LRA deputāte vēršas Datu valsts inspekcijā par Latvijas Krievu savienības vēstulēm. Centieni norobežoties no darbībām, kurās pati bijusi iesaistījusies izraisa neizpratni.

18. septembrī Inga Bite ar citiem 5 LRA deputātiem parakstīja neatkarīgās deputātes Irinas Cvetkovas ierosinājumu iesniegšanai Saeimā. Likuma grozījums paredz papildināt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 47.pantu. Skaidri redzams, ka priekšlikums ir gandrīz identiski vienāds ar biedrības „Sargāsim mūsu bērnus” rīkotā referenduma projektu, par kuru Inga Bite vasaras sākumā dedzīgi aģitēja draudzes locekļus.

Savulaik, kad Vladimira Lindermaņa plāns, referendums par otru valsts valodu Latvijā izgāzās, mainīja pieeju lietai, solot, ka cīnīsies par krievu tiesībām Latvijā citādāk, nekā iepriekš. Pieteikums tika izdarīts sperot praktisku soli ar biedrības „Sargāsim mūsu bērnus” palīdzību. Citādais veids- ar cēlu sabiedriska mērķa palīdzību sasniegt politiskus mērķus. Iniciatīva  „Sargāsim mūsu bērnus” vēlāk saplūda politikā platformā ar nosaukumu Latvijas Krievu savienība. Tagad ar cēlo mērķi startē 12. Saeimas vēlēšanās iekļaujot to arī vēlēšanu programmā. Tādējādi pirms Inga Bite parakstīja Cvetkovas ierosinājumu LKS vēlēšanu programma deputātei bija pieejama. Par cik abas saistītās lietas -sabiedriska iniciatīva  un politiskais mērķis ir likumsakarīgas, izbrīna Ingas Bites rūpes par noplūdinātiem datiem.

Līdzekļi mērķa sasniegšanai taču skaidri redzami, it sevišķi pieredzējušai politiķei un juristei Ingai Bitei. „Sargāsim mūsu bērnus”+ referendumā parakstītāju saņemtie personu dati + Cvetkovas iniacatīvas parakstīšana, (5 nepieciešamie deputātu paraksti), kalpojuši Latvijas Krievu savienībai ceļā uz 12. Saeimas vēlēšanām. No Ingas Bites un (LRA) – mērķa realizēšanas instrumenta un sadarbības, acīmredzot tagad LKS atbrīvojusies savlaicīgi.

Par noplūdinātiem datiem

Skaidrs, ka sadarbības partneri ir vienojušies vienu otru atbalstīt. Latvijas Krievu savienība apsolījusi par velti reklamējot iniciatīvu  „Sargāsim mūsu bērnus”, savukārt iniciatīva  garantējusi atbalstu no saviem parakstītājiem. „Es Tev, Tu man” metode strādā visos laikmetos. Vai to veikt šādā formā ir korekti? Nē! It sevišķi, ja parakstu sniedzēji nav devuši atļauju sūtīt viņiem politisko reklāmu, tādējādi ļaujot sevi izmantot divkārt, gan naudā, gan graudā. Taču tas ir cits jautājums.

Iniacatīvas „Sargāsim mūsu bērnus” priekšsēdētāju Iļju Kozirevu deputātes paziņojums pārsteidzot. Jo neuzskatot, ka notikusi datu noplūde. Vēstules parakstītājiem nav sūtītas Latvijas Krievu savienības vārdā, bet biedrības „Sargāsim mūsu bērnus” vārdā, aicinot vēlēt par Latvijas Krievu savienību, jo tā ir atbalstījusi parakstu vākšanu, proti, biedrības mērķi ir ierakstījusi savā vēlēšanu programmā.

No vilka bēgot, lācim uzskrien

Jāsaka, ka viss ir noticis viltīgi ar glanci un eleganci. Taču domājams, ka tas vēl nebūs viss. Drīzumā uzliekot pareizos akcentus „krievu pasaules” cēlāji apliecinās savu pārākumu pār latviešu tautu, paziņojot, ka viņi (krievvalodīgie) faktiski vienīgie bija Latvijas glābēji, kamēr latvieši dziedāja Dziesmu Svētkos un slavināja Eiropas Savienības „satrūdējušās” vērtības. Savukārt izskanot revolucionāram aicinājumam, ka valsts vara jādod krievvalodīgajiem, jo latvieši valdīt neprot, norisināsies no jauna Latvijas sabiedrības šķelšana.

Vienīgi, vai tik dārgas cenas: „no vilka bēgot,(homoseksuālā propaganda) lācim uzskrien (proputiniskā propaganda)” maksāšana ir tā vērts?!..

Konservatīvās vērtības „krievu pasaules” aizsegā

Cēlais mērķis

Kurš gan būtu PRET cēlu, noderīgu mērķi? Neviens! Taču Bērnu tiesību aizsardzības likuma izmaiņas ieviesēji vācot parakstus no iedzīvotājiem sūdzas par gauso atsaucību. Vai cilvēki nesaprot, kas jādara? Saprot! Taču, kas traucē cēlā mērķa realizēšanā? Un vispār, kāpēc daudzas draudzes klusē? Iespējams, ka klusēšanas iemesls varētu būt piemērs no Bībeles: „Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. (Mat. 7:15)

Vai šis nams tiek celts uz klints (kristīgās vērtības) vai smiltīm (ievērojot „krievu pasaules” intereses un stiprinot Krievijas ideoloģiju Latvijā)? Acīm redzot daudzi, kas centušies izvairīties no parakstu sniegšanas, tostarp kristieši un draudzes, kas noklusē, nav gluži automātiski pieskaitāmas pie homoseksuālās propagandas atbalstītājiem, kā to akcentē parakstu vākšanas iniciatori. Domājams, ka tie ir tālredzīgi cilvēki, kuri saskata „cēlā mērķa” realizācijas tālejošus politiskus mērķus, kas daudz vairāk varētu apdraudēt Latviju.

Jāatgādina, ka pērnā gada maijā, kad Tieslietu ministrijā pēc atsevišķu organizāciju iniciatīvas tika plānots grozīt Krimināllikuma 78.pantu, iekļaujot tajā seksuālās minoritātes, latviešu tauta un kristieši reaģēja uz notiekošo momentāni. Latvijas tautas vārdā valdībai, Tieslietu ministrijai un citām institūcijām tika iesniegta atklāta vēstule, iebilstot pret mēģinājumu grozīt Krimināllikuma 78.pantu balstoties uz divu mēnešu laikā savāktiem 7 458 parakstiem.

Rezultātā tika panākts, ka Tieslietu ministrijā nolēma likumu nepapildināt. Tāpēc pārmest Latvijas tautai un kristiešiem par gausību, nebūtu par ko.

Tāpēc rodas jautājums, kāpēc gan kristiešiem atbalstīt smiltīs ieraktu māju, tādējādi pašiem iekļūstot lamatās? Lai pēc tam, kad slēptajā ideoloģijā tērptais cēlais mērķis aizvien vairāk parādītu savu īsto dabu, pārējā Latvijas sabiedrība varētu pārmest kristiešiem viņu aklumu?

Cēlā mērķa vaibsti

Bībele brīdina: „Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. No viņu augļiem jums tos būs pazīt. (Mat 7:15)

Iniciatīva „sargāsim mūsu bērnus” ierauj Latvijas tautu un kristiešus politiskā izvēlē, liekot pārkāpt pāri savai sirdsapziņai un parakstīties par Lindrermaņa & Co ieceri. Nav jāpārmet tiem, kuri neparakstās, bet gan tiem, kuri nostādījuši tautu šādā negodīgā un provokatoriskā izvēles priekšā.

Jāvērš arī uzmanība, ka biedrības „Dzimta”, kura pārņēmusi stafeti mājaslapas nosaukums uzrādīts krievu valodā -rod.lv un pamatinformācija, kā arī video intervijas pārsvarā atrodamas krievu valodā. Tātad valsts valodas lomai arī nepievēršot lielu uzmanību. Dominē akcents, ka par bērnu tiesībām cīnās tieši krievvalodīgie, proti, slāvi, kāds vīrietis videointervijā teica: „Man kā slāvam, nav pieņemami, ka mūsu zemē notiek tādas lietas.” Šāda dominance: slāvi, pareizticība un Putina nozīme konservatīvo vērtību aizsargāšanā redzama arī Krievijā, konservatīvās vērtības pielīdzinot „krievu pasaulei”.

Pagājis laiks un tagad Ukrainas kontekstā aizvien vairāk redzama cēlā mērķa vaibsti.

Kāpēc Nacionālā Apvienība, nav atsaukusies uz cēlā mērķa realizēšanas turpināšanu, jo taču tieši NA, dedzīgi iestājas par konservatīvām-tradicionālām vērtībām. Savulaik NA tik ļoti cīnījās par atbalstu ģimenēm, ka rezultātā panākts, palielinājums minimālajam pabalstam par bērnu kopšanu līdz 1,5 gadu vecumam, kā arī palielināts atvieglojums par apgādībā esošu peronu. Taču ir viens BET! NA  vienmēr konsekventi iestājas PAR ģimenes vērtībām. Bet viņi ir PRET tādu salikumu, kad ģimenes vērtību aizstāvēšana tiek saistīta ar „krievu pasaules” interešu lobēšanu un Krievijas agresīvās ideoloģijas atbalstu. Nedrīkst kalpot cēlam mērķim, kā šajā gadījumā, ar ļaunumu padusē.

Likumsakarīgi, ka ātrā tempā cēlo mērķi paķēra kā pirmsvēlēšanu karogu Irina Cvetkova, kura iepriekš bija “Saskaņas centra” biedre, bet tagad pārstāv Latvijas Krievu savienību. Nesen Vašingtonā starptautiskās organizācijas „Pasaule bez nacisma” konferencē Cvetkova apgalvoja, ka Latvijā par neonacisma atdzimšanu liecinot tas, ka Latvijas pilsonība tiek piešķirta Austrālijā, Jaunzēlandē un Brazīlijā dzīvojošajiem latviešu leģionāru pēctečiem. Viņa centās stāstīt par nacisma ideju atdzimšanu Latvijā un aicināja Amerikas politiķus un likumdevējus izdarīt spiedienu uz mūsu valsts politiķiem, lai nepieļautu neonacisma izplatīšanos.

Jāatgādina, ka Latvijas Krievu savienību pārstāv arī Jakovs Pliners, kurš zaimojoši izteicās par Latvijas valsti, savās “marta tēzēs” laikrakstā Čas teikdams: “Uz visiem laikiem jāapglabā ideja par pazemojošo latviskas Latvijas ideju ar tās izdzimtenisko demokrātiju (ubļudočnaja demokratija, ubļudok – izdzimtenis, krievu val.).”

Latvijas Krievu savienību pārstāv arī Miroslavs Mitrofanovs, kurš Latvijas Televīzijas raidījumā “Izvēlies Nākotni“ politiskajās debatēs gaidāmo Saeimas vēlēšanu sakarā  balansēja uz krimināllikuma 81. panta robežas. Droši vien tāpēc Urbanovičs no SC izskatījās pavisam mērens. Skaidrs, ka Mitrofanovs ar šāda veida provocējošām darbībām mēģina destabilizēt Latvijas Valsts drošību, tādējādi parādot, ko Latvijas Krievu Savienība taisās darīt tuvākajā laikā, acīmredzot Latvijā audzēt separātistu muskuļus, lai īstajā laikā tos iedarbināt gluži kā Ukrainas gadījumā un atklātā formā cīnīties par „krievu pasauli” Latvijā.

Ārvalstu politiskais atbalsts baznīcā

Zinot, ka Krievijas ideoloģija iet roku rokā ar Pareizticīgo baznīcu, nav jābrīnās, ka Latvijā cēlā mērķa realizēšanā tieši Latvijas un Krievijas Pareizticīgā baznīca atbalstījusi parakstu vākšanu pret homoseksuālisma propagandu bērnu vidū. Latvijas pareizticīgo iedzīvotāju grupa vērsusies pie Maskavas un visas Krievzemes patriarha Kirila ar lūgumu atbalstīt valstī notiekošo parakstu vākšanu par likuma grozījumiem.

Homoseksuālisma propagandas aizliegšana, neapšaubāmi, ir atbalstāma, bet, kāpēc Latvijas pareizticīgo iedzīvotāju grupa, griezusies pie Maskavas un Krievzemes patriarha ar lūgumu atbalstīt parakstu vākšanu, tādējādi šāda rakstura aicinājumam pievēršot tieši viņu viedoklim īpašu nozīmību.

Taču, ja arī Latvijas baznīcas atsaka atbalstu, tad tomēr būtu jāpadomā kāds ir atteikuma īstais iemesls. Varbūt tas nemaz nav saistāms ar atbalstu homoseksuālistiem, ņemot vērā, ka iepriekšējā parakstu vākšana par centieniem grozīt Krimināllikuma 78.pantu, atbalstu parakstu vākšanā tika saņemta tieši no Latvijas tradicionālām baznīcām, bet nevis no Pareizticīgās baznīcas, no kuras vēlāk tika saņemts novēlots atteikums.

Vērtības šodien

Vēl nesen kristīgās “Asociācijas Ģimene” Valdes priekšsēdētāja, kā arī deputāte kandidāte no (Nacionālās apvienības VL- TB/LNNK) Ilona Bremze kādā konferencē brīdināja: “Pienācis laiks, kad mēs vairs nevaram lietot vārdus “tradicionāla ģimene” bez paskaidrojuma, kāda tā ir, jo Eiropā šie vārdi tagad attiecas arī uz homoseksuāliem pāriem. Tāpēc jālieto vārdi “dabīga ģimene”.

Taču arī uz politiskās skatuves uzrodams jauninājums. 18. septembrī, Latvijas Republikas Saeimas sēdē tika skatīts deputātes Irinas Cvetkovas iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā“. Saeimas sēdē nolemts, likumprojektu nodot komisijām.

Par cēlā mērķa īsto nozīmi spektrs.com brīdinājis VARAM ministrijas parlamentārais sekretārs, Einārs Cilinskis NA, starp citu arī kristietis, (intervija „Vairāk mīlestības un ticības”) kurš uzskata, ka konservatīvo vērtību aizsegā parādās jauna ideoloģija “Jaunkrievija”; “Krievu pasaule”, pret kuras veidošanos Latvijā asi iestājas un ir gatavs spert radikālus soļus, pat balsojot PRET.

Eināram Cilinskim, skaidrs, ka tas ir mēģinājums atjaunot „krievu pasaules” , proti, Latvijas okupācijas laika stāvokli izmantojot Krievijas ideoloģijas mērķu realizēšanu, nevis šķietamās rūpes par Latvijas bērnu nākotni.

Dzintars Rasnačs, saeimas deputāts NA, kurš par Irinas Cvetkovas iesniegto likumprojektu balsošanas laikā -atturējās, viņš spektrs.com par savu izvēli atbild šādi:

„Atbilde ir ļoti vienkārša. Vakar frakcija nolēma neatbalstīt Ždanokas saraksta kandidātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu. Atbalsts šīs dāmas jebkādām aktivitātēm  vienlaikus ir atbalsts Ždanokas partijai. Šodien liela daļa to deputātu, kas vakardienas sēdē nepiedalījās nobalsoja citādi.„

Einars Cilinskis NA izsakās lakoniski un skarbi: „Frakcijā bija brīvais balsojums pēc sēdes. Īsā atbilde – es balsošu pret šīs organizācijas priekšlikumiem neskatoties. Jo vairāk, ja tas ir Pūtina ideoloģijas turpinājums Latvijā.”

Konservatīvo vērtību „krievu pasaules” aizsega bīstamība

Kāds varbūt teiks, ka šajā gadījumā nav svarīgi, kurš iesniedz likumprojektu, bet gan tās saturs, jo runa ir par Latvijas bērnu nākotni. Protams, Latvijas bērnu nākotne ir nozīmīga, taču panikai nav pamata, ne tik lielā mērā, lai maksātu tik augstu cenu, atbalstot „krievu pasauli” Latvijā. Neaizmirsīsim, ka Latvijas Republikas Satversmē ir ierakstīts 110.pants. Taču atbilstošu likumprojektu aizsargājot bērnu intereses var arī iesniegt citi, nemanipulējot ar gaidāmajām vēlēšanām, lai tikai nokļūtu uz sev vēlamo krēslu.

Kāda varētu būt steidzamības panākuma bīstamība nākotnē, var ieskatīties uzskatāmā piemērā Ungārijas gadījumā. Mēs lepojamies ar Ungārijas konservatīvo valdību, taču šobrīd tā ir visai pro-krieviska.

Ungārijā bez konservatīvās Fidez partijas, kas izrādās ir arī diezgan prokrieviska, otra ir nacistiskā Jobbik partija, kas uztur saikni ar Krimas okupantiem un izsaka teritoriālas pretenzijas Ukrainai (jo Aizkarpatos dzīvo arī ungāri), nevar palaist garām faktu, ka valstī ir arī komunistu partija. Tas ir plašs spektrs Putina ieceru realizēšanai.

Ar labiem nodomiem- ceļš uz elli

Vai drīz nepienāks tādi laiki, kad Latvijā izaugušā paaudze varēs pārmest ne bez pamata, pieaugušajiem par to, ka tā ir pieļāvusi izveidoties situācijai, ka savām rokām, it kā, labu nodomu vadīti-atbalstot konservatīvās vērtības esam panākuši, ka pie varas nākuši „krievu pasaules” vadoņi, vedot Latvijas valsti Krievijas apskāvienos.

Dievs nekad nenokavē. Dievs nenokavē nekādus nozīmīgus procesus, ja Viņu lūdz par pareizām lietām atbilstoši Latvijas interesēm.

Medijos jau izskanējis, ka Sorosa fonds Latvija piešķīris līdzekļus, lai apkarotu negaidīti masveidīgo kampaņu „Par Dzīvību”, kuru rīkoja ģimenes un bērnus atbalstošas organizācijas un daudzas sabiedrībā zināmas personas. Kampaņas mērķis bija atgādināt par nedzimuša cilvēka dzīvības vērtību, katastrofāli milzīgo abortu skaitu Latvijā, kā arī veicināt valsts atbalstu krīzes grūtniecībā nonākušām personām. 27 nedzimušo bērnu skulptūriņas Vecrīgā bija viena no kampaņas „Par Dzīvību” aktivitātēm, un tās negaidīti kļuva par atzītu mākslas objektu un pat par spontānu abortos bojā gājušo bērnu piemiņas vietu.

Uzskatām, ka Dž. Soross un viņu atbalstošās aģent-organizācijas Latvijā pauž klaju necieņu pret Latvijas tautu un tās vērtībām, jo notiek tieša vēršanās pret konkrētu pašas tautas brīvprātīgi realizētu projektu – „Par Dzīvību”.

Vēlamies atgādināt, ka ikvienas valsts pilsoņiem pašiem ir tiesības izlemt valstij svarīgus sensitīvus jautājumus – tautas pamatvērtības, abortu regulējums, laulības un ģimenes institūtu saturs utml. – un nekādā gadījumā nav pieļaujama vēršanās pret valsts atzītām vietējām organizācijām (īpaši jau no ārvalstu pilsoņu puses).

Jāatzīmē, ka Dž. Soross savu finanšu mahināciju dēļ ir persona non grata vairākās Eiropas Savienības valstīs un arī Latvijai šobrīd ir nopietns pamats atzīt šo konservatīvo vērtību grāvēju (un viņa aģent-organizācijas) par nevēlamu personu.

05.02.2013. Tiesībsargājošām institūcijām nosūtīts iesniegums par Sorosa Fonds Latvija un Papardes Zieds darbības izvērtēšanu

Savā vēstulē Kalniņš norāda, ka tas, uz kurieni mūs šobrīd kā aitu baru dzen, ir neliels aploks federatīvas Eiropas nomalē. „Mēs taču gribējām pasaulē būt kā līdzīgie starp līdzīgajiem – paši vadīt savu tautsaimniecību, paši veidot savas attiecības ar citām valstīm un paši noteikt savus orientierus visos mūsu cilvēku un sabiedriskās dzīves aspektos,” sašutumu pauž komponists.

Viņš saka, ka runa jau nav par eiro, bet runa ir par to, vai mēs vēlamies izšķīst federatīvā Eiropā, kas mūsu tautas nākotnei ir nāvējoša, vai arī mēs gribam veidot tādu valsti, par kādu sapņojām, sākoties Trešajai atmodai.

„Pievienošanās eirozonai tik vien mums dos, kā stipri apgrūtinās mūsu izkļūšanu no šīm nāvējošajām skavām. Latviešu tauta nav balsojusi par pievienošanos federatīvai Eiropai, tāpēc šoreiz referendums ir obligāts. Tikai jautājumam ir jābūt nevis par pievienošanos eirozonai, bet par nepievienošanos utopiskam projektam, kuru sauc federatīva Eiropas valsts,” uzskata Kalniņš.

Komponists pieļauj – iespējams, ka mūsu atjaunotajai valstij ir trūcis prasmīgu cilvēku, turklāt tādu, kam valsts un tautas liktenis ir bijis sirds jautājums. „Iespējams, ka tāds mums pagaidām ir bijis tikai viens – Kārlis Ulmanis. Patriotismu – to nu gan mums nevar pārmest. Tās mantas mums ir gana, brīžiem tik daudz, ka aizmiglojas acis un maz kas ir skaidri saskatāms.”

Kalniņš arī norāda, ka pašu prasmes trūkums ir aizvietots ar instrukcijām, ar to, kas kaut kur tiek pateikts priekšā. Bet arī ar priekšā teicējiem tomēr viss neesot gluži skaidrs – tas viņu kauss ar visu viņu finanšu un eiro politiku ir vieglāks par vieglu, jo uz otra kausa guļ ne ar ko neatsveramais – mūsu tautas un cilvēku liktenis.

„Jūs runājat par drošību, grūzdami mūsu tautu tādā nedrošībā, kādu mums vēl nebūs nācies pieredzēt. Jā, PSRS laikos mūsu tautas miesa tika nežēlīgi plosīta un bendēta. Taču tautas gars uzplauka neredzētā spožumā – tādu kultūras un mākslas uzplaukumu kā pagājušā gadsimta sešdesmitajos-deviņdesmitajos gados Latvija vēl nebija pieredzējusi. Jūs ironizējat par nostalģiju pēc tiem laikiem. Taču akli ir tie, kas neredz, ka slavenais dzelzs priekškars lielā mērā pasargāja mūsu apziņu no tās kloākas, kas tagad dāsni gāžas pār mums no rietumiem un cunamiskā vienaldzībā noposta visas tās aizsargbarjeras, ko mūsu tauta gadu tūkstošos ir uzcēlusi, lai pasargātu savus cilvēkus un sevi saglabātu,” pauž komponists.

Kalniņš uzsver, ka Latvija un tauta ir domāta kam labākam – pilnvērtīgai, skaistai, neapdraudētai nākotnei, bet uzbrūkošās Rietumu „vērtības” tādu nākotni nenodrošina.

„Iespējams, ka Austrumeiropas tautas, no vienām važām atbrīvodamās, ir palaidušas garām iespēju iet savas identitātes saglabāšanas un attīstības ceļu. Bet varbūt arī vēl nav par vēlu. Un, ja tā, tad mums ir ciešāk jāpaskatās uz sevi un uz tiem, ko mēs dēvējam par saviem draugiem un sabiedrotajiem,” teikts vēstulē.

Bijušais politiķis norāda, ka Latvija ir tikusi brutāli piemuļķota un aptīrīta. Un mūsu līdzšinējo līderu gudrība ir pietikusi vien priekš tā, lai ieraudzītu sev izdevīgo un papūlētos kaut ko no tā visa dabūt arī sev.

„Tā vērtību sistēma, kuru propagandē Rietumu civilizācija, ir pilnībā bankrotējusi, bet mēs tur spiežamies iekšā par katru cenu un par saviem padomdevējiem ņemam tos, kas apziņas deģenerāciju sauc par progresu un tūkstošgadīgu cilvēces orientieru noārdīšanu par „rietumu vērtībām”,” pauž Kalniņš.

Kalniņš uzver, ka ikviens, kas cenšas nosargāt savu tautu un savu valsti, ir mūsu draugs un sabiedrotais un tiem, kam šodien šīs briesmas patiešām draud, ir jākļūst par sabiedrotajiem. „Šodien visiem, kas grib sevi un savu tautu saglabāt un nosargāt, jābūt vienos ierakumos. Šodien mēs nedrīkstam būt ieroči vecās raganas Politikas gadsimtiem nemazgātajās ķepās.”

Kalniņam esot nepieņemams un biedējošs tas, kas šodien notiek Latvijā. «Es meklēju pasaulē pēc tiem, kas cenšas tam pretoties, un redzu, kā mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pūlas savu tautu un valsti nosargāt, lai kā nesmilkstētu bankrotējušās Rietumu „demokrātijas” šakāļi. Kā mūsu kaimiņvalsts Krievijas prezidents Vladimirs Putins neļauj savu valsti pārvērst par iebraucamo vietu, par krogu vai spēļu namu, kur katrs var nākt ar savu dziesmu grāmatu un, kam vien nav slinkums, izrādīties un, kņaziem varbūt, ja palaimējas, ieraust ko savā kabatā,” klāsta komponists.

Komponists sapņo par to, ka varbūt kādu dienu arī Latvijai būs tādi valstsvīri, kas visu nemērīs vienīgi ar savas izpratnes vai sava izdevīguma olekti.

_______pilns teksts______

Konference sākās ar arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča videovēsti “Kas ir mūžīgās vērtības? – Reliģija, politika, ikdienas dzīve.”

Ar ievadvārdu dalījās arī katoļu prāvests Andris Kravalis. (video)

Aiz prāvesta sekoja arhitekts Pēteris Blūms, kurš dalījās priekšstatos par garīgo dominanti modernajā pilsētas arhitektūrā.

Māra Lāce, Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore stāstīja par kultūras kanonu un klasiskām vērtībām un kāpēc tās vajadzīgs sabiedrībai?

Dr. hist. Jānis Krēsliņš no Stokholmas Karaliskās bibliotēkas aizrautīgi stāstīja par to, vai Latvija ir piederīga Ziemeļeiropas kultūrvēsturiskajai telpai?

Kārlis Freibergs, Sabiedrības domas attīstības centra “Domā!” pārstāvis centās uzskatāmi parādīt kādi ir konservatīvo un liberāļu leksikas aizspriedumi.(video)

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts, AECR pārstāvis diskutēja par konservatīvisma idejām un politiku šodien: pasaulē un Latvijā. (video)

Jānis Bordāns, Tieslietu ministrs teica, ka nacionāla valsts – konservatīvisma vērtība. (video)

Arnis Kaktiņš, SKDS vadītājs uzrādīja statistiku par konservatīvo ideju popularitāti sabiedrībā.

Einārs Cilinskis, LR Saeimas deputāts, VARAM parlamentārais sekretārs ziņoja par
zaļo izaugsmi un konservatīvo politiku un vai pastāv pretruna. (video)

Pēteris Blūms: Pilsētu garīgās dominantes

Pilsētas siluets, panorāma joprojām ir kods, pēc kura varēja un arī var joprojām nojaust tās iekšējo būtību un saturu. To var viegli uztvert, kur  ir šīs Vietas spēks – komerciālajā, materiālajā, garīgajā. Lielā mērā to rāda pilsētu silueta evolūcija.

• Jo mazāk pilsētā (siluetā) garīgo dominanšu, jo vairāk tā dzīvo patērēšanai.

• Urbānas garīgās dominantes rodas no mūsu iedzimtas tieksmes patiesību

meklēt tur, augšā, kā laikmetu kliedzieni, ar atbalsi un izskaņu. Tās spēj saglabāties, ja cilvēkiem pietiek laika ieklausīties.

• Dominanšu maiņas ir likumsakarīgas. To saglabāšana iemāca toleranci.

Māra Lāce: Kultūras kanons un klasiskās vērtības: kāpēc tas vajadzīgs sabiedrībai?

Kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Šobrīd Latvijas Kultūras kanonā ir iekļautas 99 vērtības: Tautas tradīcijas -13 Vizuālā māksla – 15 Skatuves māksla – 15 Mūzika – 12

Literatūra – 14 Arhitektūra un dizains – 18 Kino – 12

Kam vajadzīgs Kultūras kanons?

- Plašākai Latvijas sabiedrībai kā kultūras atmiņas zīmes, kurām vajadzētu palīdzēt veidot piederības sajūtu Latvijai.

- Katram indivīdam savas pašvērtības apliecināšanai, kur zināšanas par kultūras

mantojumu un kultūras aktualitātēm rada aktīvu un darboties gribošu cilvēku.

- Izglītības sistēmai, lai definētu vērtību prioritātes un uz to bāzes tālāk attīstītu radošu un atvērtu sabiedrību.

- Tūrismam, lai būtu orientieri, uz kā balstoties, veidotu stāstu par Latviju. Mūsdienu Latvijā jābaidās no paviršības domāšanā un dziļuma dimensijas trūkuma. No vēlmes nedomāt, kas attur izvērtēt vēlmju un vērtību plūsmas.

Kārlis Freibergs: „Konservatīvo un liberāļu leksikas aizspriedumi”

Centrālā Kārļa Freiberga vēsts: „Vērtības ierobežo un vērtības atbrīvo. Svarīgi ir arī izprast apzinātas dzīves integrācijas pieredzi caur paštranscendenci savu galīgo saprasto vērtību horizonta virzienā.

Vienu no galvenajām konsekvencēm Freibergs piemin ierobežotu vērtību izmantošanu (piem., ģimene, tiesības) argumentācijā bez autentiskas liecības par augstāko personīgo vērtību viegli atmaskojas kā populisms.

Jānis Bordāns: „Nacionāla valsts – konservatīvisma vērtība”

Konservatīvas vērtības manā uztverē ir tās, kas nemitīgā cilvēces progresā spēj saglabāt civilizācijas kodolu, neļaujot ne demokrātijai, ne arī citām iekārtām pieļaut sabiedrības pašiznīcināšanos.

Šķelšanās sakne

Latvijas tautas šķelšanās radusies ar sociālo ideju ieviešanu 19. gadsimta beigās. Tā strauji izpaudās 1905. gadā. Bija jautājums, vai valsts pastāvēs pēckara laikā. Jāņem vērā, ka Pētera Stučkas laikā atradās tās atbalstītāji Latvijas iedzīvotāju vidū. Sociālisma idejām ir liela loma sabiedrības dzīvē. Taču pateicoties konservatīvām vērtībām tika dibināta Latvijas valsts. Konservatīvās vērtības saglabāja tautu neļaujot noslieties un sarkanā terora puses. Patiecoties konservatīvām vērtībām uzplauka mūsu Latvijas valsts.

Manuprāt, šajā laikā ir svarīgi, lai konservatīvie atbalstītāji nepaliktu klusējot. Nenoklusējot svarīgos jautājumus aktīvi rīkojoties.

Aicinājums politiķiem

Uzskatu, ka arī politiķiem nevajadzētu noklusēt to, uz kādām vērtībām Latvijas valsts ir būvēta. Jāaizstāv latviskās kultūras vērtības, sociālie jautājumi saistībā ar referendumiem un citu valstu radītiem apdraudējumiem un citu vērtību atzinējiem. Mums nevajadzētu kaunīgi novērsties no latviskas Latvijas uzsvēršanas. Ir arī svarīgi kādā valodā politiķi vēršas pie tautas, jo tai būtu jābūt latviešu valodai.

Roberts Zīle: Konservatīvisma idejas un politika šodien: pasaulē un Latvijā

Konservatīvisma pamatā ir uzskats, ka dažas idejas ir vienmēr aktuālas un šīs idejas ir jāsaglabā.

Pasaule mainās ātri un skaidrs, ka globalizācija nāk pasaulei par labu un ir reizē nenovēršama. Tomēr globalizācija nav gluži vienlīdzības zīme liberālajam

entuziasmam. Pārmaiņām notiekot ātri, jāsaprot, ka tās daudziem izraisa bailes, citiem nezināšanu. Kulturālā nedrošība tiek pastiprināta,

ja sabiedrībā ir neskaidrība par tās kultūru vai par to, kā to saglabāt. Šī neskaidrība ir jārisina, lai novērstu to, ka tā pārvēršas ekstrēmismā, kas nāk par labu daudzajiem radikāļiem -vienalga, kreisajiem vai labējiem -, kuri sabiedrības vērtību vakuumu ātri pārvērtīs sava politiskā kapitāla audzēšanai.

Kāds ir jaunā konservatīvisma uzdevums?

Veidot sinerģiju starp personisko brīvību un sabiedrību viņam/viņai apkārt. Sabiedrība nav vārds, uz ko var kapitalizēt “labējie” vai “kreisie”, bet gan platforma, uz kā veidojas personiskā izaugsme, brīvība, atbildība. Piederības sajūta indivīdam nav iespējama bez sabiedrības eksistences. Konservatīvisms nevar “no augšas” piedāvāt maģisko recepti, tomēr tas var cilvēkiem dot iespēju mainīt situāciju “no lejas”, veidojot stiprāku sabiedrību, kur katra cilvēka devums tai ir manāms; kur katrs indivīds ir kas vairāk par nodokļu maksātāju un valsts pilsoni. Jo cilvēki veido sabiedrību, un sabiedrība veido cilvēku. Lai kļūtu par veiksmīgu un patstāvīgu indivīdu, ir nepieciešama stingra sabiedrība un kopiena sev apkārt.

Sabiedrības saliedētība konservatīvisma kontekstā

Līdzīgi ir sabiedrību kopumā. Britu konservatīvie laikā, kad leiboristi vēl bija pie varas (ap 2005. gadu) dalījās rakstiskās pārdomās par to, kas palīdzētu konservatīvajiem atgūt bijušo spožumu.

Lai arī viņiem bija skaidrs, ka konservatīvas vērtības un pastāvēšana par tām

nav problēma, tauta viņus vairs nemīlēja. Kā vienota iezīme daudzu rakstītajā bija tas, ka ideoloģija nedrīkst šķelt valsti. Līdz ar to konservatīvisms, kas skaidri nostāda “viņējos” un “mūsējos” ir lemts marģinalizācijai labākajā gadījumā. Nav runa tikai par tautām un kultūrām, bet arī par attiecīgām cilvēku grupām: būtu tās sievietes, jaunieši vai vecāka gājuma cilvēki. Konservatīvismam ir jābūt platformai, kura spēj adresēt un simpatizēt dažādo cilvēku uzskatiem un tādējādi cenšas sabiedrību “līmēt” kopā, nevis šķelt.

Konservatīvismam ir jācenšas atrast kopsaucēji, nediskriminējot attiecīgas kopienas un reizē pastāvot uz to, ka sabiedrībai ir vairāk kopīga, nevis atšķirīga.

Konservatīvisma izaicinājumi 21. gadsimtā: ņemot pārmaiņas vērā

Pieeja, kas nosaka, ka konservatīvisms paliek nemainīgs un, kur tiek mēģināts ātrās pārmaiņas integrēt soli pa solim, ir lemta katastrofai.

Tomēr, lai arī pārmaiņas ir nenovēršamas, nedrīkst pazaudēt savu identitāti. Vērtības, ko jāsaglabā, ir mums visapkārt: kultūra, kas mūs vieno, mūsu valoda -viens no galvenajiem identitātes noteicējiem –, rietumu kultūras vērtības — demokrātija, brīvība -, u.c

Arnis Kaktiņš: Konservatīvo ideju popularitāte sabiedrībā

Pētījumā piedalījās: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondentu skaits: 1018 respondenti.

Statistiskās pētīšanas laikā izrādījās, ka vairums iedzīvotāju, kuri sevi uzskatījuši par konservatīvi vai liberāli noskaņotiem aptaujas laikā analizējot izrādījās, ka faktiski bijuši maldīgi priekšstati par savu pārliecību. Domājot par uzskatu sistēmu un vērtību orientācijā, vai respondenti vairāk sevi uzskata par kreisi vai labēji noskaņotiem, piedaloties aptaujā izrādījās, ka arī šajos uzskatos nav bijušas pareizi uzskati par jautājuma būtību. Piemēram, sākot aptauju 37% respondentu uzskatīja, ka ir labēji noskaņoti aptauju noslēdzot izrādījās, ka 5% no respondentu kopējā skaita ir labēji noskaņoti.

Einārs Cilinskis: Vai zaļā politika var būt konservatīva?

Zaļās ekonomikas definīcijas

cilvēka labklājības pieaugums;

sociālā līdztiesība (iekļaušana);

vides risku un ekoloģisko ietekmju samazināšana;

zemas oglekļa emisijas;

resursu efektivitāte.

Kas ir zaļā attīstība?

Mērķtiecīga un plānveidīga valsts attīstība, lai, ievērojot nākotnes pasaules attīstības tendences un vietējās kultūras saknes, izveidotu resursu efektīvu, elastīgu pret ārējiem satricinājumiem uz zināšanām bāzētu ekonomikas modeli, kas ir sabiedrību vienojošs un sociāli iekļaujošs.

Ko ietver zaļā attīstība?

Izmantot Latvijas priekšrocības, nevis koncentrēties uz trūkumiem;

Zīmols – Latvija kā zaļākā valsts pasaulē;

Piedāvāt politikas vīziju un mērķus, kas spēj apvienot sabiedrību, pamatojoties uz lepnumu par savu valsti;

Īstenot sociāli iekļaujošu politiku, kas samazina sabiedrības nevienlīdzību (pretruna ar ekonomisko izrāvienu);

Resursu efektivitāte – ražošanā, ēkās, enerģētikā;

Dabas un kultūras kapitālu izmantošana;

Inovatīva ražošana (jo cita veida ražošanā nevaram konkurēt);

Izglītības sistēmas reforma, kas atbilst šiem uzstādījumiem;