Iepriekš priekšlikumu, kas paredz partnerattiecību legalizāciju Latvijas Civillikuma Ģimenes tiesību sadaļā, iesniedza deputāts Veiko Spolītis „Vienotība”, kuru atbalstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs „Vienotība. „Mūsu valstij ir jārada tiesisks regulējums visu veidu partnerattiecībām, cīnīšos par to,” tā pēc sava paziņojuma par homoseksuālo orientāciju savā mikrobloga vietnē uzsvēra Rinkēvičs.

Saeimā par lēmuma noraidīšanu atbalstīja 48 deputāti, pret bija 18, četri parlamentārieši balsojumā atturējās, bet vēl 12 deputāti balsojumā nepiedalījās. Kopdzīves likuma ieceri noraidīja „Nacionālās apvienības”, „Zaļo un zemnieku savienības” un „Latvijas reģionu apvienības” deputāti. Iniciatīvu atbalstīja “Vienotības” un “Saskaņas” deputāti, lai arī vairāki abu partiju politiķi izvēlējās nebalsot vai atturēties.

“Partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā. Nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā. Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā. Šo un līdzīgu apstākļu iespaidā valsts nedrīkst radīt šķēršļus Latvijas pilsoņiem tikai tāpēc, ka tie nav izvēlējušies vai šobrīd nemaz nevar laulāties ar saviem dzīves partneriem,” iniciatīvas pieteikumā pauda Pūce.

Gaidis Bērziņš: Kopdzīves likums – nevis “vienlīdzība”, bet sociālais eksperiments mākslīgai sabiedrības modifikācijai

Iespējas personām privātas vienošanās ceļā vienoties par dažādiem civiltiesiska rakstura jautājumiem
________________________________________
I Savstarpējo mantisko attiecību risināšana
Civillikums paredz dažādus tiesiskos mehānismus, kā divas kopā dzīvojošas personas var regulēt savstarpējās mantiskās attiecības:
1. Dāvinājums līgums – personas var slēgt ar citu personu dāvinājuma līgumu par jebkuru ķermenisku vai bezķermenisku lietu – nekustamu īpašumu, kustamu mantu, prasījuma tiesību.
2. Pirkuma un maiņas līgums – persona var citai personai atsavināt jebkuru ķermenisku vai bezķermenisku lietu.
3. Nomas, īres, patapinājuma līgumi – persona var nodot citai personai lietošanā bez atlīdzības vai par atlīdzību jebkuru tai piederošu lietu.
4. Uztura līgums – divas personas var noslēgt uztura līgumu, kur uztura devējs apmaiņā pret kādu mantisku vērtību apsolās dot uzturu uztura ņēmējam.
5. Aizdevuma līgums – persona ar ikvienu citu personu var noslēgt aizdevuma līgumu par zināma daudzuma atvietojumu lietu aizdošanu.
6. Pilnvarojums līgums – persona var noslēgt ar citu personu pilnvarojuma līgumu, ar kuru tā var pilnvarot šo personu vest atsevišķas lietas pilnvarotāja vārdā un uzdevumā vai pārzināt visas pilnvarotāja lietas.
7. Nākotnes pilnvarojuma līgums – persona var uzdot citai persona pārzināt visas savas lietas, ja veselības traucējumu dēļ vai citu iemeslu vai apstākļu dēļ tā kādā brīdī nākotnē nespēs saprast savas darbības nozīmi vai vadīt to.
Vienlaikus personām, kuras dzīvo kopā un kuras kopīgi atsavināšanas darījumu ceļā iegūst mantu (īpašumu), ir iespēja īpašumtiesības uz šo mantu nostiprināt kopīpašuma formā, tādējādi iegūstot tiesības rīkoties kopīgi ar attiecīgo īpašumu.
II Savstarpējo mantisko attiecību sakārtošana nāves gadījumam
Paralēli likumiskajai mantošanai, kad mantot ir aicināti tikai laulātais, radinieki un adoptētie, Civillikums pieļauj arī citus mantošanas veidus, kas nav tieši saistīti ar laulību vai radniecību.
1.Testamentārā mantošana – ikvienai personai ir tiesības taisīt publisku vai privātu testamentu, ar kuru tā dod rīkojumu rīcībai ar visu tās mantu, kādu mantas daļu vai atsevišķu lietu šīs personas nāves gadījumā.
2.Līgumiskā mantošana – mantojuma līgums, ar kuru viena persona citai personai vai divas personas savstarpēji viena otrai var piešķirt tiesības uz visu savu mantojumu, konkrētu tā daļu vai atsevišķu lietu.
III Savstarpējās vienošanās ģimenes lietās
Bērna vecāki, neatkarīgi no tā, vai viņi ir savstarpējā laulībā, var slēgt vienošanās par bērna uzvārdu un vienošanos par viena vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšanu.
IV Citu normatīvo aktu regulējums:
1. Likums „Par apdrošināšanas līgumu” paredz, ka dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumā var norādīt vienu vai vairākas personas – labuma guvējus, kas saņems apdrošināšanas atlīdzību apdrošinātā nāves gadījumā;
2. Valsts sociālo pabalstu likums (14.pants) paredz, ka apbedīšanas pabalstu piešķir tai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu;
3. Pacientu tiesību likums noteic, ka pacients var pilnvarot jebkuru citu personu viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamajai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju par viņa ārstniecību;
4. Seksuālās un reproduktīvās veselības likums noteic, ka medicīnisko apaugļošanu veic pēc heteroseksuāla pāra vai sievietes vēlēšanās.