tikai neatrisināmas problēmas spēj caursist mūsu svētulīgo paštaisnības sienu.

Un kad Patiesība sagrauj tevis paša radīto masku, sabiedrisko tēlu, falšās dekorācijas – tad kaut kas lielāks var notikt. Tad es esmu ne tikai gatavs Glābēja nākšanai, bet es izmisīgi ilgojos Viņu sastapt, es ilgojos iziet Viņam pretī un sagaidīt.

Septiņu dienu laikā baptistu dziesmu svētkos Cēsīs ir paredzēti muzikāli priekšnesumi un koncerti, bērnu un jauniešu muzikālā nometne, gleznu izstāde, aktivitātes bērniem un jauniešiem, sociālais un brīvprātīgais darbs pilsētā, konference uzņēmējiem un daudz kas cits.

Viens no dziesmu svētku organizatoriem ir komponists Ēriks Ešenvalds, kurš piedalīsies arī lielkoncertā Cēsu pils parkā. Tāpat svētku laikā būs iespējams noklausīties pianista Reiņa Zariņa solokoncertu, dziedātāju Marlēnas un Arvīda Keiņu uzstāšanos, Cēsu baptistu daudzes zvanu ansambļa koncertu, kā arī piedzīvot koru maratonu. Koru maratonā piedalīsies dažādi draudžu kori, kuri izpildīs 1-2 dziesmas, radot muzikālu „zibakciju” dažādās Cēsu pilsētas vietās.

„Reiz Vidzemē 18. gs. sākās Brāļu draudžu atnestā atmoda, kas dāvāja pavērsienu visas mūsu tautas vēsturē un ielika pamatus, kas darīja iespējamu Latvijas Valsts dibināšanu 1918. gadā. Aicinu uz Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) VIII Dziesmu svētkiem Cēsīs, lai kopīgi pateiktos Dievam un apzinātos, kas ir vērtīgākais, ko šodien, 21.gadsimtā, varam dot savai valstij, tautai un pasaulei,” uz gaidāmajiem svētkiem aicina LBDS bīskaps Pēteris Sproģis.

Šogad aprit 90 gadi kopš pirmajiem Latvijas Baptistu draudžu savienības Dziesmu svētkiem, kuri notika 1925. gadā no 20. –21. jūnijam Liepājā, tajos piedaloties 1100 dziedātājiem. Baptistu konfesijā koru dziedāšanai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma, jo nereti piektā daļa draudžu locekļu ir bijuši kora sastāvā. 155 gadu ilgajā baptistu pastāvēšanas vesturē Latvijā, vairumā draudžu četrbalsīgā dziedāšanā joprojām ir saglabājusies.

Dziesmu svētkos ir aicināti piedalīties ne tikai visu deviņdesmit vienu Latvijas baptistu draudžu locekļi, bet arī citu kristīgo konfesiju pārstāvji un cilvēki, kuri ikdienā neapmeklē baznīcu.

Vairāk informācijas par Latvijas baptistu VIII Dziesmu svētkiem “Dziesma Latvijas dvēselei” Cēsīs var atrast mājas lapā:www.lbds.lv