Latvijas Radio intervijā Valsts prezidents Andris Bērziņš atzina, ka nacisma sagrāves diena 8.maijā, kad tiek pieminēti Otrā pasaules kara upuri un 9.maija Uzvaras dienas atzīmēšana atsevišķi pagaidām ir kā pārejas periods, kas noteikti ar laiku mainīsies,-ziņo spektrs.com

Latvijas prezidents uzskata, ka ir pagājis pietiekami daudz laika, lai šādā situācijā meklētu atšķirīgo, jo jebkurā karā ir uzvarētāji un zaudētāji, bet svarīgākais šajā situācijā ir domāt par lietām, kas spētu vienot visus.

8. un 9.maija nozīme

Eiropā un kopš 1995.gada oficiāli arī Latvijā 8.maijā tiek svinētas Otrā pasaules kara beigas. Latvijā svētku pasākumi tiek organizēti arī 9.maijā jeb Uzvaras dienā, kas iekļauta Krievijas svētku dienu kalendārā.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēlēšanās

Prezidents vēlas, lai Latvijā 8.maijs, kas Eiropā un ASV jau kopš 1945.gada tiek svinēta kā sabiedroto uzvara pār nacionālsociālistisko Vāciju, netiktu izmantots sabiedrības grupu konfrontēšanai, bet gan veicinātu izlīgumu starp dažādās pusēs karojošajiem.

Prezidents uzskata: 8.maijam jākalpo ne tikai piemiņai, bet arī daudz tālejošākam mērķim – sociālā sabiedrības izlīguma veicināšanai, jo pretējā gadījumā vairāk nekā pusgadsimtu ilgā laika posmā pēc cilvēces lielākās traģēdijas nebūs apgūta nopietnākā no Otrā pasaules kara mācībām. „Mēs nebūsim darījuši visu iespējamo, lai konfrontācijai, naidam un atriebībai, ko uz totalitāru lielvaru ideoloģijas pamatiem joprojām vēlas reanimēt atsevišķi radikālie grupējumi, mūsu sabiedrībā vairs nebūtu dzirdīgu ausu un kaismīgu piekritēju,” teica Bērziņš pirms nedēļas publiskā aicinājumā visiem Latvijas kara veterāniem pieminēt nacisma un komunisma upurus 8.maijā Brāļu kapos.

Bērziņš sarunā LNT raidījumā „900 sekundes” sacīja: „16.marta leģionāru piemiņas pasākumi ir jāskaidro Latvijas sabiedrībai un pasaulei, bet nav pamata šī datuma atzīmēšanu kritizēt. Latvijas iedzīvotāji, kuri 2.pasaules kara laikā nonāca fašistiskās Vācijas armijas rindās, nav noziedznieki. Uzskatīt viņus [latviešu leģionārus] par noziedzniekiem ir ārpus saprāta robežām. Šogad aprit 50 gadi kopš šī atceres diena iedibināta. Latvijā palikuši mazāk par 500 cilvēkiem [kas atzīmē šo dienu]. Viņu vidējais vecums ir virs 90 gadiem. Kur tur ir briesmas? Tā ir negodīga spēle, tas ir absurds. Tas ir nepieņemams veids, kā pazemot Latviju,” sacīja Bērziņš,-ziņo spektrs.com

”1950.gadā ASV Pārvietoto personu komisija secinājusi, ka latviešu leģionāri nav kara noziedznieki, arī PSRS Augstākā padome 1955.gadā pieņēmusi lēmumu par viņu reabilitāciju. Uzskatīt viņus par noziedzniekiem – tas ir ārpus saprāta robežām. Kāpēc noliegt to, kur cilvēki ir tik daudz dzīvības zaudējuši, ieguldījuši sevi ar domu par Latvijas nākotni? Neredzu pamatu, kāpēc to noliegt,” sacīja prezidents.

„Laikam ejot, atsevišķi cilvēki uz šo notikumu rēķina grib gūt sev politisko kapitālu. Ne tikai šeit uz vietas. Ir pieteikušies [protestētāji] no daudzām valstīm, pat no tādām, kas atzina, ka šie cilvēki nav noziedznieki. Tāpēc man tas šķiet pilnīgi nepieņemams veids, kā pazemot Latviju un šos cilvēkus, kuru priekšā būtu galva jānoliec,” uzsvēra Bērziņš.

Prezidents arī aicināja 16.marta noliedzējus lasīt grāmatu „Karojošā piemiņa. 16.marts un 9.maijs”. „Lai runātu par lietām, ir jāsaprot būtība,”viņš piebilda.

Latvijas prezidents ir pārliecināts, ka visas iespējamās nekārtības šajā atceres dienā tiks novērstas.

Sestdien notika tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu Latvijā. PAR nobalsojuši 24,88% vēlētāju, bet PRET – 74,8%.

Latvijas prezidenta uzruna tautai

„Pārliecinošs vairākums Latvijas pilsoņu ir pauduši viennozīmīgu atbalstu Latvijas konstitūcijas vērtībai – valsts valodai. Pateicos visiem, kas iestājās par valsts valodu un par Latviju kā vienīgo valsti pasaulē, kur latviešu valodai, tautas tradīcijām, visam latviskajam ir iespēja pastāvēt, attīstīties un vienot visus, kas ir šīs valsts patiesie patrioti.

Referendums nav nedz sākuma, nedz beigu līnija. Tas bija nopietns pārbaudījums un mācību stunda mums visiem. Ar šādu balsojumu par otru valsts valodu tika apdraudēts viens no svētākajiem Satversmes pamatiem – valsts valoda. Tādēļ šobrīd ir pienācis laiks nopietnai diskusijai par konstitūcijas pamatu nostiprināšanu un varas modeļa maiņām ar vienu vienīgu mērķi – padarīt Latvijas valsti stiprāku un pēc iespējas nodrošināties pret jebkādiem valsts pamatu apdraudējumiem nākotnē.

Es pateicos viesiem, kas referendumā uzjundītajās emocijās un sakarsētajā gaisotnē saglabāja vēsu prātu un toleranci, neļaujoties provokācijām un naida kurināšanai. Vienlaikus mums visiem ir jāapzinās, ka ar referendumu nekas nebeidzas. Visiem tiem, kas vēlas šeit dzīvot savstarpējas cieņas un sapratnes gaisotnē, ir nekavējoties jāuzsāk diskusija, jāveido dialogs par to, kā pārvarēt aizdomas, aizvainojumus vai pārpratumus. Pretējā gadījumā mūsu sabiedrība būs tikpat manipulējama no ekstrēmu viedokļu paudējiem, kā tas nereti bijis līdz šim.

Es ticu, ka Latvijas pilsoņi ir gudri un atbildīgi. Es ticu, ka mūsu spēkos un prātos ir doma par vienotu Latviju, ko nevarēs šķelt neviens ārējs vai iekšējs spēks.”