Patlaban telekanāls “Smithsonian Channel” atcēlis jaunās dokumentālās filmas par papirusu, kurā pieminēta Jēzus sieva, pirmizrādi, jo zinātnieki apšauba atrastā dokumenta autentiskumu,-ziņo spektrs.com/ ebaznica.lv

Pārraidē bija iecerēts aplūkot septembrī atrasto IV gadsimta papirusu, kurā atrodami koptu valodā rakstīti vārdi “Jēzus tiem teica: mana sieva”, kas liecinot, ka agrīnie kristieši uzskatījuši, ka Jēzus bijis precējies. Tas tika nodēvēts par “vienu no visu laiku nozīmīgākajiem atklājumiem”

Taču vēlāk eksperti un zinātnieki pauda viedokli, kurā apšaubīja teksta autentiskumu, jo tajā izmantota “nepārliecinoša” gramatika, turklāt tā izcelsme neesot skaidra.

Hārvarda Universitātes profesore Kārena Kinga apgalvoja, ka teksts, ko viņa dēvē par “Jēzus sievas evaņģēliju”, nepierāda, ka Jēzus patiešām bija precējies, bet gan atklāj, ka šis jautājums agrīnajiem kristiešiem radās pēc skaļām diskusijām par seksualitāti un laulību.

Kanāla pārstāvis paziņoja, ka filmas saturā tiks veikti papildinājumi un uzlabojumi, ņemot vērā gaidāmo pārbaužu rezultātus un arī zinātnieku reakciju, kas ļaus izveidot daudz bagātāku un pabeigtāku stāstu. Jaunais pirmizrādes datums tiks paziņots tuvākajā laikā.

Papirusa izcelsme ir nezināma. 4. gadsimta papirusā ir frāze, kuras nav Svētajos Rakstos un kas ir klajā pretrunā ar kristīgās Baznīcas tradīciju: „Jēzus teica viņiem: mana sieva…”. Papirusa fragments ir izbālējis un ļoti maza izmēra, apmēram vizītkartes lielumā. Vienā pusē ir astoņas ar melnu tinti rakstītas rindas. Tekstu var izlasīt tikai ar palielināmo stiklu. Iespējams, tekstā ir arī frāze: „Viņa būs spējīga kļūt par manu mācekli.” Līdz šim fragmentu ir pētījis ļoti šaurs papiroloģijas un lingvistikas speciālistu loks.

BBC ziņu portāls rakstā “‘Wife of Jesus’ reference in Coptic 4th Century script” („Atsauce uz “Jēzus sievu” 4.gs. koptu tekstā”) norāda, ka ievērojams koptu lingvists, Volfs Peters Fanks (Volfs Peter Funk), kurš arī piedalījās minētajā konferencē, ironiski atzīmējis, ka “ir tūkstoši papirusa strēmeļu, kuru vidū jūs atrodat trakas lietas” un tāpat paliek daudzi jautājumi par fragmentu.

BBC, sniedzot ziņu par atklāto manuskriptu, korekti citē arī kāda Bībeles pētnieka komentāru. Kentuki universitātes profesors Bens Viteringtons (Ben Viterington) teica, ka termins “sieva” var vienkārši norādīt uz sieviešu dzimtas mājas kalponi un mācekli.

Preses konferencē žurnālistiem pētniece pati atzinās, ka šo papirusu nevar uzskatīt par pierādījumu, ka vēsturiskais Jēzus būtu precējies. Papiruss bija uzrakstīts vairākus gadsimtus pēc Jēzus dzīves, tomēr teksts ir interesants, jo tas iespējams liecina par debatēm attiecībā uz celibātu un sieviešu lomu agrīnās Baznīcas dzīvē. Pētniece uzskata, ka papiruss ir autentisks, taču to, vai papiruss nav viltojums, pierādīs papirusa tintes ķīmiskā analīze.

Savukārt profesors un baptistu mācītājs Džims Vests uzsvēra, ka “apgalvojumi, kas izskan ap papirusu, neko nepierāda. Tas nav nekas vairāk par apgalvojumiem, kas „karājas gaisā”, bez nozīmīga konteksta”.

Uz iespējamo papirusa funkcijas kontekstu netieši norāda Nag Hammadi atklājumi Ēģiptē 1945. gadā, kad tika atrasta sena gnostiskā bibliotēka, kurā bija 13 līdz šim nezināmi apokrifu kodeksi koptu valodā. Apokrifu teksti ir radušies sākot ar 2.gs. Tur var atrast vienu otru saistošu ideju, taču tām ir mazs sakars ar vēsturiskiem notikumiem un Jēzus zemes dzīvi. Šauro gnostisko kopienu loku interesēja sava credo izklāsts. Gnostiskājās kopienās, kas krasi pretstatīja garu un matēriju, bija ļoti atšķirīgs uzskats par laulībām un seksualitāti, no klajas laulības noliegšanas līdz izlaidīgām orģijām.

Četri kanoniskie evaņģēliji bija un paliek uzticami vēsturiskie avoti par Kristus dzīves noslēpumu.

Ideja, ka Jēzum būtu bijusi sieva, ir pausta arī Dana Brauna romānā “Da Vinči kods”, kurš neiztur nopietnu vēsturisku kritiku. Koptu valodas profesore Kinga precizē, ka atrastais papiruss nav pierādījums, ka Danam Braunam būtu taisnība.

>>Vairāk par rakstu<<