SPEKTRS jau ziņoja, ka Dievam patīk starp dienasgrāmatā atzīmētajiem darbu veicamajiem uzdevumiem atvilkt elpu. Bībelē teikts, ka Dievs sešas dienas radīja, bet septītajā atpūtās, to arī piekodinot mums. Bet ko dara Dievs septītajā dienā? –Domājams izklaidējas. Dara to, kas priecē Viņa un līdz ar to arī mūsu sirdis, redzot Dieva prieka augļus – gleznojumus kosmosā. Piemēram: DIEVA izklaides; DIEVS kā vēlas, tā arī dara! ; Dieva roka aizdedzina gāzes mākoni ; Dieva kosmiskais putns ; Un visbeidzot, Kas DIEVAM padomā? taču tagad jauna, karsta, ziņa..

Dieva jaunā glezna – Roze

Roze vārdā Arp 273 atrodas Andromedas zvaigznājā aptuveni 200 miljonu gaismas gadu attālumā. To kopā savieno divas atsevišķas galaktikas, starp kurām ir 80, 000 gaismas gadu liels attālums. Tās kopā savieno blāvs taču redzams zvaigznēm rotāts tilts.
Spirālveida galaktika UGC 1810 disku deformējuši gravitācijas spēki, piešķirot rozes formu ar spožu zvaigžņotu dārgakmeņu kroni. Ārējais spirāles stumbrs ir izveidojis daļēju gredzenu. (Parasti tādi veidojas tad, kad viena galaktika izlido cauri otrai.)
Zem tās atrodas otra spirālveida galaktika – UGC 1813.
Savukārt mazāko galaktiku NGC 1810, iespaidojusi abu galaktiku mijiedarbība, vaidojot jaunu zvaigžņu veidošanos.
Neparastas formas veidojumi lielākajā galaktikā liecina par mijiedarbību. Izskatās, ka ārējais spirāles zars ir izveidojis daļēju gredzenu. Parasti tādi veidojas tad, kad viena galaktika izlido cauri otrai. Tas rosina domāt, ka mazākā no galaktikām ir izlidojusi cauri UGC 1810. Kodolam tuvākie spirāles zari ir savērpti un neatrodas vairs galaktiskajā plaknē.

Kalifornijas universitātes (University of California, Santa Barbara (UCSB)) astrofiziķu grupai ir izdevies atklāt divus baltos pundurus aptumsuma dubultzvaigžņu sistēmā. Balto punduru izpēti ar Faulkes Ziemeļu teleskopu veica Džastins Steinfāds (Justin Steinfadt).
Tika pamanīts zvaigznes NLTT 11748 īslaicīgi aptumsumi. Šī zvaigzne ir viens no retajiem ļoti zemas masas hēlija kodola baltajiem punduriem. Vairāku fotogrāfiju secība atklāja, ka atsevišķos attēlos zvaigzne kļūst blāvāka. Steinfāds secināja, ka negaidītais atklājums ir ļoti svarīgs. Zinātniekiem izdevās novērot 3 minūšu garus aptumsumus divas reizes 5,6 stundu laikā.
Šīs nakts laikā zinātnieki izmērīja NLTT 11748 Doplera nobīdi, zinot, ka tā riņķo ap masīvāku, bet daudz blāvāku balto punduri.

Foto: Steve Howell/Pete

Viņa

Zinātniekiem šķitis pārsteidzoši kā mainās zvaigznes ātrums tikai dažu minūšu laikā. Astrofiziķu atklājums ir svarīgs papildinājums zināšanām par baltajiem punduriem.
Zinātnieki uzskata, ka šādas dubultzvaigžņu sistēmas, kurā ir ļoti nelielas masas hēlija baltais punduris, izveidošanās ir oriģinālās dubultzvaigžņu sistēmas komponenšu mijiedarbības un masas apmaiņas sekas.
Zināšanai: Baltie punduri ir ļoti blīvas Saulei līdzīgas zvaigznes atliekas. To diametrs ir tuvs Zemes diametram. Kad Saulei līdzīga zvaigzne ir iztērējusi savu kodoldegvielu, tā beidz savu dzīvi, izmetot ārējos atmosfēras slāņus kosmosā. Paliek blīvs iekšējais kodols, kurš parasti ir veidots no oglekļa un skābekļa.
Viena no zvaigznēm šajā balto punduru sistēmā ir ļoti rets hēlija kodola baltais punduris, kura masa ir 10-20 procenti no Saules masas.

Viņš

Otra zvaigzne šajā sistēmā arī ir baltais punduris, kurš ir visai tipisks savas klases pārstāvis. Tas sastāv no skābekļa un oglekļa. Tā masa ir aptuveni 70% no Saules masas. Zvaigzne ir masīvāka un tās diametrs ir mazāks nekā hēlija kodola baltajam pundurim. Oglekļa-skābekļa zvaigzne izstaro aptuveni 30 reizes mazāk gaismas nekā hēlija kodola baltais punduris šajā sistēmā.
Tas tikai nozīmē, ka abi viens otru brīnišķīgi papildina un ir radīti viens otram.

Bēgošā līgava

Pundurīši sapratuši, ka labāk būt diviem nekā vienam, turpretī kāda cita tipa zvaigzne nolēmusi, jo tālāk no tādas dzīves, jo labāk.

Astonomi izpētījuši, ka no miglāja Doradus 30, netālu esošajā Lielajā Magelāna mākonī, bēg zvaigzne ar ātrumu 400 000 kilometri stundā.
Novērojumi, kas veikti ar Habla teleskopu, liecina, ka zvaigzne nolidojusi aptuveni 375 gaismas gadus no savas dzimšanas vietas – zvaigžņu kopas R136, kas atrodas 30 Doradus centrā. Šajā kopā atrodas vairākas zvaigznes, kuru masa aptuveni 100 reizes lielāka par Saules masu.

Kāpēc līgava bēg?

Tas vārēja būt iespējams, pārnovas sprādziena rezultātā dubultzvaigžņu sistēmā.
Zvaigzni no dzimšanas vietas bēgt varēja piespiest arī līdz pastāvošās daudz masīvākas zvaigznes.
Novērojumi liecina, ka bēgošā līgava ir ļoti karsta, masīva, zilgani balta zvaigzne, kas atrodas relatīvi tālu no jebkuras kopas, kurās parasti mājo šādas zvaigznes.

Biologi pielieto uzlabotus mikroskopus, lai ieraudzītu plaukstošo ziedu detaļās, bet ir tik tuvredzīgi, lai saskatītu pļavas skaistumu kopainā. Savukārt dažādu valstu astronomi cits cita priekšā dižojās ar aizvien lielākiem teleskopiem, ar kuru palīdzību var saskatīt ne tikai Mēness virsmu, bet arī tālās zvaigžņotās galaktikas, bet pagājušā mēneša laikā astronomi nogulējuši diezgan globālos mērogos katastrofālus draudus, kas pēc saviem izmēriem varēja iznīcināt reģionu divas Izraēlas lielumā. Slava Dievam, ka Viņš pasargāja un drauds pagāja garām…

Asteroīds tika pamanīts tikai 15 stundas pirms bīstamās tuvošanās Zemei. NASA (NASA/JPL Near-Earth Object Program Office) ārpuszemes objektu izsekošanas programmas vadītāju vārdā paziņoja, ka asteroīds tika pamanīts 06.11.2009.g. plkst. 15: 30. Asteroīda diametrs – 7 metri. Objekts pietuvojās Zemei 14 000 (km) attālumā, kļūstot par trešo asteroīdu sarakstā, kas tik tuvu pietuvojies planētai.
Tomēr NASA bija negaidīti pārsteigta par notiekošo un nebija gatava pavērsienam, asteroīda Zemē ietriekšanās gadījumā. Zinātnieki aprēķināja debess ķermeņa orbītu un secināja, ka trieciens nedraud. Cik laika pagāja, lai aprēķinātu un secinātu, nav zināms. Bet acīmredzot, ka pārpalikušais laiks nepietiktu iedzīvotāju evakuācijas gadījumā.

Balss no kosmosa

„Kungs, Tu esi mans Dievs, es meklēju Tevi, pēc Tevis slāpst mana dvēsele, pēc Tevis tvīkst mana miesa kā sausa un izkaltusi zeme, kur nav ūdens. Es esmu raudzījies pēc Tevis Tavā svētnīcā, lai redzētu Tavu spēku un Tavu godību, jo Tava žēlastība ir labāka par dzīvību. Manas lūpas lai Tevi slavē. Tā es Tevi teikšu visu mūžu, Tavā Vārdā pacelšu savas rokas. Kā ar taukumiem un gardumiem ir pamielota mana dvēsele, un mana mute daudzina Tevi ar gaviļu pilnām lūpām, kad es Tevi pieminu apguldamies un par Tevi domāju uzmozdamies.” (Ps. 63:2-7)

Kaut arī cilvēka dabai nekad nepietiek un nespēj apstāties pie sasniegtā mērķa, viņš turpina meklēt un varbūt pat sev nespēdams atzīties, bet laiku pa laikam savās domās piesaucot un lūdzot un cerot, ka tur tālu kosmosā kāds atbildēs. Un neredzamais, glābjošais spēks vienmēr varētu būt blakus visās ikdienas gaitās.

Kosmoss vibrē un reaģē uz cilvēku lūgšanām un pat zvaigznes atbild, ka mēs šeit uz Zemes neesam vientuļi un kāds tur augstu debesīs dzird un sūta savu atbildi.

Kopš 80-gadu beigām astronomi no kosmosa ir saņēmuši noslēpumainus signālus. Kopumā bija saņemti 13 ticami un savstarpēji līdzīgi signāli.
To izcelsme līdz šim bija neskaidra, tā kā tie bija nākuši no kosmosa rajoniem, kur nav redzēti nekādi esoši objekti.

Radiosignāli no kosmosa izrādījās bojā gājušo zvaigžņu atbalss

Jaunā pētījuma ietvaros astronomi noskaidrojuši, ka radiosignāli no tukšiem kosmosa reģioniem ir bojā gājušu neitronu zvaigžņu atbalss. Neitronu zvaigznes – vismazākās un visblīvākās zvaigznes. Zvaigznes ārējo daļu veido dzelzs atomu kodoli, kuriem ir cietvielas īpašības. Neitronu zvaigznes ir viskarstākās zvaigznes – to virsmas temperatūra pārsniedz 1 miljonu K. Šādā temperatūrā zvaigzne izstaro galvenokārt nevis redzamo gaismu, bet gan rentgenstarojumu. Šīs zvaigznes ļoti strauji griežas, un tām ir spēcīgs magnētiskais lauks..
Zvaigznēm novecojot, impulsu atkārtošanās periods palielinās. Līdz ar to pētnieki uzskata, ka, kamēr dziestošas zvaigznes signāli, jeb atbalss nonāk līdz Zemei, tikmēr tā jau ir pazudusi no apvāršņa.

Paldies, Valteram Gleškei raksta tapšanā.

Dievs solot apstiprina to ar vārdiem: „Redzi, abu Savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis.”(Jes. 49: 16). Un Dievs vienmēr nomodā par saviem esošajiem un jaunpienākušajiem bērniem. Kristieši par to dzied slavas dziesmu tam Kungam: „Mans vārds ir dzīvības grāmatā! Aleluja!”

Pēc nāves nokļūšanu debesīs pravietiskajā vārdā brīdināts: „Nemūžam tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā.” (Atkl. 21: 27)

Papildus mēs lasām: „Kas uzvar, tas būs ģērbts baltās drēbēs, un Es viņa vārdu neizdzēsīšu no dzīvības grāmatas, viņa vārdu es apliecināšu Mana Tēva un Viņa eņģeļu priekšā.” (Atkl. 3:5)

Noteikti kādreiz kādam ir radusies doma, par to, ka tas, ka tāds fakts pastāv un pārliecība ir stabila, taču kā tas ir iespējams? Varbūt tā ir kāda superjaudīga kosmiska internet-grāmata ar tik nodrošinātām navigāciju sistēmām, kas mums vēl nav pieejams? Varbūt tā ir… Ah, cik ļoti liela vēlme ir izdibināt tās noslēpumainās lietas. Lai labāk varētu doties iztēles tālēs ieskatīsimies, kādas iespējas pašreiz piedāvā zinātne.

Kosmiskais internets

NASA ir veiksmīgi pabeigusi pirmā tālākā kosmosa komunikāciju tīkla testēšanu, šis tīkls ir modelēts pēc Interneta parauga un radīts, lai nodrošinātu drošus sakarus starp daudzveidīgām kosmiskajām misijām.

NASA Reaktīvās Virzīšanās laboratorijas (Jet Propulsion Laboratory) inženieri, izmantojot speciālu programmnodrošinājumu ar “pārrāvumnoturīgu tīklu”, Disruption-Tolerant Networking (DTN), pārsūtīja lielu skaitu un dažāda tipa kosmosa fotoattēlu uz NASA zinātnisko kosmisko kuģi, kas atrodas vairāk kā 32 miljonus km no Zemes.

Tas ir pirmais solis pilnīgi jaunas kosmosa komunikāciju sistēmas, StarpplanētuInterneta, radīšanā,” teica Adrians Hūke (Adrian Hooke), komandas un kosmosa datortīkla arhitektūras, tehnoloģijas un standartu vadītājs NASA galvenajā mītnē Vašingtonā.

Starpplanētu internetam jābūt pietiekami spēcīgam, lai spētu izturēt aiztures, traucējumus un pārrāvumus. Piemēram, traucējumi var rasties brīdī, kad kosmosa kuģis aiziet aiz planētas vai arī notiek saules vētras. Laiks, lai nosūtītu vai saņemtu datus no Marsa, ir no 20 min līdz trīsarpus stundām. Tieši tāpēc nepieciešama programma, kas spētu nodrošināt datu apmaiņu šādos apstākļos.

Tiek prognozēts, ka dažu gadu laikā Starpplanētu Internets varētu padarīt iespējamas daudzas jaunas kosmiskās misijas. Sarežģītas misijas ar vairāku nolaižamu, mobilu un orbītā esošu kosmoskuģu izmantošanu būs vieglāk vadīt caur Starpplanētu Internetu. Tas nodrošinātu uzticamus sakarus arī astronautiem uz Mēness.

Āfrikā turpinās bads un bērnu mirstība palielinās. Āzijā drīz jau kausies ēdiena dēļ. Ķīnā iemaldījušies “pekimonu-elku kalpības” slazdos bērni mirst no neizprotama un jauna vīrusa. Amerika iestājas par pasaules globalizāciju – kosmosa iekarošanu, jeb lielisko naudas atmazgāšanas sistēmu. Tajā pat laikā Amērikas tauta cieš iepriekš neredzētu ekonomisku krīzi un ģimenes masveidā tiek izliktas no savām mājām, bet valdība dotē NASA, lai tikai visai pasaulei pierādītu savu spēku un varu un pasaules vēsturē varētu ieiet ar izciliem vārdiem, kas ilgi paliks atmiņā Zemes civilizācijai „Mēs bijām uz Mēness…”

NASA uzdevums „aizšaut” uz dabisko Zemes pavadoni Mēnesi nedaudz atceļas . NASA SpaceFlight.com vēsta, ka paredzētajam projektam pietrūkst apmēram $700 miljoni, lai varētu iekļauties termiņā.