Atbilde:

Parakstu vākšanas karte http://www.1188.lv/karte/2011/ParakstuVaksana/

Parakstīšanās vietas http://www.sargivalodu.lv/kur-parakstities

Parakstīties var BEZ MAKSAS jebkurā no 622 vietām visā Latvijā un 45 vietām ārzemēs, līdzi ņemot derīgu PASI

Šobrīd savāktie paraksti:
27 323 no 153 232 (17,83%)

Atgādinām, ka parakstu vākšana par grozījumiem Satversmes 112. pantā, kuri no 2012. gada 1. septembra paredz pakāpenisku pāreju uz valsts finansētu izglītību tikai latviešu valodā,
notiks no 11. maija līdz 9. jūnijam.

Cienīsim savu latviešu valodu un kultūru. Laiks parādīt, ka mēs beidzot vēlamies to pašu, kas Igaunijā un Lietuvā tika veiksmīgi ieviests jau pirms 20 gadiem.

Tvitera lietotājus, interesēja plašs tēmu loks. Sekotājus interesēja prezidenta attieksme pret marihuānas legalizāciju, kāda ir prezidenta mūzikas gaume, vai valsts valoda Latvijā ir svarīga, vai dot tautai tiesības pašai vēlēt prezidentu un kādu Latvijas prezidents redz Latvijas ekonomiku tuvākajā nākotnē.

Attiecībā par  to, vai prezidents atbalstītu marihuānas legalizāciju, Zatlers atbildēja vienā vārdā -Nē! Par mūziku runājot prezidents vislabprātāk klausās “dzīvajā”. Mājās dod priekšroku koncertierakstiem DVD. Klasiska, džezs, etno, roks, blūzs u. c.

Vai Latvijā ir iespējama prezidentālas republikas iekārta, Zatlers teica, ka atbalsta tautas vēlētu prezidentu parlamentārā republikā. Tas nodrošina varu līdzsvaru un sadarbību, tautas iesaisti un atbildību.

Savukārt kādu prezidents redz Latvijas ekonomiku tuvākajā nākotnē, prezidents atbildēja, ka uz eksportu orientētu ekonomiku, ar akcentu uz attīstību un samazinātu birokrātiju uzņēmējdarbībai.

Latviešu valodas kopšana?

Taču starp visiem jautājumiem nevar neizcelt latviešu tautai visnozīmīgāko, tas ir valsts valoda un tās kopšana.

Nepietiek ar to, ka prezidents „varonīgi” izcēlies Maskavas braucienā parakstot Līgumu par nepilsoņu privilēģijām. Tas ir, Latvijā apmaksāt svešas tautas -nepilsoņu pensijas, kā arī pensiju paaugstināšanu uz Latvijas pilsoņu rēķina, arī šoreiz prezidents izcēlies ar īpašu „atbalstu” latviešu nācijai. Zatlers informēja, ka nav parakstījies par Satversmes grozījumiem, kas paredz pāreju uz izglītību latviešu valodā, un arī neplāno to darīt.

Latvijas prezidents gaida pārvēlēšanu laikā atbalstu no Saskaņas Centra. Jau iepriekš SPEKTRS ziņoja, “Saskaņas centrs” teicis, kad atbalstīs Valdi Zatleru prezidenta vēlēšanās. Ja prezidents atbalstītu viņu iekļaušanu valdībā. Skaidrs, ka “SC” 29 balsis Saeimā ir svarīgas, dodoties uz otro prezidenta termiņu. Zatleram nepietiek ar latvisko partiju balsīm.

Brīžiem māc bažas, kuras valsts prezidents Zatlers ir Latvijas vai Krievijas? Un vai tas ir to vērs nodot Latvijas pamatnācijas intereses, pārvēlēšanas uzvaras dēļ?

Taču interesanti, ka interneta sarunu V. Zatlers noslēdza ar aicinājumu izkopt latviešu valodu arī tviterī. Pēc Zatlera neizprotamām darbībām šajā sakarā šķiet, ka prezidents izsaka tukšus vārdus. Vārdi bez svara, bez mīlestības pret pamatnāciju, Zatlers ir „skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.” (1.Kor.13: 1)

Interesei

Prezidenta oficiālais tvitera konts tika izveidots pagājušā gada vasarā, un pašlaik tam ir gandrīz 5000 sekotāju. Kaut gan ikdienā tajā raksta prezidenta kancelejas darbinieki, nevis pats valsts galva.

PS: Pēc jaunākām ziņām Rezervētu pozīciju pašlaik ietur  politiskais spēks – opozīcijā esošā apvienība “Saskaņas centrs” (SC). Pagājušajā nedēļā apvienība paziņoja, ka pagaidām nesteigsies ar lēmuma pieņemšanu par Valsts prezidenta vēlēšanām, jo tam vēl esot daudz laika un patlaban notiekot viedokļu apkopošana no reģioniem, kā arī analīze par tikšanos ar Zatleru un viņa sniegtajām atbildēm. “Ne šonedēļ, ne nākamnedēļ vēl nepieņemsim lēmumu,” sacīja partijas pārstāvis Valērijs Agešins.

Tātad atgriežoties pie tā paša jautājuma, vai tas bija to vērts…

Sabiedrībā ir izskanējis arī katoļu baznīcas viedoklis par Latviešu tautas nākotnes svarīgo jautājumu – latviešu valodas pastāvēšana.

Ceturtdien intervijā LTV raidījumā “Labrīt, Latvija!” savu viedokli par iespējamo divvalodību Latvijā pauda kardināls Jānis Pujats. Viņš teica: „Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem jāsaprot, ka Latvijā jādominē latviešu valodai. “Krievvalodīgajiem, aizstāvot savu valodu Latvijā, būtu jāpadomā kā jūtas latvieši,” intervijā norāda Pujats, uzsverot, ka šai zemē latvieši ir saimnieki. Pujats uzsver, ka plašajā Krievzemē krievu valodu neviens neapdraud, taču Latvija ir daudz mazāka, tāpēc saprotams cilvēku satraukums valodas jautājumā.

Pujats uzskata, ka krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji mājās, ģimenē var runāt tādā valodā, kādā vēlas, bet sabiedrībā, publiskajā telpā ir jābūt vienai valodai – latviešu valodai. “Citādāk latviešu valoda izmirs,” sacīja Pujats.

Kardināls atbalsta arī ieceri stiprināt latviešu valodu skolās, sakot: “Agri vai vēlu bija jānonāk pie tā, ka skolās stiprina valodu.” Pujats uzskata, ka “krieviem nebūtu nekāda skāde, ja viņi labāk zinātu latviešu valodu.”