Ir aizritējuši ikgadējie Lieveņu svētki Jeruzalemē, kad tautas dodas augšup pielūgt Kungu un svinēt Viņa uzticību, kā to paredzēja pravietis Cakarija (14:16).

Šogad ICEJ Sukkot svētkus apmeklēja vairāk nekā 4000 kristiešu no 80 tautām. Prieks svētkos mijās ar skumjām un vairākkārtēju aicinājumu iestāties par ebreju un kristiešu vajāšanām Tuvajos Austrumos. 

Mācītājs Kanons Andrjū Vaits no Irākas savā uzrunā klātesošajiem teica:

Mācītājs Kanons Andrjū Vaits

“Mēs dzīvojam visbriesmīgāko masu slepkavību laikā, ko Irākas kristieši jebkad ir piedzīvojuši. Pirmie, kas piecēlās mūs aizstāvēt, nebija kristieši pasaulē, bet ebreji. Pirmie, kas mums izrādīja atbalstu, bija ebreju brāļi un māsas. Viņi atnāca un teica: “Mēs esam to piedzīvojuši. Mēs zinām, kas ir Šoa (Katastrofas) šausmas. Mēs jūs nepametīsim nelaimē vienus!” Paldies tev, Izraēla!”

K. A. Vaits vada vienīgo anglikāņu baznīcu Irākā (Bagdādē), kur lielākā daļa draudzes locekļu ir vai nu nogalināti, vai aizbēguši no ISIS.

Visa K.A.Vaita uzruna VIDEO

Savukārt Pasaules Ebreju kongresa prezidents Ronalds Lauders tautu kristiešiem sacīja:

Pasaules Ebreju kongresa prezidents Ronalds Lauders

“Mēs zinām, ka jūs esat nomodā, lai aizstāvētu mūs, un mēs vienmēr būsim nomodā, lai aizstāvētu jūs! Nav drošākas vietas kristiešiem Tuvajos Austrumos, kā šeit, Izraēlā! Izraēlā kristiešu svētvietas ir aizsargātas. Izraēlā kristiešiem nav jābaidās par savu dzīvību! Un šeit, ebreju valstī, Izraēlā, kristīgā kopiena aug, nevis sarūk. .. Tajā pašā laikā Tuvo Austrumu reģionā un Āfrikā pēdējā desmitgadē katru gadu ir tikuši nogalināti 120 000 kristiešu. .. Kad tiek slepkavoti simtiem tūkstoši kristiešu, tas nav karš, tas ir genocīds! Un ebreji zina, kas notiek, kad pasaule klusē genocīda laikā. Mēs esam mācījušies to grūtā ceļā, un mēs nevēlamies redzēt to atkārtojamies ne mūsu vidū, ne starp jums, nedz kādam citam! .. Es esmu pārliecināts vairāk kā jebkad agrāk, ka mums ir jāapvieno spēki! Ebreju un kristiešu koalīcijai ir liela nozīme. Kristiešiem un ebrejiem kopā ir jāpaceļ balss un jāpasludina pasaulei: Nē diskriminācijai, nē terorismam, nē nāvei un nē klusēšanai! .. Tie paši ļaudis, kas meklē nokaut mūs, meklē nokaut arī jūs! Tāpēc kristiešiem un ebrejiem ir jāapvieno spēki un kopīgi jārīkojas!”

Skaļas ovācijas atskanēja zālē, Lauderam citējot Jaunās Derības Rakstus: “2.vēstulē Timotejam teikts: “Dievs nav devis mums baiļu garu, bet spēka, mīlestības un skaidra prāta garu!” Tieši to pašu māca Tora, ka mums nav jābaidās, bet jāatrod spēks! .. Tas nenāk no Pasaules Ebreju kongresa prezidenta, tas nāk no augstāk stāvoša avota! Nebīstieties, esiet stipri un spēcīgi! Kopā mēs būsim stipri un nezaudēsim!”

Visa R.Laudera uzruna video

Preses konferencē kristīgo organizāciju un ebreju līderi parakstīja kopīgu vēstuli, ko izsūtīja 120 valstu galvām, pieprasot aizsargāt vajātos kristiešus Tuvajos Austrumos.

Vairāk par preses konf.

 Vēstule pdf.

Izraēlas prezidents Ruvens Rivlins

Izraēlas prezidents Ruvens Rivlins pateicās kristiešiem par atbalstu cauri gadu desmitiem labos un grūtos laikos.

Prezidenta Rivlina uzruna VIDEO 

Izraēliešu vakarā svētku dalībniekus ar savu klātbūtni pagodināja 300 Izraēlas aizsardzības spēku jaunieši un komandieri, kas šovasar aizstāvēja iedzīvotājus no Hamas uzbrukumiem Gazas joslā.

Starp ebrejiem, beduīniem un drūziem karavīru rindās bija 10 arābu kristieši, kurus Izraēlas armijā stāties pamudinājis grieķu pareizticīgo tēvs Gabriels Nadafs no Nācaretes.

Gaisa desantnieku vienības komandieris pateicās visiem klātesošajiem un ICEJ par atbalstu krīzes laikā.

ICEJ par kristiešu saziedotajiem līdzekļiem šovasar iegādājās 9 pārvietojamās bumbu patversmes un nogādāja tās uz apdraudētajām pilsētām Gazas apkaimē. Kara laikā ICEJ noorganizēja bērnu un jauniešu grupu izvešanu no kara skartajām zonām. Jaunieši no Aškelonas, kas konflikta laiku pavadīja Čehijā, Sukkot svētku vakarā uzstājās ar dziesmu.

mācītājs Roberts Sterns

Noslēgumā mācītājs Roberts Sterns aicināja kristiešus būt aktīvākiem Izraēlas aizstāvjiem savās nācijās: “Aizbraucot mājās, jums ne tikai jāpūš šofar (taure), bet jākļūst par šofar! .. Šie drosmīgie karavīri ir sargi uz Ciānas mūriem! Viņi cīnās pirmajās frontes līnijās par visas cilvēces nākotni! Tas, kas notiek Jeruzalemē, ietekmē visu pasauli!”

Izraēliešus māc. Sterns iedrošināja ar vārdiem: “Neskatieties uz Obamu! Neskatieties uz ANO un ES! Paceliet savas acis uz Izraēla Dievu! Viņš ir jūsu klints, jūsu glābšana, jūsu aizstāvis! Viņš ir jūsu dzelzs kupols (gaisa aizsardzības sistēma)!”

Auditorija, ieskaitot karavīrus, uzņēma šos vārdus, kājās stāvot.

Visu vakaru un R.Sterna uzrunu skatieties VIDEO 

Katru dienu norisinājās Bībeles semināri un pielūgšanas.

ebreju mācītājs Avi Mizrahi un arābu mācītājs Stīvs Kouri

Jēzus kapa dārzā ap 2000 svētku dalībnieku baudīja svēto vakarēdienu. Klātesošos uzrunāja un Kunga mielastu kopīgi svētīja mesiānisko ebreju mācītājs Avi Mizrahi no Telavivas un arābu mācītājs Stīvs Kouri no Bētlemes, demonstrējot samierināšanu un atjaunošanu Kristū, kas arī bija šī gada svētku tēma “Atjaunošana”.

Solidaritātes gājienā Jeruzalemē piedalījās ap 6000 dalībnieku no 80 pasaules tautām un Izraēlas. Daudzu delegāciju dalībnieki bija ģērbušies nacionālajos tautas tērpos un nesa savas valsts karogu.

Kā sacīja R. Sterns, “kristiešu un ebreju teoloģijā ir acīmredzamas atšķirības. Mums nesakrīt viedokļi par Mesijas identitāti. Kristieši tic, ka Mesija jau ir atnācis, un mēs gaidām Viņa otro atnākšanu. Lielākā daļa ebreju vēl gaida, kad nāks Mesija. Taču mēs esam vienoti tajā, ka mēs visi kopā gaidām Mesijas atnākšanu! Kad Viņš atnāks, notiks liela preses konference ķēniņa Dāvida viesnīcā. Tad Viņam tiks uzdots jautājums: Kungs, vai šī ir Tava pirmā vai otrā vizīte Jeruzalemē? Bet līdz tai dienā mums ir jābūt vienotiem un kopīgiem spēkiem jāaizstāv Jeruzaleme, Izraēla un vajātie kristieši pasaulē!”

Sagatavosim ceļu Mesijas atnākšanai!

Ikgadējos ICEJ Lieveņu svētkos var piedalīties ikviens, reģistrējoties www.icej.org / Events / Feast of Tabernacles.

Lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts visu vakaru video.

1-  Svētku atklāšana tuksnesī pie Nāves jūras. No viszemākās vietas pasaulē uz augšu pielūgt Kungu Viņa kalnā Ciānā. Feast of Tabernacles ICEJ 2014 – Day 1 Full

2 – Valstu pārstāvji ar nacionālajiem karogiem Jeruzalemē, arī Latvija. Feast of Tabernacles ICEJ 2014 – Day 2 Full

3 – Jad Vašem direktors, mācītājs no Irākas K.A.Vaits. Feast of Tabernacles ICEJ 2014 – Day 3 Full

4 – Izraēlas Valsts amatpersonas, parlamentāriešu delegācija no 20 tautām. Feast of Tabernacles ICEJ 2014 – Day 4 Full

5 – Izraēliešu vakars, Izraēlas armijas spēki, R.Sterns. Feast of Tabernacles ICEJ 2014 – Day 5 Full

2015. gada Sukkot svētku tēma būs “Reformācija” VIDEO

Izstāde ir stāsts par izdzīvošanu. Tajā atspoguļoti bērnu centieni visiem spēkiem turēties pie dzīvības, kā arī tieksme saglabāt bērnību un jaunību, radot ap sevi citu realitāti.

Izstādi atklāja Izraēlas vēstniece  Hagita Ben-Jākova:

„Nav viegli atrast īstos vārdus runājot par apmēram 2 miljoniem bērnu, kuri tika noslepkavoti tikai tādēļ, ka bija ebreji. Atšķirībā no citām izstādēm par holokaustu, kurās aprakstītas vardarbīgas ainas šī atšķiras ar to, ka tajā ir aprasts par izdzīvošanu. Ideja aizgūta no Januša Korčaka grāmatas „Dzīves likumi.” Izstāde tika izveidota 1996. gadā un to apmeklē simtiem tūkstošu apmeklētāju. Izstādes ceļojošā versija ir izveidota 10 valodās un izrādīta desmit valstīs. Pirms gada NVO “ICEJ Latvija” vadītāja Ilze Saulītes kundze griezās pie mums uz vēstniecību ar ideju ierosinājot izmantot šo izstādi kā unikālu izglītības materiālu, kas atspoguļo tos laikus no bērnu perspektīvas. Tagad pateicoties trīspusīgajam līgumam starp Starptautiskās kristiešu vēstniecības Jeruzālemē, Latvijas nodaļu, Latvijas zinātnes un izglītības ministriju un Latvijas nacionālo izglītības centru izstāde sāks ceļot pa visām Latvijas skolām.”

Jautājums: Rakstā minējāt vārdu patiesība. Kas ir patiesība?

„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jēzus)

Atbilde: „Tad Pilāts Viņam sacīja: “Tad Tu tomēr esi Ķēniņš?” Jēzus atbildēja: “Tu pareizi saki, Es esmu Ķēniņš. Tāpēc Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi.” Pilāts Viņam saka: “Kas ir patiesība?” Un, to sacījis, viņš atkal izgāja ārā pie jūdiem un saka viņiem: “Es nekādas vainas pie Viņa neatrodu. (Jāņa 18: 37)

Jebkuras filozofijas un reliģijas mūžsens jautājums ir: „Kas ir patiesība?” Kad Jēzus saka Pilātam, ka viņš dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību, Pilāts Jēzum atbild ar jautājumu: „Kas ir patiesība?” Šis jautājums neizskan kā Romas Prokuratora pratināšanā, tas drīzāk ir retorisks jautājums. Pilāts šķiet nemaz negaida Jēzus atbildu uz šo jautājumu. Iespējams, ka Pilāta izpratnē Jēzus apliecinātā reliģiskā patiesība, nekādi neskāra Romas impērijas tiesisko un pārvaldes principu patiesības un tāpēc viņam, Romas prokuratoram, nebija pamata Jēzu vainot. Viņš nebija pārkāpis Romas likumus. Turpretim jūdu augstie priesteri un farizeji uzskatīja Kristus sludināto jauno patiesību par bīstamu un draudīgu Torā iemūžinātajiem ortodoksālajiem jūdaisma likumiem un patiesībām. Tāpēc no bailēm par zaudēto kontroli tautas vidū pieprasīja Pilātam sist Viņu krustā.

Kad Jeruzālemē sāka veidoties pirmās kristiešu draudzes, jūdi tās nežēlīgi vajāja. Bet jau 70. gadā pēc Kristus romieši izpostīja Jeruzālemi un gan jūdus, gan kristiešus padzina no Jūdejas. Jūdaisms saglabājās galvenokārt padzīto ebreju diasporā dažādās zemēs un palika tradicionāli ortodoksāls, imūns un neitrāls pret kristietības jaunajām patiesībām.

Jau drīz pēc Kristus nāves kristietība sāka strauji izplatīties visā plašajā Romas impērijā – Eiropā, Mazāzijā un Ziemeļāfrikā, kā arī Ēģiptē, Etiopijā un Armēnijā. To veicināja gan apustuļa Pāvila, gan Jēzus mācekļu vēstules kristiešu draudzēm, gan aktīvā misionāru, it īpaši Pāvila darbība. Romas impērija tolaik atradās savas varas apogejā. Un, lai cik varena tā arī bija – ar leģendāriem neuzvaramiem leģioniem, perfekti izveidotu valsts pārvaldi un tiesu sistēmu, augstu civilizācijas un izglītības līmeni – , tomēr drīz vien Romas valdnieki saprata, ka kristietības jaunās patiesības un garīguma spēks var sagraut impēriju no iekšienes. Kristiešu vajāšana sākās jau ķeizara Nerona laikā mūsu ēras sešdesmitajos gados un sasniedza kulmināciju ķeizaru Dācija un Diokletiāna valdīšanas gados (249.-305.g.pēc Kr.).

Taču tieši vajāšana padarīja kristiešus garā vēl stiprākus un saliedētākus, viņus nebaidīja ne spīdzināšana, ne mokpilna nāve. Viņu vaduguns bija krustā sistais Pestītājs un tā augšāmcelšanās.

Varas un reliģijas apvienošana

Lai nezaudētu varu un kontroli par tautu Konstantīns Lielais bija pirmais Romas ķeizars, kas saprata, ka impēriju var glābt, tikai padarot kristietību par oficiālo valsts reliģiju. Viņu lielā mērā ietekmēja arī māte Svētā Helēna, kas bija kristījusies un svētceļojumā apmeklējusi gan Betlemi, gan Golgātu Jeruzālemē. Tā kristietība no nelegālas un aizliegtas kustības ar Konstantīna Lielā 313. gadā parakstīto Milānas ediktu kļuva par Romas oficiāli atzīto reliģiju. Kristietību galīgi nostiprināja Teodosija 395. gadā parakstītais edikts, kas kristīgo baznīcu pasludināja par vienīgo atļauto Romas valsts reliģiju.

Tā kristietība no apspiestas un vajātas reliģijas pārvērtās par apspiedēju, kļūdama par izdevīgu valsts varas ideoloģiju, bet valsts vara savukārt tika izmantota baznīcas interešu aizstāvēšanai un pretinieku vajāšanai.

Tā tika noslēgts izdevīgs kompromiss starp baznīcu un valsti, kas visdažādākajās formās turpinājās daudzus gadsimtus līdz pat demokrātijas iedibināšanu valstīs. Kristietība laika gaitā tika deformēta un izkropļota. Centrālā vēsts par Kristus nākšanu uz zemes un dvēseļu pestīšana, kā arī vēsts par žēlastību un mīlestību, valsts vara un politizētie baznīcas vīri pārvērta par savu iegribu apmierināšanas ieroci – kroplīgo vēsti izplatīt ar uguni un zobenu nežēlīgos krusta karos pagānu zemēs – gan Palestīnā, gan Baltijā, gan citur.

Lai izprastu miera evaņģēlija būtību, jāsaprot pamatjēga uz kuras balstoties iespējams ceļot dzīvē apbruņoti ar patiesību, lai nekādas maldu mācības nespētu novirzīt no gaismas ceļa. Balsts, uz kura iespējams stipri stāvēt, pirmkārt ir Dievs Tēvs, Dieva Dēls (Jēzus Kristus) un Svētais Gars. Otrkārt- Bībele. Kad stabili nostiprinās abos balstos, tad var sākt izzināt Lielās Patiesības būtību un centrālo vēsti. Vēsti par vienu ceļu, vienu patiesību un dzīvību.

Varas kalpība un krusta kari

Kā vēstī Lūkas evaņģēlijs, pēc četrdesmit gavēnī pavadītājām dienām tuksnesī Jēzus tapa no velna kārdināts. Tas bija varas kārdinājums. „Tad velns Viņu uzveda kalnā un vienā acumirklī rādīja Tam visas pasaules valstis. Un velns Viņam sacīja: “Es Tev došu visu šo varas pilnību un šo godību, jo tā man nodota, un, kam es gribu, tam es to varu dot. Ja Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs.” Bet Jēzus tam atbildēja, sacīdams: “Stāv rakstīts: tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot.” (Lūk. 4:6-8)

Jēzus izturēja varas kārdinājumu, taču diemžēl ne katra pasaulē autoritāti ieguvusi draudze spēj noturēties varas kārdināšanā.

Kaut arī ir daudz pagātnes piemēru jau kopš Konstantīna Lielā laikiem, taču arī šodien cīņa ar varas kārdinājumu pastāv. Kāds iztur un uzvar, bet kāds padodas un zaudē.

Kad kristietība zaudē galveno fokusu Jēzu Kristu un kristietības mīlestības apliecinājuma vēsti par pestīšanu, tad tās vietā iestājas sava paša kalpošana. Bībele par to brīdina: „Ja nu jūs esat ar Kristu nomiruši pasaules pirmspēkiem, ko tad jūs, it kā vēl dzīvodami pasaulē, uzņematies priekšrakstu jūgu, cilvēku baušļus un mācības, kā piemēram: tev nebūs aizskart, tev nebūs baudīt, tev nebūs pieskarties! - Visas šīs lietas ir lemtas iznīcībai, tās tērējot. Tām gan ir gudrības slava tur, kur ir pašizdomāta dievkalpošana, pašpazemošanās un miesas mērdēšana; bet patiesībā tām nav nekādas vērtības, jo tās dod apmierinājumu vienīgi miesai.”  (Kol. 2:23)

Pašizdomāta kalpošana deformē un kropļo cilvēka, vai cilvēku kopu apziņu un pārvēršas par reliģiozu-burtu kalpības vai jaunatklāsmes upuri un tās varas kalpiem. Paliekot par apsmieklu vai rīcību nosodīšanu citu acīs.

Piemēram, Spānijā, Seviljā briesmīgie inkvizīcijas laiki, kad Dievam par godu nesa nejēdzīgus upurus, burtiski katru dienu dedzināja ķecerus, raganas un burvjus. Jāpiebilst, ka visbiežākos gadījumos izvēlētiem objektiem, nebija nekāda sakara ar burvestībām. Tās aizsegā dedzināja tos, kas pretojās valsts iekārtai, kas pārsniedza savas pilnvaras, Dedzināja arī tos, kas nepakļāvās baznīcas varai, kurai nebija nekāda sakara ar patieso evaņģēlija mīlestības vēsti. Citādi domājošie, bieži vien bija gudri, izglītoti un inteliģenti cilvēki, kuri ar savu šūpulī ielikto gudrību no augšas spēja ietekmēt sabiedrību, aizstāvēt to un aicināt uz augstiem mērķiem. Tie bija cilvēki, kuri noprata valsts varas un baznīcas virskundzības mērķus, attaisnojot savas iegribas, nospiežot tautu ar paaugstinātiem nodokļiem, ierobežojot cilvēktiesības un aizliedzot brīvā gara manifestācijas.

Secinājums: Līdz ko ticīgie novirzās no galvenā mērķa – miera evaņģēlija pasludināšanas un galvenā fokusa -Jēzus Kristus, tad nokļūst dēmonu izliktās lamatās-burtu kalpībā bez izpratnes un citādā kalpošanā.

„Es mīlu valsti un mīlu Latviju!”

Kalpošana demonizētai pasaulei noved pie tautas prāta degradēšanos. Tauta vairs neizturot ļaunā spēka un augstākās varas pārākumu, sāk nevis cienīt augstāko varu, bet gan baidīties un izjūtot brīvās gribas apspiešanu, to ienīst. Ienīstot valsti kā institūciju. Valsts šķeļas un sadalās. Bībelē teikts: „Un, ja kāda valsts savā starpā sanāk naidā, tad tāda valsts nevar pastāvēt.  Un, ja kāds nams pats ar sevi sanāk naidā, tad tāds nams nevar pastāvēt.” (Marka 3: 24) Un tiešāk par to izsakās Jēzus: “Ikviena valsts, kurā iekšējs naids, aiziet bojā; un neviena pilsēta vai nams, kurā iekšējs naids, nevar pastāvēt.” (Mat. 12: 25)

Arī Vecajā Derībā ir izskanējis brīdinājums: „Celies augšā! Šķīsti tautu un saki: dariet sevi svētus rītdienai, jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: iznīcības lāsts ir tavā vidū, Israēl; tu neesi spējīgs pastāvēt savu ienaidnieku priekšā, kamēr tu neiznīcināsi šo lāstu no sava vidus. (Jozua 7: 13)

Tautas naids pret valdības varu un valdība ar varas darbiem un alkatībā aizmiglotām acīm, padara postu visai valstij. Cieš abas puses. Lāsta krauja starp abām frontes pusēm izveidojas aizvien vairāk. Tādā valstī nevar pastāvēt ne labklājība, ne arī miers. Tādu „dalītu sevī” valsti, bez vienotības un savstarpējas mīlestības viegli ietekmēt gan ārpolitiski, gan iekšpolitiski. Kamēr latvieši vaino kristiešus krusta karos, tikmēr pretvalstiski noskaņotais ienaidnieks ieņēmis Rīgas centru veidojot to par atsevišķu neatkarīgu karaļvalsti. Kamēr latvieši naidojas savā starpā, tikmēr naidnieka spēks ar manipulatīviem un spekulatīviem manevriem un bezmaksas žurnāla „Rīga” izplatīšanu, izmanto auditorijas zemos instinktus, savu mērķu īstenošanā. Tādējādi mobilizējot spēkus Rīgas troņa cietokšņa nostiprināšanai uz neatminamiem laikiem.

Kamēr latvieši izsaka lāsta vārdus „Es nemīlu valsti, bet mīlu Latviju,” un atdala valsti no tautas, tikmēr tuvu nāk tie laiki, kad lāsta vārdi piepildīsies un latvieši kļūs par klaidoņu tautu. Izraidīta tauta no savas valsts. Pretvalstiskiem spēkiem vien paši atvieglojot ceļu valsts ieņemšanai. Nicinoši teiks: ”Ja reiz Jums nevajag valsts varu, tad nevajag arī zemi.”

Viedīgus vārdus Latvijas proklamēšanas 93.gadadienā teica valsts prezidents Andris Bērziņš: “Nav postošākas domas par to, kura saka: “Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti!” …Zeme un valsts nav šķirami vai pretēji liekami jēdzieni. Ja kāds dzīvo šādā pretstatu pārliecībā, tad to acīmredzami ir izraisījis aizvainojums un sarūgtinājums. Bet aizvainojums ir postošs spēks. Tas rada motivāciju cilvēku aizbraukšanai, vienaldzībai pret Latvijā notiekošo, savas valstiskās piederības noliegšanai un pat atklātām dusmām uz savu dzimteni,” uzskata prezidents.

Kamēr latviešu tauta vienaldzīgi noraugās uz valstī notiekošo, tikmēr Latvijas zeme tiek izsperta zem latviešu tautas kājām. Latvija aizvien tiek okupēta. Jāpiekrīt bijušā iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona intervijā nra.lv teiktajam: „Notiek Krievijas soft power (maigā vara – angļu val.). Patiesību sakot, Latvija tiek okupēta: jau šobrīd te ir vismaz 2000 krievu miljonāru, kas šeit ieguvuši pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Līdz ar to viņi šeit dzīvo un ietekmē Latviju. Nav noslēpums, ka Krievijas klātbūtne šeit izpaužas arī ar saviem slepenajiem dienestiem un politiku. Okupācija šobrīd notiek ar maigo varu: ar finanšu operācijām, ar nekustamo īpašumu iegādi, ar Krievijā izdotām mācību grāmatām. Tas viss, protams, apdraud Latvijas nacionālās intereses un valsts drošību.”

Pienācis laiks-izvēlies!

Latviešiem pienāk laiks, saprast, ka mēles varā ir lāsts un mēles varā ir svētība. „Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem.” (Sal. pam. 18:21)

Pienācis laiks atteikties no savas valsts nolādēšanas vārdiem. Nolādēt savu valsti un bēgt no tās ārvalstīs, lai atbrīvotu vietu svešajiem ir bezatbildīga latviešu tautas izvēle.  No vienas puses saprotami vārdi : „Maza alga, nav naudas..”, bet no otras puses, kas liedz pravietot savā un Latvijas dzīvē: „Liela alga un daudz naudas..” Un ar uzticību teiktajam, sagaidīt laiku, saņemot vēlamo rezultātu? Svētību vārdu teikšanā mūsu Latvijai nevajag, ne naudas, ne arī daudz laika. Tā ir tikai pašu izvēle.

Vai vēsturiskos krusta karos nosodot šodienas kristiešus uzlabojas latviešu tautas situācija? Naids vairo nabadzību garā un padara neveiksmīgus laicīgā pasaulē. Mums visiem jāmeklē kopīgais un saistošais, jāmobilizējas vienā spēka, lai uzvarētu īsto Latvijas zemes ienaidnieku.

Patiesība ir vārdos: „Es mīlu valsti un mīlu Latviju!”

Lai Dievs palīdz to saskatīt! Lai Dievs palīdz iemīlēt valsti, valdību un Latvijas zemi. Un uzvara būs tuvu!

„Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes!” – Tēvreize.

Taču tagad saistībā ar bijušo atradumu klajā nākusi jauna vēsts ar iespēju auskarus, iegūt arī savā īpašumā. Izraēlas juvelieri ir izveidojuši auskara kopiju pievienojot arī otu auskaru un arī kakla kulonu.

Auskari-kopija >> Cenrādis<<

Vairāk nekā 5000 geji un lesbietes, un viņu atbalstītāji pulcējās Jeruzālemē, Neatkarības parkā, pirms uzsākt savu gājienu cauri pilsētai. Simtiem demonstrantu, kurus vadīja aktīvists Barukas Marzels, piedalījās protestos. Protestos tika iesaistīti arī trīs dzīvi ēzeļi, kuriem bija aplikti uzraksti “Es arī lepojos” “Lepni Ēzeļi” un “Praids maršam”. “Jeruzaleme nevar paciest nešķīstību un riebumu,” Marzels sacīja. “Tas, ko šie kreisie un samaitātie dara Jeruzalemē, ir kaitīgs visiem Jeruzalemes iedzīvotājiem, Jeruzalemes svētumam, kā arī tas ir apdraudējums Israēlas pastāvēšanai savā zemē.”

Atbalsts drūzu iedzīvotājiem Izraēlā

Sagatavoja Estere Vieja

ICEJ palīdzības kalpošana ir aizsniegusi arī Izraēlas drūzu iedzīvotājus. Šodien Izraēlā dzīvo ap 100 000 drūzu. Vairāki tūkstoši drūzu kalpo Izraēlas armijā. Kaut gan viņus klasificē kā arābus, drūzi ir neatkarīga kopiena, kas sniedz lielu ieguldījumu Izraēlas iedzīvotāju labklājībā kopumā.

Drūzi ļoti rūpējas par savām ģimenēm. Parasti vairākas paaudzes dzīvo kopā vienā mājā. Vīri pelna naudu un mūsdienās pat daudzas sievietes ir sākušas strādāt, lai palīdzētu nodrošināt nākotni saviem bērniem.

ICEJ atbalsts ir ticis novirzīts dažām drūzu skolām Galilejā datoru iegādei, skolas soliem, austiņām un grāmatām.

Drūzu skolās tiek mācīta savstarpējā cieņa, ētika, sociālā darba un sadarbības nozīme. Bērni, kuri mājās runā arābu valodā, no mazotnes mācās ebreju valodu, un vēlāk arī angļu valodu.

Viena no pilsētām, kuras skolām ICEJ ir sagādājusi datorus, ir Magara. Lielāko pilsētas iedzīvotāju daļu sastāda drūzi – 57%. Pārējie ir arābu kristieši un musulmaņi. Daudzi drūzu iedzīvotāji kalpo Izraēlas aizsardzības spēkos un strādā Izraēlas policijā. Nesen tika izveidota jauna apmetnes vieta – ciems karavīriem, kuri vairs nedienē armijā.

„Rūpējoties par karavīriem, mums arī jāgādā par to, kas viņiem dārgs – par viņu vecākiem, ģimenēm un bērniem. Tas ir vienīgais veids, kā izveidot jaunu uzticamu iedzīvotāju paaudzi”, sacīja skolas direktors. Pilsētu skolās tiek praktizētas pieredzes apmaiņas programmas, lai veicinātu bērnu vidū cieņu pret atšķirīgajiem kaimiņiem –  ebrejiem, kristiešiem un musulmaņiem.

„Tas nozīmē mums ļoti daudz, ka jūs, kristieši, mūs atbalstāt”, sacīja skolas direktors. „Es neizvēlējos būt drūzs, bet es tāds piedzimu… Tāpat ebreji paši neizvēlējās savu tautību, bet piedzima ebreji. Dievs mūs ir nolicis konkrētās kopienās un tā ir mūsu atbildība – cienīt vienam otru. Palīdzība, ko mēs saņemam no kristiešiem caur  ICEJ atbalsta darbu, māca mūsu bērniem, ko nozīmē pieņemt citus.

ICEJ palīdz arī trūkuma cietējiem Harfeišas pilsētā, kas atrodas augstienē, no kuras var redzēt robežu ar Libānu. Lielākā iedzīvotāju daļa tur ir drūzi, bet ciemā dzīvo arī katoļi (10%) un nedaudz musulmaņu. ICEJ sadarbojas ar šīs pilsētas skolu, kurā bērniem tiek mācīts, piemēram, kā uzglabāt ūdens rezerves, kas ir tik svarīgi šim reģionam. Skolēniem tiek mācīts par viņu mantojumu, kā viņu senči rūpējās par zemi.

Pie skolas durvīm plīvo liels, skaists Izraēlas karogs.

Skola ir kļuvusi par otrām mājām 370 skolēniem un 44 skolotājiem, ieskaitot vairākus kristīgos skolotājus. Skolas vadība bija ļoti pateicīga par uzdāvinātajiem datoriem un vispārējo atbalstu.

„Mēs esam aizkustināti, ka kristieši pasaulē vēlas atbalstīt izglītības darbu starp drūziem”, sacīja skolas vecāku padomes prezidents.

Alijas vēsmas 2011

Sagatavoja Hovards Flauers, ICEJ Alijas departamenta direktors

2011.gadā Starptautiskā Kristiešu Vēstniecība Jeruzalemē palīdzēja atvest mājās (uz Izraēlu) 2974 ebrejus. Tas sastāda 15% no kopējā ebreju repatriantu skaita pasaulē.

Vēstniecība atbalstīja arī „Sarkanā paklāja” programmu, kuras ietvaros mājās atgriezās 1811 ebreji no Eiropas, Lielbritānijas, Dienvidāfrikas, Latīņamerikas, Austrālijas un Tuvajiem Austrumiem.

2011. gadā dažos reģionos strauji palielinājās alija. Piemēram, Holandē, musulmaņu naidīgās ietekmes rezultātā, emigrācija uz Izraēlu palielinājās līdz 32%. Līdzīgu iemeslu dēļ alija ir pieaugusi arī no Francijas un Zviedrijas.

Dienvideiropā aliju pastiprinājusi eiro krīze, kas arī radījusi anti-semītisma draudus. Spānijā un Portugālē ebreju emigrācija uz Izraēlu palielinājusies līdz 54%.

Nopietnas finansu problēmas un antisemītisms Ungārijā 2011. gadā veicinājis alijas pieaugumu līdz 25%.

Arābu revolūciju rezultātā, kas izraisīja arī nopietnu naida vilni pret ebrejiem, no Tuvo Austrumu zemēm pagājušā gadā alija pieauga līdz 29 %.

Gandrīz puse no Venecuēlas ebreju iedzīvotājiem ir pametusi valsti un daži emigrējuši uz Izraēlu caur Kolumbiju, kurā alija sasniegusi 86%.

2011. gada pēdējais lidojums „Sarkanā paklāja” ietvaros notika decembrī, atvedot 235 imigrantus tieši Hanukas svētku laikā.

No lidostas jaunie repatrianti tika nogādāti Ramadas viesnīcā Jeruzalemē. Nākamajā dienā „Sarkanā paklāja” dalībniekus sagaidīja Alijas (atgriešanās vēsturiskajā dzimtenē) programmas atbalsta darbinieki no vairākām organizācijām: pašvaldībām, uzņēmumiem, pakalpojumu sniedzējiem, kuri informēja atbraukušos par dažādām iespējām: mājokļiem, darbu, skolām, banku sistēmu, apdrošināšanu, veselības aprūpi, valodas apmācību un absorbcijas programmu.

Ar Jūsu atbalstu mēs spēsim palīdzēt arī tām ebreju ģimenēm 2012. gadā, kuras dosies uz Izraēlu no visām šīm problēmu skartajām zonām pasaulē.

2012. gadā mēs īpaši vēlamies palīdzēt Etiopijas ebrejiem un Bnei Menaše kopienai Indijā. 2011. gadā 2666 Etiopijas ebreji atgriezās Izraēlā, bet 7000 Indijas ebreju joprojām gaida valdības apstiprinājumu un emigrēšanas atļauju.

Kristieši no tautām ir aicināti piepildīt savu uzdevumu – atvest mājās Izraēla dēlus un meitas (Jes.49:22). Mēs pateicamies par Jūsu lūgšanām un finansiālo atbalstu! Kopā mēs spēsim turpināt šo darbu – Izraēla izklīdināto avju sapulcināšanu.

Izraēlas kļūda

Izraēlas bērni paglābdamies no verdzības jūga Eģiptē, nokļuva Dieva apsolītajā zemē.

Izraēlas teritorijā nodibinot savu valsti. Pirmais darbs ko uzlika Dievs par pienākumu padzīt VISUS ienaidniekus no savas teritorijas!

Taču līdz galam pienākums netika izpildīts.

Dievs lika izpildīt arī īpašo solījumu:” Tu neslēgsi ar tiem nekādu derību un nežēlosi tos. Nesaradojies ar tām: savas meitas nedod viņu dēliem, un viņu meitas neņem saviem dēliem, jo tās novērsīs tavus dēlus no Manis, ka tie kalpos svešiem dieviem, un Tā Kunga bardzība varētu pret jums iedegties un jūs piepeši iznīcināt.”(5Moz. 7: 2-3)

Taču līdz galam arī šis pienākums netika izpildīts.

Rezultātā ar sekām Izraēla cīnās līdz mūsdienām un līdz pat Jeruzālemes atņemšanai.

Latvijas kļūda

Arī Latvija paglābdamās no PSRS verdzības jūga atkaroja savas valsts neatkarību.

Pirmais uzdevums, kas bija jāveic pilnīga Latvijas deokupācija. Okupējamā teritorija bija jāatstāj, taču Latvijas valdība minstinājās un civilos okupantus apžēloja. Un derību, kuru nedrīkstēja, tomēr noslēdza.

Rezultātā ar sekām Latvija cīnās līdz pat mūsdienām, atšķirībā no Izraēlas jau atdevusi Abrenes teritoriju fiziskā līmenī, bet Jūrmala, Rēzekne un Daugavpils atdota mentālā līmenī.

Latvijai „apžēlošana” ir dārgi maksājusi.

Divkauja Latvijas iekšpolitiskajā līmenī

(SC) un (LNNK/VL). Gluži kā Goliāts pret Dāvidu. Bet tautas lielākā daļa nostājas iekarotāja pusē un apgāna „savējos” pat nesaprazdami, ko dara. Tas ir piedodami, jo piecdesmit gadu okupācijas ideoloģija un divdesmit gadu politikā diversija politiķu prātos ir darījusi savu. 70 gadi gluži kā izaugusi vesela paaudze, daudzi bez ticības, patriotisma un nacionālās apziņas. It kā nav jau ko pārmest, ja ņem vērā, ka lielāko daļu pašreizējās Latvijas sabiedrību ir pārņēmusi „apžēlotie”…

Taču vēsture liecina, ka mazais Dāvids uzvarēja lielo Goliātu ar vienu stratēģiski aprēķinātu sitienu. Lai Dievs dod arī Latvijas Dāvidiem veikt stratēģisko sitienu un uzveikt savu Goliātu.

Dievs Jēzus armijai

„Katram laikmetam ir raksturīgi savi izaicinājumi. Jo dziļāk un tālāk Es Jūs vedu, jo pretestības dažādība lielāka. Manai tautai Latvijā jākļūst stiprai un stabilai un ticības pilnā savā pārliecībā. Paļaušanās uz Mani jābūt lielākai nekā jebkad agrāk. Es vēlos Jūs ievest jaunā līmenī. Esmu sācis Jūs vest pa jauniem vēl neiestaigātiem ceļiem. Brīnumu pilnība Jūsu dzīvē paplašinās, iespējas palielinās.

Jauns līmenis- jaunas kaujas. Vai esi gatavs?! Es Tevi vedu drošībā, jauni ceļi iesākti. Iepazīsti pasaules dažādības krāšņumu. Tu esi mana saldā smarža un uz Tevi Man ir labs prāts. Atpazīsti un novērtē savu jauno ceļu. Sargi savu ieņemto pozīciju. Neatlaid! Nostiprini barikādes, bet neroc tranšejas, Tev nebūs ilgi tajās sēdēt. Tev jādodas uzbrukumā, negaidi sitienu! Uzbrūc Tu! Esi pirmais! Nenovirzies no mērķa! Nepalaid garām. Neļauj sevi ietekmēt. Esi gatavs! Esi apņēmības pilns? Tagad Tevi raustīs uz visām pusēm, lai Tu nevarētu realizēt to, kas likts un piepildīt sirds ilgas. Neļauj sevi apzagt ne garīgi, ne psiholoģiski, ne emocionāli, ne prāta, ne arī fiziskā līmenī. Vairs nav laika uz bezjēdzībām. Netērē laiku nenozīmīgām un nevajadzīgām lietām. Tu vēl neesi līdz asinīm cīnījies. Sagatavo savu sirdi, lai tā ir šķīsta un jūtīga Manam Garam. Lai nekas nevar Tevi apstādināt, ne lietas esošās, ne nākamās. Atsijā pelavas no graudiem. Nāk skaidrība. Esi uzmanīgs, kur sper savu soli. Savaldi mēli. Nepļāpā. Meklē risinājumu Manī, nepaļaujies uz cilvēku pratu skaidrojumu, kas čukst kā vārdotāji un melo kā raganas. Tie ievelk zirnekļu tīklos un slazdos. Izvairies no nešķīstības. Sargi sirds domas. Domā ko domā. Domā ko runā. Lai no Tavas mutes neiznāk neticības vārdi, tie kā putns palaists brīvībā un vairs nenoķert. Atdali sevi no grēcīgiem paņēmieniem, laicīgiem un pašpaļaušanās manevriem. Tas Tev neder. Tās Tevi pazudinās kā netikle. Sargi savas acis un ausis. Neesi pelētāju pulkā. Nebiedrojies ar tiem, kas aprunā. Apstādini ļaunas runas. Melkuļiem nepinies. Neļauj sevi ieraut seklās darīšanās. Pūles un piepūle būs lielas, rezultātā nekāda. Skaties tālāk, paplašini skatu, roc dziļāk Manā izpratnē. Nepaļaujies uz vakardienas mannu. Manis nav vakardienas lietās. Viss vecais ir pagājis, viss ir tapis jauns. Es esmu tur, kur Tavas pūles un iespējas beidzas. Kad Tavs prāts apsīkst savā spriedelēšanā un kad Tu vairs nekā nezini, kaut zini daudz, apstājies un pajautā sev, to dari Tu bez Manis vai Tu ar Mani. Pārbaudi savu domu pasauli. Pārbaudi savu ceļu. Nestaigā ierastos ceļos tur jau purvs. Nesēj tukšumā, pļausi vētru. Neuzmeklē šodienas zeltu vai dzintaru, tās tur nav. Uzmeklē Manā Vārdā un es Tev rādīšu, kas Tev jādara. Un atklāšu manus sapņus un vīzijas.

Es atveru ceļu Latvijai. Kad Es atveru neviens nevar aizvērt. Kad es nolieku savu stundu Ķēniņiem, tad tie ir bez spēka un varas Manā priekšā. Tas nenotiks, ko Latvijas ķēniņi vēl vēlas. Tuvojas laiks. Nāk stunda, kad es paceļu savu armiju. Neviens to neapstādinās. Gatavojies! Es Tevi uzmanu un pārbaudu. Jo es nāku drīz!” –Tavs Dievs!

Autors: Darils Hedings

Tulkoja: Ilze Saulīte

1.Sam.11 lasām, kā Izraēlā atnāca vienotība ķēniņa Saula valdīšanas laikā. Dievs māca mūs caur Vecās derības notikumiem un norāda uz principiem, kas darbojas arī mūsdienās. Šis stāsts nav izņēmums. Tas atklāj kā Kungs redz notikumus arī šodien.

Kad amonieši sacēlās pret Jabešas ļaudīm, vecaji lūdza tiem septiņas dienas, lai meklētu konflikta risinājumu. Jabešas ļaudis vēlējās mieru, bet amonieši tiem izvirzīja šausmīgus nosacījumus – apmaiņā pret mieru izdurt visiem labo aci, lai apkaunotu Izraēlu.

Nolūks bija ne vien apkaunot Izraēlu, bet arī darīt to vāju. Amonieši vēlējās atrast veidu, kā padarīt Izraēlu neaizsargātu pret nākotnes uzbrukumiem. Tad amonieši varētu izvirzīt nākamos “miera” nosacījumus, soli pa solim iznīcinot Izraēlu.

2011.gada 19.maijā ASV prezidents pasludināja izmaiņas valsts ārpolitikā kā miera starpnieks starp izraēliešiem un palestīniešiem. Līdz šim neviena ASV administrācija nebija noteikusi, kādiem jābūt teritoriālajiem nosacījumiem – starta pozīcijām, iesākot pārrunas, atstājot to abu ieinteresēto pušu ziņā. Taču prezidents Obama paziņoja, ka 1967.gada robežām jābūt par pamatu sarunu atjaunošanai.

Astoņi vadītāji, kas pārstāv ekonomiski spēcīgākās valstis uz zemes, steidzās atbalstīt Obamas nostāju paziņojumā, kas nāca klajā nākamajā nedēļā.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu rīkojās vēl ātrāk, noraidot šo priekšlikumu, tādēļ ka šāds lēmums atgrieztu Izraēlu teritoriālajā pozīcijā, ko nav iespējams nosargāt. Visas amerikāņu valdības līdz šim to saprata, zinot, cik bieži Izraēlai nācies karot, lai aizsargātu valsti no arābu uzbrukumiem. Izraēla pieprasa robežas, no kurām iespējams aizsargāt valsti, lai tās iedzīvotāji dzīvotu mierā un drošībā.

Papildus šim faktoram, Izraēlai atkal būtu jārīkojas apkaunojoši – sūtot pašu armiju ebreju apdzīvotajās vietās, lai no tām ar varu izvestu tūkstošiem iedzīvotāju. Jūdeja, Samarija, Jeruzalemes austrumu daļa – tās Izraēla atguva 1967.gadā Sešu dienu karā.

Nekļūdīsimies, naivi cerot uz mieru. Palestīnieši neatzīst Izraēlas tiesības uz eksistenci. Viņi vienmēr ir tiekušies sasniegt vienošanos ar Izraēlu, lai iegūtu atvērtas durvis uzbrukumiem. Kā amonieši viņi piedāvā mieru pret Izraēlas apkaunojumu. Vienošanās var tikt sasniegta tikai tādā gadījumā, ja izraēlieši izgriezīs savu labo aci, tas ir, atdodot savas teritorijas, kurās dzīvo cilvēki. Tā rīkojoties, Izraēla atgrieztos situācijā, kur valsts un iedzīvotāji ir viegli pieejami uzbrukumiem. Diemžēl ASV prezidents ir palīdzējis negatīvi ietekmēt šo procesu, atstājot Izraēlu izolētu kā Jabešas vīrus šajā konfliktā.

1.Samuēla 11 mēs redzam, ka Jabešas ļaudis meklēja palīdzību. Sūtņi devās pie Saula, bet Sauls atradās uz lauka. Viņš bija kronēts par ķēniņu, taču ne visi to bija atzinuši.

Kad Sauls izdzirdēja ziņas, notika kaut kas nozīmīgs. Dieva Gars nāca pār viņu un Sauls kļuva ļoti dusmīgs. Viņš sagrāba vēršus un tos sakapāja mazos gabalos. Ar vēstnešu rokām Sauls izsūtīja gabalus pa visām Izraēla robežām, teikdams: „Kas nesekos Saulam un kas nesekos Samuēlam, ar tā vēršiem darīs tāpat!” Tad bijība tā Kunga priekšā pēkšņi pārņēma visu tautu, un tie devās karā kā viens vīrs.”
Saulam izdevās sapulcināt 330 000 vīru lielu armiju. Tā sakāva amoniešus un izglāba Jabešu. Pēc uzvaras tauta pulcējās ap Saulu, tie devās uz Gilgalu un apstiprināja ķēniņa Saula varu Dieva priekšā, nesot Kungam kaujamos pateicības upurus. Tauta atkal bija vienota un pasargāta.

Saulam nebija tāda armija, lai novērstu draudus, bet, kad Sauls sekoja Gara vadībai, bijība nāca pār tautu, un tas viņiem atnesa glābšanu.

Ne tik bieži mēs saistām Svētā Gara izpausmes ar dusmām vai taisnīgo sašutumu, kā daži tulkojumi to sauc. Mēs vairāk esam pieraduši atpazīt Svēto Garu, kad Viņš mierina un iepriecina nelaimē. Tomēr Dievs spēj izpaust emocijas, kādas mums, cilvēkiem, ir pazīstamas, un kad Svētais Gars darbojas mūsu dzīvē, Viņš var ielikt mūsos Savas izjūtas par konkrēto situāciju.

Cakarijas 2:12 teikts par Ciānu: “kas jums pieskaras, tas aizskar Dieva acs ābolu.” Acs ir visjūtīgākā ķermeņa daļa. Kad amonieši nāca pie Jabešas ļaudīm ar nodomu izgriezt visiem labo aci, viņi nesaprata, ka patiesībā baksta acīs Dievam, aizskarot Viņu visjūtīgākajā vietā, un izraisīja Dieva dusmas. Tas ir brīdinājums visām tautām, kas izvēlēsies cīnīties pret Izraēlu vai atņemt tai Dieva doto mantojumu.

Šajās dienās, kad tautas atkārto amoniešu kļūdu, mums jāpajautā sev – cik uzskaņoti mēs esam uz Svētā Gara toņa? Vai mēs esam meklējuši Dieva vaigu par šo jautājumu? Vai mēs esam harmonijā ar Dieva izjūtām par Viņa tautas un zemes grūtībām? Vai mūs uztrauc notiekošais? Vai mēs runājam par to savās tautās? Vai esam pārliecināti, ka mūsu tautas ir tikušas brīdinātas par rīcības sekām?

Kā Sauls, mēs esam svaidīti, bet vēl neesam saņēmuši valstību. 1.Pēt.2:9 teikts, ka mēs esam “izredzēta tauta, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta.” Mums nav fiziski ieroči, bet mūsu spēks ir bijība Kunga priekšā. Viņš ir tas, kurš glābj un dod uzvaru.

Jesajas 41 apstiprina, ka Kungs atbrīvos Izraēlu un iznīcinās tos, kas sacelsies pret Izraēlu. ICEJ misija ir – runāt atbalsta un mierinājuma vārdus Ciānai, ļaut dzirdēt tai, ka Dieva nodoms ir glābt Izraēlu. Tāpat mūsu misija ir brīdināt tautas par to, kā tās izturas pret derības tautu. Šī vēsts mūsdienās ir svarīgāka kā jebkad agrāk.

Savu nāciju labā, mums jāatrod balss ikvienā tautā, kas uzrunās vadītājus un brīdinās tos, lūdzot izbeigt bakstīt acis Dievam.

„Word from Jerusalem”
2011. gada jūlijs
sagatavoja ICEJ ASV pārstāvis Darils Hedings
tulkoja Ilze Saulīte

© ICEJ Latvija
Ph: 371 25464561
lv.icej.org@hotmail.com
www.icej.org

Materiālu sagatavoja un tulkoja Ilze Saulīte

2008. gada 31. maijā Dievs parādīja „Glory of Zion International Ministries” līderim Čakam Pīrs (Chuck D. Pierce), kas notiks ASV tuvāko trīs gadu laikā (līdz 2011.gada 31.maijam): tiks ieņemta nostāja attiecībā uz Izraēlu, kas sapurinās tautu un būs izšķiroša ASV nākotnei.

Jeruzalemes diena

Jeruzalemes diena (יום ירושלים‎, Yom Yerushalayim) ir Izraēlas nacionālā svētku diena, kurā tiek atzīmēta Jeruzalemes austrumu daļas atbrīvošana un apvienošana pēc Sešu dienu kara – Izraēlas varas nostiprināšana pār Vecpilsētu 1967. gada jūnijā. Izraēlas galvenais rabīns ir pasludinājis Jeruzalemes dienu par īpašu svētku dienu, kurā jāpateicas Dievam par uzvaru, kas tika gūta Sešu dienu laikā, un par to, ka 2000 gadu ilgais sapnis un lūgšana “uz tikšanos nākamgad Jeruzalemā” ir piepildījies.

Šī svētku diena tiek atzīmēta Ijara 28. dienā (parasti maija beigās vai jūnija sākumā pēc solārā kalendāra).

Kopš Neatkarības kara 1948. gadā līdz pat 1967. gadam Jeruzaleme bija sadalīta. Rietumu daļa piederēja izraēliešiem, bet austrumu daļa, izņemot Skopus kalnu, bija Jordānijas karalistes pārvaldē. Kad austrumu daļa tika atbrīvota, tika sagrauti mūri, kas sadalīja pilsētu un pēc trīs nedēļām Knesets izdeva likumu apvienot pilsētu un pasludināja Izraēlas suverenitāti arī pār austrumu daļu.

Pēc gada tika pieņemts lēmums svinēt Jeruzalemes dienu – pilsētas apvienošanu un ebreju tautas saikni ar Jeruzalemi, kas pastāv kopš sendienām.

Diennakts lūgšanas Jeruzalemes dienas svētkos

Saasinoties cīņai par Jeruzalemi, „Tautu lūgšanu nama” vadītājs Toms Hess aicina kristiešus pasaulē lūgt par mieru Jeruzalemē katra gada 7. jūnijā. Kristieši tiek mudināti paust solidaritāti ar Jeruzalemi un tās Ķēniņu (Mat.5:35; Ps.48:3). Mēs atcerēsimies un pateiksimies Dievam par to, ka pēc tūkstošiem gadu šajā vēsturiskajā dienā 1967. gada 7. jūnijā, Jeruzaleme atkal tika apvienota un atjaunota kā Izraēlas galvaspilsēta (Lūk.21:24-33). Tā kā šī diena ebreju kalendārā katru gadu iekrīt citā datumā, mēs esam izvēlējušies atcerēties dienu, kad faktiski Jeruzalemes austrumu daļa tika atbrīvota 1967. gadā.

Mēs aicinām draudzes un kristīgās kalpošanas katru gadu 7. jūnijā ņemt dalību diennakts lūgšanās par Jeruzalemi, aizlūdzot, lai Jeruzaleme paliktu Izraēlas nedalāmā un mūžīgā galvaspilsēta, kā to noteicis ķēniņš Dāvids. Lūgsim arī par Izraēlas iedzīvotājiem – ebrejiem un arābiem, kā arī par Tuvajiem Austrumiem, lai brāļu starpā atnāk izlīgums Dievā un lai viņi kļūtu par svētību zemes virsū (Jes.19:23-25). Kā Dievs pasargāja Izraēlu ķēniņa Jošafata valdīšanas laikā, kad ebreju tauta viņu pielūdza, tāpat mēs ticam, ka arī šodien Dievs pasargās Savu tautu, kad mēs kopīgi Viņu lūgsim. (www.jhopfan.org)

Izraēla pateicas kristiešiem pasaulē par atbalstu

Jeruzalemes mēra padomnieks Jaakovs Avraami vēstulē Lūgšanu dienas organizatoram Tomam Hesam izteicis pateicību par kristiešu atbalstu:

„Jeruzalemes dienas svētkus gaidot, man ir liels prieks Jeruzalemes mēra vārdā nodot Jums vissiltākos sveicienus no ebreju tautas un Izraēlas valsts mūžīgās galvaspilsētas!

Jūsu lūgšanas un atbalsts Jeruzalemes dienā iedvesmo Jeruzalemes iedzīvotājus un Izraēlas tautu. Jūsu pašaizliedzīgā nodošanās un ārkārtīgās pūles dod mums spēku un iedrošinājumu.

Uz drīzu tikšanos Jeruzalemē!

Nobeidzot, vēlos citēt 122. psalma vārdus: „Es priecājos, kad viņi teica man: Iesim uz Kunga namu. Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzaleme.”

Savukārt, Izraēlas Ārlietu ministrs Avigdors Libermans šādi uzrunāja visus kristiešus, kuri vienosies lūgšanās par mieru Jeruzalemē 7.jūnijā:

„Dārgie draugi! Izraēlas valsts vārdā es vēlos pateikties jums par jūsu nebeidzamo  atbalstu, apņēmību un lūgšanām par Izraēlu, jo īpaši – par mūsu mūžīgo galvaspilsētu Jeruzalemi!

Šajā vēsturiskajā dienā, kad mēs atzīmējam Jeruzalemes apvienošanu, mēs svinam tūkstošiem gadu sena ebreju tautas sapņa piepildīšanos: „Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzaleme” (Ps.122:2-3).

Kopš ķēniņa Dāvida laikiem Jeruzaleme vienmēr ir bijusi un būs ebreju tautas sirds un dvēsele. Izsūtījumā Bābelē ebreju tauta nemitīgi lūdza un ilgojās pēc praviešu vārdu piepildījuma – Izraēla nama atgriešanās Ciānā (Ps.137).

Šodien visur sastopami radikālisma draudi. Aizvien biežāk dzird balsis, kas sauc pēc Izraēlas izpostīšanas, ignorējot ebreju tautas vēsturiskās un Dieva dotās tiesības uz Zemi.

Pagājušo mēnešu laikā arābu valstīs Tuvajos Austrumos pastiprinājusies nestabilitāte, ir notikušas neskaitāmas demonstrācijas, kurās tiek pieprasītas režīma reformas. Minoritātes, konkrēti – kristiešu draudzes šajās zemēs tiek vajātas un cieš no musulmaņu fanātiķiem. Šī iemesla dēļ tūkstošiem kristiešu pamet Tuvos Austrumus un kristiešu iedzīvotāju skaits sarūk ik dienu. No otras puses, Izraēla, vienīgā stabilā valsts Tuvajos Austrumos, joprojām ir vieta, kur kristieši var mierīgi dzīvot. Kristīgā kopiena Izraēlā aug katru gadu.

Mēs esam pateicīgi, ka visi kopā, pateicoties jūsu solidaritātei un lūgšanām, mēs spēsim uzvarēt šos izaicinājumus. Patiešām, kā ķēniņš Dāvids ir sacījis: „Lūgsim par mieru Jeruzalemē! Tiem labi klāsies, kas tevi mīl!” (Ps.122:6).

Paldies jums un lai Dievs jūs visus svētī!”

Latvijā

Arī Latvijā Izraēlas vēstnieks Naftali Tamir šī gada maijā izteica pateicību kristiešiem par atbalstu ebreju tautai un valstij vēstniecības rīkotajās svinībās par godu Izraēlas valsts 63. gadadienai.

Savukārt, rabīns M. Barkāns aicināja kristiešus Latvijā, kuri vēlas paust solidaritāti ar ebreju tautu, pievienoties ikgadējam „Dzīvo gājienam” Rīgā, 4. jūlijā – Holokausta upuru piemiņas dienā Latvijā. Pulcēšanās notiks pl.11:00 pie Vecās Ebreju kapsētas bijušā Rīgas geto rajonā un gājiens virzīsies pa geto ielām uz memoriālu Lielās Horālās sinagogas vietā Gogoļa ielā, kur notiks piemiņas mītiņš pl.12:00. Vairāk informācijas lasiet ebreju reliģiskās draudzes „Šamir” mājas lapā www.shamir.lv/.

Starptautiskās kristiešu vēstniecības ciešā saikne ar Jeruzalemi

Kad 1980. gadā Izraēlas parlaments pasludināja Jeruzalemi par nedalāmu un mūžīgu Izraēlas valsts galvaspilsētu – tieši tādu, kādu nodibināja ķēniņš Dāvids gandrīz 3000 gadu atpakaļ, starptautiskajā arēnā izskanēja protestu vētra, kā rezultātā 13 ārvalstu vēstniecības Jeruzalemē tika slēgtas.

Kristieši, kas tajā laikā Izraēlā svinēja Lieveņu svētkus, izjuta Izraēlas sāpi par ārvalstu negatīvo nostāju, kā arī sajuta Kunga aicinājumu atvērt Kristiešu vēstniecību Lielā Ķēniņa pilsētā. Tai tika dots nosaukums „Starptautiskā kristiešu vēstniecība Jeruzalemē”, jo tā pārstāv kristiešus visā pasaulē, kuri atbalsta Izraēlu un runā svētības vārdus pār to. Kopš tā laika jau 30 gadus vēstniecība ir uzticami pildījusi Dieva dotos uzdevumus: praktiski atbalstīt Izraēlas iedzīvotājus un atklāt Draudzei pasaulē Dieva plānus saistībā ar Izraēlu. Dieva dotais uzdevums vēstniecībai ir palīdzēt ebreju tautai atgriezties savu tēvu zemē, kā arī atgriezties pie sava Dieva, Izraēla Dieva. 30 gadu laikā ICEJ darbs ir aizsniedzis simtiem tūkstošus kristiešu un ebreju pasaulē. Kristiešu vēstniecības nostāja attiecībā par Izraēlas galvaspilsētu ir viennozīmīgi un nepārprotami – par vienotu un nedalāmu Jeruzalemi. „Ja jūs vēlaties mieru Jeruzalemē, tad palīdziet mums saglabāt vienotu Jeruzalemi”, – sacījis kāds Izraēlas valdības pārstāvis. (www.icej.org)

Divu valstu risinājums

Kādēļ Palestīna? Palestim tulkojumā no latīņu valodas nozīmē filistieši, bet Palestin – Filistija. Lai apkaunotu ebrejus, Romas imperators Publijs Aelijs Adrians 135. gadā pēc Kristus Jūdeju pārdēvēja par Sīriju – Palestīnu, apvienojot divu lielāko jūdu ienaidnieku vārdus: sīriešu un filistiešu. Vēlāk Sīriju Palestīnu sāka saukt vienkārši par Palestīnu, bet tās iedzīvotājus par palestīniešiem. Tautas, kuras apdzīvoja Kānaāna zemi, pirms Dievs to deva Izraēlam uz mūžīgiem laikiem, vairs neeksistē. Filistieši, par kuriem tagad sevi dēvē arābi – palestīnieši, bija izceļojuši no Krētas salas un sākotnēji apmetās uz dzīvi Ēģiptē. 1176.gadā pirms Kristus faraons Ramzes III izraidīja filistiešus uz Gazas rajonu starp Ēģipti un Izraēlu, kuru vēlāk nosauca par Filistiju. 1.gs. filistieši cieta sakāvi, karojot pret Izraēlu. Imperators Augusts Cēzars atdeva filistiešu zemi ķēniņam Hērodam un filistiešu ēra beidzās.

Jeruzaleme tika pārdēvēta par Aelija Kapitolina imperatora un romiešu dieva Jupitera Kapitolija vārdā. Tempļa kalnā uzcēla templi Jupiteram un aizliedza ebrejiem spert kāju Jeruzalemē. Kad musulmaņi iekaroja Izraēlu, tā jau saucās Palestīna. Tikai 1948. gadā, ebrejiem atgūstot tiesības uz savu zemi, Izraēlai radās iespēja atbrīvoties no sava pseidonīma.

Palestīnas valsts autonomija, kuru vadītu palestīnieši, nekad nav pastāvējusi. Nekad nav bijusi tāda palestīniešu valoda, nav tādas palestīniešu kultūras. Kopš ebreju valsts krišanas līdz pat britu mandātam, teritorija, kuru dēvē par Palestīnu, nekad nav bijusi valsts ar noteiktām robežām. Tai nebija nekā, izņemot administratīvās robežlīnijas.

Tanī pašā laikā nekad nav bijis tāds periods vēsturē, kad neviens ebrejs nebūtu apdzīvojis Kānaāna zemi. Palestīnieši runā tajā pašā valodā, kāda ir arābu zemēs, viņiem ir tā pati reliģija un kultūra. Palestīniešus kā atsevišķu tautu mākslīgi ieviesa apmēram pirms 30 gadiem. (Israel and the Bible, No.16, 2004) Pirms Izraēlas valsts atjaunošanas tajā dzīvoja gan ebreji, gan arābi. Izraēla arābus nepadzina. Pamest savas mājas arābiem lika apkārtējās arābu valstis, kamēr to armijas attīrīs teritoriju no ebrejiem. Tagad šie bēgļi tiek izmantoti kā politisks ierocis ceļā uz Palestīnas valsts dibināšanu. Bēgļu gaitās devās 800 000 arābu. Neticami, bet gandrīz tik pat ebreju vienlaicīgi pameta arābu valstis. Tika panākts de facto par iedzīvotāju apmaiņu. Tomēr arābu valstis uzstāj, ka 5 miljoni bēgļu palikuši bez mājām un vēlas “atgriezties Palestīnā”. 95% tā saukto palestīniešu (arābu) bēgļu nekad ne no kurienes nav bēguši. Tomēr šo statusu lieto, lai miljoniem arābu (ieskaitot “bēgļu” bērnus, mazbērnus un mazbērnu bērnus) būtu tiesības iebraukt Izraēlā uz pastāvīgu dzīvi. (4/01/2005 Prophetic Update) Jaunais paletīniešu līderis Mahmud Abbas ir apņēmies risināt “bēgļu jautājumu”. Izraēlai būs grūti sagremot faktu, ka ebreji (5 miljoni) savā zemē, iespējams, kļūs par minoritāti un ka uz zemes, kuru tā ieguva Sešu dienu karā 1967.g., tiks pasludināta Palestīnas – arābu valsts. Arābiem jau ir vairāk nekā 20 valstis, bet ebrejiem viena vienīga un to pašu viņiem grib atņemt! Jautājums – ko Izraēla un pasaule darīs, kad gaidāmā miera vietā Palestīnas valdība paziņos, ka vēlas vienas valsts risinājumu jeb visu Izraēlas zemi? (Israel Today No.64,72) (No I.Saulītes sagatavotā materiāla Žurnālam „Tikšanās”   2005.gada maijā „Izraēla vai Palestīna”)

Mēs varam atsaukties – būt sargi uz mūriem

“Pār taviem mūriem, Jeruzāleme, Es iecēlu sargus, tie necietīs klusu ne dienu, ne nakti.” Jūs, kam jādomā par To Kungu, neliecieties mierā
7 un nemitieties Viņam atgādināt, kamēr Viņš neizveido Jeruzālemi un nepadara to slavenu virs zemes. Jes.62:6-7

Ciānas dēļ es neklusēšu un Jeruzālemes dēļ es nerimšu, kamēr tās taisnība aust kā rīta saule un tās pestīšana atspīd kā degoša lāpa,
kamēr tautas redzēs tavu taisnību, visi ķēniņi tavu godību un tevi sauks jaunā vārdā, ko noteiks Tā Kunga mute.
Un tu būsi skaists vainags Tā Kunga rokā un ķēniņa galvas rota tava Dieva rokā.
Tevi vairs nesauks: Atstātā, nedz tavu zemi: Tuksnesis, bet tevi sauks: Pie kā Man labs prāts un tavu zemi: Salaulātā. Jo Tam Kungam būs labs prāts pie tevis, un tava zeme būs it kā salaulāta ar Viņu. Jes.62:1-4

Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi,
jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību, kad Tas Kungs Ciānu uzcels un parādīsies visā Savā spožumā. Ps.102:14-17

© ICEJ Latvia

2011. gada jūnijs

Materiālu sagatavoja un tulkoja Ilze Saulīte

info@icej.lv

SPEKTRS jau ziņoja par pasaulē plaši pazīstamo mācītāju Deividu Vilkersonu, kurš savulaik izteica BRĪDINĀJUMU draudzēm.

Izraēla ir zaudējusi dārgu draugu un atbalstītāju – kristieti, kurš mīlēja Izraēla tautu un zemi. Deivids Vilkersons (David Wilkerson), Ņujorkas “Times Square Church” draudzes mācītājs gāja bojā nelaimes gadījumā autokatastrofā š.g. 27.aprīlī netālu no Dallas Teksasā.
Iespējams, ka visvairāk Vilkersons bija pazīstams aiz robežām kā grāmatas “Krusts un duncis” autors, ko viņš sarakstīja 1963.gadā, apkopojot savu pieredzi kalpošanā narkomāniem un bandas pārstāvjiem Ņujorkā. Grāmatas vēsts vēlāk tika iemūžināta filmā, kā rezultātā vēl viens Izraēlas uzticams draugs Pat Bone kļuva plaši pazīstams.

2003.gadā “Israel Today” redaktoram Avielam Šneideram bija privilēģija intervēt D.Vilkersonu viņa vizītes laikā Lielbritānijā.
Piedāvājam jums izlasīt šo interviju.

Brīdinājums valstīm, kas nostājas pret Dieva tautu Izraēlu
un Viņa pilsētu Jeruzalemi!

Israel Today: Ko Jūs kā amerikāņu kristietis domājat par karu Irākā?

Vilkersons: Es jau iepriekš runāju par Sadama Huseina krišanu un brīdināju mūsu prezidentu, ka visi konflikti risinās ap Izraēlu. Nafta nav galvenais strīdu jautājums. Sadams plānoja ar apkārtējo arābu palīdzību iznīcināt Izraēlu. Sadams Huseins ir neatlaidīga persona un es esmu pateicīgs Dievam, ka Viņš deva mūsu prezidentam šādu spēcīgu pārliecību glābt Izraēlu no Huseina plānotā uzbrukuma.

Israel Today: Vai Jūs tiešām ticat, ka prezidents Bušs izvēlēsies pieņemt lēmumus saskaņā ar Bībeli tā vietā, lai rīkotos „politiski korekti” attiecībā pret Izraēlu?

Vilkersons: Tādēļ es aicinu ASV kristiešus lūgt par mūsu prezidentu katru dienu, kā arī lūgt pret antisemītismu, kas joprojām eksistē Draudzē. Kad es nodibināju “Times Square Church” draudzi, Dievs mani brīdināja, lai mēs vienmēr paliktu uzticīgi Izraēlai. Un es tāds esmu bijis.

Israel Today: Jūs atrodaties Eiropā, kur daudziem kristiešiem nav saprašanas par ASV uzsākto karu Irākā.

Vilkersons: Daudzi kristieši Eiropā vienkārši neizprot Dieva Vārdu. Sadama raķetes tika tēmētas vienīgi uz Izraēlu, nevis uz arābu kaimiņu valstīm. Un antisemītisms izplatās draudzēs. Jo īpaši tas ir jūtams šeit, Lielbritānijā.

Israel Today: Vai Jūs raksturotu islāma reliģiju kā miermīlīgu tāpat kā Jūsu prezidents?

Vilkersons: Es esmu lasījis Korānu un esmu pārliecināts, ka šī grāmata ir maldu mācība. Islāms ir postoša reliģija. Man tas šķiet tik dīvaini, ka evaņģēlija sludinātāji nesaprot, ka Dievs nav lauzis Savu derību ar Izraēlu. Dievs deva Izraēlam zemi, un ikviena tauta, kas vēlas iznīcināt Izraēlu, tiks sodīta.

Israel Today: Jums ir liela drosme ieņemt tik radikālu nostāju, atbalstot Izraēlu.

Vilkersons: Kristīgajā pasaulē mani par to bieži kritizē. Taču, paužot savu nostāju, esmu izjutis bagātīgu Dieva svētību, kas man ir daudz svarīgāka un vērtīgāka.

Israel Today: Pēc kara Irākā Izraēla atkal ir pasaules uzmanības centrā. Vai “Ceļu kartei”, Jūsuprāt, ir kādas izredzes atnest mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem?

Vilkersons: Nē! Kā Bušs, pazīstot Bībeli, var atmest dievbijību un izdarīt spiedienu uz Izraēlu, lai tā iziet uz teritoriālo kompromisu “Ceļu kartes” dēļ? Dievs viņu par to sodīs. Dolārs kritīs, Bušs nonāks depresijā un, iespējams, zaudēs nākamajās vēlēšanās. Es lūdzu ik dienu, lai prezidenta ticīgie padomnieki iespaidotu viņu vairāk nekā politiskie padomnieki.

Israel Today: Citiem vārdiem – Jūs sakāt, ka konfliktam starp Izraēlu un arābiem nav cilvēciska risinājuma?

Vilkersons: Dievs ir apsolījis pasargāt Savu tautu. Viņš ir slēdzis derību un devis viņiem Apsolīto zemi. Viņš ir nospraudis robežas un Viņš arī tās sargās. Es nesaredzu reālu cerību par mieru, jo es nevaru iedomāties Izraēlu atsakāmies no ebreju apmetņu teritorijām, kā to pieprasa arābi. Arī arābi saka, ka miera nebūs, kamēr Jeruzalemes Austrumu daļa nekļūs par Palestīnas valsts galvaspilsētu. Bet tas ir pilnīgā pretrunā ar Dieva gribu. Mans draugs, ja pasaule piespiedīs sadalīt Jeruzalemi, tā atradīsies haosā.

Israel Today: Mēs Izraēlā varam pateikties Dievam, ka Viņš ir mūsu slepenais ierocis.

Vilkersons: Lūdzu, publicējiet manu brīdinājumu valstīm, kas nostājas pret Dieva tautu Izraēlu un Viņa pilsētu Jeruzalemi! Dievs tā ir teicis un Viņš to piepildīs. Šalom un Dieva svētības jums!
Ceturtdien, 2011.gada 28.aprīlī
Tulkoja Ilze Saulīte
Copyright © 2010 Israel Today
www.israeltoday.co.il