<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>spektrs.com &#187; Latvijas Evaņģeliski luteriskā baznīca</title>
	<atom:link href="http://spektrs.com/tag/latvijas-evangeliski-luteriska-baznica/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://spektrs.com</link>
	<description>žurnāls</description>
	<lastBuildDate>Thu, 19 May 2022 16:50:09 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.3.2</generator>
		<item>
		<title>Reformācijai 500: Norisinājās Reformācijas laukuma atklāšana</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/reformacijai-500-norisinajas-reformacijas-laukuma-atklasana/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/reformacijai-500-norisinajas-reformacijas-laukuma-atklasana/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 10 Feb 2017 11:18:01 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Jānis Vanags]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijas Evaņģeliski luteriskā baznīca]]></category>
		<category><![CDATA[Reformācijas laukums]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=15055</guid>
		<description><![CDATA[9. februārī, atzīmējot Reformācijas 500 gadu jubileju, Rīgā pie Sv. Pētera baznīcas Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Vācijas prezidents Joahims Gauks atklāja Reformācijas laukumu un piemiņas plāksnes uzstādīšanu baznīcas iekštelpās,- ziņo spektrs.com Tā bija saistīta arī ar kopējo Reformācijas jubilejai veltīto Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasākumu, tostarp Reformācijas muzeja izstādes “Izstāde kā muzeja aizmetnis”, [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<div id="attachment_15056" class="wp-caption alignleft" style="width: 310px"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2017/02/Foto_LELB.jpg"><img class="size-medium wp-image-15056" title="Foto_LELB" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2017/02/Foto_LELB-300x180.jpg" alt="" width="300" height="180" /></a><p class="wp-caption-text">Foto: LELB.LV</p></div>
<p>9. februārī, atzīmējot Reformācijas 500 gadu jubileju, Rīgā pie Sv. Pētera baznīcas Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Vācijas prezidents Joahims Gauks atklāja Reformācijas laukumu un piemiņas plāksnes uzstādīšanu baznīcas iekštelpās,- ziņo spektrs.com<span id="more-15055"></span></p>
<p>Tā bija saistīta arī ar kopējo Reformācijas jubilejai veltīto Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasākumu, tostarp Reformācijas muzeja izstādes “Izstāde kā muzeja aizmetnis”, atklāšanu.</p>
<p>Vēlmi par Reformācijas laukuma nosaukuma piešķiršanu paudusi gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, gan Vācijas vēstniecība.</p>
<p>Luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags Facebook par notikumu stāsta: “Lai Dievs svētī, ka, to šķērsojot, ikviens cilvēks apdomātu savu ceļu pie Dieva un Dieva ceļu pie cilvēka Jēzū Kristū! Paldies Rīgas domniekiem par gudru lēmumu un Vācijas un Latvijas valstu prezidentiem par laukuma atklāšanu!”</p>
<p>Šogad visā pasaulē piemin reformācijas 500.gadskārtu, par atskaites punktu ņemot 1517.gadu, kad Mārtiņš Luters pienagloja 95 tēzes pie Vitenbergas baznīcas durvīm. Šo notikumu uzskata par aizsākumu ļoti būtiskām pārmaiņām kristīgajā baznīcā un sabiedrībā kopumā, kas izmainīja cilvēku domāšanu, paradumus, tikumus un līdz ar to arī visu kultūrvidi.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/reformacijai-500-norisinajas-reformacijas-laukuma-atklasana/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Vai atbalstāt iniciatīvu par vienotu Luterisko baznīcu Latvijā?</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/vai-atbalstat-iniciativu-par-vienotu-luterisko-baznicu-latvija/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/vai-atbalstat-iniciativu-par-vienotu-luterisko-baznicu-latvija/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 03 Nov 2015 08:57:22 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijas Evaņģeliski luteriskā baznīca]]></category>
		<category><![CDATA[LELB]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=14034</guid>
		<description><![CDATA[Septiņu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītāji un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne iesniedza vēstuli, kurā rosināts apvienoties ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBĀL), lai izbeigtu sadalītās baznīcas pastāvēšanu. “Sākotnēji vienotā luterāņu baznīca, šķiet, ir sadalījusies divās savstarpēji karojošās baznīcās,“ – tik skaudru secinājumu pauž septiņi Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītāji un [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2013/05/18_novembris_Rigas-Jezus-ev.-lut.-baznica.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-10898" title="18_novembris_Rigas Jezus ev. lut. baznica" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2013/05/18_novembris_Rigas-Jezus-ev.-lut.-baznica-300x200.jpg" alt="" width="300" height="200" /></a>Septiņu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītāji un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne iesniedza vēstuli, kurā rosināts apvienoties ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBĀL), lai izbeigtu sadalītās baznīcas pastāvēšanu.</p>
<p>“Sākotnēji vienotā luterāņu baznīca, šķiet, ir sadalījusies divās savstarpēji karojošās baznīcās,“ – tik skaudru secinājumu pauž septiņi Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītāji un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne vēstulē, kas publiskota sestdien – Reformācijas svētkos.<span id="more-14034"></span></p>
<p>“Jebkura sašķeltība ir apdraudējums, identitātes apdraudējums,” saka viens no vēstules autoriem – Torņakalna baznīcas Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs. K. Simanovičs uzskata, ka vēstulei nav specifiska laika nogriežņa vai mērķa un ka draudžu dzīvē tā nemainīs neko – cilvēki, tāpat kā līdz šim, ies baznīcā, lūgs Dievu, ies pie Svētā Vakarēdiena. Taču nākamā gada vasarā notiks LELB Sinode, uz kuru tiek virzīts priekšlikums par izmaiņām LELB Satversmē – ierakstīt, ka ordinācija mācītāja amatam tiek rezervēta tikai vīriešu kārtas pārstāvjiem.</p>
<p>Pagājšnedēļ 28. oktobrī notika mācītāju konference, kurā balsojot nospriests, ka par ordinācijas kandidātiem tiek aicināti tikai vīrieši. 6 -mācītāji pret šo priekšlikumu; 54 – par.</p>
<p>Kā šo iniciatīvu vērtē luterāņu mācītāji? <a href="http://www.la.lv/macitaju-saime-ir-vieta-ari-dumpiniekiem/">LA.LV </a>atbild vairāki mācītāji.</p>
<p><strong>Andis Lenšs, Daugavpils iecirkņa prāvests, Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrāles dekāns:</strong>“Latvijas luteriskā baznīca savā Satversmē vēlas ierakstīt, ka ordinācija mācītāja amatam tiek rezervēta tikai vīriešu kārtas pārstāvjiem, savukārt baznīca ārpus Latvijas atzīst arī sieviešu ordināciju. Patiesībā atšķirības starp abām baznīcām ir diezgan fundamentālas. Protams, Latvijas mācītāju saimē ir arī vieta dumpiniekiem, reformācijas gars to pieļauj. Domāju, ka viss atkarīgs no tā, kad un kādās mācību iestādēs mācītāji ieguvuši teoloģisko izglītību, kādi ir bijuši viņu skolotāji. Man, piemēram, ir bijuši izcili skolotāji. Diskutēt, protams, var, taču es atbalstu Latvijas baznīcas kopējo nostāju. Kāds no maniem amata brāļiem teicis apmēram tā: lai kā man gribētos dzemdēt, es nedzemdēšu, jo esmu vīrietis, taču, ja man tomēr izdotos laist pasaulē bērnu, necīnīšos, lai manas dzemdētāja tiesības tiktu atzītas.”</p>
<p><strong>Jānis Kalniņš, Ugāles draudzes mācītājs:</strong> “Tas, ka mums ir arī luteriskā baznīca ārpus Latvijas, nav nekas tāds, kas varētu sašķelt latviešu nāciju. Latvijas baznīcai jāpaliek tādai, kāda tā ir. Ja mēs atteiksimies no bībeliskajiem principiem, sāksies lavīnveida process. Sākumā legalizē sieviešu ordināciju, pēc tam – viendzimuma laulības, tad iet vēl tālāk. Nav jau runa par to, ka vīrieši būtu spējīgāki par sievietēm; galvenais jautājums ir par Bībeles autoritāti, par sievišķo un vīrišķo, par dziļāku būtību. Piekrītu arhibīskapa Jāņa Vanaga teiktajam, ka mehāniska abu baznīcu apvienošana varētu novest pie dramatiskām attiecībām, jo, piemēram, daļa trimdas latviešu drīzāk uzskatītu, ka Latvijas baznīcai jāpieņem viņu kārtība, domāšanas veids un virsvadība.”</p>
<p><strong>Arnis Bušs, prāvests, Valmieras Sv. Sīmaņa draudze:</strong> “Zinot abās baznīcās pēc būtības ļoti atšķirīgas lietas, grūti iedomāties, kas varētu reiz sadalīto baznīcu apvienot. Tādu iespēju nudien neredzu. Vaina tā, ka mēs katrs esam pārāk centrējušies uz sevi – kā es jūtos, ko es gribu un tamlīdzīgi. Galvenais tomēr ir tas, lai mēs būtu godīgi pret Dievu. Es kā normāls kristietis drīzāk aicinātu pajautāt – varbūt tas skaistums un krāšņums ir dažādībā? Ja reiz ir divas baznīcas, kurām ir draudzīga un cieņas pilna sadarbība, tad taču ir pamats teikt – nu ko, veselīgi papildinām viena otru!”</p>
<p><strong>Arvīds Bobinskis, Nīcas draudzes mācītājs:</strong> “Teorētiski nostāja par vienotu luterisko baznīcu Latvijā ir laba lieta, taču praktiski – ļoti apšaubāma lieta. Jā, pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, kad tika uzrakstīts vienotās Baznīcas darbības noteikumu mets, nodoms par abu baznīcu apvienošanu bija diezgan reāls. Toreiz latviešu mācītāji ārzemēs vēl nebija tik izteikti liberāli kā mūsdienās. Lai gan neesmu pats kategoriskākais, kad runa ir par sieviešu ordināciju, tomēr drīzāk teiktu “nē”, nevis “jā”. Ārzemēs gandrīz vai nedrīkst kritizēt sieviešu ordināciju, geju un lesbiešu attiecības. Man tuvāks ir konservatīvs garīgais viedoklis. Šobrīd neredzu pamatu, lai lemtu par abu baznīcu apvienošanu.”</p>
<p><strong>Ģirts Grietiņš, Jaunjelgavas draudzes mācītājs:</strong> “Abām baznīcām ir pārāk atšķirīga izpratne par vairākiem jautājumiem, lai tagad aktualizētu apvienošanas jautājumu. Ja apvienot neizdevās pirms divdesmit gadiem, tad tagad to izdarīt būtu nesalīdzināmi grūtāk.”</p>
<p><strong>UZZIŅA</strong></p>
<p>* Otrā pasaules kara laikā 1944. – 1945. gadā no Latvijas bēgļu gaitās devās 143 luterāņu mācītāji jeb apmēram puse. Kopš 1963. gada Pasaules luterāņu federāciju pārstāv divas latviešu luteriskās baznīcas – LELB un LELBĀL.</p>
<p>* Starp abām baznīcām pastāv uzskatu atšķirības, galvenā – Latvijas baznīcas mācītāji lielā pārsvarā atbalsta viedokli, ka sievietes nedrīkstētu ordinēt mācītāja amatam, savukārt Baznīca ārpus Latvijas ordinēšanu pieļauj.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/vai-atbalstat-iniciativu-par-vienotu-luterisko-baznicu-latvija/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Vai ģimene ir valsts vērtība?</title>
		<link>http://spektrs.com/video/vai-gimene-ir-valsts-vertiba/</link>
		<comments>http://spektrs.com/video/vai-gimene-ir-valsts-vertiba/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 30 Jul 2012 12:40:38 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2012]]></category>
		<category><![CDATA[Julijs_2012]]></category>
		<category><![CDATA[Video]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[2. jūnijā]]></category>
		<category><![CDATA[Asociācija Ģimene]]></category>
		<category><![CDATA[baptisti]]></category>
		<category><![CDATA[baznīca]]></category>
		<category><![CDATA[ģimene]]></category>
		<category><![CDATA[Ilona Bremze]]></category>
		<category><![CDATA[Inta Feldmane]]></category>
		<category><![CDATA[Jānis Dravants]]></category>
		<category><![CDATA[Jānis Eisāns]]></category>
		<category><![CDATA[Jānis Pujats]]></category>
		<category><![CDATA[Jānis Šmits]]></category>
		<category><![CDATA[Krists Kalniņš]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijas Evaņģeliski luteriskā baznīca]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijas Romas Katoļu Baznīca]]></category>
		<category><![CDATA[Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle]]></category>
		<category><![CDATA[valsts]]></category>
		<category><![CDATA[Zbigņevs Stankevičs]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=9095</guid>
		<description><![CDATA[Latvijā deklarēts, ka ģimene ir valsts vērtība, pamats, prioritāte un sabiedrības balsts, ka jādomā par demogrāfijas celšanu un aborta mazināšanu un ierobežošanu, taču nav saprotama divkosība no valsts vadības puses. Kā vienlaikus var atbalstīt ģimenes vērības un iestāties PAR dzīvību un PRET dzīvību atbalstot nāves kultūru. Valdībai jānostājas vai nu vienas frontes pusē vai otrā, [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2012/07/Romas-Katoļu-Baznīcas-Rīgas-arhibīskaps-metropolīts-Zbigņevs-Stankevičs.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-9101" title="Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2012/07/Romas-Katoļu-Baznīcas-Rīgas-arhibīskaps-metropolīts-Zbigņevs-Stankevičs-300x213.jpg" alt="" width="300" height="213" /></a>Latvijā deklarēts, ka ģimene ir valsts vērtība, pamats, prioritāte un sabiedrības balsts, ka jādomā par demogrāfijas celšanu un aborta mazināšanu un ierobežošanu, taču nav saprotama divkosība no valsts vadības puses. Kā vienlaikus var atbalstīt ģimenes vērības un iestāties PAR dzīvību un PRET dzīvību atbalstot nāves kultūru. Valdībai jānostājas vai nu vienas frontes pusē vai otrā, lai varētu no tautas prasīt to pašu valsts mērogā. Valdība tautai pārmet sašķeltību, mērenību, vienaldzību un nevēlēšanos, taču kādu piemēru parāda paši?<span id="more-9095"></span></p>
<p>2. jūnijā, laikā, kad Vērmanes dārzā pulcējās nāves kultūras pārstāvji, Svētā Jēkaba katedrālē notika starpkonfesionāls aizlūgums un dievkalpojums.</p>
<p>plkst. 14 00 Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē notika ekumenisks dievkalpojums par to, lai Latvijā būtu stipras ģimenes un tikumīga sabiedrība, par valdību un Saeimu, lai Dievs dod tai spēku pieņemt un nosargāt tādus likumus, kas aizsargā ģimeni kā vērtību.</p>
<p>Dievkalpojumā īsas uzrunas teica Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps &#8211; metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Romas Katoļu Baznīcas kardināls Jānis Pujats, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas priesteris Jānis Dravants, baptistu mācītājs Jānis Eisāns, Latvijas Evaņģeliski luteriskās baznīcas mācītājs Krists Kalniņš, Rīgas domes deputāts Jānis Šmits, 8. un 9. Saeimas deputāte Inta Feldmane, „Asociācijas Ģimene&#8221; valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze.</p>
<p><strong>dievkalpojuma uzrunu video:</strong></p>
<p><a href="http://video.tiesraides.lv/flv/20120602_1806_widescreen_crop_2a.mp4">Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapa &#8211; metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna </a></p>
<p><a href="http://video.tiesraides.lv/flv/20120602_1806_widescreen_crop_4a.mp4">Latvijas Romas Katoļu Baznīcas kardināla Jāņa Pujata uzruna</a> ,</p>
<p><a href="http://video.tiesraides.lv/flv/20120602_1806_widescreen_crop_3a.mp4">Rīgas domes deputāta Jāņa Šmita uzruna</a> ,</p>
<p><a href="http://video.tiesraides.lv/flv/20120602_1806_widescreen_crop_5a.mp4">Latvijas Evaņģeliski luteriskās baznīcas mācītāja Krista Kalniņa uzruna</a> ,</p>
<p><a href="http://video.tiesraides.lv/flv/20120602_1806_widescreen_crop_6a.mp4">Latvijas Pareizticīgās Baznīcas priestera Jāņa Dravanta uzruna</a> ,</p>
<p><a href="http://video.tiesraides.lv/flv/20120602_1806_widescreen_crop_7a.mp4">8. un 9. Saeimas deputāte Intas Feldmanes uzruna</a> ,</p>
<p><a href="http://video.tiesraides.lv/flv/20120602_1806_widescreen_crop_8a.mp4">„Asociācijas Ģimene&#8221; valdes priekšsēdētājas Ilonas Bremzes uzruna</a> .</p>
<p>&nbsp;</p>
<p><strong>Rīgas arhibīskaps &#8211; metropolīts Zbigņevs Stankevičs:</strong></p>
<p>&#8220;Dārgie dzīvības civilizācijas Latvijā atbalstītāji! Sākumā es gribu pateikties visiem, kuri interneta vidē un jebkādā citā veidā nostājāties pret praidu un tā ideoloģijas uzspiešanu Latvijā. Vienīgi no manas puses ir lūgums darīt to bez agresijas un cilvēka cieņai atbilstošā veidā. Divkāršu pateicību vēlos izteikt tiem, kuri to darīja ne tikai emocionāli, bet arī ar racionāli un zinātniski pamatotiem argumentiem.</p>
<p>Kāpēc mēs esam pret agresiju attiecībā uz homoseksuālam personām un šāda dzīves veida propagandētājiem? Tāpēc, ka tas ir pretrunā ar tuvākmīlestības bausli. Kristus mūs aicina mīlēt savus ienaidniekus. Jebkāda agresija pret homoseksuālām personām dod iespēju geju ideoloģijas aizstāvjiem pavērst pret mums valsts likumus un visu Eiropas Savienības represīvo un propagandas aparātu. Mums ir jāapzinās, ka praida ideoloģija &#8211; tā ir nāves civilizācijas ofensīva.</p>
<p>Tomēr pats homoseksuālisms kā tāds ir jānošķir no tā ideoloģijas aizstāvības un iepludināšanas sabiedrībā. Tad, kad sākas lepošanās ar šo grēku un mēģinājumi uzspiest sabiedrībai viedokli, ka tas ir kaut kas normāls, ka tā ir gluži vienkārši viena no cilvēku kopdzīves alternatīvām, tas kļūst par ļoti nopietnu apdraudējumu visai sabiedrībai, jo tā ir nāves civilizācijas legalizācija un ofensīva.</p>
<p>Pie tam, tas tiek darīts, piesedzoties ar cilvēktiesībām un iztēlojot sevi par upuriem. Visi, kuri nepiekrīt šai ideoloģijai, tiek pasludināti par cilvēku nīdējiem jeb homofobiem. Tiek mēģināts nostādīt savu uzskatu pretiniekus ārpus likuma un iesēdināt viņus cietumā. Diemžēl šī ideoloģija ir iracionāla, tā ir pretrunā ar veselo saprātu, dabisko un Dieva likumu. Diemžēl šis neprāts ir uzvarējis vairākās ES valstīs, un to tiek mēģināts uzspiest arī Latvijai, pie tam iztēlojot to kā augstāko cilvēktiesību un civilizācijas sasniegumu.</p>
<p>Mēs esam šeit, lai lūgtu Dievu, lai Viņš pasargā Latviju no šī neprāta uzvaras, jo tas ir pretrunā ar mūsu gadu simtiem piekoptajām vērtībām, ar mūsu paražu tiesībām, ar mūsu nācijas izdzīvošanas nepieciešamību. Mēs nevaram apliecināt arvien no jauna un dziedāt: „Dievs svētī Latviju!&#8221;, un tai pat laikā atbalstīt un propagandēt grēku, kas sauc pēc atriebības uz debesīm!</p>
<p>Cilvēks, kuram ir šī nosliece, kas bieži vien ir radusies bez viņa līdzdalības un vainas, ir pelnījis līdzjūtību un atbalstu; tomēr šāds cilvēks ir aicināts uz dzīvi šķīstībā. Protams, ka šis izaicinājums viņam vienlaicīgi var būt smags krusts, bet šķīstība ir iespējama arī homoseksualitātes tieksmju gadījumā. Ja cilvēks paklūp un piekāpjas šai tendencei, bet ar to nelepojas publiski, tad mēs to varam saprast, un šai gadījumā sabiedrība un Baznīca ir atvērta uz šo cilvēku un ir gatava sniegt viņam palīdzīgu roku, sniegt visa veida iespējamo atbalstu. Ja viņš cīnās un meklē problēmas risinājumu, tad šis cilvēks ir pelnījis divkāršu cieņu.</p>
<p>To es beigās gribu apliecināt un vērsties pie visiem praida ideoloģijas aizstāvjiem &#8211; gan atklātajiem, gan tiem, kas pa kluso to atbalsta &#8211; arī jums ir cerība! Arī jūs Dieva spēkā varat sakārtot savu dzīvi un sākt normālas, cilvēciskas attiecības ar pretējo dzimumu un dibināt normālu ģimeni. Tas nav viegli, tas ir izaicinājums, tas var būt liels krusts jums, bet mēs, kristieši, un arī pārējā sabiedrība vēlamies jums palīdzēt atgriezties normālā dzīvē. Āmen.&#8221;<br />
<strong></strong></p>
<p><strong>8. un 9. Saeimas deputātes Intas Feldmanes uzruna tautai</strong></p>
<p><strong></strong><br />
Augsti godātie dalībnieki, brāļi un māsas Kristū! Savu uzrunu gribu sākt ar Dieva vārdu no Sālamana pamācību 11. nodaļas 11. un 14. pantu. &#8220;Par tiklu ļaužu svētību pilsēta tiek paaugstināta, bet bezdievīgo runu dēļ – sagrauta. Kur nav krietnas valdības, tur tauta iet bojā, bet kur daudz saprātīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi.&#8221;</p>
<p>Šodien, šajā laikā, mūsu pilsētā skan bezdievīgums, tāpēc mēs esam šeit, Dieva namā, lai lūgtu dzīvo, visžēlīgo Dievu, lai Viņš dod svētību un pasargā mūsu tautu un mūsu pilsētu, mūsu valsti. Kas pateiks sabiedrībai, kas ir patiesība? Tā ir Kristus draudzes miesa, kura pielūdz Dievu, kura vārds ir Patiesība, tikai Kristus draudze grēku nosauks par grēku un svētumu par svētumu. Tā mūs mācīja Kristus – Viņš negāja savā laikā, kad Viņš bija miesā šeit uz zemes, viņš negāja uz kompromisiem ne ar politisko sistēmu, ne ar tālaika tradīcijām, Viņš runāja droši, Viņš bija Svētā Gara pilns un Dievs bija ar viņu.</p>
<p>Šodien mums jāpasaka sabiedrībai un mūsu valstsvīriem, kāda ir patiesība. Vai viņi to pieņems, vai nē, tā ir viņu brīva izvēle un pēc tā Dievs viņus svētīs vai arī prasīs pilnu atbildību.</p>
<p>Par to, kas šodien notiek Rīgas ielās, par praidu būtu naivi domāt, ka šī nāves kultūras pasākuma pirmsākums un finansējums ir radies šeit uz vietas. Tiem, kas seko līdzi, kas notiek pasaulē, ir skaidrs, ka tā ir globāla ideoloģija, kas cīnās par katras nācijas pamatvērtībām – tā ir cilvēka dzīvība un tā ir laulība un ģimene. Kāpēc tas notiek? Viņi to dara, tiešām piesedzoties ar cilvēktiesībām, ar vārda un pulcēšanās brīvību, bet dara ļoti mērķtiecīgi un neatlaidīgi, lai sagrautu mūsu tautas garīgos un tikumiskos pamatus. Kāpēc? Tāpēc, ka tauta var pastāvēt tikai tad, ja viņa dzīvo pēc Dieva likumiem, jo citādi tā tiek dezorientēta un iet pazušanā.</p>
<p>Kāpēc tas tiek darīts? Ļoti vienkārša iemesla dēļ – tāpēc, ka tautu bez Dieva likumiem, bez vērtībām, bez tikumības ļoti vienkārši ir kontrolēt un manipulēt un pārvērst par pūli, kas patērē pasaules ekonomikas un tirgus finanšu sistēmu. Protams, ka tauta, kas dzīvo Dieva nolikto likumu robežās, protams, mazāk dzers, mazāk smēķēs, mazāk pa klubiem staigās, mazāk lietos narkotikas, mazāk slimos un mazāk tērēs. Uz mums vienkārši grib nopelnīt – uz mūsu bērnu veselības, uz mūsu ģimeņu miera un mīlestības un šodien mēs esam šeit, lai pateiktu: &#8220;Mēs zinām, ko jūs gribat, bet aiz mums ir Dievs, kuru mēs lūdzam un Viņš mūs pasargās.</p>
<p>Šodien Rīgas ielās tiešām notiek grēka manifestācijas, šīs subkultūras propaganda, grēks grib, lai viņš kļūst legāls, lai mēs viņu atzīstam par normu, grēks kliedz pēc tā, lai mēs viņu atzīstam un pieņemam.</p>
<p>Kā es vakar lasīju &#8220;Neatkarīgajā Rīta Avīzē&#8221; viena žurnālista rakstīto: &#8220;Sabiedrība ar noturīgu morāli un kultūru, to pretestība no āra uzspiestiem uzskatiem kaitina globālos staiguļus.&#8221; Es šodien gribu pateikt šiem globālajiem staiguļiem: &#8220;Brīvība nav visatļautība. Demokrātija nav mazākuma diktatūra un cilvēktiesības nestāv augstāk par Dieva vārdiem un likumiem.&#8221;</p>
<p>Tāpēc mēs šodien esam te, lai pateiktu, ka mēs, kā teica apustuļi, Dievam klausīsim vairāk, nekā cilvēkiem. Eiropas Savienība ir atteikusies no saviem garīgajiem pamatiem, no kristietības, no baznīcas, norāda baznīcai vietu, atdalītu no valsts.</p>
<p>Atvainojiet, kas baznīcu ir atdalījis no valsts? Dievs to nav izdarījis. Dievs ir devis valstij baznīcu, kas runā Viņa patiesību, lai tautā ienāktu svētība. Tāpēc Eiropas politiķu un birokrātu samitātajā fantāzijā un prātos top absurdi likumi, rezolūcijas un direktīvas, bet tauta jau staigā Dieva priekšā, Dievs jau sen pirms viņiem ierakstīja tautā savus likumus: &#8220;Augļojieties un vairojieties, piepildiet zemi un valdiet.&#8221;</p>
<p>Kāpēc negrib, lai tauta vairojas? Vienkārša iemesla dēļ – grib atņemt tautai varu, lai vara aiziet nelielas cilvēku grupiņas vai atsevišķu cilvēku rokās. Jā, mēs nedzīvojam vienkāršā laikā, mēs dzīvojam divu pasaules uzskatu, divu vērtību sistēmu sadursmes laikā, mēs dzīvojam starp sekulāro un kristīgo, starp sātanisko un dievišķo. Mums šodien ir jāizdara stingra izvēle – kurā pusē mēs esam, bet ja mēs esam Dieva namā, mēs jau apliecinām, ka mēs esam taisnības pusē.</p>
<p>Tāpēc šodien es gribu ar vislielāko pazemību pateikt paldies mūsu garīgajiem tēviem, ka jūs sludinat Evaņģēliju, par jūsu cilvēcisko drosmi, par to, ka jūs nestaigājat cilvēku priekšā, ka jūs tautai mācat Dieva vārdu, ka jūs mācat ticēt un paļauties uz Dievu.</p>
<p>Un tāpēc, kamēr Latvijā būs Kristus miesa, garīdznieki, kalpotāji un ticīgi cilvēki, kas sludina Dieva vārdu patiesību, kas lūdz par tautu, mūsu tautai ir cerība un nākotne. Tāpēc mēs šodien aicinām mūsu likumdevējus un izpildvaru beidzot ieklausīties tautas vairākuma gribā. Ja jau demokrātija ir tautas vara, tad kāpēc līdz šim brīdim tautas varā neviens neieklausās, bet ņem vērā nelielas grupiņas iegribas un izkropļoto vērtību sistēmu!</p>
<p>Nehemija savā grāmatā ceturtajā nodaļā 14. pantā rakta: &#8220;Kādas apskates laikā es uzstājos ar runu dižciltīgajiem un priekšniekiem un pārējai tautai: „Nebīstieties no viņiem, atcerieties Kungu, kas ir liels un bijājams un cīnieties par saviem brāļiem, saviem dēliem, savām meitām, savām sievām un savām mājām.&#8221;</p>
<p>Jā, mūsu ieroči nav pret miesu un asinīm, mūsu ieroči ir garīgi – Dieva vārds, kas ir patiesība un Dieva Gars, kas ir patiesības Gars un mēs šodien cīnamies par savu Latviju, par savu tautu, lai arī pēc simts un tūkstoš gadiem šajā vietā, ko Dievs devis šai tautai, uz šīs zemes skanētu latviešu valoda, dzīvotu tauta, kas pielūdz un slavē dzīvo Dievu.</p>
<p>Tāpēc, brāļi un māsas, mēs lūdzam Dievu, tas ir galvenais, svarīgākais, kas mums ir jādara, bet neaizmirsīsim darīt arī ticības darbus! Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus, viņš sludināja Evanģēliju, lūdza Dievu, mācīja tautu,aicināja, atgriezties no grēkiem un Viņš nebaidījās runāt ar šīs valsts varenajiem, tāpēc es nezinu, kāds kuram no mums ir aicinājums, bet lūgsim, lai Dievs to atklāj un parāda, lai mēs būtu ne tikai aktīvi baznīcā gājēji un Dieva lūdzēji, bet lai mēs kļūtu arī par aktīviem savas valsts pilsoņiem, savas valsts patriotiem, kuriem nav vienalga, kas notiek mūsu valstī un kas staigā pa mūsu pilsētas ielām. Un tad, es ticu, lūgsim Dievu, darīsim Dieva darbus, tāpēc, ka Dievs bieži vien grib caur mums atbildēt šai pasaulei, šai tautai, tāpēc Viņš mūs ir nosaucis par zemes sāli, pasaules gaismu.</p>
<p>Jēzus teica: &#8220;Jūs darīsiet to pašu,ko es un vēl vairāk.&#8221; Katram ir jāizdara savs darbs, katram ir jāpiepilda savs aicinājums, tad mēs nostiprināsim Dieva valstību šeit, uz zemes. Un tad patiešām mēs lūgsim un es ticu, ka Latvija kļūs par kristīgās kultūras, par garīgās atmodas, atdzimšanas, par dzīvības kultūras vietu Eiropas Savienībā un visā pasaulē. Tad Latvija kļūs par Apsolīto Zemi daudzām tautām un tad Latvija kļūs par Dieva svētību un Dieva apsolījumu un Dieva iespēju zemi daudziem cilvēkiem. Mēs šodien svētīsim savu tautu, mēs lūdzam Dievu, lai Viņš to dara, mēs lūdzam Dievu, lai Viņš svētī šo zemi. Un ziniet, mani mīļie, katra svētība, kas izskan no mūsu sirds, mūsu lūgšanām, ir tūkstoškārt spēcīgāka parkatru lāstu. Tad, kad mēs lūdzam Dievu un svētījam savu valdību, savu tautu, es ticu, ka svētība plūst pa šī Dievnama durvīm uz katru Latvijas pilsētu, uz katru Latvijas ciematu un uz katru Latvijas ģimeni un pasargā no grēka, no bezdievības un netaisnības un tad mēs redzēsim Latviju, kura, paceļot rokas, atvērtu sirdi slavē dzīvo un mūžīgo Dievu, kuru mēs šodien lūdzam, lai Viņš uzklausa mūsu lūgšanas. Lai Dievs svētī Latviju un lai Dievs svētī mūsu tautu!&#8221;</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/video/vai-gimene-ir-valsts-vertiba/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
<enclosure url="http://video.tiesraides.lv/flv/20120602_1806_widescreen_crop_2a.mp4" length="121490017" type="video/mp4" />
<enclosure url="http://video.tiesraides.lv/flv/20120602_1806_widescreen_crop_4a.mp4" length="169961879" type="video/mp4" />
<enclosure url="http://video.tiesraides.lv/flv/20120602_1806_widescreen_crop_3a.mp4" length="252278326" type="video/mp4" />
<enclosure url="http://video.tiesraides.lv/flv/20120602_1806_widescreen_crop_5a.mp4" length="147508136" type="video/mp4" />
<enclosure url="http://video.tiesraides.lv/flv/20120602_1806_widescreen_crop_6a.mp4" length="116267334" type="video/mp4" />
<enclosure url="http://video.tiesraides.lv/flv/20120602_1806_widescreen_crop_7a.mp4" length="144857069" type="video/mp4" />
<enclosure url="http://video.tiesraides.lv/flv/20120602_1806_widescreen_crop_8a.mp4" length="122603756" type="video/mp4" />
		</item>
	</channel>
</rss>
