NUP biedri ir nākuši klajā ar iniciatīvu un ir atvēruši ziedojumu kontu LV18HABA0551038792321, kura mērķis ir saziedotos līdzekļus izmantot latviešu valodas mācību stundu nodrošināšanai emigrācijas latviešiem.

Mēs to darām, jo izjūtam atbildību par Latvijas nākotni – valoda ir mūsu bagātība, kods, ar kura palīdzību nākamajām paaudzēm nododam informāciju par savu latvietību, kas nav tulkojama svešvalodā. Mūsu tautieši ārzemēs, Lavijas pilsoņi, ir kvalificējami kā diaspora, par kuras atbalstu jālemj atsevišķi, un mēs nešaubāmies par šādas palīdzības nepieciešamību – uzsver NUP valdes priekšsēdētājs Oskars Dzirkalis.

NUP kā sociāli aktīva un atbildīga uzņēmēju grupa vēlas, lai latvieši ar laiku atgrieztos atpakaļ uz dzīvi Latvijā, tādēļ, ja valsts nevar vai nevēlas atrast līdzekļus latviskuma uzturēšanai un latviešu valodas mācīšanai pilsoņiem ārzemēs, tad tas ir jādara mums, pašiem latviešiem. Mums ir jābūt pateicīgiem, ka mums ir nacionāli domājoši un Latviju mīloši uzņēmēji, kuri ir ar mieru ziedot līdzekļus tam, lai latviešu valoda tiktu pilnvērtīgi lietota ģimenēs, kuras dažādu apstākļu dēļ izvēlējās izbraukt no Latvijas. Un kas zina, varbūt pēc pāris gadiem šie cilvēki atbrauks atpakaļ uz Latviju, jo nebūs zudusi būtiskākā saite ar dzimteni – latviešu valodas zināšanas.

„Dievs svētī Latviju!
Mūs dārgo Tēviju!”

Atbilde: Cik ilgi tas var tā turpināties? Tas viss turpināsies tik ilgi, cik mēs paši to pieļausim.

Kurš vainīgs? Iepriekšējā mēneša numura rakstā “Vai pilsoņu karš?” runājām, ka ir svarīgi, lai vainīgais būtu atklāts un sodīts. Tas ir taisnības jautājums. Pārējiem, kuri nav vainīgi nav no tā jācieš. Saprotams! Punkts un Āmen! Bet nav arī jāapsedz citu grēki un noziegumi. Tas arī ir fakts un, ja izvēlas līdzatkarības un līdzāspastāvēšanas ceļu, tad kurš ir vainīgs šādā gadījumā? Piedodiet, bet atklāti runājot VAINĪGI -VISI!

Soģu laiki Izraēlas tautas vēsturē. Dievs bija ievedis savu tautu apsolītajā zemē, tā bija iekarota un sadalīta. Un, nu ir sākusies ikdienas dzīve. Tālāk var lasīt par to, kā Izraēla tautai klājas, kā tauta paklausa un nepaklausa Dievam. Soģu laiks Izraēla tautai esot ildzis 450 gadus, kādus tūkstoš gadus pirms Jēzus Kristus dzimšanas. Pretrunīgs laiks, kad notiek daudzas lietas, kuras Dievam ir nepieļaujamas.

Soģu grāmatā cauri vijas viena un tā pati pamatdoma, kas atkārtojas. Un, ne jau Soģu grāmatā vien, bet tā vijas cauri līdz pat mūsdienām.
„Tautai klājas labi, un tā aizmirst Dievu un Viņam neklausa, un tad Dievs sūta kādu citu tautu, lai savu tautu apspiestu un sodītu.”
To piedzīvojot Izraēla sauc uz Dievu un lūdz pēc glābšanas. Dievs sūta izredzētu vadoni – soģi, kurš vada Izraēla tautu, to atgriež pie Dieva un atbrīvo no apspiedējiem. Tad Dieva kalps mirst un tauta pakāpeniski atkal atkrīt no Dieva, un viss sākas no jauna. Soģu laikos dota bauslība, pēc kuras jādzīvo, bet realitāte ir tāda, ka katrs dzīvo kā viņam izdevīgāk un viņaprāt labi esam.
Tāds ir Soģu laiku un mūsdienu princips. Protams, atšķirība ir tāda, ka Soģu laikos tā bija burtu kalpība, bet šodien, tā ir Gara kalpošana. Kalpošana Garā un Patiesībā. Bet cik ļoti bieži nākas saskarties, ka kalpošana Garā pārvēršas par kalpošanu miesā, paštaisnībā, savtīgā meklēšanā, turklāt ar Dieva Vārdu uz lūpām?
Sevis attaisnošanā un melošanā iepinot savā mērķa sasniegšanā pat Svēto Garu. Jo redziet, Svētais Gars pamudinājis, vai arī Dievs teica.. Bet vai Svētais Gars patiešām pamudināja un vai Dievs patiešām teicis? Vai, tā ir bijusi vien sava paša iegriba un attaisnošanās! Un tad brīnās, kāpēc atgriežas pie viena un tā paša „riņķa danča”, kas jāpiezīmē prieku nesniedz, kā vien vilšanos apkārtējos un pat Dievā. Kurš ir vainīgs? Svētais Gars, Dievs, sabiedrība? Vai tomēr vainīgs esmu es?!..

Nepopulārs risinājums

Cik bieži mums jāpietiek ar to, ko izlasām Rakstos, lai Dievam paklausītu? Varbūt arī mūsdienu Latvijā ir nepieciešama kāda blakus motivācija, piemēram, „Saskaņas Centrs” (SC), Vai Lindermaņa un Osipova izskatā, lai attaptos. Ir vajadzīgs kāds kārtējais satracinājums valsts mērogā, lai izsistu silto krēslu no deputātu sēžamvietas un izsviestu no komforta zonas, lai sāktu risināt samilzušās problēmas. Kristietībā to sauc par izkāpšanu no laivas.

Saprotams, tautai tas ir nepatīkami, taču jānāk arī kaut kam šķietami nepareizam, bet vajadzīgam, samilzušas lietas risinājums (SC) un tamlīdzīgi domājošo izskatā. Kāds var būt lietas risinājums? Kā tad no negatīva var izlobīt pozitīvu? Tieši tāpat kā pēriens nepaklausīgam bērnam. Kā arī teikts bērnu dzejolītī : „Slinkum, slinkum, laid mani vaļā! Tev sitīs man sāpēs.” Acīmredzot arī uz pieaugušajiem tas attiecas.

Piemēram, kāds pretvalstisks grupējums ar nepilsoņiem priekšgalā mobilizēja visus spēkus, sava mērķa veikšanai uz pilsoņu rēķina, ko tajā laikā darīja pērējā tautas daļa pirms referenduma? Tas, ka novilka laiku līdz pēdējam, tas būtu viens, bet mēs taču bijām tik ļoti sašķelti, kaut arī vajadzēja mobilizēt visus spēkus uz vienu mērķi, latviska Latvija! Tajā vietā, lai zvanītu trauksmes zvanu, kas būtu bijis par signālu Latvijas tautas saliedētībai un vienotībai, mēs uzklausījām nezināmus politiskos ekspertus, kuri prognozēja rezultātus un aicināja pilsoņus uz samierināšanos un nomierināšanos, lai pieļautu to, ko varēja novērst un pakļautos agresoru manevriem. Latviešu valodā iznākušajā presē lasījām pretrunīgu viedokli. Bet akcija „baltā lapa” sevišķi izbrīnīja. Tāds absurds, laikam bija iespējams tikai Latvijā? Kāpēc? Likuma nesakārtošanas un tautas vienaldzības dēļ. Paldies, Dievam, ka politiskie spēki attapās kaut pēdējās dienās pirms referenduma, saprotot, ka viņu komfortablais krēsls „deg” un kāds šādu un tamlīdzīgu manevru veidā var iesēsties viņu vietā. Tad vismaz tad mobilizējās ar aicinājumu parakstīties PRET!

Kas notiek pēc referenduma uzvaras? Vai mēs lepnu stāju augsti pacēlām savu uzvaras karogu, lai brīvi plīvo Latvijas visaugstākajā kalnā? Lai ienaidnieks redz, ka ir zaudējis! Lai pat nemēģina tuvoties un meklēt apkārtceļus. Nē! Mēs sākām iet pretējā virzienā. Kā tādi mazohisti, tauta kaunējās par savu izvēli. Un atkal lasām un klausāmies politologu un nezināmas izcelsmes līderu runās, kuri māca, ka uzvaras nemaz nav, kā vien sakāve. Un sabiedriskā telpā jau dzirdami saukļi, „krievu valodu pašvaldībās!”; „nepilsoņiem automātisko pilsonību!” Vai šie saukļi būtu iespējami, ja latvieši pēc uzvaras uzvestos kā uzvarētāji? Bet par ko tad mēs ievilkām krustiņu PRET un atdevām 1, 7 miljonu latu? Nākamajās dienās pēc referenduma politiķi un tauta jūtas vainīga par to, ka nobalsojusi par savu valodu. Latvijas „iedvesmotāji” meklē atkal atkāpšanās ceļu un nodarbojas ar tautas „kušināšanu” nevis ar galvu metas iekšā likumu sakārtošanā. Tas taču vairs nekādos „rāmjos” neiet. Tas tikai nozīmē, ka mums jāgaida nākošais satracinājums, jo mēs taču joprojām nesaprotam, nenovērtējam un nerīkojamies!
Pretvalstiskā grupējuma pašlepnums ceļas un mobilizējas jau ar jaunu sparu, secinot, ka (SC) ir par mazu, meklē lielāku un jaudīgāku gāzes spēkratu – Lindermaņa, Osipova un citu izskatā apvienojoties.
Un ausīs jau atkal skan -pilsoņu karš!
Secinājums neizpaliek, mums ir vajadzīgs pēriens un spēriens (SC) un citu izskatā, jo bez tā dzīvot nespējam! Vai pātaga un burkāns ir mūsu Latvijas attīstības ceļš? Par to jālemj vispirms katram individuāli, lai tādējādi individuāls lēmums pāraugtu Latvijas lēmumā.

Katru dienu mēs dzirdām, lasām vai skatāmies dažādus konfliktus, cīņas, sadursmes. Cīņa, lai aizstāvētu savu politisko pārliecību, nacionālo identitāti, reliģiskos uzskatus. Tas ir garīgā kara turpinājums fiziskā izpausmē. Karš starp elli un debesīm, kaut arī galvenā cīņa jau ir izcīnīta. (Jēzus pie krusta). Bet kā tad ir ar to Dieva apsolīto zemi Izraēlu ebrejiem un Dieva apsolīto zemi Latviju latviešiem, vai ebreji ir vainīgi, ka Dievs solīja un solīto piepildīja, ka viņiem jācīnās ar musulmaņiem? Vai Latvijā dzīvojušie latvieši ir vainīgi, ka Dievs devis apsolīto zemi, ka viņiem jācīnās ar krieviem? Kurš vainīgs? Skan atbilde, iepriekš teiktā doma: „Tautai klājas labi, un tā aizmirst Dievu un Viņam neklausa, un tad Dievs sūta kādu citu tautu, lai savu tautu apspiestu un sodītu.”
Droši vien mācītāji oponētu, ka Vecajā Derības laikā Dievs sodīja, taču Jaunās Derības laikā Dievs nevienu nesoda. Viss ļaunais nāk no sātana, nevis no Dieva.

Jā! Tā ir! Tas ir kā Āmen baznīcā! Taču sēja un pļauja nav atcelta Jaunās Derības laikā. „Ko sēj cilvēks to pļauj!” bieži skandināts vārds dievkalpojumos ziedojumu vākšanas laikā. Vai tas nozīmē, ka finanšu jomā tas strādā, bet citās nē?
(Soģu 1: 20) stāstīts par Jūdas un Simeona cīņām par Dieva apsolīto zemi. Šī zeme tika apsolīta jau Ābrahāmam kā tāda, kur tauta varēs dzīvot un pieņemties spēkā. Tā bija aprakstīta kā zeme, kur piens un medus tek. Bezgala iekārojama un ilgota zeme. Arī Latvija ir citiem apskaužama vieta, kur mežu zaļotnes ir kā medus un ostu piestātnes -kā piens. Bet Dievs nesolīja, ka šo zemi iegūt būs viegli. Apsolītā zeme-jāiekaro! Arī Latvijā latviešiem par sevi un savu zemi bija jākaro gadsimtu garumā. Dievs palīdzēja brīnumainos veidos. Dievs palīdzēja Jūdam un Simeonam, dodams spēku un veiksmi, kā arī Otniēlam viņa karagājienā. Otniēls un Aksa kā dāvanu iegūst ne vien zemes, bet arī ūdens avotus. Dieva mīlestība un rūpes gan par visu tautu, gan par atsevišķiem cilvēkiem šajā nodaļā parādās jo spilgti. Šķiet, Dieva tautas dzīve virzās kalnup – Dievs pilda savus solījumus, zeme tiek iegūta, pārticība nodrošināta. Bet pats svarīgākais Dievs ir savai tautai tuvu, tā jūt Viņa klātbūtni, rūpes un mīlestību. Šķiet, var prognozēt laimīgo turpinājumu mierā un saticībā, kad zeme, kur piens un medus tek, jau būs Izraēla īpašumā. Dieva apsolījumi piepildās, kaut arī pagājis jau kāds laiks. Tomēr arī visa tauta ir iesaistīta, lai tie piepildītos drīz.
Tas ir mudinājums arī mūsu Latvijai, latviešu tautai būt aktīviem, kad kaut ko esam saņēmuši par dāvanu sev un savai tautai. Iesaistīties draudu apstākļos, kā tas bija valodas referenduma laikā, atkarojot savas pozīcijas, atņemt ienaidniekam nozagto un padzīt no savas teritorijas. Vai atkāpties? Vai padoties? Nekad! Lai tādu apkaunojumu nepiedzīvo neviens no mums -nekad! Tikai uz priekšu! Lai skan uzvaras dziesma un uzvaras karogs celts augstākajā mastā.

Kopā mēs varam visu!

Mēs esam liela un spēcīga tauta, nē, ne maza kā tas tika potēts agrāk latviešu apziņā. Referenduma balsošana ārvalstīs uzrādīja, cik ļoti liela tauta mēs patiesībā esam, tikai izklīdusi uz laiku. Un lai kā ceļamaize ikvienam dvēselē, lai skan mūsu iedvesmojošā, patriotiskā un tomēr arī mīļā dziesma „Cielaviņa” mākslinieka Paukštello izpildījumā.
Bet cik liela tauta mēs būsim, kad ārzemju latviešiem būs piešķirta dubultpilsonība? Mēs esam varena un liela nācija, mēs varam visu, kas ir mūsu spēkos un mūsu ticībā. Kopā mēs varam cīnīties un uzvarēt, pastāvēt un būt laimīgi, ar savu identitāti, ar savu Dieva dotu Gara atšķirības zīmi, ar savu uzticamo draugu Jēzu Kristu! Kopā un vienotībā mēs esam spēks! Atskan uzvaras sauciens! Atskan uzvaras dziesma! Lai uzvaras karogs brīvi plīvo mūsu brīvajā apziņā, mūsu mājās, mūsu Latvijā.
Lai Dievs svētī Latviju!

Sestdien notika tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu Latvijā. PAR nobalsojuši 24,88% vēlētāju, bet PRET – 74,8%.

Latvijas prezidenta uzruna tautai

„Pārliecinošs vairākums Latvijas pilsoņu ir pauduši viennozīmīgu atbalstu Latvijas konstitūcijas vērtībai – valsts valodai. Pateicos visiem, kas iestājās par valsts valodu un par Latviju kā vienīgo valsti pasaulē, kur latviešu valodai, tautas tradīcijām, visam latviskajam ir iespēja pastāvēt, attīstīties un vienot visus, kas ir šīs valsts patiesie patrioti.

Referendums nav nedz sākuma, nedz beigu līnija. Tas bija nopietns pārbaudījums un mācību stunda mums visiem. Ar šādu balsojumu par otru valsts valodu tika apdraudēts viens no svētākajiem Satversmes pamatiem – valsts valoda. Tādēļ šobrīd ir pienācis laiks nopietnai diskusijai par konstitūcijas pamatu nostiprināšanu un varas modeļa maiņām ar vienu vienīgu mērķi – padarīt Latvijas valsti stiprāku un pēc iespējas nodrošināties pret jebkādiem valsts pamatu apdraudējumiem nākotnē.

Es pateicos viesiem, kas referendumā uzjundītajās emocijās un sakarsētajā gaisotnē saglabāja vēsu prātu un toleranci, neļaujoties provokācijām un naida kurināšanai. Vienlaikus mums visiem ir jāapzinās, ka ar referendumu nekas nebeidzas. Visiem tiem, kas vēlas šeit dzīvot savstarpējas cieņas un sapratnes gaisotnē, ir nekavējoties jāuzsāk diskusija, jāveido dialogs par to, kā pārvarēt aizdomas, aizvainojumus vai pārpratumus. Pretējā gadījumā mūsu sabiedrība būs tikpat manipulējama no ekstrēmu viedokļu paudējiem, kā tas nereti bijis līdz šim.

Es ticu, ka Latvijas pilsoņi ir gudri un atbildīgi. Es ticu, ka mūsu spēkos un prātos ir doma par vienotu Latviju, ko nevarēs šķelt neviens ārējs vai iekšējs spēks.”

Saeima ceturtdien pieņēma paziņojumu par latviešu valodas valstisko lomu, kurā uzsver – latviešu valoda kā vienīgā valsts valodas ir ietverta Satversmes kodolā un tas ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem. Tāpēc Saeima paziņojumā aicina pilsoņus piedalīties gaidāmajā valodas referendumā un balsot PRET divvalodību,-ziņo spektrs.com/saeima

Paziņojumā Saeima apstiprina, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem. Tajā arī uzsvērts, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir nedalāmi saistīta ar Latvijas valstisko identitāti, Latvijas valsts būtību, tās izveidošanas un pastāvēšanas jēgu, kā arī atgādināts, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur iespējama latviešu kultūras un valodas pastāvēšana un attīstība.

Latviešu valodai kā visu valsts iedzīvotāju kopīgajai valodai ir būtiska nozīme demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības nodrošināšanai Latvijā, uzsvērts paziņojumā. Latvijas valsts ir izveidota latviešu nācijas pašnoteikšanās ceļā un Latvijas valsts pienākums ir pastāvīgi nodrošināt latviešu nācijas, valodas un kultūras ilgtspēju un vēlreiz apstiprina, ka Latvijas valsts garantē visu Latvijas mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

- Par latviešu valodu daudzi, un jo īpaši cittautieši, regulāri vīpsnā, ka tā ir nabadzīga, ka tajā nav iespējams pienācīgi izteikties. Kā jūs, cilvēks, kurš dzīvo citā valodas līmenī, vērtējat latviešu valodu no poētisko un praktisko slāņu bagātības viedokļa?

- Valoda jāmācās visu mūžu. Latviešu valodas iespējas ir ļoti krāšņas un bagātas, mūsu uzdevums – to kopt un papildināt. Es vispār nedomāju, ka ir mazas valstis un mazas valodas, ir tikai mazi cilvēki.

Jābeidz reiz lietot šo terminoloģiju, slīkstot mazvērtības kompleksos un sevi noniecinot. LATVIEŠU VALODA glabā milzīgu potenciālu, ar kuru dzejnieks saskaras rakstīšanas procesā.

Nožēlojami, ka mēs tik viegli pārņemam anglicismus, nemēģinām tos aizvietot ar vārdiem latviešu valodā. Protams, mēs neviens nerunājam ideālā latviešu valodā, tomēr vismaz televīzijas žurnālistiem, kuriem ir tik milzīga auditorija, vajadzētu uz to tiekties.

Bet ir vēl kas nepadarīts šajos divdesmit gados: ir jāiegulda līdzekļi, jārunā par mūsu unikālās un vienīgās valodas skaistumu un jāceļ tās prestižs. To savulaik ar dzejnieku un intelektuāļu palīdzību paveica velsieši, kad viņu valoda bija novesta gandrīz līdz izmiršanai. Mēs ar kolēģiem bijām izstrādājuši vairākus projektus, kā celt latviešu valodas prestižu, bet acīmredzot tam nebija pienācis laiks. Mēs neguvām atbalstu.

CVK informē, ka parakstu vākšanas vietas Latvijā noteiks pašvaldības. Parakstu vākšanas vietas iekārtojamas katrā republikas pilsētā vai novadā ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta.

Piedalīties parakstu vākšanā varēs balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri parakstīšanās brīdī būs sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Lai piedalītos parakstu vākšanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

Satversmes grozījumi tiks iesniegti Saeimā, ja tos atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētāji. Ja Saeima vēlētāju iesniegto Satversmes grozījumu projektu pieņems bez satura labojumiem, tas stāsies spēkā. Ja Saeima to noraidīs vai grozīs, būs jārīko referendums.

Parakstu vākšana bija jāizsludina, jo CVK marta beigās saņēma apvienības VL-TB/LNNK sadarbībā ar biedrība “Sargi valodu un Latviju” savāktos vairāk nekā 10 000 vēlētāju parakstītus par Satversmes grozījumiem. Piedāvātie grozījumi paredz Satversmes 112.pantu papildināt ar nosacījumu, ka “valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā”, kā arī ierosina pārejas noteikumu, nosakot, ka “ar 2012.gada 1.septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā”.

Apkopojot un pārbaudot iesniegtos parakstus, CVK konstatēja, ka par Satversmes grozījumu ierosināšanu ir parakstījušies 10 140 balsstiesīgi pilsoņi.

Apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks pastāstīja, ka sestdienas kampaņas laikā dažādās Latvijas pilsētās izdevies savākt 2982 parakstus. Līdz ar to vajadzētu būt savāktiem 10 tūkstošiem parakstu,-ziņo spektrs.com/”VL”/”TB”/LNNK

Tagad Nacionālā apvienība veiks iekšējo pārbaudi, lai izķertu dubultos vai šaubīgos parakstus, un sakārtos visus nepieciešamos dokumentus, lai marta vidū varētu iesniegt parakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK). Komisija veiks savu pārbaudi, un, ja tiešām būs savākti 10 000 parakstu, tad CVK būs jāorganizē desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana, lai likumprojektu iesniegtu Saeimā. Ja vēlētāju ierosināto likumprojektu Saeima noraidīs, jārīko referendums.

Apvienības pārstāvis Imants Parādnieks aicināja atbalstītājus turpināt parakstīties pie notāriem vai bāriņtiesās, jo arī šie paraksti tiks ieskaitīti desmitajā daļā balsstiesīgo parakstu. Viņaprāt, izredzes savākt desmitās daļas vēlētāju atbalstu būs atkarīgas no viedokļu līderu publiski paustā vērtējuma. “Ja Valsts prezidents, inteliģences pārstāvji un citas autoritātes paudīs atbalstu mūsu iecerei, tad esmu drošs, ka izdosies savākt nepieciešamo skaitu likumprojekta iesniegšanai Saeimā. Bet, ja viņi turpinās maldināt sabiedrību, ka jau no 2012. gada gribam pilnībā pāriet uz izglītību tikai latviski, tad mums klāsies grūti,” sprieda I. Parādnieks.

Nacionālās apvienības piedāvātie grozījumi Satversmes 112. pantā paredz laika posmā no 2012. gada 1. septembra līdz 2024. gadam pakāpeniski pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs.

Visā Latvijā sestdien, 26.februārī, tika savākti 2982 paraksti (Rīgā – 855, Bauskā – 88, Dobelē – 121, Jelgavā – 258, Jēkabpilī – 54, Tukumā – 73, Iecavā – 53, Siguldā – 112, Ogrē – 184, Jūrmalā – 245, Cēsis – 91, Valmiera – 141, Salaspils – 46, Liepājā – 390, Talsos – 169, Kuldīga – 58, Sabilē – 7, Preiļos – 11, Balvos – 26).

„Visu Latvijai” pateicas

Paldies visiem, kas ar savu parakstu apliecinājuši atbalstu Satversmes grozījumiem, kā arī izsakām pateicību visiem novadu koordinātoriem, kuri ir palīdzējuši sasniegt nepieciešamos 10 000 parakstus. Informācija iesniegšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā tiks apkopota līdz 11. martam, kura laikā cilvēkiem būs iespēja apliecināt parakstu par Satversmes grozījumiem. Līdz 16.martam visa informācija tiks iesniegta CVK.