Par Kremļa “pelēko kardinālu” dēvētajam 47 gadus vecajam Surkovam, kuru uzskata par Krievijas pašreizējās politiskās sistēmas, ko mēdz dēvēt par “vadāmo demokrātiju”, galveno veidotāju, ir pieredze baznīcas lietu pārraudzībā. Ar to viņš nodarbojās pašreizējā premjerministra Dmitrija Medvedeva prezidentūras laikā, kad bija Kremļa administrācijas vadītāja vietnieks. Premjerministra vietnieka paša reliģiskā ticība nav zināma. Novērotāji uzskata, ka Surkova, viena no veiklākajiem Kremļa polittehnologiem, iecelšana par baznīcas lietu pārraugu apliecina Kremļa vēlmi uzlabot pareizticīgās baznīcas tēlu, kas cietis sakarā ar tiesas prāvu pret pankroka grupu “Pussy Riot” (“Kaķēnu dumpis”), raksta avīze “The Moscow Times”.

Tiesas prāva pret grupas dalībniecēm, kuras apsūdzētas huligānismā par dziesmas, vērstas pret prezidentu Vladimiru Putinu, skandēšanu pareizticīgo katedrālē Maskavā, plaši atainota pasaules presē kā neatbilstoši barga vēršanās pret varai netīkama viedokļa paušanu. Maskavas tiesā, kā zināms, meitenēm piesprieda divus gadus cietumsoda. Par cik “dumpiniecēm” piespriests reāls cietumsods, tas liecina par nopietnām bažām Kremlī, ka opozīcijas protestu kustība var pieņemties spēkā.

“Pareizticīgo baznīcai ir problēmas ar tēla veidošanu, tāpēc palīgā aicināts Surkovs kā persona, kas saprot, ko nozīmē sabiedriskās attiecības. Viņam jāatjauno baznīcas tēls sabiedrības acīs,” uzskata Politisko tehnoloģiju centra analītiķe Olga Mefodjeva.

Sabiedriskās domas aptauja liecina, ka baznīcas politiskā ietekme pieaug, bet tās loma pilsoņu ikdienas dzīvē mazinās. 75% aptaujāto Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka baznīcai nevajadzētu jaukties politikā.

Pareizticīgo baznīcas patriarhs Kirils ticis kritizēts liberālajos plašsaziņas līdzekļos, it īpaši pēc tam, kad tīmeklī baznīcas vietnē tika ievietots patriarha attēls, kur no viņa rokas bija pazudis viņa valkātais dārgais Šveices firmas “Breguet” pulkstenis, atzīmē “MT”.

„Kremlis tiecas atjaunot Krievijas kundzību pār bijušo padomju impēriju,” – raksta The Times, atgādinot, ka oktobrī, Kirgizstānā notika vēlēšanas, kuru rezultātā reģionā parādīsies pirmā valsts ar parlamentāru demokrātiju.
„Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs atklāti nosodīja šo soli, nosaucot to par katastrofu. Krievija atklāti atbalsta promaskavisku partiju, kura sola atcelt valsts iekārtas reformas,” – teikts rakstā.
Arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko prezidenta vēlēšanu priekšvakarā kļuvis par Kremļa pasūtītu uzbrukumu mērķi, turpina izdevums. „Abas šīs bijušās PSRS republikas izjūt Krievijas centienus apstiprināt tās privilēģēto interešu sfēru, kā to saprot Medvedevs. Šos centienus stimulē pārliecība, ka Barakas Obamas piedāvātā abu lielvalstu attiecību „pārstartēšana”, atšķirībā no Buša laikiem nozīmē – ASV vairāk neapstrīd Maskavas kundzību reģionā,” – raksta „The Times”,
Starp citu, ASV gaisa kara spēku bāze „Manasa” Kirgistānā tāpat kā agrāk kaitina Kremli, un pēdējais plāno izdarīt spiedienu uz jauno Kirgizstānas valdību, lai panāktu amerikāņu padzīšanu apmaiņā pret finanšu palīdzību.

Tāpēc nav jābrīnās kāpēc pēc vēlēšanām Latvijā tika panākts spiediens un Veto uzlikšana uz VL/LNNK, pēc principa, kas maksā, tas pasūta mūziku – raksta spektrs.com

„Citās Centrālas Āzijas valstīs Krievija piegriež ekonomiskās skrūves, lai saglabātu savu kundzību jaunajā „Lielajā spēlē” pret Rietumiem un izejvielu badu izjūtošo Ķīnu par šī naftas un gāzes reģiona bagātībām,” – teikts „The Times”. Kazahstānā pēc iestāšanās Muitas savienībā bažījas, ka Krievija sāks pakāpenisku tās ekonomisko pārņemšanu. Nazarbajevam nav skaidra pēcteča, tādēļ Maskava varēs ņemt dalību nākoša valdnieka izraudzīšanā, prognozē laikraksts, uz kuru atsaucas portāls www.pok.lv.

Tomēr pati karstākā cīņa par kādu no bijušajiem padomju reģioniem ir izvērsusies Kaukāzā, nodēvējot Kaukāzu par vārtiem, kas savieno Eiropu ar Centrālāzijas naftas un gāzes bagātībām.
2008. gada karš aptraipīja Saakašvili kā demokrāta reputāciju Eiropas acīs, tāpat Obamas administrācija ievērojami mazāk nekā Bušs iestājas par Gruzijas uzņemšanu NATO.- raksta 2v.lv

„Kremlis savukārt nemazina spiedienu, izvietojot karaspēku Abhāzijā un Dienvidosetijā, kā arī aplidojot Gruzijas opozicionārus, lai līdz 2013. gadam, kad beigsies Saakašvili otrais termiņš prezidenta postenī, atrastu sev draudzīgu „mantinieku”,” –– teikts „The Times”
Savukārt Armēnija ir pagarinājusi līgumu par armijas bāzes iznomāšanu Krievijai līdz 2044. gadam. Azerbaidžāna no Krievijas ir atkarīga vismazāk, taču „neatrisinātais Kalnu Karabahas konflikts nozīmē, ka Baku nevar pārāk novirzīties no sava bijušā padomju pavēlnieka līnijas.

Krievija pastiprina kontroli ES, saņemot bezvīzu režīmu

Nemazāk svarīgs fakts, ka Francijā Dovilā notikusi Francijas, Vācijas un Krievijas līderu divu dienu samits.

Trīspusējā samitā Nikolā Sarkozī, Angela Merkele un Dmitrijs Medvedevs pārsprieda attiecības drošības sfērā un situāciju pasaules ekonomikā.

Samīta laikā -Nikolā Sarkozī, Angela Merkele piekāpās Dmitrijam Medvedevam un plāno Krievijai bezvīzu režīmu ar ES.
Krievijai piedāvāts samainīt piekāpšanos Enerģētiskās hartas jautājumā pret bezvīzu režīmu ar ES

„Pēc tikšanās Preses konferencē Sarkozī paziņoja: „Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ir uzņēmies vairākas saistības, tajā skaitā Enerģētiskās hartas jautājumā, lai visīsākajos termiņos sasniegtu vēlamo rezultātu – vīzu režīma pilnīgu atcelšanu”.

Jāpiebilst, ka Krievija jau ilgāku laiku iebilst pret Eiropas Enerģētisko hartu, atbilstoši kuras nosacījumiem Krievijas enerģētiskais tirgus, kas atrodas stingrā valsts kontrolē, ir jāatver starptautiskajai konkurencei. Jebkuri ES mēģinājumi izdarīt spiedienu uz Krieviju par šo jautājumu, līdz šim ir saņēmuši tūlītēju pretsparu,- norāda „BarentsObserver.com”.

Līguma ietvaros plānots izveidot četras „kopīgas telpas” – ekonomikā, pilsoņtiesībās, drošībā un tieslietās.