Pagājušajā mēnesī spektrs.com tika publicēts raksts „„Juvenālā justīcija” Latvijā – SĀTANA SMAIDS„. Šajā mēnesī piedāvāts tēmas turpinājums. „Juvenālā justīcija- bērnu tiesību aizsardzība jeb sātana smaids Nr.2” Profesors Osipovs izklāsta kāda ir „Bērnu tiesību aizsardzības likuma” ietekme Krievijā no garīgā aspekta. Sniegts ieskats arī kāds ir „Bērnu tiesību aizsardzības likums” Latvijā un kā tas darbojās praktiski.

„Un bērni celsies pret vecākiem un tos nonāvēs.” (Mat.10:21)

Juvenālās justīcijas programma „bērnu tiesību aizsardzība” uzņēmusies rūpes par bērniem un ieņem nozīmīgu lomu ģimeņu attiecībās. Programmas realizēšanu pārstāv noteikts spēks, kas ietekmē arī masu mēdijus. Nenoliedzami tā mērķis ir sabiedrības un individuālo vērtību izkropļošana un Gara nokaušana. Patiesībā nav jau runas par to, lai glābtu bērnus, jo saprotams, ka kur gan bērnam var būtu labāk ja ne savā ģimenē. Tikai ģimenē iespējams saņemt pienācīgu un veselīgu audzināšanu. Programmā ir iekļautas acīmredzamas lietas, kas vērstas pilnīgi citā virzienā. Par šādām iespējamām izmaiņām ir brīdinājis mūsu Kungs 2000. gadu atpakaļ. Toreiz tas skanēja absurdi. Evaņģēlijā teikts: „Un bērni celsies pret vecākiem un tos nonāvēs.” (Mat.10:21)

Mūsdienās acīm redzami ir tie rīki, kas tagad tiek izmantoti bērnu aizsardzībā. Bērns apsūdz vecākus un nodod tos attiecīgajiem orgāniem. Bērns policijai, skolotājai, audzinātāji vai pierzvanot pa uzticības telefonu apsūdz tēvu par audzināšanas metodēm, piemēram, par to, ka par nerātnību ticis sodīts ar pļauku pa pēcpusi. Vai arī bērns sūdzas par māti, ka tā nav iedevusi konfekti, bet tēvs nav iedevis tik daudz kabatas naudas, cik saņem citi bērni. Tādā veidā bērnu tiesību aizstāvji vai drošības orgāni ierodas pie vecākiem un likumīgi iejaucas ģimenes institūcijā. Par pārkāpumiem brīdina vai piespriež naudas sodu vecākiem. Vecākus brīdina par to, vai nu pret bērniem izturēsies cilvēcīgi, vai arī bērni tiks izņemti no ģimenes.

Bērni izmantojot šādu instrumentu izjūt varu pār vecākiem. Bērniem vēl nav saprašanas, jo vēl mazi, taču ļoti labi apzinās kādā veidā var komandēt vecākus. Taču vecāki saprot, ja nedarīs pēc bērna prāta, tad tiks sodīti ar naudas sodu, vai pat ielikti cietumā. Būtībā attiecīgās organizācijas piespiež ar tādām metodēm bērniem kļūt par vecāku ienaidniekiem. Kas par to šausmīgāks vispār var būt? Par kādu bērnu audzināšanu vispār var būt runa.
VIDEO (ru)

Nākošā problēma, kuru piedzīvo ģimenes ir tad, kad bērni tiek atņemti un ievietoti audžu ģimenēs, vai arī bērnu namos. Vai tad bērni dzīvojot ar svešiem cilvēkiem saņems patiesu mīlestību vai pienācīgu audzināšanu? Taču tiek noklusēta kāda svarīga lieta.

Rietumos galvenais programmas mērķis ir bērnu atdošana viendzimuma pārstāvjiem, kurās notiek bērnu psihes traumēšana un izviršana.

Sarkastiskais sātana smaids

Galvenokārt Juvenālā justīcija- bērnu tiesību aizsardzības, galvenais virziens ir antikristīga rakstura. Virziens padara starp vecākiem un bērniem ienaidniekus.

Būtībā sagrauj arī gan kristīgās, gan arī sapratni par ģimenes tikumiskām un sabiedrības vērtībām. Juvenālā justīcija- bērnu tiesību aizsardzība aizliedz jebkādu bērnu sodīšanu. Taču kādas sekas tās rada? Galu galā bez bērnu sodīšanas par pārkāpumiem un nepareizām lietām nav iespējama pilnvērtīga audzināšana. Tas ir zināms visas cilvēces vēstures laikā. Bet tagad pēkšņi 21 gadsimtā secinājuši, ka nevar pielietot nekādus mērus bērna audzināšanā? Kas tas ir? Tas ir sātana smaids. Sarkastiskais sātana smaids. Lūdzu, jums fināls. Saprotams, ka šīs jaunās kārtības iedibināšana novedīs pie dažādām negatīvām izpausmēm sabiedrībā. Iedomājieties kādas bez-soda rīcības viņi jau pieauguši būdami var darīt. Viņi var darīt jebkādu noziegumu, jo par to nebūs sodīti, kaut gan pieauguši cilvēki par līdzīgu nodarījumu nonāk cietumā līdz pat daudziem gadiem.

Sekas graujošas: izirušas ģimenes, degradēta tikumība, grauta sabiedrības dzīve, noziedzības pieaugšana un korupcija.

Apstākļos, kad bērni izmantos savu varu pār vecākiem, bet vecāki nezinās kā pasargāt savus bērnus no visatļautības sāksies liela mēroga korupcija. Vecāki centīsies atpirkties dažādas veidotas, lai tikai bērnu izaudzinātu ģimenē. Darīs visu, lai tikai ierēdņi neatņemtu bērnus.

Juvenālā justīcija- bērnu tiesību aizsardzība, lauž sabiedrības dzīves pamatus un likumu. Galvenais sabiedrības likums saistāms ar disciplīnu un pakļaušanos vecākiem un sociālajā vidē.

Iedomājieties, ja kareivim iedotu tādas pašas tiesības kādas tiek piešķirtas ģenerālim, tad var droši rēķināties ar armijas sakāvi. Ja uzņēmumā darbiniekam iedotu tādas pašas pilnvaras, kādas tās ir uzņēmuma direktoram, uzņēmums ātri bankrotētu. Ja pilsonim iedotu tādas pašas tiesības kādas tās ir valsts prezidentam, tad ir skaidrs, ka valsts sabruks. Taču, ja bērnam tiek sniegtas ne tikai tādas pašas tiesības kādas tās ir vacākiem, bet pat vairāk.. Jāteic, ka tieši to arī cenšas panākt ar Juvenālā justīcija- bērnu tiesību aizsardzības palīdzību.

Ieinteresētā puse

Tātad tās ir acīm redzamas lietas. Taču pastāv jautājums, kuram tas ir vajadzīgs? Kurš ir ieinteresēts jaunā dzīves modelī?

Senie romieši tā arī teica : „Kurš tajā ir ieinteresēts?” Diemžēl bieži vien mēs neiedziļināmies jautājuma būtībā.

Redzams, ka šāda veida cietsirdības, netikumības un vardarbības un antisenāinā propagandas izplatīšanā Juvenālā justīcija- bērnu tiesību aizsardzības aizsegā ir ieinteresēts tas pats spēks. Tas ir reāli eksistējošais sātanisms. Citas atbildes nav. Kuram ir vajadzīgs izrādīt cietsirdību un vardarbību TV ekrānos. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Kuram ienāktu prātā bērnus atņemt vecākiem? Tas ir tas pats avots. Mēs tuvojamies pēdējiem laikiem, kad uzskatāmi tiek gatavots ceļš antikrista nākšanai. Neaizmirsīsim, ka viņš ir sociālo procesu ģēnijs. Un tumsas valdīšana nonāks pār mūsu zemi. Biedē tas fakts, kas redzams ārvalstu baznīcu darbībā. Baznīcas nodarbojas ar sociālo darbību. Bērnu nami, spēļu laukumi, bet kā ir ar garīgo pusi?

Cik daudz ir ieguldītas rūpes par bērnu namiem, patversmēm un pansionātiem. Tur var lepoties ar lieliskiem bērnu spēļu laukumiem un labvēlīgas fiziskās nodarbes radīšanu un cik lieliski ir bērnu teātri. Redziet! To visu dara draudze! Ar ko lepojas? Draudzes galvenais uzdevums ir dziedināt sabiedrību no nešķīstības, iekāres, naida, meliem, lepnuma, iedomības un citām garīgām kaitēm. Protams, arī sociālajam darbam ir atvēlēta sava vieta, taču visam ir jābūt ar mēru. Pretējā gadījumā baznīca zaudē savu patieso lomu. Manuprāt, notiek liela baznīcas laicīgošana. Tā sērga ar laicīgo smaku ielaužas rietumu kristīgā dzīvē un tagad tā negatīvi ietekmē arī Krievijas pareizticību. Tāpēc tagad mēs stāvam lielas un reālas izvēles priekšā.

Latvijā/ Bērnu tiesību aizsardzības likums

„Un bērni celsies pret vecākiem un tos nonāvēs.” (Mat.10:21)

Latvijā: „Bērns var griezties pēc palīdzības bāriņtiesā, ja vecāki, viņaprāt, noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās.) Bērnu tiesību aizsardzības likums 25.pants (2).

27.pants. Bērna šķiršana no ģimenes

Bērnu atņemšanas statistika Latvijā

Kā darbojas Bērnu tiesību aizsardzības likums?

Ikšķilē māmiņai bāriņtiesa izlaupa bērnu 19.marta raidījums “Bez Tabu” (2013).
Ikšķiliete Agnija ir jaunā māmiņa, kurai prieku par mazuļa nākšanu pasaulē aizēnojis fakts, ka dažus mēnešus pēc priecīgā notikuma gan viņai, gan bērna tēvam atņemtas aprūpes tiesības.

Jaunā māmiņa Agnija raidījumam “Bez Tabu” izrāda dēliņa mantas, drēbes un gultiņu, kura jau kādu laiku ir tukša.

Pirms trim nedēļām četrus mēnešus vecais Miks Rihards tika izņemts no ģimenes. “Paspēlējāmies, paēdām vakariņas un kāds klauvēja pie durvīm. Bāriņtiesa,” atminas mamma. Viņa sākotnēji nodomājusi, ka iestādes darbinieki atnākuši ģimeni apciemot, taču patiesība izrādījusies daudz skaudrāka — bērns no ģimenes vienkārši izņemts.
Četrus mēnešus vecais mazulis tika nogādāts bērnu aprūpes centrā un viņam pašlaik tiek meklēti audžuvecāki.
Ikšķiles novada Bāriņtiesas vadītājs Valdis Bonka raidījumam uzsver, ka vienmēr, kad ir aizdomas par vardarbību, bērns no ģimenes tiekot šķirts. Taču tajā pašā laikā uzsver, ka atklāta vardarbība šajā gadījumā nemaz neesot bijusi. Drīzāk nevērība, kas izpaudusies tā, ka mamma savu dēlu nav ņēmusi rokās. “Kaut vai tas, ka bērns visu laiku guļ gultiņā. Viņš tomēr ir jāņem rokās,” norāda Ikšķiles bāriņtiesas vadītājs, piebilstot, ka vecākiem ar bērnu neesot emocionāls kontakts, jo mazulis nesmaidot. Mamma gan oponē un rāda bildes, kurās redzams smaidīgs mazulis.

Juvenelā justivija ir papildus ierocis cilvēku tirdzniecībā

Latvijā ir vairāki grupējumi, kuri nodarbojas ar bērnu tirdzniecību un to darbības rezultātā ir izveidojusies bērnu tirdzniecības sistēma, kas sevī ietver juristus, politiķus, bāriņtiesu vadību, prokuratūru, tiesnešus,  policistus, psihologus u.c. personas. Sistēmas galvenais vadmotīvs ir nauda un tā, nesastopot pretestību, paplašinās līdz ar katru amatpersonu, kura par samaksu palīdz nokārtot to vai citu gadījumu. Pēdējā valsts struktūrvienība, kura reāli cīnījās ar bērnu tirdzniecību Latvijā bija Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centrs, kuru saskaņā ar Nila Ušakova rīkojuma likvidēja 2009.gada beigās.

VIDEO (lv)

Advokāts Bruno Liberts, ilgus gadus nodarbojas ar adopcijas lietām, uzskata, ka ārvalstu adoptētājiem jāļauj adoptēt bērni ne tikai no bērnu namiem, bet arī no aizbildņiem. Šobrīd tāda iespēja formāli pastāv, taču aizbildņi nereti nedod savu jāvārdu bērna adopcijai, un tajā pašā laikā arī paši bērnus pienācīgi neaudzina.

Neviena savienība nav izpalikusi ar papildus dokumentu parakstīšanu. Nav arī runu par dokumentu parakstīšanas lietderīgumu un izdevīgumu Latvijas valstij.

Nesenā Latvijas vēsturē bija piedzīvots, kā tika parakstīti Molotova Ribentropa slēpenie dokumenti un kā svešu varu paraksti ietekmēja Latviju.

Vēlāk Latvija slēdza savienību ar Eiropu un parakstīja virkni papildus dokumentu, tajā skaitā arī Lisabonas Līgumu, kuras prioritāte „cilvēktiesības” atsevišķai cilvēku grupai un bēgļu pieņemšanas jautājums, kā izrādās ir svarīgāks par Latvijas tautas kopējo gribu.

Interesanti kādi dokumenti Latvijai būs jāparaksta Eiro ieviešanas gadījumā? Var jau teikt, ka tas viss būs attiecāmies tikai uz ciparu pasauli, taču kā vēsturiski piedzīvots, ka ne tikai. Līdzi nāks atkal virkne Latvijas tautai nezināmi un slepeni parakstīti dokumenti, par kuru saturu tautas acīm būs apslēpts. Viens no dokumentiem, kas tagad tiek gatavots ir „juvenālā justīcija” pilnā mērā, jo pašreiz jau esošā Latvijā ir tikai izmēģinājums kaut kam daudz graujošākam.

2009. gadā Eiropas propagandisti jau taustījās Latvijas Krimināllikumdošanas sfērā cenšoties izdibināt kāda būtu reakcija, ja Latvijā ieviestu „Juvenālo justīciju”, kuras mērķis ir ne tikai jauno noziedznieku nodarījumu novērtēšanas, mīkstināšanas un reabilitēšanas iespējas celšana jaunā gaismā, bet tās patiesais un dziļākais mērķis ir daudz citādāks, nekā to varētu gaidīt.

2010. gadā Izglītības un zinātnes ministrija centās apkopot to dokumentā ar nosaukumu „Atjaunojošā justīcija nepilngadīgo noziedzības kontekstā: Baltijas valstis Eiropas dimensijā”.

Latvijā: Izdarīto noziegumu mīkstināšana

Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins 2010. gadā veiktajā pētījumā par nepilngadīgo likumpārkāpēju sodīšanas un noziegumu novēršanas principiem („Atjaunojošā justīcija nepilngadīgo noziedzības kontekstā: Baltijas valstis Eiropas dimensijā”) norāda, ka reāla brīvības atņemšana nepilngadīgajiem parasti tiek piemērota gadījumos, kad tiek veikti atkārtoti likumpārkāpumi, vai gadījumos, ja pusaudzis tiek sodīts par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Eksperts arī norāda, ka, reaģējot uz nepilngadīgo veiktajiem likumpārkāpumiem, valstij ir svarīgi ievērot atjaunojošās justīcijas principu.

Princips paredz ne tik daudz represīvi sodīt vainīgo pusaudzi tradicionālā kriminālprocesa ietvaros, bet risināt kriminālo konfliktu ārpus krimināllikuma normām un likt pusaudzim saprast nodarījuma sekas, nepieļaujot atkārtotu nonākšanu konfliktā ar likumu. „Atjaunojošās justīcijas veiksmes kritērijs ir nevis kriminālās represijas bargums, bet konflikta radīto seku novēršana, nodarītā kaitējuma atlīdzināšana, pušu samierināšana un gandarījums par paveikto,” norāda A. Judins.
Ievērojot atjaunojošās justīcijas principu, kriminālprocess pret likumpārkāpēju tiek izbeigts, un tā vietā tiek piemēroti alternatīvi soda mēri, piemēram, sabiedriskais darbs vai naudas sods.

Apstiprinātais „juvenālās justīcijas” likumprojekts „Vardarbības ierobežošanai ģimenēs”

15. martā Latvijas Kristīgā radio raidījumā “Atklāti par patiesību” viesojās Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere, bērnu tiesību aizsardzības eksperts, ilggadējais Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors un Augstākās padomes deputāts Jānis Gulbis un portāla “Apriņķis.lv” žurnāliste Līga Greiškane.

Raidījumā atklājas visnotaļ šokējoša informācija, cik daudz bērnu no ģimenēm Latvijā izņemti pēdējo gadu laikā

Latvijas Kristīgā radio 15. marta raidījumā “Atklāti par patiesību” Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere nespēja atbildēt uz raidījuma vadītāja jautājumu, kādi ir iemesli bērnu izņemšanai no ģimenes tajos gadījumos, kad vardarbība nav konstatēta. Jānorāda, ka vardarbība, saskaņā ar viņas sniegto statistiku, tika pierādīta vien katrā desmitajā gadījumā.

VIDEO  un VIDEO 

Arvien vairāk bērnu tiek šķirti no ģimenēm

Latvijā arvien vairāk bērnu tiek šķirti no to bioloģiskajiem vecākiem, turklāt ir gadījumi, kad rodas jautājums, cik pamatots ir šāds lēmums. Bāriņtiesas rīcību daudzas ģimenes uzskata par patveļīgu.

Labklājības ministrijas (LM) apkopotā statistika liecina, ka  2011. gadā aprūpes tiesības tika atņemtas 1961 vecākam, 2010. gadā – 1645, 2009. gadā – 1417, 2008. gadā – 1532. Kopumā 2011. gadā no vēcākiem tika šķirti 2300 bērnu, 2010. gadā – 1953, 2009. gadā – 1657, bet 2008. gadā – 1914. 2011. gadā bāriņtiesas policijai ziņoja par 127 vecākiem, 2010. gadā – 112 vecākiem, 2009. gadā – par 101, bet 2008. gadā – par 96.

“Viens no cēloņiem šādai situācijai, kad daudzas ģimenes nespēj pienācīgi rūpēties par bērniem, ir saistīts ar ģimeņu materiālo stāvokli.

Aicina Saeimas deputātus pievērst uzmanību bāriņtiesu rīcībai, izņemot bērnus no ģimenēm

Gadījumi, kad pastāv aizdomas, ka bērna šķiršana no ģimenes nav bijis labākais problēmas risinājums, mudinājis vairākus desmitus cilvēku un organizāciju vērsties pie parlamentāriešiem.

Idejas un vēstules Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei autore ir Latvijas Radio žurnāliste Ginta Mūrniece, kura pētījusi situāciju šajā jomā.

“Savā žurnālistes darbā gatavojot materiālus, kuros skartas bērnu tiesības, esmu pārliecinājusies, ka Latvijā spēkā esošā likumdošana un attiecīgi valsts un pašvaldību institūciju rīcība, kas pamatota ar šo likumdošanu, ir pretrunā ANO Konvencijai “Par bērnu tiesībām” un citiem starptautiskiem normatīviem, kurus Latvija ratificējusi un apņēmusies ieviest,” raksta G. Mūrniece.

Pieredzējusī žurnāliste uzskata, ka sekas atspoguļojas Labklājības ministrijas statistikā – pēdējos gados strauji palielinās no ģimenēm izņemto, kā arī uz ārzemēm adoptēto bērnu skaits. Labklājības ministrijas padotības iestāde “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija” pamato ar krīzes sekām, kādēļ vecāki bieži nevar bērniem nodrošināt pienācīgu aprūpi, ģimenēs tiek lietos alkohols, notiek vardarbība pret bērniem utt.

Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas datiem, 2011. gadā no vecākiem tika šķirti 2300 bērnu, 2010. gadā – 1953, 2009. gadā – 1657, bet 2008. gadā – 1914. Uz šo brīdi no vecākiem šķirti vairāk nekā astoņi tūkstoši bērnu. Pērn uz ārvalstīm – ASV, Itāliju un Franciju – adoptēti 144 bērni, savukārt 2011. gadā – 128. Nedaudz samazinājies Latvijas adoptētāju skaits – pērn 110, 2011. gadā – 128.

“Labklājības ministrija, komentējot šos skaitļus, atsaucas uz “bērnu vislabākajām interesēm”, taču, pētot konkrētus gadījumus, kad vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, nākas secināt, ka bāriņtiesas neattaisnoti plaši interpretē Bāriņtiesu likuma 23. pantā deleģētās jau tā nepamatoti lielās pilnvaras uz vienpersoniska lēmuma pamata atņemt vecākiem aprūpes tiesības (vai tagad jau apturēt aizgādņa tiesības),” uzsver žurnāliste.

Vēstulē I. Čepānei, viņa pievēršas arī jautājumam par to, ka bāriņtiesām Latvijā ir dota pārāk neierobežota vara, kā arī pastāv pārāk vienkārša sistēma, kā ārzemnieki var adoptēt mūsu bērnus. Tas savukārt negodīgiem bāriņtiesu darbiniekiem paver iespēju gūt peļņu, nododot adopcijā šos bērnus pret samaksu.

Ar vēstules pilnu tekstu iespējams iepazīties šeit.

„Juvenālā justīcija” ārvalstīs: Krievijā

„Viskrievijas vecāku pretestība” PRET „Juvenālo justīciju”

Tekstu par kongresu sagatavoja Ivars no Informācijas aģentūras 

09.02.2013 Maskavā notika viskrievijas vecāku kongress, kurā tika nodibināta sabiedriska organizācija  „Viskrievijas  vecāku pretestība”.  Kongresā piedalījās pārstāvji no vairāk kā 60 reģionālām Krievijas vecāku organizācijām.

Organizācija tika izveidota kā atbilde uz t.s. ”juvenālās justīcijas” ieviešanas mēģinājumiem Krievijā.

„Juvenālā justīcija” paredz:- nostiprināt likumdošanā koncepciju, kas ļauj brīvi atņemt vecākiem bērnus un nodot tos trešajām personām;
- mainīt likumdošanu, nosakot ļoti plašus un brīvi interpretējamus iemeslus bērnu izņemšanai no ģimenēm;
- radīt valsts institūciju sistēmu, kura kontrolēs vecākus (tai skaitā mudinot bērnus ziņot par vecāku „pārkāpumiem”) un veiks bērnu izņemšanu no ģimenēm;
- praksē ieviest pārspīlētus bērnu tiesību standartus, to ievērošanas kontroles metodiku un sodus par neizpildi, atņemot bērnus. Piemēram, ietverot jēdzienā vardarbība pret bērnu tādus absurdus sīkumus kā pēriens un balss pacelšana vai arī sīki reglamentējot kādiem produktiem ir jābūt vecāku ledusskapī.

Organizācijas pārstāvji uzskata, ka „juvenālās justīcijas” sistēma konceptuāli un praktiski grauj ģimenes institūtu kā tādu, ka tā pilnībā neatbilst Krievijas tradīcijām un ka šī sistēma praksē nestrādā pat likumpakalusīgajā Rietumeiropā, tāpēc tās ieviešana Krievijā ar tās pašreizējo korumpēto ierēdniecību nodarīs lielu ļaunumu sabiedrībai.

Jau iepriekš jaundibināmā organizācija bija savākusi vairāk kā 200000 iedzīvotāju fizisku parakstu pret konkrētiem „juvenālās justīcijas” likumiem, kas jau bija sagatavoti pieņemšanai. Pēc 140000 parakstu iesniegšanas Krievijas prezidentam konkrēto likumu pieņemšana tika atlikta uz pus gadu. Viens no organizācijas dibināšanas iemesliem – atkārtots mēģinājums steidzamības kārtā pieņemt atliktos likumus, pārsaucot likumu tekstā „juvenālās justīcijas” terminus,  saskaņojot šos likumus ar maz skaitlisku kabatas „vecāku sabiedrisko organizāciju”, kura tiek pozicionēta kā visu Krievijas vecāku pārstāve, un praktiska „juvenālās justīcijas” principu ieviešana reģionu līmenī.

Tāpat „Viskrievijas  vecāku pretestība”  atbalsta t.s. „Dimas Jakovļeva likumu”, iestājas pret bērnu adopciju uz ārzemēm un iestājas pret jauno Krievijas literatūras mācību programmas projektu, kurā vairs nav sastopami virknes Krievijas klasiķu darbi, bet to vietā ir parādījušies „moderni”, mazkvalitatīvi un amorāli „daiļdarbi”.

Pasākuma organizators ir kustības „Laikmeta būtība” līderis Sergejs Kurginjans. Stundu garajā atklāšanas runā Kurginjans kā galveno Krievijas politisko problēmu minēja sabiedrības šķelšanos „vietējajos”, kas ir iedzīvotāju vairākums un kas grib dzīvot saskaņā ar savām tradīcijām un „tamējajos”, kuri dziļi neieredz visu vietējo, saucot to par tumsonību, atpalicību utt.  un akli paļaujas uz visu, kas nāk no ārzemēm.  „Tamējie” ir nospiedošs mazākums ar elitārām pretenzijām un vēlmi par katru cenu iegūt/saglabāt savu elitāro stāvokli. Vieni „tamējie” to saprot un apzināti kaitē valstij un apzināti cenšas nodarīt pēc iespējas lielāku ļaunumu pēc iespējas lielākam skaitam „vietējajiem”, gūstot no tā sava veida sadistisku prieku un gandarījumu.  Citi „tamējie” to neapzinās un kaitē sabiedrībai akli pieņemot un mēģinot ieviest dzīvē nepiemērotas un bieži vien pat kaitīgas ārzemju koncepcijas un metodes, kas izsauc likumsakarīgu iedzīvotāju vairākuma sašutumu.

Kā „tamējo” cilvēku muļķošanas piemēru Kurginjans minēja argumentu, ko Krievijas neoliberāļi izmanto kritizējot  „Dimas Jakovļeva likumu” , kurš aizliedz Krievijas bērnu adopciju uz ASV. Krievijas neoliberāļi , norāda uz faktu, ka Krievijā, pēc IeM datiem gadā ir reģistrēti 100000 vardarbības gadījumu pret bērniem (katras 5 minūtes notiekot vardarbība pret kādu bērnu), kas ir ļoti drausmīgi kādēļ kaut kas ir jādara – jāievieš „juvenālā justīcija” un kaut vai jāadoptē bērni uz ārzemēm un jo īpaši uz vislabāko no ārvalstīm – ASV.  Tai pat laikā neoliberāļi noklusē, ka tikai 5% no šiem vardarbības gadījumiem notiek ģimenēs un ka Amerikā pēc tik pat oficiāliem ASV datiem ir konstatēts 3,2 miljoni vardarbības gadījumu pret bērniem (attiecīgi ASV vardarbība pret bērniem notiek nevis katras 5 minūtes, bet katras 5 sekundes).

Francijā praktizētās „juvenālās justīcijas” variants

Cits piemērs, lai gan Krievijā mēģina ieviest Francijā praktizētās „juvenālās justīcijas” variantu, tai pat laikā tiek noklusēts, ka pašā Francijā nesen oficiāli ir atzīts, ka 1 miljona bērnu izņemšanas no ģimenēm gadījumos atbildīgie dienesti ir kļūdījušies un bērnus izņēmuši nepamatoti. Kopumā Francijā no ģimenēm ir izņemti 6 miljoni bērnu, kas pats par sevi jau ir milzu skaitlis. Tāpat tiek noklusēts, ka ES institūcijas ir pārpildītas ar sūdzībām par sociālo dienestu patvaļu izņemot bērnus no ģimenēm.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina runa 

VIDEO Uz kongresa sākumu bija ieradies arī Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs  Ivanovs, bet vēlāk kongresu neplānoti apmeklēja arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš sanākušajiem apliecināja, ka viņu viedoklis noteikti tikšot ņemts vērā.

„Praktiski visām Krievijas tautām eksistē senas lielu ģimeņu tradīcijas, kas apvieno vairāku paaudžu radiniekus. Rūpes par sirmgalvjiem, rūpes par bērniem vienmēr ir bijusi pirmajā vietā. Tieši šīs tradīcijas mums ir jāatjauno un jāstiprina,” paziņoja Putins. „Un tieši pretēji vajag izvairīties no ārvalstu pieredzes aklas kopēšanas. Tai skaitā arī tādēļ, ka nav viennozīmīgi vērtējami  attiecīgo sabiedrisko  sfēru procesi tajās valstīs, kurās visplašāk pielieto t.s. ”juvenālo justīciju” .

Šai sistēmai ir plusi, bet ir arī ļoti daudz mīnusu. Un Krievijas sabiedrība ļoti labi zina par šiem mīnusiem no krievu ģimeņu pieredzes ārvalstīs. Ir ne mazums piemēru, kad vecāku tiesības tiek atņemtas normāliem, mīlošiem un strādājošiem vecākiem. Ir gadījumi, kad iejaukšanās ģimenē ir vienkārši absurda un tiek veikta kā atklāta ņirgāšanās par vecākiem. Nepārdomāta tādu mehānismu ieviešana pēc būtības pārkāpj ģimenes suverēnās tiesības un var izprovocēt neuzticēšanās gaisotni starp vecākiem un bērniem, kā arī tiešu korupciju un atsevišķu negodprātīgu ierēdņu parazitēšanu uz šo problēmu rēķina.”

Zīmīgi, ka pasākums noritēja prestižajā „Padomju nama” (Dom sovetov) galvenajā zālē, kur Padomju laikā notika nozīmīgākie valsts pasākumi.

Pilnu kongresa norises video

Latvijas klusēšana un piekrišana

Šis pasākums, kuru Latvijas plašsaziņas līdzekļi pilnībā noklusē, ir būtisks arī Latvijai, jo dod cerību mainīt arī esošo amorālo un korumpēto Latvijas sociālo sfēru. T.s.

„juvenālā justīcija” Latvijā ir ieviesta pie tam daudz sliktākā izpildījumā kā tas ir realizēts Rietumeiropas valstīs. Latvijā „juvenālās justīcijas” izpildītāji ir bāriņtiesas, kuru darbību praktiski koordinē Labklājības ministrijai pakļautā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI).  Likums bāriņtiesām dod ļoti plašas brīvi interpretējamas pilnvaras, ko daudzas no tām izmanto negodprātīgi gan izrēķinoties ar saviem personīgajiem nelabvēļiem, vietējiem politiskajiem konkurentiem, gan arī vienkārši pelnot uz citu nelaimes rēķina. Latvijā ar augstākā līmeņa politiķu līdzdalību un atbalstu ir izveidojusies bērnu industrija, kura iedzīvojas uz bērnunamu un  audžuģimeņu  finansējuma rēķina, ar bērniem saistītajiem konfliktiem, kā arī uz bērnu pārdošanu, adoptējot tos uz ārzemēm.

Latvijas situācijas traģisms ir apstāklī, ka dēļ Krievijas „bērnu tirgus” aizvēršanās un dēļ augošā pieprasījuma pēc baltajiem bērniem,  bērnu cenas pasaules tirgū aug un vietējie bērnu tirgotāji grasās izmantot šo „biznesa iespēju”. Jau pašreiz VBTAI un bērnu tirdzniecības tīklā iesaistīto bāriņtiesu aktivitātes ir kļuvušās īpaši nekaunīgas, bet papildus ar VBTAI aktīvu līdzdalību ir sagatavotas un Saeimā tiek skatītas izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas bāriņtiesām dos papildus iespējas daudz lielākos apjomos izņemt bērnus no ģimenēm. Pēc šī likuma pieņemšanas un pēc pašvaldību vēlēšanām, kurās bērnu tirgotāji centīsies nostiprināt un pastiprināt savas pozīcijas pašvaldībās, paredzama vēl nepieredzēti plaša bērnu izņemšana no ģimenēm un pēcāka to pārdošana, adoptējot uz ārzemēm.

Šajā video jūs redzēsiet kā tēvam tiek atņemti bērni uz nabadzības pamata.

Turpinājums nākošā mēneša numurā.