Foto: THE CHRISTIAN INSTITUTE VIDEO SCREENCAP

Konservatīvā kristīgā pāra vadītā maiznīca, Asher Ziemeļīrijā, sasniedzis gandrīs 2. miljonu dolāru peļņas pieaugumu 2016. gadā, neskatoties uz to, ka zaudēja lietā par diskrimināciju, atteicot izcept kāzu torti geju laulībām,-ziņo spektrs.com/ christianpost.com

Peļņa ir ievērojami pieaugusi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Maiznīcas vadītāji Daniels un Emi Makartur, tika atzīti par vainīgiem diskriminācijā pret geju pāri pagājušajā gadā pēc tam, kad viņi atteicās cept kāzu torti ar pro-geju laulības saukli.

Viņi uzskata, ka laulība – savienība starp vienu vīrieti un vienu sievieti. “Es domāju, ka cilvēki pilnībā nesaprot mūsu argumentus un arī to, kas mums ir svarīgs. Vai arī to, kā mūsu kristīgā ticība ietekmē ikvienu mūsu dzīves daļu, tajā skaitā biznesa vadību un lēmumus ” – teica Daniel Makartur saistībā ar to, ka maizniekus nosaukuši par “homofobiem”.

Maiznieki nesen ieradās izdevniecībā ar jaunām ziņām, viņi saņēmuši vēl vienu svētku tortes pasūtījumu citam geju pārim, bet tas tika atcelts.

Papildus ienākumiem, kas gūti Asher galvenajā veikalā, pāris apkalpo vēl septiņas vietas visā Ziemeļīrijā.

Asher mājas lapā norādīts, ka maiznīcas zīmola nosaukums ir ar Bībelisku izcelsmi. Pretēji izplatītajai pārliecībai, ka uzņēmuma vadītāju uzvārds ir Asher. Zīmola nosaukums ir Bībelisks. Asher bija Izraēlas cilts, ar augsti kvalificētiem maizniekiem un cepa karalim pienācīgu maizi.

Asher nemin pakalpojumu sniegšanas noteikumos noliegušu informāciju par geju laulībām, bet teikts, ka klienti nevar pasūtīt tekstu vai attēlus uz tortes, kas satur “draudošu, apmelojošu, zaimojošu vai pornogrāfiska satura materiālus.”

ASV Prezidents Donalds Tramps paziņoja par netaisnību pret Sīrijas kristiešiem, kuri, pēc viņa domām, sliktāk nekā musulmaņiem emigrēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm, un ir apsolījis viņiem palīdzēt, par to paziņojot intervijā Christian Broadcasting Network, ziņo spektrs.com

Teroristi Sīrijā nocērt galvas daudziem cilvēkiem, bet galvenokārt to dara ar kristiešiem. Tādēļ pašreizējo situāciju kristiešu migrācijā uz ASV, prezidents sauc par “ļoti, ļoti negodīgu.” “Mēs taisāmies viņiem palīdzēt”, – apliecināja prezidents.

www.abidenews.com

84 gadus vecais TV sludinātājs un evaņģēlists Moriss Serullo gatavojas būvēt kristiešu tematisko atrakciju parku netālu no Sandjego, kas ir viena no lielākajām pilsētām Kalifornijas štatā, ASV. Serullo jau ir lūdzis Sandjego varas iestādēm būvniecības atļauju,-ziņo spektrs.com/lkr.lv

Projekts izstrādāts četru gadu laikā. Plānots, ka tematiskā parka būvniecība izmaksās 125 miljonus ASV dolāru. Atrakciju parkā būs ierīkotas katakombas ar hologrammām un Bībeles muzejs ar vērtīgiem artefaktiem. Kompleksā būs ierīkots arī spa centrs un interaktīvais teātris. Parka būvniecību plānots pabeigt 2018. gadā, un sagaidāms, ka tas piesaistīs daudz tūristu.

"Bēgļu" brīdinājums Eiropai. Foto: www.taisnigums.lv

Somijas sociālo tīklu lietotāji sašutuši par video, kurā redzams melnīgsnējs jaunietis, kurš ņirgājas par kristiešu kapa vietām.  Melnīgsnējs puisis staigā pa kapsētu un smejas par kapa vietām, uzsaucot “Allahu Akbar”. Somijas policija solījusies incidentu izmeklēt, taču sociālo tīklu lietotāji neslēpj savu sašutumu par šo rīcību.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Kristieši tiek vajāti, pirmkārt, valstīs, kur plaukst radikālais islāms, tur pret viņiem tiek kurināts iracionāls naids, intervijā aģentūrai BNS pavēstīja Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs,-ziņo spektrs.com/apollo.tvnet.lv

Viņš norādīja, ka kristietība tiek uztverta kā konkurents, kuru vēlas vardarbīgā veidā iznīcināt.

Stankevičam bijusi saruna ar Jeruzalemes patriarhu, kurš ir atbildīgs arī par Jordāniju. Patriarhs sacījis, ka Amānā ir astoņi tūkstoši kaldiešu kristiešu, kuri ir aizbēguši, glābjot savas dzīvības un ticību. Viņi varējuši piekrist kļūt par musulmaņiem un tad varētu palikt savās mājās, bet viņi to nav vēlējušies, atstājuši visu un «šobrīd viņiem nav jumta virs galvas».

«Es mūsu valsts pārstāvjiem piedāvāju pieņemt šos bēgļus un tādējādi mums nebūtu musulmaņu radikalizācijas risku. Diemžēl atruna bija tāda, ka Eiropas Savienība to neatbalstot un ir citi kritēriji bēgļu atlasei. Minētajiem kaldiešu kristiešiem vērtību sistēma ir līdzīga mūsējai, tādējādi būtu daudzkārt samazināti integrācijas problēmu riski,» sacīja Stankevičs. Tāpat viņš pauda, ka pēdējo mēnešu notikušo spridzināšanas mērķu ir «iebiedēt, izraisīt naidu un izraisīt civilizāciju sadursmi, karu».

Visu nedēļu «War Room» un režisora Gerija Greja (F. Gary Gray) filma, kas stāsta par leģendāro Komptonas (Kalifornijā) hiphopa apvienību «N.W.A.» (Niggaz Wit Attitudes) – «Straight Outta Compton», cīnījās par numur 1 filmas godu. Tomēr ar 9,3 miljoniem uzvarēja «War Room».

Photo: iflscience.com

2/3 iedzīvotāju (63%) pasaulē sevi uzskata par kristiešiem. Par to ziņo statistikas veidotāji no Gallup International. Rezultāti uzrāda, ka visreliģiozākā valsts pasaulē ir Armēnija (97% kristiešu), Taizeme (94% budistu). Bangladeša (91% musulmaņu), Maroka (98% musulmaņi-sunīti), Gruzija (84% kristiešu).

Pretēji pozitīvajiem rādītājiem zemākie rezultāti ir Ķīnā (tikai 7% ticīgo), Japānā (13%), Zviedrijā (19%), Čehijā (23%) un Nīderlandē (26%).

Kad Ķīnas provinci apmeklēja Komunistiskās partijas sekretārs, viņš paziņoja, ka baznīca ir pārāk liela un krusts uz baznīcas jumta ir pārāk labi redzams. Ceturtdienas vakarā vairāki simti policistu ar buldozeriem ielenca baznīcu. Viņus drosmīgi apturēja vietējie iedzīvotāji, izveidojot dzīvu mūri. Simtiem kristiešu, tai skaitā vecāka gada gājuma cilvēki un invalīdi, palika pa nakti baznīcā, lai nepieļautu baznīcas nojaukšanu.

Ziņa angļu val.

Thousands of Christians Form Human Shield to Protect Church

Kā nelielu ieskatu mūsu slaveno latviešu strēlnieku kristīgajā praksē piedāvāju fragmentus no 2004. gadā publicētā raksta “Strēlnieku garīdznieku darbības atspoguļojums latviešu veco strēlnieku vēsturisko dokumentu un atmiņu krājumā “Latviešu strēlnieki”" (“Militārais apskats” Nr. 119, 18. – 40. lpp.).

Pirms tiek tuvāk apskatīta garīdznieku iesaistīšanās karavīru atbalstā, jāpiezīmē, ka karavīru dzīvesveids jau bija kristīgs – dienu noslēdza vakara junda, kuras laikā karavīri izpildīja Krievijas himnu “Dievs svētī ķeizaru”, Latvijas nacionālo himnu “Dievs, svētī Latviju” (jāpiezīmē, ka mūsu himnas izpildīšana varēja radīt un reizēm radīja dažādus sarežģījumus), baznīcas korāli “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” un skaitīja Tēvreizi. Pēc divām latviešu izdziedātajām lūgšanām vācieši atpazinuši latviešus (6. Tukuma strēlnieku bataljonu), kad tie nomainīja krievu vienības.

Jau 1916. gadā tika uzsākta latviešu strēlnieku bataljonu, kas jau bija palielināti līdz astoņām rotām katrā, pārveide par tāda paša nosaukuma divbataljonu pulkiem. Tika sastādītas reorganizācijas pavēles, kas nosacīja arī to, ka pulkam ir savs štata mācītājs. Algas likmē luterāņu armijas mācītājs tika pielīdzināts pareizticīgo prāvestam. Par 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka mācītāju 1916. gada 22. oktobrī nozīmēts P. Apkalns.

Ceremoniāli svarīga bija karavīra zvēresta došana, tajā neiztrūkstoša bija garīdznieku klātbūtne, jo zvērēja Dievam un valdniekam. Piedāvājam divu zvērastu aprakstus.

Pirmais bija Daugavgrīvas bataljona zvēresta došana. “Tika nostādīta rota, tās vidū ar baltu galdautu apklāts galds, uz kura atrodas krusts un Jaunā Derība. Pirmais runā pulka komandieris. Snieg. Komandieris mudina karavīrus uz drosmi un varonību. Pēc savas runas komandieris komandē uz lūgšanu, un visi noņem cepures. Vispirms pareizticīgo priesteris ar krustu un Jauno Derību nosvētī un nozvērina pareizticīgos. Šo zvērestu pavada lielgabalu un šauteņu goda zalves. Tad zvērestu dod luterāņi un to vada luterāņu mācītājs. Paceltām rokām viņš lēni atkārto zvēresta vārdus, kurus pavada lielgabalu zalves.” (no “Jaunāko Ziņu” Nr. 55, 1916)

5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona zvērests notika 1916. gada februāra sākumā Rīgas Jaunā svētās Ģertrūdes baznīcā un to vadīja mācītājs P. Apkalns. Mācītājs sprediķoja par I vēstules korintiešiem 16. nodaļas 13. pantu: “Esiet modri, stāviet ticībā, turieties kā vīri, esiet stipri!” (vecajā tulkojumā: “Esiet kā vīri!”). Šie vārdi – “Esiet kā vīri!” – tik ļoti ietekmējuši strēlniekus, ka tapuši par bataljona un vēlāk pulka devīzi. Tie tikuši pat ierakstīti karogā, kad zemgalieši pārgāja lielinieku pusē.

Svinamajās dienās bija paredzēti dievkalpojumi. Atzīmēts, ka II Latviešu strēlnieku brigādē tos vadīja luterāņi P. Apkalns, F. Šmitchens un pareizticīgais A. Jansons. Pēc dievkalpojuma notika karaspēka parāde. Mācītāji deklamēja dziļi pārdomātus sprediķus.

Gatavojoties lielākajām strēlnieku kaujām – Ziemsvētku kaujām, uzsvērta strēlnieku gatavošana fiziski un arī morāli. Notika strēlnieku gatavības pārbaudes skates – parādes, kur arī piedalījās mācītāji, piemēram, 1916. gada 9. decembrī 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka skate, kurā runā mācītājs P. Apkalns. Pēc divām dienām, 1916. gadā 11. novembrī, Mellužos rīkots dievkalpojums (5. un 6. pulkam) par godu bataljonu pārveidei par pulkiem. Sprediķi sacīja P. Apkalns, aizlūgumu lasīja pareizticīgais mācītājs V. Ceriņš ar kori, kuru vadīja viens no virsniekiem. Šis dievkalpojums vēlāk tika atzīts par garīgo iesvēti vēlākajām kaujām.

Ir aprakstīts mācītāja P. Rozenberga vadītais dievkalpojums Bulduros (kaujas darbības tiešā tuvumā) 7. Bauskas strēlnieku bataljona karavīriem 1916. gada 27. septembrī un mācītāja P. Apkalna vadīta iesvētību dievkalpojuma ceremonija 1916. gada 19. novembrī 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka pozīcijās. Šajā dievkalpojumā tika iesvētīti astoņi strēlnieki.

Garīdznieki minēti no kaujas lauka ievainoto nogādes punktā, kur sniegta reliģiskā palīdzība karavīriem, kas to lūguši. Īpaša vērība pievērsta karavīriem, kas atradās tuvu nāvei.

Izpratni par mācītāju ieguldījumu kaujas panākumos liecina arī I Latviešu strēlnieku brigādes komandiera “karstā pateicība daudzajiem virsniekiem” un arī mācītājiem – pareizticīgajam V. Ceriņam un luterānim P. Apkalnam – par paveikto Ziemsvētku kaujās. Mācītājs P. Apkalns tika apbalvots ar Jura krustu un vēlāk arī ar Lāčplēša ordeņa III šķiru, jo 1917. gada 26. janvārī devies ar sanitāro auto pie 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka, bet mašīnai trāpīja granāta un tā apgāzās. Par spīti tam P. Apkalns turpināja ceļu kājām. Lāčplēša ordeņa pasniegšana pamatota ar līdzdalību Ziemassvētku kaujās.

Priecīgi aizlūdza arī par uzvarām, piemēram, 6. Tukuma strēlnieku pulkā 1916. gada 18. maijā notika pateicības aizlūgums par dāvāto uzvaru, kuru vadīja pareizticīgo mācītājs A. Jansons, kurš trīs dienas iepriekš bija sacījis pateicības lūgšanu un uzrunu arī 8. Valmieras strēlnieku pulkā.

Par strēlnieku reliģisko vajadzību nodrošināšanu rūpējās arī Latviešu strēlnieku organizācijas komiteja, kas iedalīja tam atsevišķus līdzekļus un organizēja mācītāju nonākšanu strēlnieku vienībās.

Lielai daļai strēlnieku bija vairāk nacionāli patriotisks kristietības skatījums. Vairāki strēlnieki uzsver P. Apkalnu kā ļoti labu mācītāju. Luterāņu mācītāju P. Apkalna, V. Maldoņa un pareizticīgā mācītāja A. Jansona sprediķi tika slavināti kā praktiski un laicīgāki par citu mācītāju sprediķiem. Tiek minēti arī kādi konflikti starp mācītāju un strēlniekiem (atzīmēts, ka kāds Ziemeļfrontes mācītājs X [vārdā netiek saukts] sludinājis pārāk reliģiozi, tādēļ strēlnieki viņu sabotēja).

Nozīmīga liecība par kristīgās aprūpes izpratni ir slavenās 5. Zemgales strēlnieku bataljona komandiera 1916. gada 17. jūlijā plkst. 15 sacītā runa Piņķu Nikolaja baznīcā, kad viņš no kanceles uzrunāja savus strēlniekus pirms kaujas Smārdes iecirkņa frontes sektorā. Šī epizode parādās arī Aleksandra Čaka grāmatā “Mūžības skartie”.

Tūlīt pēc Ziemsvētku kaujām 3. Kurzemes pulka karavīriem bija iespēja doties pie privātās grēksūdzes pie mācītāja P. Apkalna.

Tautiskais un kristīgais atbalsts strēlniekiem lielākajā vairumā bija latviešu pilsoniskās kārtas auglis, tad šis atbalsts izsīka līdz ar latviešu strēlnieku pievēršanos sociāldemokrātu un komunistiskajām idejām 1917. gada pirmajā pusē.

Noslēdzot šo, tolaik baznīca un kristīgā prakse bieži bija tik pašsaprotama, ka netika pārlieku izcelta. Protams, bija arī ticības pretinieki, bet tie bija mazākumā. Tāpēc tas vien, ka baznīca un ticība nav minēta pārlieku daudz, vēl nenozīmē, ka tā nebija integrāla mūsu senču dzīves sastāvdaļa.

Konkursanti cīnīsies par tiesībām doties uz Malmi, lai pārstāvētu Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā, un starp viņiem ir arī kristieši Dominic Okolue ar dziesmu „Good Woman” un Rūta Dūduma -„Here I Am” Neierasti Latvijai uz skatuves būs redzēt tumšādainu mūziķi.

Dominika Okolue dzimtene ir Nigērija, taču Latvijā dzīvo 10 gadus un savu dzīvi arī turpmāk plāno saistīt ar Latviju. Dominiks ir precējies -ģimenē aug meita un dēls. Mūziķa dziesmas pamatideja ir atgādināt, cik vērtīgs katram ir viņa vienīgais un īstais mīļotais cilvēks.

Video intervija ar Dominiku Okolue 

Rūta Dūduma pārstāv grupu Into One. Atpazīstamību guva, kopā ar mammu piedaloties LNT šova Dziedošās ģimenes otrās sezonas raidījumos, nu redzama TV3 šovā Mūsu zelta dziesma. „Eirovīzijas” atlasē piedalās otro gadu pēc kārtas. Šogad dziedātāja prezentē dziesmu -„Here I Am”.

Video intervija ar Rūtu Dūdumu.