<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>spektrs.com &#187; laulības</title>
	<atom:link href="http://spektrs.com/tag/laulibas/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://spektrs.com</link>
	<description>žurnāls</description>
	<lastBuildDate>Thu, 19 May 2022 16:50:09 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.3.2</generator>
		<item>
		<title>Vai jāveicina laulību reģistrēšana?</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/vai-javeicina-laulibu-registresana/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/vai-javeicina-laulibu-registresana/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 04 Nov 2012 19:20:21 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2012]]></category>
		<category><![CDATA[Oktobris_2012]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[110. pants]]></category>
		<category><![CDATA[Asociācija „Ģimene”]]></category>
		<category><![CDATA[Atver acis]]></category>
		<category><![CDATA[Dzintars Rasnačs]]></category>
		<category><![CDATA[Edmunds Rītiņš]]></category>
		<category><![CDATA[Eva Ālere]]></category>
		<category><![CDATA[ģimene]]></category>
		<category><![CDATA[Ilona Bremze]]></category>
		<category><![CDATA[laulības]]></category>
		<category><![CDATA[Nepaliec Viens]]></category>
		<category><![CDATA[Saeima]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=9905</guid>
		<description><![CDATA[“Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.&#8221; 110. pants. Par laulību un ģimeni daudz teikts. Savos iespaidos dalās tauta kopumā un arī ik reiz izjūtot kādu apdraudējumu ģimenes vērtībām atskan baznīcas trauksmes zvans. Taču šoreiz ieklausīsimies, ko saka viens no tautas kalpiem un nevalstiskās organizācijas Asociācija „Ģimene&#8221;; [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p align="right">“Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti,<br />
ģimeni, vecāku un bērna tiesības.&#8221; 110. pants.</p>
<p><em>Par laulību un ģimeni daudz teikts. Savos iespaidos dalās tauta kopumā un arī ik reiz izjūtot kādu apdraudējumu ģimenes vērtībām atskan baznīcas trauksmes zvans. Taču šoreiz ieklausīsimies, ko saka viens no tautas kalpiem un nevalstiskās organizācijas</em> Asociācija „Ģimene&#8221;; Biedrība ,,Atver Acis&#8221; un Biedrība „Nepaliec Viens”<em>, par kādu lasītāja atsūtītu vēstuli, kā arī papildus atspoguļojot pēdējā laika notikumus Latvijā. Sarunā ar pieredzējušu un ilggadēju Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības frakcijas Dzintaru Rasnaču. Politiķis absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Tiesību zinātņu maģistrs. Ilgu laiku strādājis Saeimas Juridiskajā komisijā. Ir darbojies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, kā arī Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā. Patlaban Dzintars Rasnačs ir 11.Saeimas sekretārs.<span id="more-9905"></span></em></p>
<p><strong>Vai jāveicina laulību reģistrēšana?</strong></p>
<p><strong>Viedoklis no vēstules:</strong> Konservatīvo vērtību aizstāvji runā par to, ka valstij būtu jāstiprina laulības institūcija, veicinot nereģistrēto pāru stāšanos laulībā. Pamatojoties uz statistiku, kas liecina par to, ka laulātās ģimenēs bērniem ir labāk. Proti, bērni jūtas drošāk un ģimenes ir stabilākas, jo precēti pāri šķiras retāk nekā tie, kuri rada bērnus nereģistrētā kopdzīvē.</p>
<p>Kādi no konservatīvo vērtību aizstāvjiem piedāvā risinājumu reģistrētās laulībās dzīvojošiem pāriem piešķirt papildu bonusu materiālu labumu veidā, lai mudinātu cilvēkus reģistrēt savas attiecības.</p>
<p>Korelācija nenozīmē cēloņsakarību. Nav pamata apgalvot, ka noteikti jāveicina laulību reģistrēšana, cerot, ka tā uzlabotos bērnu labklājība.</p>
<p>Pieņemsim, ka iecerētais panākts. Valsts laulātiem pāriem piedāvātu kādus būtiskus labumus, kuri nepienāktos neprecētiem pāriem ar bērniem. Tad jau viņi arī gribētu iegūt tos labumus, tāpēc būtu spiesti stāties laulībā. Vai cilvēki, kuri tāpat vien kādu laiku dzīvojuši kopā, neiesniegtu šķiršanās prasību tikpat ātri kā būtu pametuši viens otru, ja nebūtu laulības apliecinošs papīriņš? Vai alkoholiķis vīra statusā dzertu mazāk? Aborti mazinātos un t.t.?</p>
<p><strong>Kāpēc neprecēties oficiāli?</strong></p>
<p>Laulības likumiskā institūcija rada grūtības, nevis atvieglojumus. Interešu konfliktu ierobežojumi attiecas uz laulātajiem, bet neattiecas uz partneriem. Piemēram, ja kāds no valsts struktūrā esošajiem precas, tad vienam no abiem jāatstāj darbs vai amats, bet ja dzīvo kopā bez laulāšanās – viss notiek. Laulātie strādā kopā, bet SIF projektā kopīgi piedalīties nevar, finansēšanas noteikumi neatļauj. Var dzīvot kopā, bet, ja, kā Andra Bērziņa gadījumā, viens no partneriem kļūst par prezidentu, tad abiem jālaulājas piespiedu kārtā.</p>
<p><strong>SPEKTRS: Rasnača kungs, kā Jūs vērtējat vēstules saturu?</strong></p>
<p><strong><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2012/11/Dzintars_Rasnacs1.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-9907" title="Dzintars_Rasnacs" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2012/11/Dzintars_Rasnacs1-300x298.jpg" alt="" width="300" height="298" /></a>Dzintars Rasnačs:</strong> Uz notiekošo raugos kopumā un daudz lielākā laika posma šķērsgriezumā. Tāpēc par atskaites punktu būtu jāņem Latvijas Neatkarības atjaunošanas laiks. Jāsaka, ka ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi un ir darīts daudz, lai nostiprinātu konservatīvās vērtības gan kristīgās, gan arī pirms kristietības latviskās vērtības, kuras arī mēs uzskatām par konservatīvām vērtībām. Tās ir nostiprinātas atjaunojot Latvijas Civillikumu un ietvertas Satversmes 110. pantā, kurā teikts: “valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības&#8221;. Notiek arī aktuāla sadarbība starp valsti un baznīcu nostiprinot to pamatus likumos. Likumiskā bāze ir. Manuprāt, tas ir spēcīgs vairogs pret uzbrukumiem no dažādām pusēm un pasargā no centieniem mākslīgi mainīt vērtību izpratni.</p>
<p><strong>SPEKTRS: Vai Jūsu minētais vairogs ir pietiekami liels?</strong></p>
<p><strong>Dzintars Rasnačs: </strong>Es domāju, ka tas ir pietiekami liels. Tas arī turpmāk būs tiek liels, cik mēs paši neļausim sevi mainīt degradējošā  virzienā. Mūs mēģina ietekmēt, lai mēs atteiktos no tām vērtībām, kas veidojušās un nostiprinājušās gan pirms, gan arī kristietības laikā. Mūsu galvenais uzdevums ir to nepieļaut.</p>
<p>Runājot par vēstulē minētām niansēm interešu konfliktu ierobežojumiem. Ierobežojumi ir izveidojušies pēdējo padsmit gadu laikā. Konkurējot darba tirgū vai arī valsts sektorā strādājošos laulātos nostāda neērtā situācija. No vienas puses Satversmē ierakstītais ir ģimenes atbalstam un aizsardzībai, taču no otras puses pastāv arī šādi uzstādītie ierobežojumi. Tam ir savi iemesli. Ierobežojumiem ir jābūt, taču nevis formāliem un bezjēdzīgiem, bet pēc būtības.</p>
<p>Attiecībā par laulātiem, mēs varētu ieviest pakāpeniskas izmaiņas. Var meklēt atsevišķus mehānismus likumos.</p>
<p><strong>SPEKTRS: Piemēram?</strong></p>
<p><strong>Dzintars Rasnačs:</strong> Piemēram, senākos laikos bija bezbērnu nodoklis, tas bija zināmā vērā pretimnākšana ģimenisko vērtību nostiprināšanai. Taču mūsdienās tādā formātā, tas nebūtu atbalstāms, bet, ja mēs runājam kaut vai par Iedzīvotāju Ienākuma nodokļa nepieliekamā minimuma politiku, tad varētu daudzas lietas pilnveidot, attiecībā par laulātām personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni. Un te ir diezgan plašs lauciņš, kurā šādu mehānismu varētu veicināt un iestrādāt.</p>
<p>Manuprāt, būtu vērtīgs precedents, ja tie laulātie, kuri saskata kādu būtisku pretrunu spēkā esošajos likumos attiecībā pret Satversmes 110.pantu un uzstādītajos ierobežojumos kādā konkrētā publiskā vai privātajā darbībā, ja viņi apstrīdētu konkrētā likuma normas iesniedzot atbilstošu prasību Satversmes tiesā.</p>
<p><strong>Pēdējo laiku aktualitāšu gaismā</strong></p>
<p><strong>S: Kāds ir Jūsu vērtējums par Labklājības ministrijas izdotajām dzimuma izglītojošām grāmatiņām?</strong></p>
<p><strong>Dz. R:</strong> Domāju, ka tas ir kārtējais no ārpuses vērstais spiediens ar mērķi grozīt mūsu vērtību izpratni. Taču nebūšu tik kategorisks, jo uztveru to kā maldīgu viedokli.</p>
<p><strong>S: Bet tas taču tiek darīts valsts līmenī ar valstij pieejamiem resursiem?</strong></p>
<p><strong>Dz. R:</strong> Ja šāda uzspiešana būtu īstenota  slepeni un ar viltu, neinformējot sabiedrību, tad tas būtu cits jautājums.</p>
<p><strong>S: Bet mēs taču par šāda projekta virzību iepriekš neko arī nezinājām..</strong></p>
<p><strong>Dz. R:</strong> Šajā gadījumā tas bija pieejams publiski. Tagad panākts, ka projekta virzītāji ir atkāpušies no ieceres piedāvāto literatūru ieviest izglītības iestādēs obligātā kārtībā. Tāpēc uzskatu, ka tā ir mūsu uzvara. Es domāju, ka tagad plašs vecāku loks daudz uzmanīgāk skatīsies, kādas vērtības pirmskolas iestādēs cenšas ieaudzināt bērnos un, lai tās nenonāktu pretrunā ar tām vērtībām, kas ir nostiprinājušās ģimenē. Kad bērns tiek audzināts konservatīvā vidē un pirmskolas iestādē vai skolā māca citādas vērtības, tad tas bērnā rada milzīgas pretrunas un tādējādi tiek veicināta liela garīgā trauma. Tas var veidot milzīgas problēmas tieši pusaudža gados. Kad bērns vēl nav pieaudzis, bet jau sāk skaidrāk redzēt pretrunas, kuras uzspiež  sociālajā vidē un ar tām pamatvērtībām, kuras audzinātas ģimenē. Nav sliktuma bez labuma, tā mēdz ļaudis teikt. Arī šajā gadījumā dzimuma pašapziņas noliedzēji ir panākuši pretējo – sociālajos tīklos šajās dienās ir publicēti daudzi izglītojoši un uz zinātniskām atziņām balstīti konservatīvās vērtības apstiprinoši raksti. Sabiedrība kļuvusi izglītotāka.</p>
<p><strong>S: Par tautības ierakstu pasē. Izskan viedokļi no politiķu puses, ka ieraksts „Latvietis” nav nepieciešams, jo tautības iekļaušana neatbilst starptautiskajai praksei</strong> <strong>un t.t. Taču plašsaziņas līdzekļos nerimst komentētāju neapmierinātības paušana par šādu iespēju liegšanu. Saeimas komisija noraidīja Nacionālās apvienības deputātu virzīto priekšlikumu atjaunot kārtību, ka pēc pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās viņa pasē ieraksta ziņas par tautību.  Vai tas tā arī paliks, nē un cauri?</strong></p>
<p><strong>Dz. R:</strong> Mēs esam par tiesībām saņemt tautības ierakstu pasē! Esam iesnieguši Saeimā prasību, tāpēc šis jautājums būs izskatīts neatkarīgi no komisijas lēmuma un iekļauts darba kārtībā. Ceturtdien, 18.oktobrī, Saeima par to lems. Mēģināsim pārliecināt deputātu vairākumu, ka tās ir katras personas tiesības un šis ieraksts ir jāsaglabā un šīs tiesības nevar atņemt pret indivīda gribu. [Papildinājums: Likumprojektā <a href="http://spektrs.com/visas-zinas/25-10-2012-nacionala-identitate-likumprojekta-%E2%80%9Egrozijums-personu-apliecinosu-dokumentu-likuma-par-39-pret-38-atturas-4/">„Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” par 39, pret 38, atturas 4</a>]</p>
<p><strong>S:</strong> (Politiķis atver somu un no tās izņem pasi atverot to, redzams tautības ieraksts -LATVIETIS)</p>
<p><strong>S: Vai Jūs, lūdzu, varētu īsi argumentēt kāpēc Latvijā būtu jāievieš eiro?</strong></p>
<p><strong>Dz. R:</strong> Ja reiz mēs esam Eiropas zonā, tad arī attiecīgā ģeopolitiskā telpā. Ja mēs neesam Eiropā, tad nonākam citā ģeopolitiskā telpā.</p>
<p><strong>S: Jūs domājat Krievijas ietekmē?</strong></p>
<p><strong>Dz. R: </strong>Jā, tā arī ir teicis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. [Jūnija vizītes laikā, rīkotajā preses konferencē ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Igaunijas prezidents sacīja, ka <a href="http://www.delfi.lv/news/national/politics/ilvess-sola-atbalstu-latvijas-uznemtajam-kursam-uz-eiro.d?id=42411200">priecājas par Latvijas uzņemto kursu uz eiro.</a>] Es viņa viedoklim pilnīgi piekrītu.</p>
<p><strong>S: Izriet, ka cita ceļa mums nav..</strong></p>
<p><strong>Dz. R:</strong> Mums cita risinājuma nav. Jo mums jāizšķiras par vienu no šiem diviem ceļiem.</p>
<p><strong>S: Lindermaņa izteiktā pozīcija par autonomijas piešķiršanu Latgalei varētu saukt par populistisku, taču neaizmirsīsim, ka pirms referenduma par divvalodību arī tā domājām, taču referendums notika un mēs esam ne tikai ieguvēji, bet arī zaudētāji, jo bija jāšķiras no 1,7 miljoniem Ls.</strong></p>
<p><strong>Kā ir vērtējama demokrātija šādā interpretācijā, vai nevajadzētu uzstādīt kādas robežas? Kā Jūs politiķi sakāt „sarkanās līnijas”. Šķiet dīvaini, ka Drošības Dienests joprojām vērtē. Cik ilgi būtu jāvērtē, lai rīkotos, bet ja rīkojas, tad kā?</strong></p>
<p><strong>Dz. R:</strong> Es negribētu, ka šādas un citas līdzīgas personas tiek īpaši izceltas un pat glorificētas, vai veidot no viņiem kādu īpašu sātana tēlu.</p>
<p>Tā ir mērķtiecīga Krievijas ārpolitikas sastāvdaļa &#8211; regulāri novājināt kaimiņvalstis Igauniju, Lietuvu, Latviju, Gruziju, jo īpaši Ukrainu. Scenāriji un metodes ir līdzīgi. Novājināšanas politikas viens no līdzekļiem ir tādu demokrātisko mehānismu izmantošana pret valsti, kas ir šo valstu likumos. Papildus jāmin, ka ļoti spēcīgs līdzeklis ir Kremļa ietekme plašsaziņā. Viens no galvenajiem virzieniem – valstsnācijas šķelšana. Otrs virziens &#8211; starptautiskajā telpā nacionālā valsts tiek regulāri nomelnota.</p>
<p>Runājot par Lindermanu, tad jāsaka, ka viņš ir tikai maza skrūvīte šajā lielajā mehānismā.</p>
<p><strong>S: Vai nebūtu pienācis laiks šo skrūvīti izskrūvēt?</strong></p>
<p><strong>Dz. R:</strong> Es domāju, ka tas ir Drošības Policijas kompetencē un agri vai vēlu, bet Lindermaņa vietai vajadzētu būt cietumā.</p>
<p><strong>Vai jāveicina laulību reģistrēšana?</strong></p>
<p><strong>Atbild nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ilona Bremze - Asociācijas „Ģimene&#8221; valdes priekšsēdētāja; Biedrība ,,Atver Acis&#8221; priekšsēdētāja Eva Ālere un Biedrība „Nepaliec Viens”, kā arī bildespardzivi.lv pārstāvis Edmunds Rītiņš.</strong></p>
<p><strong>Ilona Bremze - Asociācijas „Ģimene&#8221; valdes priekšsēdētāja</strong></p>
<p>Vispirms vienkāršos vārdos par to, kāpēc tad tiek veidotas ģimenes? Divu pretēja dzimuma cilvēku mīlestība saved viņus kopā un vieno. Dzimst bērni, veidojas kopīga pamatšūniņa &#8211; ģimene, kurā valda mīlestība, rūpes, uzticība, pienākumi, atbildība vienam par otru. Tas prasa lielu pašdisciplīnu, ziedošanos otra labā, cīņu ar savu ego, kārdinājumiem, mācīšanos piedot.</p>
<p>Protams, šodien mums līdzās ir arī tādas ģimenes, kurās pāri dzīvo nereģistrētās un oficiāli nenoslēgtās laulībās, kurās ir laba saskaņa un dzimst bērni. Tomēr būtu jāredz kopsakarības, kuras var saskatīt tikai ilgākā laika periodā. 2006.gadā Apvienotās Karalistes Pilsoniskās Sabiedrības Pētniecības Institūts publicēja socioloģisko pētījumu apkopojumu ”Vai laulība ir svarīga?” (Does Marriage Matter ?), kurš pārliecinoši pierāda laulības noslēgšanas nozīmīgumu sabiedrībai un indivīdu dzīvēs. <a href="http://www.civitas.org.uk/pdf/cs31.pdf">Ar to iespējams iepazīties ieejot mājas lapā.</a></p>
<p>Ziņojumā minētas atsauces uz vairāk nekā 100 avotiem un tajā analizēti ilglaicīgi, zinātniski nopamatoti pētījumi, kuri veikti ASV, Apvienotajā Karalistē, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un daudzās citās valstīs. Pētījumi parāda ne tikai korelāciju, bet arī dziļas cēloņsakarības – ģimenes, kuras ir balstītas laulībā, vidēji ņemot, ir daudz stabilākas, fiziski un emocionāli veselākas,   pakļautas  mazākam  riskam  lietot  alkoholu, narkotikas, piedzīvot nabadzību un jebkāda veida vardarbības izpausmes, nekā tās ģimenes, kurās pāri nedzīvo laulībā. Aizvien vairāk zinātnieku uzskata, ka laulības institūcija būtu jāstiprina valstiskā līmenī, jo tā aizsargā ģimenes, pozitīvi ietekmē ne tikai pārus un viņu bērnus, bet arī visas sabiedrības labklājību kopumā. Pie tam, ļoti svarīga ir sabiedrības izglītošana un jauniešu gatavošana atbildīgai ģimenes un laulības dzīvei, vecāku pienākumu pildīšanai, pozitīvas vērtību sistēmas veidošanai sabiedrībā, lai pēc iespējas vairāk veidotos stipras un stabilas ģimenes, kurās augtu mīlēti un laimīgi bērni.</p>
<p>Svarīgi uzsvērt, ka ģimenes saišu iziršana rada indivīdiem ļoti negatīvas konsekvences fiziskajā, emocionālajā un garīgajā līmenī. Šķiršanās un konflikti atstāj postošu ietekmi ne tikai uz pāri, bet arī viņu bērniem un bērnubērniem. Tieši šķiršanās, nereti ir alkoholisma, depresijas un dažādu slimību cēlonis.</p>
<p>Nobeigumā, lai aicinātu lasītājus –vīriešus aizdomāties, vai ir vērts precēties, Medicīnas zinātņu doktores Maria Kopp (Ungārija) pētījumos iegūtās atziņas par laulības svarīgumu viens aspekts &#8211; neprecētiem vīriešiem 30 – 64 gadu vecuma grupā ir vairāk nekā 3 reizes augstāks mirstības līmenis salīdzinot ar precētajiem šai pašā vecuma grupā.</p>
<p><strong>Biedrība ,,<a href="http://www.atver-acis.lv/">Atver Acis</a>&#8221; priekšsēdētāja Eva Ālere:</strong></p>
<p>..Domāju, ka jāizveido kāda kristīgās morāles un ētikas akcija. Jāizmaina sabiedrības mietpilsoniskie prāti un jau pierastais dzīves veids, par to, ka tā dzīvot kopā civillaulībā ir izdevīgi.</p>
<p>Nedomāju, ka mazāk lietos alkoholu, ja oficiāli laulāsies. Piemēram, manā daudzdzīvokļu namā dzīvo ,,ģimene&#8221; ar 5 bērniem, kurā bērni ir laisti pasaulē, lai ,,vecāki&#8221; saņemtu kārtējo pabalstu un ,,tēvs&#8221; varētu staigāt ar alus pudeli rokās.</p>
<p>Kārtējo reizi piedāvājot kādu izdevīgumu, sarosīsies arī šis sabiedrības slānis. Būtu vajadzīgs cits kritērijs, kas nebūtu balstīts vienīgi uz materiālismu, bet teiksim bezmaksas bērnu izglītību kādās ārpus skolu nodarbību atbalstīšanā, lai šie ,,labumi&#8221; tiktu bērniem, nevis iztērēti nereģistrēto ,,vecāku&#8221;- marginālām vajadzībām.</p>
<p>Diemžēl arī abortu skaits nemazinātos, ja pāri precēti. Egoisti un karjeristi ir gan vienā, gan otrā grupā. Pirmā vietā ir jābūt morāles un svētdzīves jautājums un tās izplatīšana sabiedrības dzīves veidolā.</p>
<p>Lai Dievs svētī Latvijas ģimenes!</p>
<p><strong>Biedrība „Nepaliec Viens” pārstāvis Edmunds Rītiņš:</strong></p>
<p>Ir risinājums, neaiztiekot laulību, bet nodrošinot aizsardzību tā dēvētājām viendzimuma attiecībām.</p>
<p>Proti, viendzimuma partneri var noslēgt attiecību līgumu, līdzīgi, kā citi slēdz laulību līgumu. Tas nodrošinās abām pusēm juridisku aizsardzību, un nebūs jādeformē laulības, ģimenes iestatījumus, starp vīrieti un sievieti.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/vai-javeicina-laulibu-registresana/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>20.08.2012. Ārvalstīs: Francijas baznīca viendzimuma laulību jautājumā paļaujas uz lūgšanām</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/20-08-2012-arvalstis-francijas-baznica-viendzimuma-laulibu-jautajuma-palaujas-uz-lugsanam/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/20-08-2012-arvalstis-francijas-baznica-viendzimuma-laulibu-jautajuma-palaujas-uz-lugsanam/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 20 Aug 2012 07:04:37 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[Ārvalstīs]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Francija]]></category>
		<category><![CDATA[laulības]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=9272</guid>
		<description><![CDATA[Francijas katoļi trešdien atzīmē Marijas Debesbraukšanas svētkus ar lūgšanām, kurās galvenā uzmanība veltīta ģimenes un bērnu tēmai, šādi uzsverot baznīcas iebildumus pret viendzimuma laulībām,-ziņo spektrs.com/apollo.lv  Lūgšanās, kas tika nolasītas dievkalpojumos visā valstī, iekļauts lūgums pēc tā, ka bērni un jaunieši „nav pieaugušo vēlmju un konfliktu objekti, lai pilnībā varētu gūt labumu no tēva un mātes [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2012/05/Laulibas_osta_by_Marlena_Pirvica.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-8454" title="Laulibas_osta_by_Marlena_Pirvica" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2012/05/Laulibas_osta_by_Marlena_Pirvica-300x210.jpg" alt="" width="300" height="210" /></a>Francijas katoļi trešdien atzīmē Marijas Debesbraukšanas svētkus ar lūgšanām, kurās galvenā uzmanība veltīta ģimenes un bērnu tēmai, šādi uzsverot baznīcas iebildumus pret viendzimuma laulībām,-ziņo spektrs.com/<a href="http://www.apollo.lv ">apollo.lv </a><span id="more-9272"></span></p>
<p>Lūgšanās, kas tika nolasītas dievkalpojumos visā valstī, iekļauts lūgums pēc tā, ka bērni un jaunieši „nav pieaugušo vēlmju un konfliktu objekti, lai pilnībā varētu gūt labumu no tēva un mātes mīlestības”.</p>
<p>Lūgšanas tekstu sastādījuši Francijas bīskapi, kas nostājušies opozīcijā prezidenta Fransuā Olanda centieniem legalizēt viendzimuma laulības un panākt, ka homoseksuāli pāri var adoptēt bērnus.</p>
<p>Maijā prezidenta amatā ievēlētais Olands solījis šīs reformas īstenot jau nākamgad.</p>
<p>Lūgšanas teksts izsaucis homoseksuālistu tiesību aktīvistu protestus.</p>
<p>Baznīca turpinās kampaņu pret ierosinātajiem likumu grozījumiem, apliecināja Larošelas bīskaps Bernārs Usē, kurš vadīja 139.nacionālo svētceļojumu uz Lurdu.</p>
<p>„Nedrīkst jaukt vīrieša un sievietes laulību ar divu homoseksuālistu savienību,” norādīja bīskaps.</p>
<p>Kā liecina sabiedriskās domas aptauja, kas trešdien publicēta tīmekļa izdevumā „La Lettrede l&#8217;Opinion &#8220;, divas trešdaļas francūžu atbalsta viendzimuma laulības, bet 53% atbalsta ideju, ka viendzimuma pāriem ir tiesības adoptēt bērnus.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/20-08-2012-arvalstis-francijas-baznica-viendzimuma-laulibu-jautajuma-palaujas-uz-lugsanam/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Gribu šķirties</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/gribu-skirties/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/gribu-skirties/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 01 May 2008 06:20:42 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2008]]></category>
		<category><![CDATA[maijs]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[laulības]]></category>
		<category><![CDATA[šķiršanās]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=5410</guid>
		<description><![CDATA[Jautājums: Esmu precējies ceturto gadu. Jo tālāk jo sarežģītāk, galvenā problēma- raksturu nesaderība. Varbūt traucēklis ir arī gadu starpība? Man ir 35 gadi. Esmu uzņēmuma (nodaļas priekšnieks) daudz strādāju. Sieva sēž ar bērnu mājās (vairāk neko nedara) pastāvīgi ir neapmierināta. Kad jautāju, kas noticis? Tad atbild, ka viņa pati nezinot. Mājup iet negribas, pēdējā laikā domāju [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><strong><span style="font-size: small;">Jautājums:</span></strong> <span style="font-size: small;">Esmu precējies ceturto gadu. Jo tālāk jo sarežģītāk, galvenā problēma- raksturu nesaderība. Varbūt traucēklis ir arī gadu starpība? Man ir 35 gadi. Esmu uzņēmuma (nodaļas priekšnieks) daudz strādāju. Sieva sēž ar bērnu mājās (vairāk neko nedara) pastāvīgi ir neapmierināta. Kad jautāju, kas noticis? Tad atbild, ka viņa pati nezinot. Mājup iet negribas, pēdējā laikā domāju par šķiršanos. Saprotu, ka grēks, bet esmu jau uz robežas. Ko Jūs varētu ieteikt? Paldies. Ar cieņu, Viktors.<span id="more-5410"></span></span></p>
<p><strong><span style="font-size: small;"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/11/Skirsanas_laulibas.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-5412" title="Skirsanas_laulibas" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/11/Skirsanas_laulibas-300x199.jpg" alt="" width="300" height="199" /></a>Atbilde:</span> </strong><span style="font-size: small;">Denis Podorožnijs: (Draudzes „Māja uz Klints” sludinātājs. Zināms arī kā CNL televīzijas kanāla raidījuma vadītājs.)</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Sveicināti, Viktor! Varu kaut ko ieteikt, bet liela atbildības daļa par notiekošo gulstas uz Jūsu abu pleciem.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Jūsu situācija ir pietiekami nopietna, bet to saku, lai nevis jūs apbēdinātu, bet lai palīdzētu rast risinājumu. Vajadzētu sakārtot prioritātes, lai glābtu Jūsu laulību.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Jums ir ne tikai jāsaprot, ka šķiršanās &#8211; tas ir grēks. Bet jābūt pārliecinātam, ka 1) tas ir grēks; 2) tāds ceļš problēmu neatrisina; 3) tas rada tikai jaunas problēmas.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Taču var arī atrunāties, ka pie visa vainīga viņa, raksturs un gadu starpība. Bet vai jūs visu darāt pareizi?&#8230;. Tā taču nav.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Kas ir izraisījis neapmierinātību? Kāpēc viņa &#8220;pati nezina&#8221;? Iespējams viņa zina, bet ir aizvērta &#8211; aizvainota, lai runātu par to. Vai pat otrādi, Jūs esat aizvērts un aizņemts, lai izprastu viņu.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Lai vai kā, neapmierinātībai un attiecību atdzišanai vienmēr ir cēloņi. Tieši tas jums būtu jānoskaidro. Nenodarbojaties ar problēmu saknes meklēšanu, koncentrējot uzmanību tikai uz to, jūs vienalga piedzīvosiet tās pašas situācijas atkārtoti un „kāpsiet uz tiem pašiem grābekļiem” Pārstājiet domāt par šķiršanos, jaunas ģimenes dibināšana situāciju nemainīs.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Ja cēloņi paliek, tad sekas būs tādas pašas kā iepriekš.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Kāpēc jūsu sievai ir tāds iekšējs stāvoklis? Vai mēģinājāt runāt ar viņu nevis no jūsu redzes viedokļa, bet gan mēģinot kalpot viņai un palīdzēt?</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Kad Jūs jūtaties nelaimīgs un saprotot sevi, droši vien palaižat garām un nepamanāt viņas skumjas un sāpes.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Vai var būt tāda aina? &#8211; Jūs apprecējāties 4.gadus atpakaļ, abi kaut kādā veidā iztēlojās kopējo ģimenes dzīvi, lolojāt noteiktus sapņus&#8230; Bet, lūk, realitāte. Jūs pats &#8211; darbā. Ap jums kūsā dzīve, jums ir katru dienu jāpieņem lēmumi, cilvēku viedokļi, laika, problēmas&#8230; Bet viņa &#8211; katru dienu mājās. Un katru dienu &#8211; viens un tas pats: sakopšana, tīrīšana, ēdiena gatavošana, bērna audzināšana. Katru vakaru jūs atnākat no darba noguris (&#8220;Es esmu ģimenes gādnieks&#8221; – jūs sev iegalvojat), un tāpēc jums pienākas noteiktas atlaides. Viņa to ļoti labi saprot. Bet iekšēji gribas savādāk? Un kā? Nesaprotami! Izejas nav! Lūk, tā arī rodas iekšēja neapmierinātība. Un nav uz ko to novelt. Viņa arī jūs saprot daļēji, bet daļēji gaida sapratni arī no jums&#8230;Bet to nesagaida&#8230;</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Vai var būt arī tāda jūsu ģimenes aina? Pilnīgi iespējams, ka es kļūdos? Lai Dievs dod!</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Tikai, lūdzu, pārbaudiet! Mēģiniet parunāt ar viņu, nevis attiecību (&#8220;Kas gan tev nepatīk?&#8221;) noskaidrošanas garā, bet gan vaļsirdīgos centienos izprast viņu. Painteresējieties par viņas sapņiem un mērķiem. Dariet to nevis konflikta laikā, bet gan īpaši piemērotā momentā. Nav piemērota momenta? Vēl jo vairāk, tad kļūst skaidra jūsu ģimenes aina. JUMS IR JĀORGANIZĒ MOMENTS: aizvediet savu sievu, piemēram, uz restorānu. Vienojieties ar radiem vai paņemiet auklīti, lai pasēdētu ar jūsu bērnu un pavadiet laiku divatā (ĀRPUS MĀJAS!). Komunicējiet! Ieklausieties viens otrā! Bet pamatvilcienos labāk būtu ja jūs ieklausāties ko runā sieva. Dodiet viņai iespēju izrunāties! Iespējams, ka tikai tad jūs sāksiet kaut ko saprast!</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Neiedomājieties ļaut sevī perināties sātana iedīglim par šķiršanos, nocērtiet tās vairošanās spēju saknē! Nožēlojiet to un atstājiet! SĀCIET DARĪT VISU KAS IR ATKARĪGS NO JUMS, lai GLĀBTU JŪSU LAULĪBU!</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Es ieteiktu jums izlasīt Uilarda Harli grāmatu &#8220;Ģimenes dzīves likumi&#8221; un uzmanīgi izprast sievietes lomu laulības dzīvē. Jo sievietes prasības atšķiras no vīriešu prasībām.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Pirms, jūs atradīsiet šo grāmatu, es uzskaitīšu piecas galvenās sievietes</span></p>
<p><span style="font-size: small;">prasības laulībā:</span></p>
<p><span style="font-size: small;">1. Vajadzība &#8211; maigumā un romantikā</span></p>
<p><span style="font-size: small;">2. Saskarsme un iespēja runāt ar vīru (bez nosacījumiem)</span></p>
<p><span style="font-size: small;">3. Vajadzība &#8211; lai vīrs būtu godīgs</span></p>
<p><span style="font-size: small;">4. Vajadzība &#8211; lai vīrs nestu finansiālu atbildību</span></p>
<p><span style="font-size: small;">5. Vajadzība &#8211; lai vīrs būtu labs tēvs saviem bērniem.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Pilnīgi iespējams, ka dažus no jūsu dzīvesbiedres prasībām jūs pildījāt, bet tieši tie, kuri ir neaizpildīti, var dot par sevi zināt (Pēc analoģijas: ja jums slāpst, tad ar svaigu gaisu vien nepietiek, lai apmierinātu slāpes.)</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Padomājiet par to, kā izdarīt jūsu sievas laulību un dzīvi interesantāku un daudzveidīgāku! Lai Dievs dos jums radošās idejas! Palīdziet viņai realizēt savus sapņus un realizēties pašai. Un atbilde ilgi nebūs jāgaida.</span></p>
<p>&nbsp;</p>
<p>&nbsp;</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/gribu-skirties/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Aizliegums par laulības pārkāpšanu</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/aizliegums-par-laulibas-parkapsanu/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/aizliegums-par-laulibas-parkapsanu/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 01 Dec 2007 06:20:15 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2007]]></category>
		<category><![CDATA[decembris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[laulības]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=7026</guid>
		<description><![CDATA[Skan smieklīgi, bet tomēr&#8230; žēl, ka cilvēki nesaprot &#8211; garīgas problēmas nav iespējams atrisināt fiziskā veidā. Jaunais likums viss drīzāk neko daudz nemainīs, bet tikai un vienīgi Dievs, kurā ir brīvība no grēka. Lietas būtība Ķīnas iedzīvotāji vēlas ar likuma palīdzību panākt aizliegumu par mīļākās ieviešanu. Pekinā, vietējās valdības orgāni Dienvidķīnas provinces pilsētā Guandun piedāvā [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Skan smieklīgi, bet tomēr&#8230; žēl, ka cilvēki nesaprot &#8211; garīgas problēmas nav iespējams atrisināt fiziskā veidā. Jaunais likums viss drīzāk neko daudz nemainīs, bet tikai un vienīgi Dievs, kurā ir brīvība no grēka.<span id="more-7026"></span><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2012/01/Laulibas_osta.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-7027" title="Laulibas_osta" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2012/01/Laulibas_osta.jpg" alt="" width="450" height="301" /></a></p>
<p><span style="font-size: x-small;"><strong>Lietas būtība</strong></span></p>
<div><span style="font-size: small;">Ķīnas iedzīvotāji vēlas ar likuma palīdzību panākt aizliegumu par mīļākās ieviešanu.</span></div>
<div>
<div><span style="font-size: small;">Pekinā, vietējās valdības orgāni Dienvidķīnas provinces pilsētā Guandun piedāvā likuma kārtā aizliegt ārlaulības attiecības.</span></div>
<div>
<div>Deputāti piedāvā labojumu likumdošanā, lai aizstāvētu sievietes tiesības. Motivējot to ar to, ka gan sieva, gan arī mīļākā rezultātā kļūst par cietējām.</div>
<div>Pēdējā laikā Ķīnā ir paaugstinājusies ārlaulības sakari. Ārlaulības sakari kļūst populāri uzņēmēju vidū, kā arī valdības strādājošo sfērā. Valdība ar šo problēmu sākuši nopietni cīnīties.<br />
2006. gadā par morālo izvirtību tika noņemti no amatieriem Pekinas vica-mērs Lu Čžihuja un Ķīnas atbrīvotāju armijas vadītāja aizvietotājs Bans Šoue.</div>
<div>Abiem bija mīļākās un izmantojot savu dienesta stāvokli palīdzēja viņām uzņēmējdarbībā.</div>
</div>
</div>
<p>&nbsp;</p>
<p>&nbsp;</p>
<p>&nbsp;</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/aizliegums-par-laulibas-parkapsanu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kristīgas lalulības</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/kristigas-lalulibas/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/kristigas-lalulibas/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 01 Jul 2007 06:20:32 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2007]]></category>
		<category><![CDATA[Julijs]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[Kristīgas lalulības]]></category>
		<category><![CDATA[laulības]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=6636</guid>
		<description><![CDATA[Luis S. Klaivs Kāpēc kristīgas laulības ir uz visu mūžu? &#160; Ar ko atšķiras iemīlēšanās no mīlestības? &#160; Ja ģimenē vienam ir jābūt galvenajam, tad kāpēc vīrietim? &#160; &#160; Kristīgās laulības ideja balstās uz Jēzus teiktajiem vārdiem, ka vīrs un sieva ir vienota organizācija. Tieši tādēļ, tās nozīme ir „viena miesa”. Un kristieši saprot, ka [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><strong><span style="color: #800000;">Luis S. Klaivs</span></strong></p>
<div align="justify"><span style="color: #800000; font-size: small;"><strong>Kāpēc kristīgas laulības ir uz visu mūžu?</strong></span></div>
<p>&nbsp;</p>
<div align="justify"><span style="color: #800000; font-size: small;"><strong>Ar ko atšķiras iemīlēšanās no mīlestības?</strong></span></div>
<p>&nbsp;</p>
<div align="justify"><span style="color: #800000; font-size: small;"><strong>Ja ģimenē vienam ir jābūt galvenajam, tad kāpēc vīrietim?<span id="more-6636"></span></strong></span></div>
<p>&nbsp;</p>
<div align="justify"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Kaazu_puskis_by_spektrs.com_.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-6637" title="Kaazu_puskis_by_spektrs.com" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Kaazu_puskis_by_spektrs.com_.jpg" alt="" width="550" height="312" /></a></div>
<p>&nbsp;</p>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Kristīgās laulības ideja balstās uz Jēzus teiktajiem vārdiem, ka vīrs un sieva ir vienota organizācija. Tieši tādēļ, tās nozīme ir „viena miesa”. Un kristieši saprot, ka Jēzus konstatēja faktus. Līdzīgi, kā fakts, ka atslēga un slēdzene ir viens vienots mehānisms. Viņš, kurš radījis cilvēka mehānismu, mums ir teicis, ka divas pusītes – vīrietis un sieviete – radīti, lai savienotos pārī, un tas nav tikai seksuālā nozīmē. Šai savienībai jābūt daudzpusīgai. Saikni izkropļo tie, kuri stājās seksuālās attiecībās bez laulības pieņemot tikai vienu savienības aspektu.</span></div>
<p>&nbsp;</p>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Kristietība neuzskata, ka seksuālās attiecības ir lielāks grēks par ēšanas baudu, bet tā uzskata, ka nedrīkst to izmantot kā vienīgu baudu: tas ir tik pat nedabīgi, piemēram, baudīt ēdiena garšu nenorijot un nesagremojot ēdienu, tas ir košļāt ēdienu un izspļaut to. Turklāt laulības nozīme ir savienība uz visu mūžu…</span></div>
<p>&nbsp;</p>
<p>&nbsp;</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/kristigas-lalulibas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
