Konferenci apmeklēja ne tikai dažādu vietējo draudžu locekļi, bet arī daudz viesu no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Vācijas un citām valstīm.

Audiointervija_ar_programmas_Sturis_Ugol_ prezidentu_Aleksandru_SEVCENKO_spektrs.com

13. aprīlis – draudzē „Patiesības vārds”

Pirms dievkalpojuma rīts sākās diezgan rosīgs, jo draudzē burtiski nebija kur apgriezties no pārpildītā cilvēku skaita. Ašeri joprojām meklēja papildus krēslus, jo cilvēku pieplūdums nerima. Pārpildītā draudzē cilvēkiem pat nācās stāvēt kājās starp durvju ieejām un draudzes priekštelpā. Kad uz skatuves iznāca draudzes „Patiesības vārds” mācītājs Nikolajs Gribs zālē čalošana pārtraucās. Nikolajs Gribs dievkalpojumu iesāka ar svinīgiem vārdiem apsveicot otro draudzes mācītāju Nikolaju Latišēviču dzimšanas dienā, sniedzot viņam lielu grozu ar krāšņām rozēm. Priecīgā notikuma virpulī, mācītājs N. Gribs turpināja rīta dievkalpojumu iepazīstinot draudzes locekļus un ciemiņus ar goda viesi Aleksandru Ševčenko. Zālē klātesošie ķērās pie piezīmēm un pildspalvām, lai varētu pierakstīt un nepalaist garām nevienu svarīgu domu, kuras parasti izsaka draudzes goda viesis ierodoties draudzē katru gadu vienā un tajā pašā datumā 13. aprīlī. Dievkalpojums sākās.

Piedāvājam nelielu ieskatu tajā, kādēļ tik daudz cilvēku no citām valstīm bija ieradušies uz doto konferenci.

„Dzīves mērķis”

A. Ševčenko bija nospraudis konferences mērķi, runāt nevis, kā ierasts kopīgajos dievkalpojumos, bet īpaši uzrunāt to cilvēku sirdis, kuri ir izvēlējušies konkrēti kalpot Dievam.

Centrālā doma: Dieva Vārds ir domāts visai tautai, bet atklāsme dažiem. Atklāsme nekad nav bijusi kolektīva, bet gan individuāla. Dievs ņem vērā, ka mēs katrs esam radīti īpaši un katram no mums ir nepieciešama individuāla pieeja. Mācītājs uzskata, ka vēlēties tagad un uzreiz ir diezgan neprātīgi, jo dzīvē ir jāstrādā, lai sasniegtu mērķi. Svētais Gars vēlas darīt mūs redzīgus, lai mēs spētu atšķirt kas dzīvē ir mērķis, bet kas tikai līdzeklis, lai to sasniegtu. Mēs esam pieauguši cilvēki un mums būtu jāsaprot, ka Dievs nav pasaku stāstītājs vai pasaku piepildītājs un Viņš nav dārgumu dalītājs. Par dārgumiem mēs varam stāstīt bērniem, bet nevis pieaugušajiem. Mums ir jāpieaug. Mūs bagātus var darīt tikai un vienīgi atklāsme. Ja mēs esam saņēmuši atklāsmi dzīve mainās. Tātad vieni saņem atklāsmi, bet otri nē, kāpēc? Tāpēc, ka nemeklē. Viss ir vienkārši, Jēzus teica, kurš meklē tas atrod, kurš klauvē tam tiek atvērts.

Mums ir svarīgi saprast kāda ir mūsu motivācija. Kāpēc mēs darbojamies? Lai saņemtu kaut ko, vai tādēļ, lai Jēzus personību. Bībelē teikts, ka tiek tiesāti nevis darbi, bet gan mūsu sirds motīvi. Starp citu, ir nepareiza doma, ka nav svarīga darbība, bet gan svarīgi rezultāti. Svarīgs ir tavs sirds stāvoklis – motīvs, kādēļ tu tiecies uz izvēlēto mērķi? Pamēģini atbildēt uz šo jautājumu.

17. oktobrī trešdienas vakarā draudzē “Labā vēsts” notika ekonomikas lekcija Bībeles skatījumā, kuru vadīja Džons Avanzini  (John Avanzini) 

Kā zināmas patiesības padarīt par jaunatklājumiem

 

Lektors stāstīja, ka mūsu valsts ir iespēju pilna. Nu, tad parādiet, lūdzu, valsti, kurā nav iespēju. Ir cilvēks ir iespēja, nav cilvēka, nav iespējas..

 

Dievs ir bagāts!

 

Dž. Avanzini teica: „Vai bagāts Dievs vēlas, lai viņa bērns būtu nabags? tas ir līdzīgi kā mocīt savus personīgos bērnus”. Vai nav arī tāda mocīšanās, ka bagāta Tēva bērns zina, ka Tēvam pieder visas zemes bagātības, bet savas aprobežotības dēļ, vai precīzāk izsakoties, tādēļ, ka nav mācīts par šo tēmu, neprot to saņemt? Varbūt Avanzini kungs, mums kā Dieva bērniem varēja pamācīt, kā tad saņemt?

 

Redzējums!

 

Dž. Avanzini teica: „Es jūtu dārgas automašīnas! Es redzu dārgas mašīnas, daudz naudas, jauni dzīvokļi jūsu dzīvēs!” Jauki! Bet vai tad var būt savādāk, ja ekonomika valstī ceļas?

 

Sālamana upuris

 

Avanzīni kungs stāstīja par Salamana upurēšanu Dievam. Viņš teica: „Salamans ir devis Dievam lielu upuri 1000 dedzināmo upuru. Tajos laikos tas bija ļoti, ļoti daudz un arī mums ir jāspēj upurēt lielu upuri, lai Dievs varētu atmaksāt”. Fantastiska doma! Vienīgi gribu pievienot šīs domas otro daļu. Dievam patika Salamana upuris, jo tas tika dots no visas sirds. Dievs teica Salamanam, lai prasa Viņam par to visu, ko vien vēlas. Nezinu kādēļ, bet Salamans neprasīja dārgu un skaistu automašīnu „T”, neprasīja (Latvijas zemi par savu kājslauķi) un neprasīja viesnīcu sev par mājokli, bet gan GUDRĪBU! „…dod savam kalpam gaišu sirdsprātu…”(1Ķēn. 3: 9)

Manai tautai ir jāiemanto gudrība, lai zinātu kā pacelt ekonomiku savā Latvju zemē. Manai tautai jāiemanto redzīgas acis, lai redzētu kādā augsnē sēt, lai izaugtu laba un veselīga raža. Manai tautai jāiemācās Dieva bijība un Godināt Viņu, nevis Latvijā iesēto elkdievību, mums jātiek skaidrībā ar ko mums ir darīšana un iznīcināt to saknē. Gars ir gars un zelts ir tikai līdzeklis. Ja manai tautai nav Gara atziņas, tad arī zelts nepalīdzēs. Manai tautai ir vajadzīga gudrība!

Bībeles neprecīzais tulkojums sakarā par finansēm

 

            „Vecos laikos, kad tika tulkota Bībele, cilvēki neticēja uzplaukumam un tādēļ to tulkoja attiecīgi savai saprašanai. Vienkārši, jeb parasti cilvēki neticēja, ka viņi var būt bagātāki par aristokrātiem, ja tagad būtu aristokrātu laiki, mēs būtu daudz bagātāki par viņiem.” -Teica Avanzini. Visu cieņu! Loģiski! Bet ja mēs ņemam vērā pasaules ekonomikas attīstību, tad varam izsekot tai līdzi un secināt, ka katru gadu naudas plūsma palielinās un naudas nozīme mainās ar katru jaunu gadu. Bet sakarā par Bībeles tulkojumu, varbūt Avanzini kungam vajadzēja paskaidrot, ka tulkotājiem bija svarīgāka garīgā informācija, nevis materiālā. Kaut gan, protams, arī tā ir svarīga. Pretējā gadījumā garīgi nenobrieduši klausītāji var nepareizi izprast Avanzini vēsti.

Iedrošinājums

 

Ļoti veiksmīgā veidā Avanzīnī kungs iedrošināja cilvēkus ziedot. Klātesošajiem piedāvājot ar upurēto naudu ievietotos konvertos nākt uz skatuvi, lai Avanzīni varētu uzlikt roku uz aploksnes un pajautāt ziedotājam „Vai tas ir īpašs ziedojums?” Jocīgi, vai tad nav jāaizlūdz par pašu ziedotāju? Šādu metodi redzēju pirmo reizi, vai tā ir Bībeliska?

Ko Avanzīnī vēlējās panākt? Psihologi to dēvē par psiholoģisko iespaidošanu. Manipulējot ar cilvēka kauna sajūtām un bailēm. Kāpēc aicinājums nākt pie skatuves? Jo visu klātesošo priekšā ziedotājam būtu kauns teikt, ka konvertā ir ielicis tik lielu ziedojumu, cik nu varējis atļauties un tik, cik sirds ir vēlējusies to darīt.

 

Laimīga sieviete?

 

Starp citu, novēroju netālu no sevis sēdošu sievieti, kura konvertā lika aptuveni 50Ls un nostājās rindā. Sieviete pamanīja, ka Avanzīnī aizlūdz par konvertu uzliekot uz tā roku. Droši vien sievietei sametās kauns, par to, ka Avanzīnī varētu sataustīt konverta saturu un tādēļ ātriem riksīšu solīšiem atgriezās savā vietā. Sieviete atvēra somu un izvilka maku un no tā izkratīja visas atlikušās birstošās naudiņas un atplēsa „zelta” konvertu, lai tajā iebērtu maciņa saturu. To izdarījusi viņa atgriezās rindā. Es viņu turpināju vērot. Stāvot rindā viņa izskatījās kā „izpērts suns”, es neredzēju laimes sajūtu. Kad pienāca viņas kārta sniegt „Jēzus kalpam” konvertu uz viņa uzdoto jautājumu: „Vai tas ir īpašs?” Viņa ļoti nepārliecināti atbildēja: „Jā!”. Atgriezusies savā vietā sieviete izskatījās sarūgtināta un jāsaka godīgi nožēlojami. Vai to, ko viņa darīja bija tas, ko no sirds ir vēlējusies?

Vai tāds ir Dievs? Vergu uzraugs?

Zelta atradnes Latvijā

 

Vai Latvijā dzīvo vientieši?

Savulaik uz Latviju brauca Kanādas latvieši un Vācijas latvieši, lai mācītu vientiešus latviešus Latvijā, kā jādzīvo. Piekukuļojot manu tautu ar banāniem, lai saņemtu balsojumu vēlēšanu laikā. Tagad… Jā! Mēs tiešām esam bagāta tauta un mums ir zelta atradņu bagāta zeme! Vienīgi, runājot par tām zelta atradnēm, vai gadījumā nav tā, ka, ja cilvēki atrodot zelta iedomu atradnes, sējot – upurējot, ieguldot finanses, zaudējot laiku un pat prātu pavadot vai pat pus mūžu, lai beidzot atrastu tajā zeltu, bet, ja tās tur dabā vienkārši nav? Tad vari visu mūžu sēt un rakt, bet tomēr neizrakt. Varbūt, ja manai tautai kāds no brīvas gribas vēlas iemācīt Bībelisku un latvisku ekonomiku, tad vispirms iemācīt, kā iegūt zeltu, nevis raut no nabaga tautas, to pašu pēdējo kreklu iemetot iedomu zelta atradnēs.

Runājot līdzībā, gotiņa ir jāpabaro, lai no viņas varētu izslaukt pienu, nevis otrādi.

Uzskatu, ka manai tautai ir jāprot nevis upurēt-ziedot, bet gan jāiemācās iegūt finanses, lai upurētu.

Tādēļ, tomēr atbraukušie „slaucēji” un pēc tam aizbraukušie brendi „miljonāri” nespēj atbildēt uz mūžīgi uzdoto vienu vienīgo jautājumu KĀ?

            Ja Avanzini lekcija tiktu dēvēta par dievkalpojumu, tad nebūtu tik ļoti vīlusies, bet par cik pasākums tika dēvēts „Bībeles ekonomika”, tad biju cerējusi, ka vairāk dzirdēšu par ekonomikas jautājumiem. Tādēļ manas cerības neattaisnojās.

Starp citu, tieši tāda paša lekcija tikko bija notikusi Maskavā.

Nobeigumā vēlos atvainoties, ja esmu pārāk kritiski izteikusies, bet „Īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij..” (Sal.pam. 1: 20)

 

Pārdomām

 

„Neapzodz manu tautu!

Mana tauta ir dārgāka par $ zīmi.

Mana tauta ir svarīgāka par aploksni!

Manai tautai piemīt arī citas vērtības,

Ne tikai nauda, kā domā Tu.

Es vēlos brīvas gribas upuri, nevis piespiedu kārtā!

Tas neesmu Es!

Tas esi Tu!

Apstājies!

Vai apstādināšu Tevi ES!

Zini, lielāks par upura jēru Jēzus neviena nav!”

Evaņģēliskā kristiešu baznīca „Jaunā Paaudze” 29. janvārī iesniedza laikraksta „Diena” galvenajai redaktorei Sarmītei Ēlertei protesta vēstuli par 16. janvārī interneta portālā diena.lv

PIKETS LATVIJĀ

SPEKTRS: Pastāstiet, lūdzu, Roland Brača kungs kāpēc Jūs ar saviem atbalstītājiem esat šeit sapulcējušies pie laikraksta „Diena” redakcijas?

R. Bračs: Esam pulcējušies protesta piketā, kuras galvenā tēma ir laikraksta interneta portālā diena.lv aizskarošā publicētā karikatūra, kura grauj kristīgās pasaules svētumu Jēzus Kristus autoritāti. Šis pikets tiek vērsts pret šo pozīciju, ka „Diena” pēdējā laikā ļoti konsekventi grauj kristietības autoritāti, nomelno kristīgās vērtības bradājot kājām to, kas ir svēts kristiešiem.  Ielaužoties baznīcas iekšējos notikumos, vēlāk komentē redzēto un dzirdēto neprofesionāli un diemžēl arī nekompetenti. Mēs vēlamies vērst sabiedrības uzmanību par notiekošo, tādēļ iesniedzam arī vēstuli, kurā pieprasām 2 nedēļu laikā publisku atvainošanos, pretējā gadījumā mēs atstājam aiz sevis tiesības vērsties starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, gan Amerikā gan arī Eiropā, lai darītu šim precedentiem galu. Mēs cīnīsimies, lai aizstāvētu kristīgās vērtības un savus svētumus.

SPEKTRS: Arī iepriekš un, proti, 15. datuma laikrakstā 2.lpp. tika publicēts diezgan agresīvi izaicinoši vērsts raksts pret draudzi „Jaunā Paaudze” citēju: „Jaunā paaudze gatavojas mainīt Satversmi” un „ pārveidot to par desmit baušļu sistēmu” kā Jūs varētu komentēt teikto?

R. B: Es kā Latvijas pilsonis nesaskatu tajā nekādas problēmas, jo Konstitūcija man kā pilsonim ļauj mainīt Satversmi un, ja kāda laužu grupa ar laikraksta palīdzību vēlas norobežot likumdošanas ietekmēšanu, tad jāsaka atklāti, ka šis laikraksts ir ļoti tālu no demokrātiskiem principiem.

SPEKTRS: Zem uzraksta šajā pašā rakstā bija teikts, ka pēc nedēļas gavēņa draudzē „Jaunā paaudze” citēju: „Aleksejs Ļedjajevs aicina pazemot homoseksuāļus un liberāļus”.

R. B: Tā ir „Dienas” politika, sakāpināt un vērst uzmanību, svara kausus nosverot nepareizā virzienā. Jebkurš draudzes mācītājs runā par garīgām lietām nevis fiziskām. Par to, ko pēdējā laikā runā draudžu mācītāji ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē un tas ir par homoseksuālistu ideoloģijas izplatīšanos. Neviens netaisās ielauzties viņu privātajā dzīvē, bet man kā pilsonim rada bažas, ka šie cilvēki ir sākuši ielauzties manā privātajā dzīvē un šodien jābūt nomodā par to, ko māca maniem bērniem skolā, kādi jauni priekšmeti un skolotāji parādījušies skolā un ko tieši viņi māca. Tās ir reālas briesmas šodienas sabiedrībā un tādēļ arī ir radusies tāda sakāpināta reakcija. Negribētos, lai sanāktu tāds piemērs, kā gadu atpakaļ konflikts starp Izraēlu un Palestīnu, kad tiek sodīts provokatoru, tikai tad sabiedrība sāka vaimanāt, cik viss tas ir slikti un nožēlojami. Šajā gadījumā provokators sevi skaidri nodefinējis bradājot lielākas Latvijas daļas tradicionālos uzskatus un morālās vērtības un nezin kāpēc tagad provokators un homoseksuālisti ir sašutuši, kad izjutuši pretsparu. Bet mīļie draugi ir jāsaprot, ka jebkurš spiediens izraisīs pretspiedienu. Un kamēr šīs provokācijas nebeigsies es saprotu, ka nekāda tolerance un iecietība Latvijā nav sagaidāma. Nevajag provocēt naidu. Nevajag provocēt izvirtības izpausmes ielās, skolās un sabiedrībā tad arī nebūs nekādas pretreakcijas.

Vēstules

Neskaitāms klāsts vēstuļu katru dienu tiek nosūtīts redakcijai „Diena”, no ārvalstu organizācijām un draudzēm. Amerikas cilvēktiesības aizsardzības organizācijas” un kustības „Sardze uz sienām”

Ar baznīcas „Jaunā paaudze” atļauju publicējam vēstuli adresētu laikrakstam „Diena” :

„Pēdējā laikā laikraksts Diena sistemātiski publicē rakstus, kas aizskar mūsu reliģiskās jūtas, kā arī kurina naidu pret kristiešiem Latvijas sabiedrībā, pazemo un aizskar mūsu godu un cieņu. Tas ir nopietns drauds demokrātijai un ticības brīvībai, ko garantē Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 18.pants, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9.pants, kā arī LR Satversmes 89., 95. un 99. pants. Arī 2007.gada 16.janvārī oficiālajā mājas lapā www.diena.lv publicētā karikatūra ir rupjš šo normatīvo aktu pārkāpums un nepārprotami demonstrē laikraksta cinisko attieksmi pret kristiešu svētumiem, kultivējot kristianofobiju.
Jūs aiciniet būt tolerantiem un iecietīgiem, taču publikācijas liecina par pretējo, tā pierādot Jūsu dubultmorāli.
Pieprasām pārtraukt aizskart un izsmiet reliģiskās jūtas un rituālus, kurināt reliģisko naidu sabiedrībā, neobjektīvi un neprofesionāli interpretēt draudzes dievkalpojumus,kas robežojas ar zaimiem, un publiski atvainoties laikrakstā „Diena” līdz 12.02.2007. Latvijas kristīgajai sabiedrībai un draudzes Jaunā paaudze locekļiem.Gadījumā, ja Jūsu vadītais laikraksts līdz norādītajam termiņam neņems vērā mūsu prasību, tad mēs vērsīsimies tiesībsargājošās institūcijās un starptautiskajās cilvēktiesību aizstāvības organizācijās, lai panāktu mūsu tiesību ievērošanu. prezidents, kā arī „Antioch Bible Church” vecākais mācītājs Dr. Kenets Hačersons ir nosūtījis protesta vēstuli ne tikai izdevniecībai, bet arī Latvijas Republikas Prezidentei Vairai – Vīķei Freibergai un ministru – premjeram Aigaram Kalvītim.

Piketi ārvalstīs pret “Diena”publikāciju

Kijeva

22. janvārī Kijevā notika protesta akcija „NĒ karikatūrām par Kristu!”
Aptuveni 50 cilvēku no dažādām kristīgām denominācijām sapulcējās pie Latvijas – Ukrainas vēstniecības protestējot pret karikatūras publikāciju.
Protesta akcijā piedalījās: Ukrainas kristiešu baznīca „Jaunā paaudze”;
Ukrainas apustuļu draudze;
„Ukrainas Kristīgās Evaņģēliskās Garīgās Valdes” pārstāvji;
Sabiedriskās organizācijas:
Kijevas „Bērnu un jauniešu Sociālais Aizsardzības Centrs”;
„Tilts”;
Ukrainas reabilitācijas centrs „Jaunā Dzīve”;
„Ukrainas Kristīgā – liberālā partija”.

Lietuva

23.o1.2007. Kristīgā baznīca „Jaunā Paaudze” Viļņā pie Latvijas – Lietuvas vēstniecības 10: 00 novadīja protesta – piketu. Paužot sašutumu par J. Kristus karikatūru un baznīcas mācītāju A. Ļedjajevu. Latvijas Vēstniecības vēstniekam Hardijam Baumanim tika iesniegta vēstule, to parakstīja baznīcas mācītājs Vaidas Višņauskas.

Viedokļi

Luterāņu draudzes arhibīskapa vietnieks Pavels Brūveris:

„Uzskatu, ka šāda veida rīcībai ir jābūt kādai pretreakcijai. Latvijas likumdošana aizliedz aizvainot iedzīvotāju reliģiskās jūtas. Domāju, ka ja A. Ļedjajevs iesūdzēs laikrakstu tiesā, viņam būs taisnība. Jo likuma 86. pants aizliedz reliģisko jūtu aizskaršanu.”

Sant-pēterburgas pareizticīgās apustuļu draudzes diakons Ivans Krivokoņens:

„Skumji noskatīties. Skaidrs ir viens, ka cilvēki, kuri to ir izdarījuši nevēlas mieru sabiedrībā. Provocējot cilvēkus uz konfliktu. Tagad mēs varam redzēt viņu īsto seju: parādot Jēzu dēmona veidolā, viņi ir izrādījuši savu naidu pret citu vēlmi kļūt brīviem no grēka. Mums kristiešiem nevajadzētu par to bēdāties, jo mēs vienmēr esam dzīti par Jēzus vārdu un tagad gluži tāpat, kā 2000.gadu atpakaļ. Jēzus aicinājums nožēlot grēkus tagad ir kļuvis vēl aktuālāks. Un neaizmirstiet Skolotāja vārdus svētīt savus ienaidniekus.”

Draudzes „Labā vēsts” mācītājs Andrejs Čebotarevs:

„Uzskatu, ka tā neapdomīga un negudra rīcība no redakcijas „Diena” puses. Tas ir pilnīgi nepieņemami. Jā! Piekrītu, arī kristieši dažkārt izvirza straujus paziņojumus.

Bet šis solis, aizvaino daudzus kristiešus. Avīze noteikti pazaudēs daudzus lasītājus. Es pat aicinātu kristiešus vispār šo avīzi ignorēt un vairs nelasīt. Es savā draudzē aicinu nelasīt „Dienu” ne tikai šā atgadījuma, bet arī antikristietiskās propagandas dēļ.”

Floridas – Vašingtonas Fonda prezidents„Garīgā diplomātija” Maikls Morgulis:

„Diemžēl mēs dzīvojam laikā, kad vairs nav saprotama atšķirība starp pieklājību un nepieklājību. Šis ir laiks, kad slepkavu bērniem un teroristiem glaimo dēvējot tos par revolucionāriem. Pataloģijas propagandu un nešķīstību dēvējot par brīvību sabiedrībā. Laiks, kad zaimojot un izsmejot kristīgas personības, raksturo kā izvirtuļu cieņas aizsargāšanu. To saucot par toleranci. Degradējusī cilvēce izkropļojusi skaistos vārdus: mīlestība, draudzība, ticība, iecietība – tolerance. Šie vārdi ir zaudējuši savu skaisto nozīmi, kļūstot par kroplīgiem vārdiem – surogātiem. Tādēļ arī sauc nešķīstību, grēku un vardarbību par toleranci un politkorektumu.”

]]> http://spektrs.com/zurnals/dienas-visatlautiba/feed/ 0