JĒZUS ARMIJAI LATVIJĀ! 

Latviešu tauta!

Tā saka tas Kungs Latvijas Dievs: Latviešu tauta! Tu, neizmirsi! Pastāvēsi, izturēsi!  Kā Es izleju ūdeni uz iztvīkušu zemi un straumes uz sausu zemi, tā Es izliešu Savu Garu uz tavu dzimumu un Savu svētību uz taviem pēcnācējiem, ka tie zaļos kā zāle, kā vītoli pie ūdens upēm. Šis sacīs: es piederu Tam Kungam; kāds cits sauksies latvieša vārdā, vēl kāds trešais ar savu roku pierakstīsies kā piederīgs Tam Kungam un ar godu nēsās Latvijas vārdu.

Latvija- Nacionālā bagātība

Tev būs zināt, Es atjaunoju Tevi. Ne Eiropa, kas prasa izpirkšanas maksu. Es esmu tas, kas nomet pīšļos. Es esmu tas, kas ceļu un paaugstinu. Nav neviena, kas var man līdzināties. Nav nevienas augstākas varas. Politiskā vara, ekonomiskā vara, sadzīve, tās visas nobāl un pazūd nomainot cits citu.

Vai cilvēks var iecelt cilvēku? Ko viņi spēj? Vājais sevi nomaina pret vēl vājāku. Jo kas ar mani nesakrāj, tas to visu zaudē. Kas nenotiek manā spēkā, nav labuma.

Pienācis laiks atstāt nostaļģijas alkas par bijušo un Ēģiptē (PSRS) pavadītiem laikiem, kad strādājāt vēdertiesai. Neievērojiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis.

Nav darba? Jūs meklējat tur, kur viss zaudēts un tur, kur ierasts.

Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai Jūs to neredzat?

Es likšu rasties ceļam tuksnesī un upēm vientuļās kailatnēs. Tā ir cita iztikšana. Kad Es gribu ko darīt, kas to var traucēt?

Jūs paši nocietinātām un nepateicīgām sirdīm savā neapmierinātībā kurnējot esat vēluši pār savām galvām nelaimi. Tāpēc neprasiet: Kur ir Dievs? Jo Jūs neesat mani patiesi meklējuši.

Augstprātīgie vaicā, kāpēc Latvijā tik slikti? Saka, ka jābrauc prom. Es atbildu: Nedodieties prom baiļu pilnā steigā un nevirzieties uz priekšu, arī strauji bēgot, jo Tas Kungs ies jums pa priekšu, un Latvijas Dievs kā sargs arī noslēgs jūsu gājienu.

Es Tev jautāju: Uz ko Tu biji paļāvies? Uz gaisā piepūstu balonu. Steigā cēlāt. Steigā pelnījāt. Steigā bruka. Tam visam bija tā jānotiek. Visam jāsagrūst, visam jānolīdzinās, visiem sapuvušiem un uz smiltīm celtiem pamatiem jāsabrūk. Līdz galam jānomirst. Lai Manā spēkā augšāmceltos.

Paļāvībā uz Mani Tu, Latvija, vien vari celties augšup tiekties. Kas Tevi dubļos izvārtītu, pazemotu, notraipītu un izmantotu var augšāmcelt? Kas var Man līdzināties? Lai tas nāk un Man saka un ziņo!

Nosauc to vārdā! Un es Tev pateikšu kāda tam ir vērtība Manās acīs. Nekāda! Vien Es Tavs Dievs Cebaots ir mans vārds, Latvijas Svētais.

Es atjaunoju Tevi Latvija! Un apkaunojumu izdzēšu kā nebijušu.

Jo mani dēli un meitas ir izliktas sardzē Tavos mūros un ir nomodā par Tevi. Viņi uzcels vecās posta vietas, un atjaunos agrāko latviešu cilšu pamatus. Un Viņi liks atzelt vecajām posta vietām, uzcels, kas agrākos laikos sagrauts, atjaunos izpostītās pilsētas, kas jau no cilšu ciltīm bijušas pamestas postā.

Kāpēc Es biju Tevi atstājis? Tu Mani negribēji! Tikai mazu brīdi Es tevi atstāju, bet ar sirsnīgu apžēlošanos par tevi Es tevi pieņemšu atkal atpakaļ; dusmu uzplūdumā Es tev mazu brīdi apslēpu Savu vaigu, bet ar mūžīgu žēlastību Es par tevi atkal apžēlošos,” saka Tas Kungs, tavs Pestītājs.

Zini, Mani nodomi par Tevi lieli. Vērs savu skatu uz Mani. Jo, Latvija, Es esmu Tavs Dievs. Kas var Tevi paglābt, ne austrumi, ne rietumi, uz kuru pusi vien paver savu skatu, nav neviena. Nav neviena Tevis vērti, Tu to redzi. Vien Es uzticīgi gaidu, kad Tu, mana Latvija, atgriezīsies pie Manis. Jo tavs laulāts vīrs ir tavs Radītājs, Tas Kungs Cebaots ir Viņa vārds. Un tavs Pestītājs ir Latvijas Svētais, Viņu sauc par visas pasaules Dievu. Jo Tas Kungs sauc tevi atpakaļ kā atstātu laulātu draudzeni un sirdī dziļi noskumušu sievu. “Kā gan varētu atstāt savu jaunības mīlestību?” saka tavs Dievs.

Patriotisma vārdā

Tu, latvieti, atraisies! Sarauj kalpības jūga važas Manā Vārdā. Piedodiet cits citam, jo ikvienam nav viegli. Pakalpojiet viens otram no sirds un iemīliet cits citu kā sevi pašu. Esiet taisnīgi un ienīstiet netaisnību. Pastāviet patiesībā un būsiet glābti. Esiet kā mūra siena pret salkaniem grēka meliem. Atbalstiet viens otru.

Gribat jaunu līmeni un veiksmīgu izaugsmi? Neesiet neitrāli. Nemeklējiet kā paglābt savu ādu, tas nelīdzēs vien paši kļūsiet vājāki. Bet metieties cīņā aizstāviet līdzcilvēkus taisnīgumā un godīgumā. Kad uzbrūk tad atņemiet no ienaidnieka savus viltū nokļuvušos līdzcilvēkus. Neattaisno, vājumu, viltu un grēku, bet runā patiesību. Bet pasludini Dieva vārdus, uzstājies laikā, nelaikā, norāj, brīdini, paskubini ar visu pacietību un mācību.

Iedrošinājums

Bet tagad saka Tas Kungs, kas tevi radījis, latvieti un tevi veidojis, Latvija: “Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi latvieti saucu tavā vārdā, tu esi Mans!
Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis, un caur straumēm, tās tevi nepārplūdinās; kad tu iesi caur uguni, tu nesadegsi, uguns liesmas tev nekaitēs!
Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, Latvijas Svētais, esmu tavs glābējs!

Es svētīju Latviju!

PIENĀCIS PRAVIEŠU UN KAROTĀJU LAIKS 

Pravietisks vārds 2012. gadam, no Izraēlas baznīcu asociācijas ”Crystal Forum” prezidenta un mācītāja Daniela Rosena.

Ir pienācis atjaunošanās laiks, – saka tas Kungs. Svētums un tīrība! Es pacelšu savu praviešu balsis, kā nekad agrāk – noteikt nākamās lietas. Vecās pasaules sagraušanu un jaunā laika sākumu.

Un, kad mani pravieši pravietos, tad Debesu spēki mobilizēsies, lai darītu to, ko pravieši teikuši.

Tautu tradīcijām vairs nebūs spēka un tās pārstās ietekmēt cilvēku prātus. Organizēti ierobežojumi vairs nespēs apturēt Manu darbu. Mana tauta pārtrauks tiekties pēc mega-draudžu Lielo un Svaidīto vīru runām, bet visi viņi pieaugs kopā kā viena miesa.

Tāpēc 2012 gadā piedzims jaunas draudzes, ar jaunu spēku un jaunu struktūru. Tas notiks, kā pirmās draudzes laikos. Tā pieaugs spēkā. Tikai šoreiz šāda veida baznīcas veidosies katrā nācijā. Manai miesai jāizplešas visās valstīs. Un Mana Godība izplatīsies visā pasaulē.  Līdz mana līgava būs gatava sagaidīt savu līgavaini. Viņa būs bez traipa un krunkas, ar mīlestības pilnu sirdi, alkstot sava līgavaini atnākam. Tad arī parādīsies Dieva Dēla debess zīme un Viņš atgriezīsies pēc savas līgava,- saka tas Kungs.

Es piešķiru savai tautai varu, ​​- saka Tas Kungs, un Es likšu pacelties savā godībā, un pārvarēt  šīs pasaules valdniekus, un pieprasīt pasaules tautas manai valstībai. Tāpēc neaptraipieties, – saka tas Kungs,  apjozieties ar spēku un esat gatavi, jo es vairs netaisos uz jums gaidīt.

Bet es saukšu uz jaunu cīņu savus izredzētos, kurus esmu iecēlis un sagatavojis. Es likšu tiem iziet no savām slēptuvēm, lai celtos, dotos cīņā un uzvarēt manai Valstībai.
Ir pienācis laiks ķerties pie kara ieročiem. Jo ienaidnieks nāk kā rūcoša lauva, lai meklētu kā aprīt manu tautu. Bet tagad parādīsies lauva no Jūdas cilts. Un  tumsas citadele - bruks! Es aicinu savu miesu būt gatavai doties karā un iekarot manai Valstībai. Tas ir karaspēks, kuru Es vienmēr esmu vēlējies.

Jo laiks ir tuvu!

Izraēlas kļūda

Izraēlas bērni paglābdamies no verdzības jūga Eģiptē, nokļuva Dieva apsolītajā zemē.

Izraēlas teritorijā nodibinot savu valsti. Pirmais darbs ko uzlika Dievs par pienākumu padzīt VISUS ienaidniekus no savas teritorijas!

Taču līdz galam pienākums netika izpildīts.

Dievs lika izpildīt arī īpašo solījumu:” Tu neslēgsi ar tiem nekādu derību un nežēlosi tos. Nesaradojies ar tām: savas meitas nedod viņu dēliem, un viņu meitas neņem saviem dēliem, jo tās novērsīs tavus dēlus no Manis, ka tie kalpos svešiem dieviem, un Tā Kunga bardzība varētu pret jums iedegties un jūs piepeši iznīcināt.”(5Moz. 7: 2-3)

Taču līdz galam arī šis pienākums netika izpildīts.

Rezultātā ar sekām Izraēla cīnās līdz mūsdienām un līdz pat Jeruzālemes atņemšanai.

Latvijas kļūda

Arī Latvija paglābdamās no PSRS verdzības jūga atkaroja savas valsts neatkarību.

Pirmais uzdevums, kas bija jāveic pilnīga Latvijas deokupācija. Okupējamā teritorija bija jāatstāj, taču Latvijas valdība minstinājās un civilos okupantus apžēloja. Un derību, kuru nedrīkstēja, tomēr noslēdza.

Rezultātā ar sekām Latvija cīnās līdz pat mūsdienām, atšķirībā no Izraēlas jau atdevusi Abrenes teritoriju fiziskā līmenī, bet Jūrmala, Rēzekne un Daugavpils atdota mentālā līmenī.

Latvijai „apžēlošana” ir dārgi maksājusi.

Divkauja Latvijas iekšpolitiskajā līmenī

(SC) un (LNNK/VL). Gluži kā Goliāts pret Dāvidu. Bet tautas lielākā daļa nostājas iekarotāja pusē un apgāna „savējos” pat nesaprazdami, ko dara. Tas ir piedodami, jo piecdesmit gadu okupācijas ideoloģija un divdesmit gadu politikā diversija politiķu prātos ir darījusi savu. 70 gadi gluži kā izaugusi vesela paaudze, daudzi bez ticības, patriotisma un nacionālās apziņas. It kā nav jau ko pārmest, ja ņem vērā, ka lielāko daļu pašreizējās Latvijas sabiedrību ir pārņēmusi „apžēlotie”…

Taču vēsture liecina, ka mazais Dāvids uzvarēja lielo Goliātu ar vienu stratēģiski aprēķinātu sitienu. Lai Dievs dod arī Latvijas Dāvidiem veikt stratēģisko sitienu un uzveikt savu Goliātu.

Dievs Jēzus armijai

„Katram laikmetam ir raksturīgi savi izaicinājumi. Jo dziļāk un tālāk Es Jūs vedu, jo pretestības dažādība lielāka. Manai tautai Latvijā jākļūst stiprai un stabilai un ticības pilnā savā pārliecībā. Paļaušanās uz Mani jābūt lielākai nekā jebkad agrāk. Es vēlos Jūs ievest jaunā līmenī. Esmu sācis Jūs vest pa jauniem vēl neiestaigātiem ceļiem. Brīnumu pilnība Jūsu dzīvē paplašinās, iespējas palielinās.

Jauns līmenis- jaunas kaujas. Vai esi gatavs?! Es Tevi vedu drošībā, jauni ceļi iesākti. Iepazīsti pasaules dažādības krāšņumu. Tu esi mana saldā smarža un uz Tevi Man ir labs prāts. Atpazīsti un novērtē savu jauno ceļu. Sargi savu ieņemto pozīciju. Neatlaid! Nostiprini barikādes, bet neroc tranšejas, Tev nebūs ilgi tajās sēdēt. Tev jādodas uzbrukumā, negaidi sitienu! Uzbrūc Tu! Esi pirmais! Nenovirzies no mērķa! Nepalaid garām. Neļauj sevi ietekmēt. Esi gatavs! Esi apņēmības pilns? Tagad Tevi raustīs uz visām pusēm, lai Tu nevarētu realizēt to, kas likts un piepildīt sirds ilgas. Neļauj sevi apzagt ne garīgi, ne psiholoģiski, ne emocionāli, ne prāta, ne arī fiziskā līmenī. Vairs nav laika uz bezjēdzībām. Netērē laiku nenozīmīgām un nevajadzīgām lietām. Tu vēl neesi līdz asinīm cīnījies. Sagatavo savu sirdi, lai tā ir šķīsta un jūtīga Manam Garam. Lai nekas nevar Tevi apstādināt, ne lietas esošās, ne nākamās. Atsijā pelavas no graudiem. Nāk skaidrība. Esi uzmanīgs, kur sper savu soli. Savaldi mēli. Nepļāpā. Meklē risinājumu Manī, nepaļaujies uz cilvēku pratu skaidrojumu, kas čukst kā vārdotāji un melo kā raganas. Tie ievelk zirnekļu tīklos un slazdos. Izvairies no nešķīstības. Sargi sirds domas. Domā ko domā. Domā ko runā. Lai no Tavas mutes neiznāk neticības vārdi, tie kā putns palaists brīvībā un vairs nenoķert. Atdali sevi no grēcīgiem paņēmieniem, laicīgiem un pašpaļaušanās manevriem. Tas Tev neder. Tās Tevi pazudinās kā netikle. Sargi savas acis un ausis. Neesi pelētāju pulkā. Nebiedrojies ar tiem, kas aprunā. Apstādini ļaunas runas. Melkuļiem nepinies. Neļauj sevi ieraut seklās darīšanās. Pūles un piepūle būs lielas, rezultātā nekāda. Skaties tālāk, paplašini skatu, roc dziļāk Manā izpratnē. Nepaļaujies uz vakardienas mannu. Manis nav vakardienas lietās. Viss vecais ir pagājis, viss ir tapis jauns. Es esmu tur, kur Tavas pūles un iespējas beidzas. Kad Tavs prāts apsīkst savā spriedelēšanā un kad Tu vairs nekā nezini, kaut zini daudz, apstājies un pajautā sev, to dari Tu bez Manis vai Tu ar Mani. Pārbaudi savu domu pasauli. Pārbaudi savu ceļu. Nestaigā ierastos ceļos tur jau purvs. Nesēj tukšumā, pļausi vētru. Neuzmeklē šodienas zeltu vai dzintaru, tās tur nav. Uzmeklē Manā Vārdā un es Tev rādīšu, kas Tev jādara. Un atklāšu manus sapņus un vīzijas.

Es atveru ceļu Latvijai. Kad Es atveru neviens nevar aizvērt. Kad es nolieku savu stundu Ķēniņiem, tad tie ir bez spēka un varas Manā priekšā. Tas nenotiks, ko Latvijas ķēniņi vēl vēlas. Tuvojas laiks. Nāk stunda, kad es paceļu savu armiju. Neviens to neapstādinās. Gatavojies! Es Tevi uzmanu un pārbaudu. Jo es nāku drīz!” –Tavs Dievs!

Replika iepriekšējam rakstam Jēzus armija Latvijā: Alīse: (Latvijas)zemei nav nekādas nozīmes, tā ir pagaidu māja, bet Jēzum Kristum un Svētai Marijai ir Gods un Slava. Mūs glābj nevis Latvijas zeme, bet Jēzus Kristus Vienpiedzimušais Dēls. Mūsu mājvieta ir sagatavota debesīs.

Atbilde: Āmen! Tomēr akcentu Jūs liekat arī uz Mariju, taču uz krusta Golgātā kāpa Jēzus bez Marijas un savu dzīvību par mums upurēja tieši, kā arī Jūs teicāt Dieva Vienpiedzimušais Dēls.

Papildinot Jūsu domu, varētu teikt, ka apģērbs mums arī nav vajadzīgs un kāpēc gan nepieciešamas ēdienreizes, kāpēc dzīvojam dzīvokļos vai mājās, jo tam taču nav nekādas nozīmes. Kāpēc vajadzīga baznīca, varam taču pielūgt Dievu arī zaļā Latvijas pļavā. Un vispār, taču kā kļuvām Pestīti, Dievs mūs varēja paņemt uzreiz uz mājām debesīs, vai ne?

Šādi spriežot mēs varam nonākt tādās galējībās savos, mūsuprāt, gudrajos spriedumos, ka pat nepamanām, ka esam nokļuvuši haosa lamatās. Dievam nav sakara ar haosu, to rada mūsu ienaidnieks sātans. Dievs ir kārtības Dievs, tā kā mēs esam spiesti dzīvot saskaņā ar Latvijas likumiem, un fizikas nostādnēm, kā arī citiem pamatnoteikumiem, tā arī mēs esam pakļauti garīgajiem likumiem. Abas puses ir saistītas.

Piedāvāju paceļot. Ieskatīsimies Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā.

Jaunajā Derībā teikts: Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo? (1. Kor.3:16)

No tā izriet, ka Dievs mūs nav radījis bezmiesas garus, kas mīt neredzamajā, garīgā pasaulē, bet ir mūsu garu ievietojis miesā. Savukārt miesu ievietojis mūsu Latvijā. Jo Vecajā Derībā teikts: „Dievs radīja Debesis un Zemi.” (1. Moz.1:6) Kāpēc radīja Zemi? Lai viņa turpmākā plāna realizēšanai cilvēkam, kas būs miesā, būtu kur dzīvot. Un Dievs iedalīja teritorijas -robežas, kurās cilvēkiem būs dzīvot. Latviešiem Dievs piešķīris Latvijas teritoriju. Kaut arī vairums latvieši-kristieši to nesaprot, tomēr šāda nopelnīta dāvana ar mantojuma tiesībām latviešu senčiem ir piešķirta. Tomēr žēl noraudzīties uz tiem mantiniekiem, kuri to nenovērtē un neprot izmantot šīs debesīm dotās privilēģijas. Ir tautas, kurām nav savas zemes un nejūtas laimīgāki.(Taču kāpēc tā ir noticis, tas jau ir cits stāsts.)

Praktiski visas Vecās Derības laikā cauri vijās zemes nozīme cilvēku dzīvēs, kā arī cīņa par to.

Kā Dievs vadīs!

Nesen satiku kādu paziņu, kura dalījās savos jaunajos un patīkamajos pārdzīvojumos, viņa skaidroja, ka tagad esot (garīgā) Izraēliete. Tagad latviete (ebrejiete) būdama viņa vairs nepievērš uzmanību Latvijas zemes nozīmei. Jo viņa ir atdzimusi. Un visām laicīgām lietām nav nekādas nozīmes.
Es viņai jautāju: „Kā Tu tagad plāno dzīvot tālāk, kādu īstermiņa nākotni
redzi?” Viņa ar platu smaidu un apmierinātību atbildēja: „Kā Dievs vadīs!”
Taču, jāpiebilst, ka šādi bezsvara kristīgie stāvokļi ir ļoti bīstami.

Paradoksāli, ka kristieši, kuri sevi dēvē par Ciānas Izraēlas bērniem un ebreju dzimtas līdzmantiniekiem, tam noticēt it kā spēj, taču, ka ebreju tauta Vecās Derības, un Jaunās Derības laikā, kā arī mūsdienās nepārtraukti cīnās par savām ne tikai miesas un garīgām mājām, bet arī fiziskajām mājām Izraēlu un Jeruzālemi un ka šī garīgā cīņa fiziskajā līmenī notiek nepārtraukti, to (garīgi) atdzimušie kristieši – Izraēlieši neredz. Nepārvaldot Izraēlas tematiku, brauc aizvien dziļākā purvā. Lūk, cik tālu kosmopolītiskās idejas tautu, kā arī kristiešus noved.
Taču galvenā sevis komforta zonas aizstāvēšanās pozīcija ir moto: „Kā Dievs vadīs!”

Vai esi gatavs saņemt?

Kā kristiešiem Dievs var uzticēt kaut ko vairāk, ja maļ vienu un to pašu maļamo, dzīvo tajos pašos aplamos uzskatos un vienmēr gatavi sevi attaisnot? Tas atgādina PSRS laikos iedēstīto atziņu no dziesmas (Moj adres ņe dom i ņe uļica, moj adres Sovetskij Sajuz.) „Mana adrese nav ne māja, ne iela, bet mana adrese ir Padomju Savienība.” Mūsdienās šis nenoteiktības princips tiek papildināts ar liberālo Eiropas realizēto ideju -Šengenas zona.

Kā var Dievs uzticēt kristiešiem kaut ko ļoti svarīgu un dārgu, ja tam nepievērš nekādu nozīmīgu uzmanību? Ja neizprot un nesaprot, kas tā ir par neizsmeļamu vērtību. Kā Dievs var sniegt kristiešiem dārgu dāvanu, ja nezin kā to lietot un neizlasot klāt pievienoto instrukciju, ar vienu rokas mājienu vai arī „ar lieku mēles trīšanu” (liekvārdību) vienkārši momentāli sagrauj, salauž vai iznīcina? Nākotnes dāvātās lietas pārprot un steidzas tās, pēc savas saprašanas, izmantot savā labā.
Bīstami ir nesagatavotiem, nepateicīgiem, nešķīstu sirdi, neattīrītiem Dieva Garā cilvēkiem, dot vērtīgas lietas, atklāt Dievišķus noslēpumus un nākotnes pravietojumus. To visu dot ir BĪSTAMI!
Taču tādu viltus kristiešu, kuri ir tik nestabili, ka uz viņiem nedrīkst paļauties un tādi, kuri dzīvo starp debesīm un zemi ir kā jūra, tieši tāpēc tā ir viena no pazīmēm, kāpēc mēs nespējam sagaidīt ATMODU Latvijā. Jo nespēj nostiprināties ne savā ideoloģijā, ne arī aizsargāt un noturēt Dieva nelokāmo gribu. Bet kāda tā ir, vai mēs to vispār zinām?!..

Slēptie ienaidnieki

Domājams, ka ir arī tā, ka zem tādiem lieliem vārdu spēles lozungiem var daudz sīkumus palaist bez ievērības, tie ir kā mazi mierīgas jūras vilnīši, kuri ar laiku pāraug vētrā un var nepamanīt kā jau esi nogrimis.

Slēptās vilnīšu pazīmes: Interesanti, ka (Gal. 5: 19-21) ir uzrādīti divi vārdi, kas ir pielīdzināti vienādā līmenī, kaut gan dzīvē mēs vienu pamanām uzreiz un nosodām, taču otrs ir tik apslēpts, nepamanāms, ka pat dažkārt attaisnojam. Viens vārds ir dzeršana, bet otrs-skaudība.

Piemēram, draudzē ir kāda jauna meitene, ar līdzīgām interesēm, šķiet progresīva persona, taču kā viņa tuvojās, tā automātiski iekšēji rodas vēlēšanās no viņas attālināties. Kas notiek?- jautāju sev. Atbilde-skaudība. It kā tik maza lieta, bet cik varas pilna.

Līdzīgi ir sekot savām iegribām, miesas kārībām, kārdināšanas uzskatīt par vajadzībām. Slinkums, viltība, skopums, un augstprātība, kas pāraug spekulācijās un manipulācijās. Bez cīņas pielietošanas, vieglas uzvaras mānijā un vieglās naudas dzīti, savā pārgudrībā ielien dažādās afērās un spekulācijas, piemēram, ar zemi, nelegālu firmu reģistrācijas, nodokļu nemaksāšana, internetveikali (naudu paņem, preci neizsūta), internetkazino un t.t. Nespējot savaldīt savas kārības, kā arī prāta spējas aprobežotības dēļ kredītu samaksāšanas nespējīgie, pārceļ uz nākamo, tādējādi pagarinot kredītlaiku un likmi, domādami, ka ar to kādu kārtējo reizi piemuļķojuši, taču apkrāpj tikai paši sevi.
Tādu kārību un nesavaldības dēļ, rezultātā noved pat valstis finansu bankrotos. Tāpēc lieki jautāt kāpēc rodas Latvijā problēmas ar peniju izmaksām.
Vēlāk šādi vieglas dzīves tīkotāji saka : „Es ticēju, ka tāda bija Dieva griba manā dzīvē. Kā Dievs vadīja, tā darīju.”
Piemēram, arī Latvijas premjerministrs Dombrovskis tic, ka Latvijas valsti ir izvedis no krīzes pat grāmatu par to sarakstot. Raksta par finansiālo uzvaru, kuras nav un netiek galā ar saviem privātajiem ģimenes kredītiem. Tāda nepamatota ticības mānija droši vien tā arī paliks tik vienīgi premjerministra iedomās.
Tādējādi rodot pretjautājumu, kāds Dievam ar to visu ir sakars?

Pārgudrie, domā, ja viņi ir piekrāpuši apkārtējos un apmierinājuši savas iegribas, tad tādā pašā veidā viņi var nākt Dieva priekšā pilnīgi attaisnoti, varbūt pat domādami, ja ir spējis piekrāpt apkārtējos, tad Dieva priekšā notēlos muļķi, cerot, ka „nospīdēs” un Dievs nepamanīs. Varbūt var apmuļķot cits citu, bet nevis Dievu.
Dievs ar Bībeles palīdzību brīdina: „Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību. ” (Gal. 6:7)

Latvijas zemei nav nekādas nozīmes?

„Lai Tavs prāts notiek kā debesīs tā arī virs zemes” -Tēvreize

Mēs novērtējam (garīgās) debess nozīmi, par kurām tik daudz ko nezinām, bet nespējam novērtēt (fiziskās) zemes nozīmi uz kuras, starp citu, notiek arī garīgas nozīmes procesi. Mēs taču nevaram spļaut akā no kuras paši dzeram. Nevaram „ierullēt” jaunā līmenī, ja nesam apzinājuši iepriekšējo.
Ja mēs nenovērtējam zemi, kā mēs varam adekvāti novērtēt debesis? Dievs to radījis mums, mūsu labklājībai, mūsu uzvarām, panākumiem, labsajūtai. Mēs pa to staigājam, lai nestu evaņģēlija vēsti. Galu galā arī Dieva tuvumu mēs piedzīvojam nevis uzkāpjot debesīs, bet nokāpjot savā „kambarī”, kas atrodas uz zemes, lai satiktu Viņu tur. Arī Bībelē teikts sagatavo augsni, sagatavo zemi, sagatavo savu apkārtni, sagatavo sevi pienācīgi, lai uz tās varētu nolaisties Debesu Debesis, Svētais no Svētajiem, Ķēniņu Ķēniņš, Viņa Majestāte un Dievu Dievs. Mēs nedrīkstam būt bezatbildīgi, pret tām lietām, kas neskar nezināmās debess tāles, jo visu ko redzam, jūtam, garšojam, sataustām, sadzirdām ir Viņa roku darbs. Kā mēs pret to izturamies?

Mozus pirmajā tikšanās reizē ar Dievu, „Tas Kungs sacīja: “Nenāc tuvāk! Novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.” (2.Mozus 3: 5) , protams, var interpretēt, ka Dievs šo zemes teritoriju padarīja par Svētu, jo Viņa Godība bija nolaidusies tajā konkrētajā vietā, taču, ja tam nebūtu nekādas nozīmes, tad domājams, Bībelē nebūtu šāda teikuma.

Mēs dziedam dziesmu:
„Svēts, svēts, svēts esi Tu
Un visa zeme Tavas Godības pilna…”

Dziesmas laikā rodas sajūta, ka debesīs eņģeļi to tik vien dara kā Godina Dievu vārdiem Svēts, svēts, svēts esi Tu! Un jo vairāk dziedot atkārto šos vārdus, rodas vēlēšanās zemoties Viņa priekšā uz ceļiem, pagodinot Viņu, garīgi jūtot kā Dieva Godība nolaižas pie Tevis, vai arī , ka Viņš Tevi velk aizvien vairāk un tuvāk pie Sevis. Baudot Viņa tuvumu atklājot, ka attīries aizvien vairāk no šīs pasaules samazgām un pieķeries Viņam aizvien vairāk un šķiet, ka dziesma tā varētu skanēt mūžīgi, jo Tev vairs nevajag neko, kā vien Viņa tuvumu, taču šis savienošanās tilts ir starp zemi un debesīm. Tu atgriezies no augstajiem dimensiju slāņiem uz šīs zemes un secini, ka ir debesis un zeme.

Vienaldzības epidēmija

Manuprāt, sātans cenšas, visu mūsu zemes dzīvēs padarīt necilu un nenozīmīgu, nocietinot un notrulinot sirdis ar vienaldzības šalti, kas savukārt pārtop izklāstā, ka vienalga kas notiek ar Latvijas zemi, jo tai nav nekādas nozīmes.
Vienalga, ka pamatnācijas intereses ierobežo un diskriminē, jo tam nav nekādas nozīmes.
Vienalga, ka valsts valoda kļūst aizvien apdraudētāka, jo valodai nav nekādas nozīmes.
Vienalga, ka Latvijas valstī tiek ievēlēti aizvien vājākas valsts galvas, jo tam nav nekādas nozīmes.

Tas ir līdzīgi kā iespļaut Viņa Svētajā sejā un pateikt, ka latviešu tautai nav nekādas nozīmes, galvenais, ka man ir labi Tavā tuvumā. Bet atvainojiet, Dievs radījis Latvijas zemi un latviešu tautu, kurai ir visas tiesības izpausties savās pašnoteikšanās centienos, jo latviešus arī ir radījis Dievs. Nav nevienai lielākai un pārsvarā draudošajai nācijai, par latviešu tautu tiesības uzurpēties, diktējot savus noteikumus. Un, ja kristieši neiestājas, ne tikai par latviešu tautas dvēseļu pestīšanu, bet arī par Latvijas zemi un latviešiem, tad nebrīnāties, ka drīz var pienākt laiks, ka Jūs pat dvēseļu pestīšanas vēsti nevarēsiet izpaust, jo pretī būs siena, uz kuras būs rakstīts: ”Kur Tu, kristiet, biji agrāk? Tagad par vēlu!” Piemēram, gadījumā kā ar Latvijas prezidentu Zatlera kungu.

Ķēniņa mantinieki?

Interesanti, ka kristieši no Izraēlas Dieva pārmantojamības titulu vēlas. Mieru, prieku un mīlestību vēlas. Apsardzību, nodrošinājumu un labklājību vēlas. Bet kā ir ar otro daļu? Bet, ka līdz ar jaunā titula un statusa saņemšanu, nāk līdzi arī jauna un daudz lielāka atbildība, nekā iepriekš, pienākumi, kuri pieprasa stabilitāti, nopietnību un sagatavotību augstā līmenī, uzvedības etiķetes, garīgo un fizisko likumu stingru ievērošanu, vienkārši ne tikai nepavelk un nevelk, bet arī ar zemo līmeni un kultūru, kuras pat dažkārt neeksistē, steidzas iesēsties vienā no Goda Troņa krēsliem, kurš tā kā nedaudz par augstu, lai tajā vispār uzrāptos.

Visam ir jābūt likumsakarīgi, ja ir vēlēšanās, lai Goda Krēsls Tavā priekšā nolaistos, un tajā iesēsties, ir jānolaižas arī savā izpratnē, par to, kas ir šis Krēsls. Tas, ka Tev tas pienākas, tikai tāpēc, ka esi Pestīts, līdz ar to tev pienākas brutāli ielīst Ķēniņa klēpī un pieprasīt pasaules augļus, par kuriem neesi rūpējies, jo Viņš taču ir žēlastības un mīlestības pilns, tad Tu esi kaut ko pārpratis, jo pat Jēzus tā nav atļāvies. Brist ar netīriem zābakiem Svētā Kunga klēpī? Nav jau runa par tiem, kuri tikko atgriezušies no pasaules, saplosītām sirdīm, nožēlas pilni, nabadzīgu dzīves skatu, izmisušām acīm un tādi kādi nu, ir, skriešus meklējot tūlītēju glābiņu un apsardzību Kunga klēpī. Taču nevis ilglaicīgi spekulējot un manipulējot ar Dieva goda jūtām.

Kristiešiem ir tāds nedaudz sašķobījies uzskats par Dieva bērna statusu. Dara apzinātas muļķības, bezatbildīgas rīcības, izdara kroplīgus secinājumus, pārspēj viens otru dzēlībās, izplūst jēlos jociņos, liekvārdībā un kaitīgos ieradumos, domādami, ka tas pieder pie lietas, jo nelieto taču necenzētus vārdus. Un tad seko „programmas nagla” sakot: „Mēs taču esam Dieva bērni!” apelējot ar Bībeles pantu : „Esiet, kā bērni un ieiesiet Debesu Valstībā!” Jā, taču jāprecizē, esiet kā bērni bez viltus un apslēptajiem ienaidniekiem, kuri fiziskajiem bērniem vēl nav paspēts pielipt un nepiemīt. Bet nekur nav rakstīts: „Esiet bērna prātā!” Lai pārējiem par tādiem pieaugušajiem autiņbiksītēs nav jākaunas. Esam taču Jēzus Kristus vizītkarte. Kā mēs sevi pasniedzam pasaulē arī ir jāpiedomā.
Diemžēl Tu nevari darīt visu, kas ienāk prātā. Silītes grupiņa jau ir pagātnē. Aizmirstot, ko nozīmē elementāra cieņa un bijība Augstā Krēsla priekšā, kristieši tā arī nodzīvo savu dzīvi ”bērna prātā”, tikai tāpēc, ka nav bijusi vēlēšanās mainīties, augt un attīstīties, tādējādi saņemot savu piemēroto krēslu, kā balvu, kurš izrādītos būtu daudz lielāks un augstāks par jebkādu paša saprašanu.
Dāvanu un mantojuma saņemšana kristiešu dzīvēs varētu tikt saņemta daudz ātrāk un daudz lielākā mērā, nekā vispār būtu pelnījuši, ja vien pacenstos nolikt savas dzīves eksāmenus izcili. Tādējādi laužot „ atkārtojamības riteņa” efektu.
Bet vai tad ir jācenšas tiem, kuri uzskata, ka viņiem tāpat viss tas pienākas, jo ir dzimuši no augšas. Var jau tā domāt savā iedomībā, taču nekad to arī nesaņemt.
Kaut gan par titula saņemšanu fascinē kāda doma, kuru izteica mācītājs kādā no dievkalpojumiem. Viņš teica, ka Pāvils savas vēstules draudzēm, uzsāka ar sava piešķirtā titula -apustuļa pilnvaru, uzskaiti. Piem: (Rom.1:1- 5) Viņš zināja, kas viņš ir Jēzū Kristū. Viņš ziedojās un maksāja augstu cenu, lai to saņemtu, kaut arī to nemaz nekārojot. Viņš savu titulu bija nopelnījis un tas tika piešķirts no Dieva.

Man tas pienākas, pēc likuma!

Dievs ir džentelmenis, bet tas nenozīmē, ka tas ir jāizmanto savtīgos nolūkos.
Dieva mīlestība ir neizmērojama, bet tas nenozīmē, ka kristieši uz tā rēķina var būt nekaunīgi un visu atļauties, ko vēlas un sekot savām iegribām. Bībelē rakstītais brīdina: „Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt.”(1.Kor.6:12)
Var jau teikt, ka Dievs visus pieņem tādus kādi ir, bet tas nenozīmē, ka Viņš vēlas atstāt tādus, kādi tie ir pašreiz, bez izmaiņām.
Var teikt, ka Dieva priekšā nekas nav jānopelna, jo tas pieder mantojumā jau tagad, jo taču ir pestīti, bet nevis slinkojot un kurnējot.
Ko līdz saņemt mantojumā Latvijas zemes teritoriju, ja nezin tās nozīmi un kā to pārvaldīt. Ko līdz sniegt tādam Latvijas ostu kā dāvanu, ja nezin kā to nosargāt. Ko līdz piešķirt Ministra mandātu, ja nezin, pamatnācijas intereses un kā tās aizstāvēt un kopt. Ko līdz pulkveža pilnvaras, ja nepazīst savu armiju. Ko līdz būt nācijas sargs, ja nezin kādas ir teritorijas robežas. Ko līdz, ka esi Ķēniņa mantinieks, ja nezini Ķēniņa gribu, raksturu un vēlēšanos. Neizproti Viņa sapņus un vīzijas, kuras Viņš vēlas attīstīt sadarbībā ar savu mantinieku. Ko līdz, ka esi Ķēniņa mantinieks, ja nav elementāras cieņas, bijības un respekta.
Ko lai Tev dāvina, ja arī kas lai nonāktu Tavās rokās, Tu to nenovērtēdams brīvi izlaid no savām rokām. Kā lai Tev piešķir dārgas un augstas kvalitātes mantas, ja , tās notriec, salauz izmetot un gaidi nākošo. Jo tas viss Tev tā pat taču pienākas. Kā lai Dievs Tev piešķir zeltu un dārgakmeņus, ja ar relikviju zīmoggredzenu vai mantojuma briljantu pirkstā ej rakt zemi. Jo tam taču visam Tavās acīs nav nekādas vērtības, bet kaut ko lielu un nozīmīgu gribi, jo loģika nostrādā un diktē savu: „Man tas viss pienākas!…”

Ar tādu loģikas apziņu: „Man tas pienākas pēc likuma!” iet draudzēs un ar tādiem ir pilnas pašvaldību iestādes visā Latvijā.
Vai Tu esi to pelnījis, to, kas tavuprāt, pienākas? Kas Tu esi, lai Tev vispār kaut kas pienāktos? „Jo, ja kāds domā, ka viņš kas esot, nebūdams nekas, tas pieviļ pats sevi.” (Gal. 6: 3)
Ko Tu esi ieguldījis, lai saņemtu? Kāds ir Tavs līmenis, lai saņemtu līdzīgu un pretendētu uz varu un ietekmi?

„Man tas viss pienākas, ja es centīšos, ja es rūpēšos, ja es darīšu visu, lai saglabātu un pavairotu, ja…ja…” Un tad, kad mainīsies Tava izpratne un sirds stāvoklis Goda krēsla priekšā, Dievs Tev dos par cenšanos to, ko Tava sirds patiesi kāro, jo Tev tas pienākas!

Lai skan Tava ATMODAS lūgšana:

„Kungs izlej Savu Garu
Pār visām tautām Pasaulē
Lai redzot Tavu Slavu
Tās Tavā priekšā zemojas
Kungs atklāj savu spēku
Virs zemes tā kā debesīs
Kungs satricini Zemi
Lai visi gaida Tavu atnākšanu!” –skan dziesma

Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” skaidroja, kāpēc vietējie uzņēmēji pārdod savus uzņēmumus ārzemniekiem.

Jēzus Armijas secinājums

Latvijas valdībai jāmaina ekonomiskā likumdošana, jāaizsargā vietējais uzņēmējdarbības tirgus, jāatbrīvojas no birokrātiskā aprāta, valsts mērogā jāietekmē banku sektors.

Lai arī cik skaisti netiek aprakstīta ārvalstu investoru labdarība, taču lielākā no vietējo lielo uzņēmumu peļņas aiziet ārvalstīs, pretēji, ja Latvijas valsts vairāk būtu ieinteresēta, nacionālo vērtību kopšanā, līdz arto vietējo plaukstošo uzņēmumu atbalstīšanā, ieguvums būtu daudz lielāks visai Latvijas tautai.

Jēzus Armijas aicinājums

Taču tas ir iespējams, ja mūsu valstsvīriem būtu ilgtermiņa un stratēģiskā domāšana. Lūgsim Dievu, par ilgtermiņa domājošajiem jaunajiem valdības spēkiem mūsu Latvijā, jo no mūsu lūgšanām ir atkarīga mūsu Latvijas nākotne.

„Varens kareivis ir mūsu Dievs

Uz priekšu ved Viņš savu armiju

Un mēs soļojam, lai Zemi ieņemtu

Mūsu priekšā bailēs vaininieks dreb

Pilna sagrāve tam tagad draud

Ejam mēs lai ņemtu to, kas pieder mums!”

- skan dziesma

Latvijas varoņi

Valsts veidojas no interešu vienojošas grupas kopuma, to pamatprincipiem, kultūru un valodu, arī Latvijā. Lai valsts kļūtu aizvien stiprāka, pastāvēt spējīgāka citu valstu fonā, nepieciešams iesakņoties savā zemē un atklāt savas valsts spēcīgās konkurētspējīgās puses. Līdz ar to dzimst stipri vietējie un starptautiska mēroga varoņi-virzītājspēki un orientieri, kas aizstāv un aizsargā savas valsts un nācijas intereses un apvieno savstarpēji attiecības ar citām valstīm. Arī Latvijā ir savi varoņi, taču kā pēdējie Latvijā notiekošie notikumi politiskajā sfērā, liecina, ka mums trūkt savu nacionālo varoņu. Varoņi, kuri spēj ietekmēt pozitīvus procesus Latvijas zemē. Ja pat latvieši ir bijuši tik viegli ietekmējami, ka nav pat vēlējušies aizsargāt un aizstāvēt savas valodas intereses, kā rezultātā spētu veidot vienotu sabiedrību daudz ātrākā laika posmā, tad tā ir zīme, Latvijai trūkt savu varoņu un ideālu, kuriem sekot.

Jēzus armija Latvijā

Ikviens kristietis zin savu primāro Dieva aicinājumu, kļūt par dvēseļu zvejnieku. Pestītas dvēseles. Pestīta Latvija. Atmoda Latvijā. Tas ir galvenais mērķis. Taču, ja padomājam plašāk ar šādu vispārinātu aprakstu vien nepietiek. Kādā veidā ir realizējams šāds mērķis? Liecināt daudzu gadu garumā saviem vēl nepestītajiem draugiem, radiem, kaimiņiem. Labi. Bet arī ar to vien ir par maz. Tas joprojām ir tikai viens no balstiem uz kuru liek visas savas cerības baznīca. Taču ja spētu vienoties un tiekties arī aizsniegt citus balstus, šo mērķi spētu realizēt daudz rezultatīvāk, ātrāk un efektīvāk. Kas tas ir par papildus balstu? Jēzus armija Latvijā, kas veicina politiski garīgo atmodu. Tilts starp valdību un tautu. Tilts starp tautu un Radītāju.

Jēzus armijas misija

„Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Ef 6: 12)

Jēzus armijas misija ir ieņemt Latvijas zemi un cīnīties pret tiem, kas iemidzina, bet nevis atmodina, pret tiem, kas sagrauj, nevis ceļ, pret tiem, kas dzen lāstā, nevis ved svētībā, pret tiem, kas ved uz iznīcību, nevis risinājumu. Jēzus armijas uzdevums ir pasludināt un pārstāvēt Dieva valstību uz zemes un apliecināt Dieva plānus Latvijas zemei. Pasludināt, ka Latvijas zeme pieder Radītājam un Latvijas tautai. Pārstāvēt savas ieņemtās teritorijas, profesionāli tās pārvaldot, jebkurā izvirzītajā sfērā.

Pienācis laiks kristiešiem ieņemt pirmās garnizona rindas, ietekmēt procesus Latvijā, palīdzēt mūsu zemei zelt un plaukt. Lai to varētu panākt pēc iespējas ātrāk , efektīvāk un saprotamāk ir nepieciešama skaidra nākotnes vīzija. Definēt sev, kādu mēs vēlamies redzēt savu Latviju drīzā nākotnē.

Lai saprastu kā panākt gaišos un fundamentālos izvirzītos mērķus un to realizēšanā nākas izprast kādas ir Latvijas problēmas galvenās saknes, lai tās kā nezāli varētu izravēt..

„ Tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir Valstības bērni, un nezāle ir ļaunā bērni. Ienaidnieks, kas to sējis, ir velns.” (Mat. 13: 38-39).

Tāpēc Dievs ir atvēris saviem bērniem- kristiešiem gara acis, lai saskatītu patieso ienaidnieku, Dievs ir atvēris gara sirdi, lai atšķirtu garā ienaidnieku no cilvēka. Dievs ir atvēris gara ausis, lai dzirdētu, ko Svētais Gars runā. Dievs atvēris muti, lai runātu Viņa vārdu. Kristiešiem atliek vien Dieva dotās dāvanas atraisīt sevī un praktizēt tās.

Lai iestādītu jaunu puķi vai koku, nepieciešams sagatavot augsni. Izravēt ne tikai nezāles redzamo, bet arī neredzamo daļu. Ir jārok dziļāk.

„Tu uzcelsi vecās posta vietas, tu atjaunosi agrāko cilšu pamatus, un tevi sauks par plaisu pielīdzinātāju un par apdzīvojamu vietu atjaunotāju.” (Jes 58: 12)

Jēzus armijas misijas īstenošanai ir nepieciešami garīgi un svētā Gara un ticības pilnie kareivji.

Šodienas politiskā arēnā redzams, ka valsts vīri nezin risinājumu, neredz kādā vaidā Latvijas ārpolitiku un iekšpolitiku virzīt sekmīgi. Vieni saskata sekmes vēršot uzmanību austrumu savukārt citi rietumu virzienā. Taču nesaskata iespējas, potenciāli izaugt un darboties tieši Dieva dotajā Latvijas teritorijā un attīstot ilgtermiņu programmu sasniedzot un iegūstot daudz vairāk, nekā no Eiropas Fondiem un SVF iekrītot atkarības un negatīvās ietekmes slazdos.

Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka nenovērtē Latvijas zemes patieso vērtību. Jēzus armijas uzdevums ir palīdzēt to saskatīt.

Kristieši lūdz -Dievs svētī Latviju! Iespējams, ka Dieva atbilde skan: „Es to esmu jau svētījis.” Mums pie šāda veida jautājuma jānāk konkrētāk. Lūgšanā par Latvijas zemi jāapzinās Atmodas slāpes visās nozīmēs.

Jēzus armijas pamatmisija – Politiskā atmoda Latvijā.

Jēzus armijas mērķis

Dievs svētījis Latviju ar nacionālām bagātībām un vērtībām, taču tās vēl joprojām nav adekvāti novērtētas. Taču, ja nespējam novērtēt to, ko Dievs mums dod, to bagāto un lielo pērli – Latvijas zemi, tā izslīd un nokļūst svešinieku rokās. Taču neviens svešinieks to nenovērtē tā, kā to varētu izdarīt pērles patiesais saimnieks, mantinieks un uzturētājs. Tas jau ir vēsturiski pierādīts un atklājās arī šodien.

20 gadu neatkarības laikā mēs tomēr nekur tālu neesam tikuši Latvijas attīstībā. Kāpēc? Tāpēc, ka ienaidnieks tiek saskatīts visur, taču tas netiek izskausts vispirms no savām sirdīm-sarūgtinājums, vilšanās un t.t. Neviens Latvijas pilsoni nenovērtēs tā, kā viņš pats. Neviens Latviju nespēs novērtēt tā, kā tās pamatnācijas saimnieks. Kā tas panākams? Panākams ar palīginstrumentu lietošanas spēju.

Savas pašapziņas pacelšana. Kā tas panākams? Katram indivīdam ir jāsaprot un jāizanalizē kādu pozīciju viņš ieņem Jēzū Kristū, kādas jomas pārvalda vislabāk un jākoncentrē uzmanība to pilnveidošanā.

Lai spētu mīlēt Latvijas zemi jāiemācās mīlēt sevi, savus tuviniekus un sev uzskatāmos ienaidniekus (garus kas tajos mīt).It kā skaidra lieta, tomēr grūti realizējama. Lai to realizētu sekmīgi nepieciešami orientieri.

Jēzus armijas skola

Lai izaudzinātu pienācīgus Latvijas pilsoņus un konservatīvo vērtību apzinātājus, sākotnēji jādodas skolā. Lai pielietotu spējas praksē tās jāapgūst teorētiski. Jēzus armijas skolas pamatnostādnes –baznīcā iegūtās garīgās zināšanas un Jēzus armijas skolas orientieru apgūšana.

Orientieri

Galvenais orientieris ir Jēzus Kristus un to, ko Viņš ir atstājis mantojumā saviem mantiniekiem. Orientieris, kas palīdzēs saprast kuram kas ir dots ir Tēvzemes un Dzimtenes apzināšanās. Zemes mīlestība ir panākama ar orientiera apgūšanas prasmi, kuru sauc par patriotismu. Latvijas nacionālo interešu un nacionālo vērtību apzināšanās atbild orientieris vārdā nacionālisms.

Karoga lepnums

„Tā viņi apmetās pie saviem cilšu karogiem, un tā tie cēlās un atkal devās ceļā, ikviens pie savas cilts un pie sava tēvu nama. (4.Moz.2:34)

Karogs – katras nācijas lepnuma, piederības un atpazīšanas zīme.

Latvijas valsts sarkanbaltsarkanā karoga vēstures pamatā ir seno cēsnieku kara karogs no XIII gadsimta. Par to vēsta „Vecākā Livonijas Atskaņu hronika” vācu valoda. Heraldikā sarkanā krāsa nozīmē drosmi, cīņu, varonību, bet baltā – cēlumu, atklātību, arī padošanos.

Eiropas Savienības 12 zvaigžņu karogs apvieno 27 dalībvalstis. Taču kāds varētu būt karogs, kas apvienotu visas pasaules dažādās nācijas vienotībā?

Mēs katrs piederam kādai interešu grupai vai konfesijai, bet visas konfesijas Latvijā un pasaulē apvieno viens spēks Jēzus Kristus. Visus kopā sauc par kristiešiem,  bet vienojošais simbols-zivtiņa uz automašīnas. Bet kāds ir vienojošais karogs?

Kara laukā un cīņās par ideju iedvesmo karogs. Nācijas, Tēvzemes, patriotisma un apziņas cēlējs. Atpazīšanas zīme – karogs.

Jebkura ceļa gaitā nepieciešams orientieris, kuram sekot, lai nenomaldītos un pēc iespējas ātrāk sasniegtu mērķi. Vai tas būtu kara lauks, vai pretēju interešu masu pasākums ir nepieciešams orientieris. Pretējā gadījumā nomaldījusies „avs” nezinās kurp nonāk, vai pie „savējiem”, kuri nēsā atpazīšanas zīmi „zivtiņu”, kura no tālienes ir nesaredzama, vai arī nokļūst taisni vilku barā. Kā lai zin, vai aiz tām uzslietām barikāžu sienām ir „savējie” vai ienaidnieki? Jāpievērš uzmanība kādas krāsas karogs plīvo mastā.

Derības zīme

Vecās Derības zīme. Dievs vadīja tautu no Ēģiptes zemes.

„Un Tas Kungs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos vadītu pa ceļu, bet naktī uguns stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu un nakti.
Un mākoņu stabs dienā un uguns stabs naktī nenozuda tautas priekšā. (2Moz. 13: 21)

Mākonis gāja pa priekšu Vecās Derības laikā. Šodien Jēzus kristus asinīm nomazgāti un Kristus brūcēm dziedināti, Svētais Gars mājo mūsos, tomēr par atpazīšanas zīmi citiem, lai ir nestais pa priekšu baltais karogs.

Jēzus armijas baltais karogs

Tiek uzskatīts, ka baltais karogs ir kauna simbols, padošanās un sakāves, kapitulēšanas zīme. Kara laukā ienaidnieka vairākuma ielenkumā, mazākums padodas paceļot baltu karogu. Savukārt tas nozīmē: „Nešauj! Es padodos!” Paceltām rokām ielenktie iznāk no savām slēptuvēm gaismā. Paradoksāli, bet Bībelē teikts, ka Dievs visu ( šķietami slikto) vērš par labu. Dievam tīk, kad mēs atzīstam sakāvi ar apziņu, ka bez Viņa nenieka nespējam. Dažkārt cīnoties pret Dieva gribu, vai pret Dieva teikto Vārdu, saceļamies un tērējam laiku, enerģiju un liekas pūles visu panākdami ar saviem spēkiem. Rezultātā- sakāve. „Es pats!..” izrādās neefektīvs. Un var izrādīties, ka vārdi „Es padodos!” var nest pavisam citu nozīmi un citu iznākumu.

Dievs gaida, kad cilvēks teiks: „Dievs, es padodos! Es padodos Tavai gribai! Vadi manu dzīvi tā kā vēlies Tu, Esi manas sirds mūru sargs! Saki man vārdu! Un būšu Tev paklausīgs. Esi Tu mans orientieris un mans karogs. Es cēli to pacelšu mastā, lai visi redz, cik ”Varens Tu, brīnišķīgs un varens Tu, nav neviena tāds kā Tu.”(skan dziesma)

Cilvēka domas ir mainīgas, taču baltais karogs uzslietais mastā ir zīme, ka Dievs ar mani var rēķināties neatkarīgi no garastāvokļa, sajūtām vai priekšstatiem.

Baltā karoga uzsliešana mastā – pestīšanas simbols, Dieva autoritātes atzīšana. Padošanās un atkarība no Jēzus Kristus. Uzvara pieder Jēzum, bet cilvēka uzvara -pār sevi.

Baltās krāsas simbols

Bībelē ir uzrādītas rakstu vietas, kurās baltā krāsa ir tīrības un nevainības simbols.

Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu!  (Ps. 51 : 9)

Eņģeļi baltās drēbēs

„Un redz tur sēžam divus eņģeļus baltās drēbēs, vienu galvgalī un otru kājgalī, tai vietā, kur bija gulējušas Jēzus miesas”. (Jāņa 20:12)

„Un viņa izskats bija kā zibens un viņa drēbes baltas kā sniegs. „(Mat 28:3)

„Un tika apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma. (Mat 17:2)

Augšāmcēlies Jēzus saviem mācekļiem bija parādījies baltās drēbēs. Kristības pieņem baltā krāsā. Attīrīšanās krāsa.

Starp citu, Grūzijas jaunais karogs ir vecākais kristiešu karogs. Balts audekls ar pieciem spilgti sarkaniem krustiem. Pieci krusti nozīmē Jēzus Kristus rētas, kad viņu piesita krustā”. Vēsturiski, kad šis karogs plīvoja (XI-XII gs.) Gruzija sasniedza visaugstāko uzplaukumu un varenību.

Noslēgumā

Protams, ka zivtiņa un cita simbolika nesniedz automātisko pestīšanu un aicinājums nav pielūgt karogu, bet tas lai palīdz nostiprināties nacionālās vērtībās, izkopt patriotisma nozīmi un nostiprināšanos savā piederībā.

„Jēzu Tu mūsu vadonis

Ar Tevi mēs zemi ieņemam

Ejam droši, jo uzvara pieder mums!”

- lai skan dziesma mūsu sirdīs un baltie karogi brīvi plīvo visā Latvijā!