Lūgšanu namā, nelaimes brīdī atradās vairāk nekā 100 cilvēki, kuri tika evakuēti no lūgšanu nama, kas populārs Haiti imigrantu vidū., no kuriem vismaz 30 ievainoti. divus gadus veca bērna un 42 gadus vecas sievietes veselības stāvoklis ir kritisks.-ziņo spektrs.com/AFP

Sēnas-Sendenī rajona gubernatora Kristians Lamberts (Christian Lambert) komentārs:  „Nelaime notikusi, iebrūkot nesen uzceltās ēkas otrā stāva grīdai. Tomēr šis negadījums varēja izvērsties vēl lielākā traģēdijā, ja pirmajā stāvā atrastos cilvēki, tas par laimi bijis tukšs.”

Lieldienu dievkalpojuma laikā, kurā acīmredzot atnāca vairāk cilvēku nekā parasti, grīda lūza un dievlūdzēji nogāzās 2,5 metrus zemāk pirmajā stāvā.

Mācītājs Patriks (Patrick) komentēja, ka nama telpas īrējis dievkalpojuma vajadzībām.

Patlaban mācītājs un ēkas īpašnieks tika apcietināti. Būs veikta izmeklēšana, lai noteiktu vai slepkavība noteikusi bez iepriekšēja nodoma.

Francijas Nacionālā evaņģēliskā padome informējusi, ka nav devusi atļauju šai draudzei, jo tās pulcēšanās vieta nav bijusi piemērota vairāk nekā 100 cilvēku uzņemšanai un nav atbildusi drošības standartiem.

Glābšanas darbos tika iesaistīti 150 ugunsdzēsēji, kā arī daudz tehnikas vienības un helikopteri.

Arhibīskaps Jānis Vanags sirsnīgi sveicinot Lieldienās aicina ticīgos pārdomāt, kā viņi savā raižu, problēmu un darbu pilnajā ikdienā piedzīvo Kristus klātbūtni. Ik vakaru cilvēkiem vajadzētu veltīt laiku, lai atskatītos uz nodzīvoto dienu.

Kad uz Lieldienu sveicienu cilvēki atsaucas, sakot „Patiesi augšāmcēlies!”, viņi apliecina, ka ar savu Pestītāju ir vismaz attiecību sākumā. Cilvēki zina, ka Kristus nav stāsts no senām dienām, bet ir dzīvs tagad, ikkatru brīdi, kad vien cilvēki dzīvo,-ziņo spektrs.com/lelb.lv

„Kad uz Lieldienu sveicienu atsaucamies: „Patiesi augšāmcēlies!“, mēs apliecinām, ka ar savu Pestītāju esam vismaz attiecību sākumā. Mēs zinām, ka viņš nav stāsts no senām dienām, bet ir dzīvs tagad, ikkatru brīdi, kad vien dzīvojam. Ko vēl mēs varam uzzināt? Kur viņš ir? Uzkāpis debesīs un sēž pie Tēva labās rokas. Kā viņam klājas? Visas sāpes, krusta ēnas un nāves baismas ir palikušas aiz muguras. Viss ir piepildīts. Asaras nožāvētas, vaidi apklusuši. Cilvēces grēki ir izpirkti, nāvei atņemta uzvara. Mans Glābējs kopā ar Tēvu un Svēto Garu dzīvo bezgalīgā gaismā un svētlaimīgā harmonijā. Tagad un uz mūžību viņam pieder dzīvības pilnība. Ko viņš tur dara? Viņš raugās uz mums un saka – redzi, Tēvs, manus ticīgos, es viņus pazīstu, es viņus saucu vārdā. Es viņus izpirku pie krusta. Es viņus ietērpu savā taisnībā. Tādēļ es aizbildinu viņus tavā priekšā: piedod viņiem, pieņem viņus un sūti tiem ik dienas Aizstāvi, Svēto Garu, lai viņš tos stiprina ticībā un uztur svētā dzīvē. Viņus es gribu ievest tavā valstībā, kad Tu mani atkal sūtīsi tiesāt dzīvos un mirušos. Ir labi zināt, ka debesīs, Dieva priekšā tā par mums runā tas, kura lūgumu debesu Tēvs nenoraidīs. Ir labi par to lasīt Bībeles lappusēs, kas ir vēstule, ko viņš sūta visai cilvēcei. Ir labi arī pieredzē zināt, ka mans Glābējs ir dzīvs.

Kā es to piedzīvoju savā raižu, problēmu un darbu pilnajā ikdienā? Kā tas liek man justies? Vai man ir attiecību pilnība, ko dod mīļotā klātbūtne? Kā es piedzīvoju, ka Augšāmceltais ir klāt manā dzīvē? Ik vakaru mums vajadzētu veltīt laiku, lai atskatītos uz nodzīvoto dienu. Kuri bija spēku, gaismu un dzīvību dodošie mirkļi, kad man pieskārās dzīvais Kristus? Es gribu viņam par tiem pateikties un aicināt viņu atkal. Ik dienas mēs varam lasīt viņa sūtītās vēstules Jaunajā Derībā un vērot Kungu Jēzu – kāds viņš ir, kādi ir viņa vārdi, viņa darbi, viņa sirds. Mēs varam sarunāties ar Jēzu lūgšanās. Mēs varam pieskarties viņam sakramentos. Meklējiet un jūs atradīsit dzīvinošo Kristus klātbūtni katrā dienā. Lūdziet un tā jums taps dota. Klauvējiet pie Rakstu vārdiem un jums taps atvērts spēka, cerības un mierinājuma avots. Jo Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir dzīvs.”

Pētījums liecina, ka aptaujā iztaujātie 850 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem, 88% – svinēs Lieldienas, kuras kristīgā sabiedrībā sauc par Kristus augšāmcelšanās svētkiem.

Savukārt 10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norādījuši, ka Lieldienas svinēt neplāno. 2% respondentu vēl nebija šo jautājumu izlēmuši.

Aptaujā secināts, ka puse no respondentiem Lieldienās plāno atpūsties. Tāpat salīdzinoši bieži – 42% aptaujāto- ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji plāno Lieldienās apciemot radus un draugus. Ceturtā daļa aptaujāto Lieldienas plāno pavadīt atbilstoši nacionālajām tradīcijām.

Apmeklēt dievkalpojumu grasās 20% aptaujāto, bet dažādus Lieldienu pasākumus – 17% respondentu.

             Lieldienu priekšvēstnesis

Droši vien katrs no mums ir izjutis pirmsvēlēšanu solījumu sindromu un pēc vēlēšanu klusumu. Saskaroties arī ar to, ka pirms kāda nozīmīga politiska lēmuma risināšanas, pateicoties masu medijiem, tiek palaista „pīle”, lai novērstu uzmanību no galvenā. Bet kā ir ar garīgo informāciju? Vai arī garīgā pasaulē notiek cīņa, lai nepamanītu galveno? Jā! Noteikti.

Piemēram, kāds ir Lieldienu centrālais notikums? Jēzus Kristus augšāmcelšanās! Ar ko Viņš tiek aizstāts? Ar Lieldienu zaķi, olām un kulaču. Vai arī jāizmanto kāds radikālāks arguments.

Gluži kā pirmsvēlēšanu solījumos, nomelnojot politisko konkurentu. Ja reiz Kristu vairs tik vienkārši nomelnot neizdodas, tad tiek atrasts cits izsmiešanas objekts, teiksim cita vēsturiska persona -Mozus.

Mozus izveda Izraēlas bērnus no verdzības Ēģiptē, pāršķirot Sarkano jūru, kas aprija viņiem sekojošos ēģiptiešu karavīrus. Trešajā mēnesī pēc iziešanas no Ēģiptes izraēlieši nonāca pie Sīnāja un uzkāpis kalnā Mozus saņēma no Dieva akmens plāksnes ar desmit baušļiem, kuri kļuva par Mozus likumu (Toras) pamatu. Tā Izraēlas bērni kļuva par īstu tautu – ebrejiem.

Foto: Sinaja kalns

                Psiholoģijas „guru”

Jeruzālemē Ebreju universitātes kognitīvās psiholoģijas profesors Benijs Šanons uzskata, ka ļaužu dzirdētais Sīnājā ir tiešs pierādījums psihoaktīvu vielu lietošanai, ir tikai kārtējais hipotētiskais pieņēmums veselā ideju straumē. Viņš norāda arī, ka pats redzējis degošu ērkšķu krūmu.. Taču viņš netic pārdabisku spēku pastāvēšanai.

Britu žurnāla Time and Mind publicētā materiālā profesors Benijs Šanons apgalvo, ka Sīnāja tuksnesī atrodami vismaz divi augi – akācijas koks un krūms Peganum harmala, kuras ir līdzīgas pēc sastāva un atrodamas Amazones baseinā indiāņu rituālos lietotajiem halucinogēniem. Tā ir gatavotā halucinogenajā brūvējuma ajavaska, kuru viņam pašam nācies nomēģināt 1991.gadā, raksta Reuters.

Zinātnieks norādījis, ka harmalu, vienu no šiem augiem, kas atrodams ari citviet Tuvajos Austrumos, senebreji uzskatījuši apveltītu ar maģiskām un ārstnieciskām spējām, turklāt tolaik apziņu mainošas vielas bijušas reliģisku rituālu ierasta sastāvdaļa.

„Runājot par Mozu Sīnāja kalnā, vai nu tas bija pārdabisks kosmisks notikums, kam es neticu, vai leģenda, kam arī es neticu, vai iespējams, ka ir cits izskaidrojums. Tas ir notikums, kas narkotiku iespaidā vienoja Mozu un Izraēla cilvēkus,” sacījis B. Šanons.

Ortodoksālo jūdaistu rabīns Juvals Šerlovs gan sarunā ar Izraēlas radio ironiski sacījis: „Bībelē mēģināts atspoguļot ļoti dziļus notikumus. Mums gan nebūtu jāuztraucas par Bibliskā Mozus likteni, bet gan par mūsdienu zinātnes likteni.”