Atbilde: Lasot vēstuli radās doma šāda veida jautājumu apskatīt plašākā nozīmē, jo tā jau ir iesākta pagājušā mēnesī. „Komunisma un homoseksuālisma lāsta graušana”

Ieskatoties kādu ceļu ir mērojis un joprojām iepēdo Latviju komunisma gars, jo okupācijas sekas vēl ar vien nav likvidētas. Un kādas krievvalodīgo draudzes locekļa komunisma propaganda Bībeles ietvarā tiek sūtīta latviešu draudzēm. (Vēstījums latviešu tautai.)

Vispirms par būtisko. Kas ar Jums notika tad, kad izgājāt draudzes priekšā? To ko mācītājs Jums teica un Jūs atkārtojāt bija „grēku nožēlas lūgšana” ar tās tekstu Jūs varat iepazīties šeit. Laimīga sagadīšanās.

Jūsu radušās asociācijas lūgšanas laikā ir saprotamas, latviešu tautas sāpes var pēkšņi parādīties un dot par sevi zināt brīžiem tad, kad vismazāk par to gaidīts. Tas bija psiholoģisks moments. Skaļā lūgšana krievu valodā uzplēsa Jūsu brūces. Tas ko Jūs izjutāt ir pazemojums, ar kuru ikdienu latviešu tauta saskaras Latvijā. Diemžēl Jūs to ieraudzījāt arī draudzē, krievisks klimats, kas valda draudzē Jūs tikai lieki uzbudināja. Tas izsita no līdzsvara un neļāva saņemt Pestīšanu pilnā mērā. Acīm redzot, Jums tā arī neizdevās nodibināt kontaktu pa tiešo ar Dievu, jo traucējošais faktors to neļāva. Taču bez psiholoģiskā momenta ir arī garīgais aspekts. Notika patiesi spraigs karš garīgā pasaulē par Jūsu dvēseli. Garu pasaule sastāv no ļaunajiem gariem-dēmoniem un labajiem gariem- Dieva eņģeļiem. Dēmonisks gars spēja Jūs ietekmēt izmantojot mācītāja valsts valodas nezināšanu. Tā ir milzīga problēma Latvijā, kuras dēļ tiek nesta sķelšanās sabiedrībā, nevis vienotība. Tas ir komunistiskais gars mūsdienās izpaužoties un apvienojoties arī ar kosmopolītisko garu, kas spraucās iekšā pa visām pieejamām spraugām, sevišķi, ja ir tik plaši atvērtas durvis ar nosaukumu -valsts valodas nezināšana. Tomēr Jūsu ierašanās draudzē nebija nejaušība. Iespējams arī ceļš uz īsto draudzi arī varētu būt šāds. Lūdzu, neiekrītiet izmisumā, jo nekas labāk latvieša dzīvē nevar būt, ja viņa rētas dziedē Dievs, Jēzus Kristus un Svētais Gars. Tieši tāpēc Jums ir nepieciešama draudze, kurā Jums palīdzēs nodibināt kontaktu ar Dievu iepazīt atziņas no Bībeles. Latvijā ir arī daudz latviešu draudzes. Ar to sarakstu varat iepazīties interesējoties mūsu redakcijā: spektrszunals@gmail.com.

Atklātais Komunisms baznīcās PSRS Latvijā

Baznīcas graušana no ārpuses:

Mag.iur. Ringolds Balodis, Latvijas Reliģijas lietu konsultatīvās padomes loceklis,
Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktors, — “Latvijas Vēstnesim” raksta: „Ja savā laikā Baznīca bija valsts politiskās sistēmas neatņemama sastāvdaļa un reprezentatīvs iestādījums, tad PSRS, kad valsts pilnīgi noteica visus sabiedriskās dzīves aspektus, to skaitā arī garīgo dzīvi, Baznīca tika uzskatīta par anahronisku subkultūras paveidu. Komunistu ideoloģijā vienmēr nemainīgs bija tas PSKP ideoloģijas virziens, kurš bija tendēts uzateismu jeb reliģijas noliegšanu.

Jau Krievijas komunistiskās (boļševiku) partijas KK(b)P VIII kongresā pieņemtajā otrajā partijas programmā tika izvirzīts uzdevums izveidot sociālistisku sabiedrību. Atsevišķā programmas sadaļā komunisti norādīja, ka partija neapmierināsies tikai ar jau apstiprināto lēmumu par Baznīcas nošķiršanu no valsts un skolas nošķiršanu no Baznīcas, bet centīsies atsvabināt darbaļaužu masas no reliģiskiem aizspriedumiem.

1940. gada 25. augustā pieņemtās LPSR konstitūcijas 96. pants deklarēja: “Lai nodrošinātu pilsoņiem apziņas brīvību, Baznīca Latvijas PSR ir atdalīta no valsts un skola — no Baznīcas. Brīvība piekopt reliģiskus kultus, kā arī pretreliģijas propagandas brīvība atzīta visiem pilsoņiem.”

Represijas iesākās pamazām. 1940. gada 30. jūlijā tika izdots atbilstošs rīkojums ar norādi: “Sākot ar 1940./41. mācību gadu, ticības mācība jāsvītro no visu skolu stundu plāniem. Ar šā gada 1. augustu jāpārtrauc algas izmaksa visiem skolotājiem par ticības mācības stundām.” Ar Ministru kabineta 1940. gada 4. augusta lēmumu likvidēja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Tas bija sākums. Pēc divām nedēļām ar 13. augusta lēmumu komunisti slēdza visas privātās garīga rakstura mācību iestādes, to skaitā arī ģimnāzijas ar kristīgu noslieci. Teoloģijas fakultātes studentiem liedza turpināt izglītību citās fakultātēs un pasniedzējiem neļāva pasniegt teoloģiskos priekšmetus vai pasniegt citu priekšmetus citās fakultātēs. Teoloģijas fakultātes bibliotēka un muzejs pārgāja LU Centrālās bibliotēkas specfondos. No visām bibliotēkām tika izņemti reliģiska satura darbi un ievietoti specfondos. Turpmāk ne tikai grāmatām, bet pat Baznīcu dziesmu lapiņu iespiešanai vajadzēja valsts institūciju īpašu atļauju.

1940. gada 25. novembrī LPSR Tautas komisāru padome reorganizēja dzimtsarakstu aktu reģistrācijas kārtību. Baznīcai atņēma šo funkciju, nododot to pagastu pagaidu izpildu komitejām un Iekšlietu ministrijas dzimtsarakstu birojiem. Latvijas PSR Tautas komisāru padome 1941. gada martā ar TKP priekšsēdētāja Viļa Lāča parakstu pieņēma lēmumu Nr. 420-s: “Par kulta rakstura lūgšanu ēku uzskaiti un novērtēšanu Latvijas PSR teritorijā.” Lēmumu pildīja apriņķu un pilsētu izpildkomitejas, kurām līdz 1941. gada 1. maijam vajadzēja ņemt uzskaitē kā tautas mantu — kulta ēkas (respektīvi, visas baznīcas!)” Pilns teksts. 

Slēptā komunisma rusifikācijas ietvarā mūsdienu draudzēs Latvijā

Baznīcas graušana no iekšpuses:

Saprotamas, ka Brīvajā un Nacionālajā Latvijas valstī nav iespējams aizliegt reliģijas izplatīšanu. Jaunā laikmetā atklāti propagandēt Padomju Savienības komunistiskos uzskatus nevar, taču to var darīt slēptā veidā. Tautā saka: „Kamēr neesi pieķerts pie rokas, tikmēr var zagt.” Tomēr pastāv arī jautājums, cik lielā mērā ir vēlēšanās pieķert pie rokas. Piemēram, 9 maijā komunistiskās simbolikas izmantošana, Latvijas valsts gānīšana un apmelošana, kā arī vēsturisko faktu izkropļošana. Ja labi grib, taču ir veidi, kā šādas Latvijas goda zagšanu apturēt. Tas pats attiecams arī par nepilsoņu stāvokļa falsificēšanu Latvijas teritorijā. Taču Latvijā pastāv arī neaizskaramā tēma, kuras atklāšanai acīm redzot ir pienācis laiks. Kauss ir pilns.

Tiek palaists garām moments kā komunisma propaganda un kosmopolītiskais pasaules skatījums tiek ieviests Latvijas draudzēs. Krievvalodīgie mācītāji atzīst, ka viņus etniskais, vēsturiskais un valsts jautājums neinteresē, jo viņu galvenais uzdevums nest Pestīšanas vēsti par Kristu. Taču nocietināta sirds un aizspriedumi par valsts nācijas nozīmi, kas velkas līdzi kā sēru lente vēl aizvien no Latvijas okupācijas laikiem, neredz tālāk par to, ko vēlas redzēt. Sevišķi, ja ir tik laba atruna, kā sava bēda – nepilsoņa statuss un valsts valodas nezināšana. Kristīgā vidē parādījies teiciens: „Kāds mācītājs, tāda draudze.” Nepilsoņu manifestēšanās un nostiprināšanās Latvijas zemē zem karoga „Jēzus” taču iekšējo būtību nemainot, paliekot ar greizajiem uzskatiem padusē un nīstot latviešus, tādiem karoga simbols ir tikai aizsegs. Bībelē brīdināts: „Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā.”(Mat 7:21)

„Maigā vara” Latvijā

„Maigās varas” uzskatāmi izpaužas pielietojot „informatīvā kara” ieročus. Informatīvajā karā „Maigā vara” izmanto diametrāli pretēja notikumu uztveri un diametrāli pretēju attieksmi pret notiekošo. Par to, ka „Maigā vara” atspoguļojas Latvijas teritorijā politiskā un sociālajā vidē nav noslēpums, taču komunisma rēgs ieklīst arī baznīcu sienās.

Valodas barjera traucē valsts mēroga procesa īstenošanā

Novērots, ka starp latviešiem un krievvalodīgajiem jautājums par „Homoseksuālisma propagandu Latvijā” diemžēl ir divas dažādas izpratnes. Pārsvarā latviešu auditorijai ir skaidrs parakstu vākšanas mērķis. Taču kaut arī cenšoties krievvalodīgajiem izskaidrot likuma grozījuma būtīb,u rodas pretēja un bieži vien neskaidra sapratne attiecībā par 78. Krimināllpanta papildināšanu, jo „iesprūst” terminos „nacionālais un etniskais”, un tālāk jau nespēj sekot vārdiem dziļākā izpratnē- „seksuālās minoritātes”. Secināts, ka viena no problēmām tā ir latviešu un krievu savstarpējās attiecības, kas balstās uz etniskiem un nacionāliem dabas jautājumiem, kas krasi „pārceltas” orientējoties uz „seksuālām minoritātēm”.

Krievvalodīgie nespēj no vienas fundamentālas problemātikas pārcelties uz tik mazsvarīgu, kā „seksuālās minoritātes”. Apjūk un nesaprot, kas no viņiem tiek gaidīts. Tādējādi rodas pārpratumi un jautājums: Par ko tiek vākti paraksti? Kaut gan nosaukuma formulējums ir skaidrs, kas ietverta domā, vai Tu esi PAR vai PRET homoseksuālisma propagandas legalizēšanu Latvijas krimināllikumos?

Otra problēma- valsts valodas nezināšana. Bieži vien krievvalodīgie nepārvaldot valsts valodu paši sevi iedzen „stūrī”, jo nez kāpēc šo jautājumu izprotot kā vēršanos pret -„nacionālo un etnisko” nevis pret „seksuālām minoritātēm”, tādējādi atturoties no parakstu sniegšanas tik svarīgā jautājumā. Šāda veida jautājumi rada arī neizpratni, no latviešu, proti, parakstu vācēju puses, par to, kā lielākā daļa krievvalodīgie saņēmuši pilsonību.

Valsts valodas likuma nepiemērošana draudzēs

Daudzās krievvalodīgajās draudzēs, kuras apmeklē arī latvieši nenotiek tiešais tulkojums valsts valodā.

Piemēram: Draudzē „X” Tās dibinātājs no ASV 2000jos. gados organizēja kursus draudzes kalpotājiem, lai visi draudzes kalpotāji spētu komunicēt latviešu valodā. Nedaudz vēlāk ārvalstu baznīcas dibinātājs pārcēlās uz Krieviju, lai tur celtu jaunu draudzi. Taču šodienas situācija Latvijas draudzē ir, ka daļa kalpotāju un draudzes locekļu vispār nesaprot latviešu valodu! Turklāt „X” draudzes dievkalpojumus un seminārus agrāk tulkoja latviski, jau vairākus gadus visi kopējie  pasākumi ir tikai krievu valodā! Tas tomēr liecina par attieksmi, kura kulminē! Ir runa par krievvalodīgo attieksmi. Jo šī attieksme kļūst aizvien uzstājīgāka un traucējošāka.

Protams, mērķis ir, lai krievvalodīgie sāktu saprast notikumus Latvijā, sāktu mainīt savu komunistisko vai kosmopolītisko attieksmi pret vietējiem likumiem un pamatnāciju.

Viena lieta ir pakļaušanās draudžu kārtībai, bet otra lieta – attieksme pret latviešiem un latviešu valodu, jo redzams, ka situācija Latvijā pasliktinās ar katru gadu.

Novērots, ka krievvalodīgo draudzes locekļi aizvien vairāk ignorē Latvijā noteikto valsts kārtību un likumdošanu, jo tā neietilpst tikai nodokļu maksāšanu.

Spilgts piemērs par Eiropas paku izdali, kas ir sociāls projekts, kuru iniciē Latvijas valsts. Eiropas paku izdales sapulces Vecmīlgrāvī un Ūnijas 99 notikušas tikai krievu valodā. Starp citu, Latvijā sociālo palīdzību saņem galvenokārt nepilsoņi, pat Krievijas pilsoņi ar Krievijas pasēm!

Tikko kāda draudze nosvinēja 20 gadu jubileju, tās bukleti, kas tika popularizēti ārpus draudzes bija sastādītas divās valodās: latviešu un krievu. Tas arī ir spilgts piemērs divvalodības propagandēšanai Latvijas teritorijā pēc 23 gadiem, kad valsts valoda būtu jāzina ne tikai sarunas līmenī. Zīmīgi, ka draudzes dzimšanas dienā ieradās Rīgas Domes deputāts Jānis Šmits, kurš apsveica draudzi un mācītāju … Deputāts mācītājam uzdāvināja pildspalvu un piekodināja sākt rakstīt latviešu valodā. Ja par to jau tiek runāts no valdības puses, acīm redzot problēma ir tik ļoti samilzusi un brīdinājumi, kas skanējuši arī draudzes iekšienē starp latviešu un krievu draudzes locekļiem nav ņemti vērā, tādā gadījumā sakāpinātā sāpe pēdējo gadu laikā, jau iziet ārpus draudzes sienām. Lai kā arī propagandētu divvalodību Latvijas krievvalodīgās draudzēs, tomēr nevis latviešiem jāpielāgojas cittautiešiem Latvijas teritorijā, bet otrādi: cittautiešiem jāpielāgojas latviešiem.

Galvenais ir Jēzus jeb „Glavnoje Isus”

„Glavnoje Isus” ir izveidojies krievvalodīgo kristīgā vidē kā piedēklis, lai ar to aizstātu tēmu par starpetnisko un stapkultūru attiecībām Latvijas vidē un nediskutētu par to, bet paliktu savā noraidošā attieksmē pret latviešiem.

Kaut arī svarīgi saprast, ka patiešām galvenais ir Jēzus, taču vai no tā izriet, ka draudzēm Latvijā nav nekā kopēja ar Latvijas valsti? Vai draudzes tiešām ir tik neatkarīgas no valsts, ka var darīt tā kā uzskata par pareizu, kaut tas ir pretrunā ar valsts pamatnostādnēm, principiem un likumdošanu? Nevajadzētu aizmirst, ka draudze neatrodas bezsvara stāvoklī, lidojot starp zemi un debesīm. Gluži kā garam ir miesa, tā arī Bībeles mācība notiek draudzē. Daudzas draudzes kaut arī atrodas uz privatizētas zemes, taču atrodas uz Latvijas zemes, Latvijas teritorijā, kurai pieder suverēnā vara un tās galvenā sastāvdaļa ir valsts nācija-latvieši un valsts valoda.

Mācītājs Guntis Kalme saka : „Svēto Rakstu patiesības attiecas ne tikai uz specifiski reliģiskiem jautājumiem vien. To lietojums ir arī vispārcilvēcisks. Šeit apustulis runā par kopības neiespējamību starp principiāli, kvalitatīvi un būtiski atšķirīgām lietām – patiesā Dieva pielūgsmi un elkdievību. Pārnesot šo domu uz laicīgo pasauli, tas nozīmē – ir principiāli atšķirīgas lietas, starp kurām nevar un nedrīkst būt kompromisu, kuras nevar sajaukt, pielīdzināt vienu otrai.”

Maskēšanās ar terminu pielietošanu „Galvenais ir Jēzus” nerisinot problēmu un neizskaužot komunisma garu saknē, kura tik dziļi ir iesakņojusies cilvēku prātos ir faktiski noziedzīga rīcība un elka (gara) pielūgšana. Gluži kā teicieni, ka „Dievam nav vajadzīga nacionalitāte vai, ka Dievam nav vajadzīga valoda” ir demagoģija.

Mācītājs Guntis Kalme zīmīgi teicis: „Demagoģija nav nevainīga lieta, tā nav neprasme argumentēt, kā varētu šķist. Tā ir nicinoša, augstprātīga, noraidoša attieksme pret uzrunājamo, aizrunājot, pārrunājot viņu ar populistisku argumentāciju vai puspatiesībām. Un puspatiesība, kā zināms, ir daudz ļaunāka par meliem, jo rāda acīm tikai vienu – patīkamo pusi.„

Dievam nacionālā piederība nav svarīga?

Daži krievvalodīgie mācītāji Latvijā saka: „Dievam nav svarīga nacionalitāte”; „Dievam nav svarīga valoda.” Tādas demagoģiskas puspatiesības izplatīšana ir apzināta mērķtiecīga sevis attaisnošana par to, ka cittautieši-kristieši Latvijā nelieto valsts valodu. Ar šādiem izteikumiem, tiek pazemota un mazināta arī ebreju izredzētība vadoties no nacionālās piederības. Maskēšanās nolūkā tiek labprāt pieminēti dažādi it kā kristīgu vārdu kopums, lai apkauninātu latviešu- kristiešu nacionālās un patriotiskās goda jūtas, nerisinot būtību saknē.

Vai tiešām Dievam nacionālā piederība nav svarīga? Ieskatīsimies vērīgāk faktos. Kā jau mēs zinām, Jēzus ieņemšana mātes Marijas miesās bija pārdabiska, taču, ja reiz Dievam nav nepieciešama nacionālā piederība, tad kāpēc Jēzus piedzima tieši Dieva jau iepriekš izredzētajā tautā? Kāpēc Jēzus nepiedzima arī pārdabiskā veidā, piemēram, lidojot no dievišķās atmosfēras taisni Marijas rokās? Tad taču nevajadzētu Jēzu uzskatīt par ebreju, bet gan ,piemēram, kosmopolītu labākajā gadījumā.

Ja Dievam nacionālā piederība nav svarīga, tad kāpēc Bībelē tik daudzās rakstu vietās tiek minēts: Jēzus, ebrejs, Izraēla tauta, izredzētie?

No tā izriet, ka Jēzus piedzima konkrētā valstī, konkrētā nācijā un pēc nacionalitātes bija ebrejs. Dievs sev izvēlējās, nevis kādu kosmopolitsiskas cilvēku daļas grupas kopumu sev par izredzētu tautu, bet gluži otrādi akcentējot nacionālo piederību.

Mūsdienu Latvijā valsts valodas nepratēji varētu arī teikt: „Mums Jēzus ebrejs nav vajadzīgs, dod mums jaunu Jēzu kosmopolītu.”

Nevērīga, nolaidīga attieksme bija sastopama arī vēstules pret krimināllikuma 78. panta sūtīšanas laikā, jo daudzas krievvalodīgās draudzēs vēstule kā izrādās nav lasīta, jo tā sastādīta valsts valodā. Tāpēc klaji ignorēta.

Runājot ar draudzes „XI” krievvalodīgo mācītāju bija jābrīnās, jo mācītājs stāstīja, ka viņa māte ir latviete, bet sarunas laikā bija skaidrs, ka pilnīgi nemaz nerunā un nesaprot latviski. Kad mācītājs bija mudināts uz to, lai ietu valsts valodas kursos, viņš nosmīnēja. Turklāt atbilde bija vēl dīvaināka, citējot Bībeles rakstvietu par to, ka stiprajiem ir jāpanes vārgos. Taču dažkārt izrādās, ka arī mācītājiem ir jāatgādina, lai nemanipulē ar Bībeles tekstiem sev par labu, jo rakstvieta vēstī par bāreņiem un atraitnēm, nevis par to, ka jāaizsargā 23 gadus pēc kārtas sliņķus -valsts valodas nepratējus. Taču, kad radās vēlēšanās vairāk padiskutēt par šāda veida jautājumu, tad mācītājs teica, ka viņam jāsteidzas prom.

Klaja valsts valodas noraidīšana notika arī LKR radiopārraides laikā. Pieprasot vēstules tulkojumu un apkaunojot vēstules autoru par valsts valodas lietošanu radiopārraidē: „Omega time”.

Galvenajai parakstu vākšanas iniciatorei bija it kā jākaunas kādā draudzē par to, ka atļaujas vākt parakstus, jo tādējādi nostājoties pret valsts varu. (Rom. 13:1) Taču vai draudzes locekļiem it nemaz nav jākaunas, ka paši pārkāpj valsts likumu un nostājas pret valsts varu, proti, ignorējot Satversmes 3.pantu, kas nosaka: „Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.” (Par šo tēmu vairāk “Vai paklausīt valsts varai?”)

Nesen kādas krievvalodīgās draudzes mācītājs lepojās, ka draudzi apmeklējot 30% latviešu. Taču atrodoties dievkalpojumā, secināts, ka dievkalpojums netiek tulkots latviešu valodā, tātad tiek ne tikai diskriminēti 30% latviešu, bet atklāti pārkāpts valsts valodas likums. Vai tāds ir sasniegums par ko būtu jālepojas? Par mākslīgu rusifikāciju un latviešu asimilāciju draudzēs?

Uz savas ādas bija izjusts arī šāds piemērs. Ienākot sen nebijušā krievvalodīgā draudzē, draudzes pārstāve laipni sasveicinājās krieviski, bet tad, kad tika atbildēts valsts valodā un izteikts aicinājums lietot valsts valodu, tad laipnība draudzes pārstāvī pēkšņi izzuda un ieskārtušiem vaigiem iekvēloties dusmās, kaut ko nopurpināja zem deguna. Sarunā ar draudzes locekļiem latviski, pretī tika saņemta noraidoša un ignorējoša attieksme. Kā tad ir ar to brāļu un māsu savstarpējo mīlestību un latviešu tautai labās vēsts nešanu?

Problēmas sakne:

Holokaustu pārdzīvojušie un viņu pēcnācēji nebūt nav gatavi aizmirst, kas notika. Citādi līdzīgi noziegumi var turpināties tālāk – atkārtoties tuvākā vai tālākā nākotnē bez aizspriedumiem, taču vai ar latviešu tautu it kā miera laikos Latvijas okupācijas laikā nebija līdzīgi, kad 30% Latvijas iedzīvotāju bija izvesti un nežēlīgi izkauti nomainot ar krievvalodīgajiem iebraucējiem. Vai arī par to nevajadzētu atgādināt tai cittautiešu daļai, kura ieradās Latvijā okupācijas un pēc okupācijas laika periodā? Pretējā gadījumā izriet, ka upuriem-latviešu tautai nepārtraukti jājūtas neērti par to, ka joprojām atļaujas dzīvot savā zemē un lietot savu dzimto valodu.

Spilgts piemērs ko miera laikos paspēja izdarīt vienas dienas laikā. 1949. gada 25. martā izsūtīja 42 000 cilvēku un vairāk nekā puse no viņiem bija bērni.

Acīm redzot krievvalodīgie kristieši domā, ka savu labklājību un Dievišķu svētību un veselību iespējams iegūt uz valsts nācijas upuru kauliem. Bet dažkārt jūtas izbrīnīti, ka divdesmit gadu garumā nekas būtisks viņu privātajās dzīvēs nav izmainījies.

Varbūt pienācis laiks pārvērtēt kas altāra priekšā tiek nests par upuri un kādi elki glabājas sirds kambaros.

Varbūt pienācis laiks saprast, ka nepārtrauktie pazemojumi spekulējot ar Bībeliskiem terminiem ir noziedzība un valsts nācijas pazemojoša.

Retorisks jautājums:

Vai Latvijas valsts svarīgajos jautājumiem var droši paļauties uz krievvalodīgajām draudzēm, kuras 23 gadu laikā nav uzskatījušas par vajadzību cienīt valsts nāciju un lietot valsts valodu? Un vai tiešām mūs visus vieno „Galvenais ir Jēzus” jeb „Glavnoje Isus”?

Risinājums:

Bībelē teikts: „Cieni savus vecākus, tad Tev labi klāsies.” Ja šo Bībeles pantu izvērstu plašāk, tad jāsecina, ka tas varētu attiekties arī uz valstsnāciju Latvijā. „Cieni latviešus, lieto valsts valodu un tad tev labi klāsies.” Secinot, ka nevar gaidīt pilnā mēra svētības un Svētā Gara izliešanos, kā arī Atmodu Latvijas krievvalodīgajās draudzēs, ja nepilda elementārus, pašsaprotamus norādījumus, nenožēlo grēkus attiecībā pret latviešiem un neatsakās no iekarotāja un uzvarētāja sindroma, kā arī no komunistiskās virskundzības Latvijā.

Tas pats arī attiecams uz latviešiem, nevar gaidīt pilnā mēra svētības un Svētā Gara izliešanos, kā arī Atmodu Latvijas latviešu draudzēs, kamēr neatsakās no verdziskā sindroma apzinoties, ka „Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! ” (8:15), attiekties no pārliekās piekāpības un pazemošanos, kas atšķiras no pazemības un lūgt Dievu, lai Viņš svētī ar saimnieka saprašanu.

Bībelē mēs lasām, ka pirmā vietā ir ebreji, tikai pēc tam pārējie. Latvijā vispirms ir pamatnācija latvieši un tikai tad krievvalodīgie. Tāpēc cenšoties saņemt atklāsmi par uzstādītām prioritātēm, var droši teikt, ka Atmoda var nākt drīz. 

Jautājums: „…Jūs te tā sakāt, kas jādara valdībai un tautai. Bet mūs parasto tautu jau neviens neņem vērā. Mēs vidējā paaudze šajā valstī neesam vajadzīga. Jūs tā skaisti runājat, tad arī vadiet mūs! Vadiet mūs uz uzvaru un to Atmodu!…”

Atbilde: Daudzu gadu garumā kristieši Latvijā citē rakstvietu no Bībeles: „Un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi.” (2 Laiku 7: 14)

Akcentējot šo rakstvietu tiek palaists garām domas turpinājums, bet kas tad notiek tālāk pēc grēka nožēlas? Ja pestītiem cilvēkiem iegalvo, ka viņi ir grēcinieki, kuriem visu laiku jānožēlo grēki, tad nepietiks laiks, lai dzīvotu un kaut ko lietas labā arī darītu. Tādā veidā notiek pašapziņas graušana, lai apslāpētu nacionālo pašnoteikšanos, latviešu identitāti, kā arī dievbērnības Garu.

Kad izpaliek tālāki norādījumi, tad cilvēks tiek atstāts bezsvara stāvoklī. Tāpēc jāpiekrīt Jūsu teiktajam, ka rodas iespaids par sevis neiederību sabiedrībā.

Lai sapratu ko mēs kopā tālāk varam darīt, ieskatīsimies Bībeles norādījumā: „Tu uzcelsi vecās posta vietas, tu atjaunosi agrāko cilšu pamatus, un tevi sauks par plaisu pielīdzinātāju un par apdzīvojamu vietu atjaunotāju.”(Jes. 58: 12) Tas nozīmē, ka galvenais akcents ir nevis uz to, ka Dievs to darīs, bet Tu un Es Dieva spēkā. Jautājums ir par to vai mēs to tiešām darām, lai varētu nonākt pie Jūsu teiktā secinājuma..

Problēmas sakne

Diemžēl Latvijā ir izaugušas iepriekšējā laikā iesētās komunisma sēklas un tās paspārnē arī ateisms. Kaut arī daudzas spēcīgu ideoloģiju nezāles ir izrautas, taču dziļos līmeņos saknes atstātas un tās slepeni jau izaugušas.

Var oponēt vārdiem, ka PSRS laiki Latvijā neatgriezīsies, jo tagad ir demokrātija, taču par demokrātiju runā arī valstu līderi no savām tribīnēm Krievijā, Ukrainā, Indijā, un Āfrikā. Vai tajās valda demokrātija? Visdrīzāk tās ir tukšu runu aisbergu redzamā daļa, jo Bībelē teikts,  „Nav arī brīnums; jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli.” (2. Kor. 11:14) To vairs nevar arī noslēpt un nepamanīt. Bībelē teikts: „Jo nekas nav paslēpts, kas netaps redzams, nedz apslēpts, kas netaptu zināms un nenāktu gaismā.” ( Lūk. 8:17) Tas labi redzams Rīgas Domes līdera runās, atklātās darbībās, kā arī finansējumos. Latvijas parlamentā ir partija, kas pārstāv un apkalpo no jauna izaugušo nezāļu ideoloģijas prasības, tās forma arī atklāti manifestācijās 9. maijā. Tagad latviešu tautai naidīgā ideoloģija ietērpta „vārda brīvībā”, jo tas esot demokrātijas veids. Vai tiešām pretrunīgi vērtētā 9.maija svinības ir brīvības un demokrātijas vēstnesis?

Dabīgais un pārdabīgais

Nezāļu DNS nespēj pēkšņi pārvērsties krāšņā ziedā, kas priecē citu acis. Nevar piespiest sintētisko ziedu smaržot. Pat likuma kārtā “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” neizdevās klonēšanas eksperiments. Jo jebkāda veida klonēšana ir negantība Dieva acīs.

Viss šajā dzīvē notiek dabīgi, bet pārdabīgais atkarīgs no Dieva dvašas, vai arī dēmoniskais no sātana. Bet piespiešanas, likšanas, klonēšanas metodes, kā arī seksuālo minoritāšu iegribu pieņemšanas prasības ir nedabisks process.

Pieprasīt no dabīgā, lai atzīst pretdabīgo un pieņem to par normu ir dabīgo formu iekšējās būtības kastrācija. Tas ir līdzīgi, ja kristiešiem likuma kārtā pieprasītu sātanu atzīt par savu Kungu. Tad labāk iet mocekļa- asinsliecinieka nāvē. Taču savienību ar sātaniskām ideoloģijām un propagandu pieprasa no kristīgi domājošajiem ik pa laikam. Un, tad svešu ideoloģiju piekritēji izsaka nožēlu un izbrīnu, kāpēc saprātīgie nepieņem sātanu gaismas drēbēs un neidentificējas ar to. Kas kopīgs gaismai ar tumsu? Naktij ar dienu? Saulei ar Mēnesi? Bībelē teikts: „ jo jūs visi esat gaismas bērni un dienas bērni. Mēs nepiederam ne naktij, ne tumsai.” (1. Tes. 5:5)

Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī? Tad kāpēc latviešu tautai pēkšņi aizliedza brīvprātīgi veikt ierakstu pasē LATVIETIS? Kāpēc pusgada garumā vajadzēja cīnīties par to, lai brīvprātību no jauna atjaunotu? Kad notiek taisnības princips attiecībā par pamatnāciju, tad tas ir slikti, bet viss pārējais –labi. Vai 78. panta grozīšana iekļaujot tajā „seksuālās minoritātes” tiešām ir labi diskriminējot heteroseksuālo Latvijas tautu?

Kad mēs metamies aizstāvēt vīrusa slimniekus, tad vispirms jāparūpējas, lai būtu potēti pret šo vīrusa veidu. Bet, ja kāds apmeklējot slimnieku savas muļķības dēļ inficējas, tad to nevar prasīt arī no vairākuma, lai tagad visi mestos brīvprātīgi inficēties. Tas ir pašnāvības veids, bet Dieva acīs -negantība.

Tur, kur parādās komunisma vai liberālisma rēgs, tur notiek Dieva un kristīgo vērtību noliegšana, bet tad seko bads, rasu naids, tautas apkarošana. Mūsu tautu un valdību apkaro no divām frontēm. No vienas puses -sociālais komunisms ar tā mūsdienīgajiem veidiem, bet no otras puses liberāliskais globālisms ar tā jaunajiem veidiem. Un abi spēki pieprasa, lai mēs sevi noliedzam. Sātans Jēzum gavēšanas laikā teica, ka visu došot, ja sevi noliegs. Arī tās abas ideoloģijas gaismas drēbēs ietērptie saka: „Es Tev visu došu, ja Tu sevi noliegsi. Noliedz savu ticību, savu identitāti, nacionālo piederību, savas saknes un pieņem nezāļu loģiku.

K.G.Jungs teica: „Cilvēkam pēc savas dabas piemīt reliģiskais instinkts.” Zinātniski sakot mēs esam homo-religiozus. Bībelē teikts, ka šīs tieksmes atspoguļojas nepārtrauktā alkšanā pēc garīgā spēka. Tiekšanās, vēršanās un identificēšanās tajā. Bet, ja cilvēks tiek atrauts un par upuri nests politiku ideoloģiju vai finansu un banku sektoru dēļ, tad viņš no tautas pārstāvja pārvēršas un ieplūst patērētājsabiedrības masā . Viņam vairs nav intereses par notiekošo valstī, paliek slinks, pasīvs, nelaimīgs un mētāts no viena grāvja malas otrā. Z.Mauriņa reiz teica: „Ja cilvēks zaudē izjūtu, ka ir saistīts ar Dievu viņu mētā, rausta instinkti, iekāres un bailes.” Izaugušām nezālēm tiekšanās pretī Dieva gaismai nepatīk , tāpēc iedēstītās krāšņās puķes cenšas aizēnot. Nezāļu žņaugos tiek izdzēsta cilvēka apziņā tā vērtība un piederība valstij. No tāda izmisuša un skeptiska cilvēka neko daudz nevar prasīt, vienīgi lietot kā masu, kuru veiksmīgi savulaik izmantoja Hilres un Staļins. Varbūt latviešu tauta tiek gatavota šādiem mērķiem…

Mums jāsaprot, ka uzplaukuma un veiksmes sēklu nevar iesēt nezāļu pilnā laukā. To nevar izdarīt, kamēr nezāļu saknes nav no jauna izrautas. Naivi domāt, ja vienu gadu vecākā paaudze tās ir izrāvusi, tad nākamajai paaudzei nākošajā gadā to nevajag atkārtot, lai pārliecinātos, ka nav palikušas vēl kādas nepamanītas. Nenoliedzami mēs to atkārtoti neesam darījuši, tāpēc tagad izaugušās nezāles būs izraut grūtāk. Tas ir iespējams, ja uzrauksim rokas, nolieksimies pāri Latvijas laukiem un sāksim to beidzot darīt. Tad arī radīsies gandarījums, prieks un laimes sajūta, ka mēs to darām!

Pēdējos gados Ir bijuši ne mazums daudz sēšanas mēģinājumi sausā, neuzartā un šķietami izravētā zemē.

Sēkla parazītu apēsta vēl nepaspēj nokļūt Latvijas zemes dzīlēs. Taču cik daudz tautas sūri un grūti atdotā nodokļu upur-sēklu daudzums izputējušas vējā?

Abas globāla izmēra saknes paslēpušās Latvijas zemē dzemdējušas grēku-naidu pret kristietību, naidu pret domājošo un rīcībspējīgo tautas daļu.

Dažkārt mēs gaidām pārdabīgas lietas, taču nesagaidām, jo dabīgā pienesuma altāris tukšs. Mēs gaidām Dievišķas izpausmes un pārdabīgu uguni, taču nepavīžojam pagales salikt uz altāra un sagatavot dabīgo platformu, lai Dievišķs uguns varētu aizdegties. Ja nezin garīgo principu, ka viss pārdabīgs notiek uz dabīgās bāzes, tad nevar gaidīt rezultātus. Aizvien biežāk nākas dzirdēt cilvēkus izsakāmies, ka latviešu tauta tāpat neko nevar panākt. Un ka valdība neklausās tautas viedoklī . Vai arī sakām, ka kāda jēga kaut ko darīt, jo mēs tāpat esam zaudējuši  u t.t.

Ienaidnieks zinot garīgo principu, ka vārdam ir spēks izmanto izmisušo, bezpējīgo un naivo prātus. Jo vairāk izteiktu šādu vārdu, jo ātrāk tās iedarbojas garīgā pasaulē. Vēl jo vairāk, ja šādu vārdu lietošana pastiprinājas ar ārējo darbošanās paralīzi, tad ienaidniekam tiek sniegta uzvara bez nekādas kaujas. Tāds paniskais viltus -vīrus izplešas pār visu tautu un, ja cilvēks nav imūns pret to, tad tiek inficēts.

Ja upuris nav sagatavots un nav likts uz altāra, tad mums nav nekādas tiesības teikt, ka neko tāpat nepanāksim. Mums nav tiesības teikt, ka esam darījuši visu iespējamo un secinājuši, ka tam nav jēgas. Domājams, ka Dievs tad atbildētu „Ko Tu esi izdarījis, lai tagad darītu Es?”

Kādā svētdienas dienā luterāņu draudzē savu referātu lasīja Brāļa Ordeņa loceklis Jānis Rožkalns. Noslēdzot referātu viņš teica : „Kristus mācība IR ļoti reāla un iedarbīga, ja vien tā tiek brīvi un patiesi lietota, ja tā nav iesaiņota reliģijas vai citos, cilvēka paša, meistardarbu žņaugos.

Mēs bieži dzirdam garīdzniekus publiski lūdzam – “mēs pateicamies Dievs, ka Tu mums atkal dāvāji brīvību un savu valsti!”  Bet, varbūt pamēģinām lūgt nedaudz  citādi -  “Mēs pateicamies Dievs, ka Tu devi mūsu iepriekšējo paaudžu brīvības cīnītājiem drosmi un izturību stāvēt par savu valsti un tādēļ mums tā atkal ir! Arī šodien mēs gribam ziedot laiku un spēkus, lai aizstāvētu mūsu kopējo zemi un ļoti lūdzam, lielais Dievs – stāvi mums šajā cīņā klāt!” „ Jāsecina, ka viņam ir dziļa taisnība.

Risinājums: Jāņem vērā, ka Satversmes 2 pants nosaka: „Visa vara pieder tautai.” Ja tauta to spēs iegalvot gluži kā Tēvreizi, tas atjaunos ticību, ievelkot jaunu brīvības dvašu, atjaunojot spēkus Dievišķā gaismā un atklāsmē tauta spēs veikt revolūciju apziņā un savā Tēvijā. Vai Satversmes 2. pants nosaka, ka visa vara pieder tautai? Tas atkarīgs no mums!Lai vienotā Dieva vadībā mēs varētu iet droši uz uzvaru un Atmodu mums ir jāvienojas arī lūgšanā.

Lūgšanas atslēgas vārdi: „Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. „(Ef. 6:12)

„Ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs.” (Mat. 18: 18)

Lūgšana: „Mēs kopīgā lūgšanā savienojušies lūdzam: „Paldies Jēzu, ka Tu esi devis mums savu spēku uzvarēt sabiedriskajā cīņā un iestāties par Latvijas tautu. Tāpēc Jēzus Kristus vārdā mēs izraujam komunisma un homoseksuālisma sasētās nezāles Latvijas zemē, saistām dēmoniskus garus, kas kontrolē mūsu Latvijas zemi, valdību un katru Latvijas iedzīvotāju atsevišķi. Mēs pasludinām garīgo atdzimšanu un Atmodu Latvijā. Jēzus Kristus vārdā mēs atraisām Svētā Gara spēku par Latviju un atdarām garīgās acis valsts vīriem, lai ierauga Patiesību, atdarām viņu garīgās ausis, lai dzird no Dieva pareizas valsts vadīšanas stratēģijas plānu, atdarām garīgo sirdi, lai jūt un zina, kas nāk par svētību mūsu Latvijai un lai spēj nostāties pret ļaunām lietām, kas cenšas ieplūst Latvijas teritorijā. Paldies Dievs par brīvu un neatkarīgu Latviju. Dievs, svētī Latviju!”

Atbildot uz jautājumu par vadīšanu uz uzvaru un to Atmodu!… tā atspoguļojas vēstules parakstīšanā, lai Atmoda nāktu drīz.

Praktisks darbs: Vēstules parakstīšana!