Sakarā ar to notiek dažādi sagatavošanās darbi,-spektrs.com ziņo BJF Komunikāciju vadītājs Ivars Kupcis

Aicinām jauniešus kļūt par festivāla vēstnešiem

Mēs priecājamies, ka tu būsi festivālā, un droši vien aicināsi uz to arī savus draugus. Bet kā uz festivālu uzaicināt jauniešus, kurus tu nepazīsti? Aicinām draudžu jauniešus kļūt par festivāla vēstnešiem, piedaloties ielūgumu izdalīšanā jauniešiem Rīgas un citu Latvijas pilsētu ielās! Jau vairākas Rīgas draudzes ir izveidojušas komandas, kas maija beigās ielūgs Rīgas jauniešus uz festivālu Arēnā Rīga. Taču mums ir vajadzīgi papildspēki! Arī tu vari pieteikties šajā svarīgajā misijā – vai nu izveidojot savas draudzes komandu, vai arī piesakoties viens pats. Tava palīdzība mums ļoti noderēs. Lai pieteiktos, raksti uz info@byf2012.lv – iepriekš pateicamies!

Pēdējā iespēja pieteikties uz flashmob!

Esi jaunietis, kurš gatavs izaicinājumiem un jauniem piedzīvojumiem? Baltijas Jauniešu festivāla flashmob organizatori Dace un Uldis Zvirgzdiņi aicina jauniešus piedalīties kopīgā zibakcijā, kas norisināsies 3. jūnijā pie Origo un Vecrīgā, bet 9. jūnijā – pie Arēna Rīga. Kas visiem būs kopīgi jādara? Tas lai paliek noslēpums – atklāsim vien to, ka Dace un Uldis Zvirgzdiņi ir deju pasniedzēji… Viņi paši saka: „Šis flashmob dod iespēju izkustēties ikvienam – gan tādiem, kas ir dejojuši pirms tam, gan tiem, kas to vēl tikai vēlas darīt. Katrs varēs mācīties atbilstoši savam sagatavotības līmenim”. Pieteikšanās – rakstot uz e-pastu flashmob@byf2012.lv.

Autore: Sanita

„Tas Kungs ir Gars. Kur tā Kunga Gars, tur ir brīvība, Bet mēs visi, atsegtām sejām spoguļodamies tā Kunga spožumā, topam pārvēsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara tā Kunga Gars.” (2.Korientiešiem 3:17)

Sveiks, mīļais Spektra lasītāj! Vai Tev patīk pārmaiņas? Visbiežāk dzirdamā atbilde – tas atkarīgs no tā, kādas ir pārmaiņas. Vai ne? Tomēr, padomājot plašāk, bez pārmaiņām mūsu dzīvē mēs neattīstāmies un stāvam uz vietas. Vai pārmaiņas vienmēr mums patīk? Nē, taču bez pārmaiņām un pārbaudījumiem mūsu dzīve nav iedomājama.
Pienāk diena, kad ir jāiet tālāk – jaunā līmenī. Kur vēl labāks laiks, pāris mēnešu pirms Jaunā gada, kad varam apstāties un atskatīties uz šo gadu. Neliels audits mūsu dzīvēs, ko mēs esam izdarījuši un kā šo gadu aizvadījuši. Vai šogad esam vairāk iemīlējušies mūsu Glābējā – Jēzū Kristū? Es ceru, ka ne tikai es, bet arī jūs visi esat sajutuši šo lielo Viņa mīlestību un žēlastību! Iepriekšējais mēnesis pagāja interesanti, bija vairāki uzbrukumi manai veselībai, kad pārgāja viena kaite, tad uzbrukt gribēja cita. Pie sevis domāju, cik laba šī mēneša tēma, bet izrādās – nē, šo mēnesi galvenais rakurss būs svēta dzīve un mūsu izvēles, ko izdarām katru dienu.

Svēta dzīve

Garā staigāšana nav iedomājama bez svētas dzīves. Dievs ir Svēts, tāpēc mums ir jābūt svētiem! Un tajā mums ir jāieliek sava artava. Jēzus mūs ir atbrīvojis un šķīstījis, bet mūsu atbildība ir tā, ko ielaižam sevī, savās domās, dzīvēs, mājokļos. Jā, arī kādas vietas, interneta vietnes apmeklējam, kādus žurnālus, avīzes lasām un filmas skatāmies. Dievs vēlas mums palīdzēt, bet mums katram ir brīva izvēle, kā nodzīvosim katru dienu, kādas domas domāsim, kādus darbus darīsim. Mums katram ir savs uzdevums un aicinājums, un pateicoties Jēzum Kristum mēs esam uzvarētāji. Neatkarīgi no sajūtām, jo Dieva Vārdā skaidri ir pateikts, ka mēs visu spējam tā spēkā, kas dara mūs stiprus. (Filipiešiem 4:13) Tas mums ir jāsatver visās mūsu dzīves jomā. Jā, kāds centīsies mūs pievilt un apmelot, bet mēs nedrīkstam tam ļauties. Nekas, nevar mūs apsūdzēt, jo Dievs savus bērnus neapsūdz. Mēs esam Debesu valstības piederīgie, līdz ar to tādai ir jābūt mūsu dzīvei. Visām lietām ir jābūt sakārtotām, un mums pašiem ir jāpieaug un jāmainās – no spožuma uz spožumu. Mums ir jābūt svētiem – mēs ikviens esam liecības šajā pasaulē, kas rakstītas ne ar tinti, bet Dzīvā Dieva Vārdu. Mēs esam svēti! Tas mums ir jāpieņem un visu ļauno ir jāraida prom no mums. Jā, reizēm mums ir jāpagriežas un jāiet prom no cilvēkiem, arī kristiešiem, ja viņi tenko, aprunā vai runā nevajadzīgas tukšas runas. Mums ir jāsaudzē sev.

Jāuzrunā cilvēki, bet jākontrolē, ko ielaižam sevī

Pasaule ir ļauna, tajā ir daudz negantības, un lai arī mēs sevi sargājam, mēs uzsūcam kaut kādu daļu no apkārtējiem cilvēkiem. Tāpēc kādi cilvēki mums ikdienā ir apkārt? Taču vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst to, ka pasaulē dzīvo daudz cilvēku, kuri iet uz elli, tāpēc mums šie cilvēki ir jāsatiek un jānodod viņiem evaņģēlija vēsts. Ne ar nosodījumu, tiesāšanu un raudzīšanos no augšas, bet ar mīlestību. Mums ir jāstāsta cilvēkiem par Jēzu Kristu, ka Viņš ir nomiris pie krusta mūsu grēku dēļ un trešajā dienā augšāmcēlies un šobrīd ir pie Tēva. Mums ir Aizstāvis, kas ir kopā ar mums. Lai Viņš varētu mūs vadīt, mums ir jādzird Viņa balss un jāatzīst Viņa autoritāti savās dzīvēs. Tad mēs būsim uzvarētāji! Mēs nedrīkstam dzīvot bailēs, vai cita veida kārībās un baudās. Tā nē, jo mēs dzīvojam pasaulē, bet neesam no pasaules. Mēs esam dārgi atpirkti un esam šeit, jo katram mums ir cilvēki, kuri ir jāuzrunā tieši mums. Tāpat mums ir šī brīnišķīgā iespēja – atjaunoties Viņa klātbūtnē, kad lasām, dzirdam un studējam Dieva Vārdu un esam lūgšanās.

Svētā Gara vadība

Svētais Gars mūs pamudinās, pamācīs un paskubinās. Mēs esam pasaules gaišums un zemes sāls. Pietiek sevi žēlot un lolot, jo ko gan mēs plānojam izlolot? Neko mēs nevaram bez Svētā Gara klātbūtnes, jo bez Viņa – viss ir pelavas. Teksti ir sausi, darbi ir nedzīvi, paši grimstam un meklējam sevis attīrīšanos. Taču mums ir jābūt dzīvām attiecībām ar mūsu Tēvu katru dienu neatkarīgi no mūsu sajūtām. Mēs nevaram būt vieglprātīgi, kas nolaiž rokas un domā, ka kādu dienu varam “norakstīt”. Visas mūsu dienas ir uzskaitītas un tām ir dārga cena. Mums ir jābūt svētiem! Pietiek gulēt ir jāceļas un jānokrata pelni no mūsu drānām. Negribas sākt? Gribas meklēt aizbildinājumus? Sāc ar saviem tuvākajiem, radiniekiem, draugiem, kaimiņiem. Vēlāk vēlme uzrunāt cilvēkus būs tikai dabīga. Turklāt mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespējās, kā uzrunāt cilvēkus, kā aiznest evanģēlija vēsti, tāpēc atrodi sev piemērotāko. Tāpēc sākot ar mazumiņu, Viņš nāks mums palīgā, jo mēs neko nespējam bez Viņa ziņas. Viņš vienmēr ir kopā ar mums. Neļausimies snaudienam, lai tam nav vietas mūsu dzīvēs. Visu pārbaudīsim, un nevajadzīgas lietas, laika zagļus izsvītrosim no mūsu dzīvēm. Mēs esam svēti, Jēzus Kristus ir nomiris par mums, turklāt ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti. Mēs esam atpirkti! Dārgi atpirkti. Mēs esam vertīgi Dieva acīs. Ikviens no mums Dievam ir īpašs un iepriekš paredzēts. Lai arī kaut kas mums nav izdevies, mums ir piedots un mēs esam svēti. Mēs tādi esam, tāpēc atbilstoši tam dzīvosim. Centīsimies no visas sirds un Viņš mums palīdzēs. Savādāk nevar būt! Mēs vienmēr esam uzvarētāji Jēzū Kristū, ja tikai paliekam Viņā. Izbaudi šo novembra mēnesi, apstājies un uztaisi sevis auditu. Atrodi atbildi uz jautājumu, vai Tev patīk pārmaiņas Tavā dzīvē? Vai esi tām gatavs! Vai esi gatavs pārkāpt jaunus apvāršņus, lai attīstītos un paplašinātu redzesloku? Vai esi gatavs apņemties vairāk iestāties par saviem radiniekiem, draugiem, paziņām un darba kolēģiem? Es ticu, ka esi! Lai Tev jauks mēnesis un pavisam drīz jau tiksimies! Saudzē sevi! Lai Dievs Tevi svētī un pasargā!

Autors: Sanita

Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas. Psalms 37:4
Sveiks, mīļais Spektra lasītāj, ceru, ka izbaudi šo vasaru, ka Tev sirdī mājo prieks, miers un daudz mīlestības! Lai gan iepriekš šī sadaļa Spektrā saucās Pārdomas, tomēr ņemot vērā to, ka raksti vairāk domāti jauniešu auditorijai, jaunajā Spektrā sadaļas nosaukums turpmāk būs Jauniešiem. Tāpat Spektrs ļoti priecātos, ja Tu nestāvētu malā, bet daudz aktīvāk sūtītu savas vēstules un pieteikumus Tev aktuālām tēmām. Šā mēneša tēma – puiši un meitenes, manuprāt, ir ļoti interesanta. Sākotnēji biju nolēmusi, ka par šo tēmu Spektrā nerakstīšu, taču izrādās, ka rakstīšu gan. Pēdējā laikā ir nācies secināt, ka šī tēma jauniešiem ir ļoti aktuāla.

Lai viņi smejas

Pagājušo mēnesi satiktu nekristīgu puisi, un viņš man stāstīja savu piedzīvoto ar meitenēm, un prasīja skaidrojumu, kāpēc beigās viss noslēdzās uz nelāgas nots. Vēl izbrīnīja tas, ka šis puisis bija samierinājies ar kaut kādām attiecībām tikai tāpēc, lai nebūtu viens un galvenais pamatojums bijis tāds, ka šī meitene viņam esot bijusi uzticīga. Es viņam atbildēju, ka tas, ka šī meitene paralēli negāja satikties ar citiem puišiem, ir tikai normāli. Viņš man iebilda, jā, tev varbūt, bet viņam apkārtējo cilvēku vidū to uzskata par lielu ekstru. Arī viena no manām draudzenēm, kura arī pagaidām nav kristiete, visu laiku ļoti aktīvi cenšas satikt to īsto un ir apēdusi pāris pudu sāls un vienmēr viņai ir šis jautājums – kāpēc, viss tā beidzās? Kristiešiem ir ļoti svarīgi citiem, it īpaši cilvēkiem, kas Dievam netic, stāstīt savus principus un uzskatus arī šajā jomā. Jā, varbūt viņiem tas liekas smieklīgi, bet, tomēr tas mums ir jārunā. Jā, varbūt viņi mūs izsmies un centīsies skaidrot, ka šobrīd ir mūsdienas utt., bet, lai jau viņi smejas, mūsu uzdevums ir parādīt, ka ir iespējams dzīvot citādi. Protams, tas, ka esi kristietis – vēl nenozīmē, ka tev nebūs izvēles un savas iekšējās cīņās.

Puisis domas mainīja
Viena man ļoti mīļa draudzene, kura ir kristiete un ir ļoti skaista meitene, izstāstīja kā viņai šo mēnesi ir izgājis ar vienu puisi. Viss sācies ļoti labi un cerīgi, puisis saviesīgā pasākumā uzreiz pateicis, ka viņam viņa patīk un viņam ir nopietni nolūki attiecība uz viņu. Pēc tam sekoja laiks, kad viņi sarakstījās, bija arī satikušies un runājušies par sev svarīgām tēmām. Puisis uzzinot, ka viņa ir kristiete, teica, ka viņš varbūt arī varētu vēlāk pievērsties Dievam, tāpēc tas, ka viņš nav kristietis, nevarētu būt iemesls, kāpēc viņi nevarētu satikties. Tomēr, kad viņš uzzināja, ka viņa līdz laulībām neplāno iesaistīties seksuālās attiecībās, šis puisis uzrakstīja, ka viņiem šī sarakste ir jābeidz, jo viņam tas neliekas normāli. Tas, ka viņš nebija ar mieru gaidīt, bija apliecinājums tam, ka viņam viņa nemaz tik ļoti nepatika, jo, ja viņam būtu no sirds nopietni nolūki, viņš gaidītu.

Visas atbildes Bībelē
Es atļaušos būt nedaudz skarba, un varbūt ne visi lasītāji man piekritīs, bet, manuprāt, puiši šobrīd ir nedaudz izlutināti ar pārāk lielo meiteņu uzmanību. Daļēji var piekrist, ka tā nav tikai viņu vaina, un atbildība ir jāuzņemas arī daiļajam dzimumam. Tomēr ir svarīgi, kā šādos brīžos izturas puiši un kā viņi reaģē uz šādiem uzmanības apliecinājumiem. Pirms neilga laika mācītāja dievkalpojumā norādīja uz mūsdienu lielu problēmu, kad sievietes paliek pārāk vīrišķīgas, bet puiši – sievišķīgi, lai gan Dieva Vārds saka pretējo. Meitenes ir pieradušas puišiem izrādīt savas simpātijas, un, ir ļoti daudz veidu, kā to izdarīt – daži pat ļoti smieklīgi. Vai to nevar redzēt no malas? Var, un man liekas, ka arī puiši to redz un varbūt kāds tādējādi mielo savu „es”. Piekrītu, ka reizēm, ja puisis meitenei tiešām ir iepaticies, tad viņai to ir diezgan grūti noslēpt, un, ja arī to cenšas slēpt, tad tomēr var būt situācijas, kad tas ir redzams. Tomēr ir liela starpība, kā tu uzvedies. Mēs visi zinām, ka Bībele ir grāmata, kurā ir atbildes uz visiem jautājumiem. Palasot Dieva Vārdu, mēs nevaram atrast nevienu vietu, kurā daiļā dzimuma pārstāve iet klāt stiprajam dzimumam un saka: „Sveiks, tu man patīc un tu būsi mans draugs un mīļotais.” Nav tādas rakstu vietas, varbūt gribi iebilst, ka Rute gāja lasīt vārpas Boāsa tīrumā un viņa spēra šo soli, tomēr arī šajā situācijā – viņš pirmais viņu pamanīja savā tīrumā un viņam viņa iepatikās. Tāpēc, mīļās meitenes, jūs esat Dieva princeses, Ķēniņa meitas, un īstajam puisim Dievs ieliks jūs sirdī, un tieši viņš spers šo pirmo soli. Ja tomēr viņš nevar sadūšoties, tad acīmredzot simpātijas nav tik lielas, vai nav īstais laiks. Tikai, lūdzu, nepārprotiet mani, tas arī nenozīmē to, ka tev jāstaigā apkārt ar aukstu sejas grimasi, kas signalizē – tikai nedomā nākt man klāt, tomēr sirdī ir jājūt robežas un jāapzinās, cik draudzīga tu vari būt ar patiesu un tīru sirdi. Ja tev tāda ir, tu, protams, vari draudzēties, bet, tiklīdz mani sevī simpātijas, tad jāpasaka sev stop un ir jāpārbauda sava sirds Dieva priekšā. Tāpat tas ir jādara situācijas, kad otrs atzīstas tev savās jūtās, lai arī iepriekš visu laiku esat bijuši draugi. Mums ir svarīgi censties otru nesāpināt un būt maksimāli atklātiem.

Bet taču ir tik forši, ka kādam patīc!
Tiklīdz uzzini, vai nojaut, kad esi kādam iepaticies, ir taču patīkami, vai ne? Tad skatoties spogulī gribas sev uzsmaidīt vēl platāk un pateikt, cik skaista, vai skaists tomēr esi. Un, ja vēl apzinies, ka īstenībā tev ir aizdomas, ka arī tam un, iespējams, arī tam puisim vai meitenei esi iepatikusies vai iepaticies, tad smaids paliek vēl platāks. Tomēr hallo, padomājam, ko mēs tādējādi barojam? Atceramies, ka tieši lepnība ir pirmā pazīme pirms krišanas. Tas, protams, nenozīmē, ka mums nevajag priecāties un rūpēties par sevi, tomēr tas nevar tikt izvirzīts pirmajā plānā. Dieva Vārds skaidri saka, ka mums citi ir jāmīl kā sevi. Tas tieši to arī nozīmē, ka mums ir sevi jāmīl, no tā arī izriet, ka mums ir jārūpējas par savu miesu. Tomēr tajā pašā laikā, ir jāapzinās, ka tas dzīvē nav galvenais, ka svarīgākais ir tas, kas notiek mūsu sirdī. Salamana pamācībās ir teikts – pāri visam sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība. Kāds varētu iebilst un teikt, es jau neesmu vainīgs, ka es kādām esmu iepatikusies, jā tiešām tā var būt, bet tanī brīdī, kad tu jūti no pretējās puses šīs simpātijas un tu zini, ka šis nav tas cilvēks, kuru redzi kā savu dzīvesdraugu, ir jautājums, vai tu to izbaudi, izgaršo un pieņem, vai arī nepieņem!? Mēs esam atbildīgi, kas notiek mūsu sirdīs un domās, nevis par citiem cilvēkiem. Protams, ir pilnīga cita situācija, ja ir runa par īsto cilvēku, bet par to vēlāk. Man patika, ka mācītājs teica, ka tiem cilvēkiem, kuriem tiek izrādīti šie uzmanības apliecinājumi, Dievs dod viņiem gudrību, kā ar to tikt galā.

Bet, ja īstais aizies ar citu?
Īstais cilvēks neaizies tev garām, Dievs dod īstās lietas un īstos cilvēkus īstajā laikā! Tas ir pavisam droši, un Dieva Vārds to apstiprina. Man patika, kā mācītāja teica, ka mums nevajag uztraukties un baidīties, ka mūsu puisis var aiziet ar citu, jo, ja viņš taisīsies precēties ar citu, tas tikai nozīmēs to, ka viņš nebija īstais. Arī šajā tik jūtīgajā un svarīgajā tēmā ir vajadzīga pilnīga paļaušanās uz Dievu! Šī sfēra ir jāliek Viņa gadīgajās rokās. Viņš mūs ir radījis, un Viņš vislabāk zina, kurš, vai kura mums ir piemērots vai piemērota īstajā laikā. Varbūt kāds satraucas un domā, ka īstais varētu būt tāds, kas it kā atbild izvirzītajiem kritērijiem, bet sirds īsti nav pie viņa. Tad zini droši, tas tā noteikti nebūs, jo Dievs dod tikai labas dāvanas. Svarīga ir pilnīga paļaušanās uz Viņu. Pirms laika man pazīstama meitene stāstīja, ka ir nospraudusi mērķi līdz konkrētam vecumam apprecēties, un, ja nesanāks, tad viņa braukšot uz ārzemēm un precēsies ar ārzemnieku, jo tur vīru varot atrast ļoti ātri. Tomēr, vai tā ir pilnīga paļaušanās? Tas taču nozīmē it kā Dievam pateikt – es Tev, Dievs, esmu devis laiku līdz šim vecumam, ja Tu nedosi man dzīvesdraugu, tad es ķeršos pats klāt, bet tā vispār es visu savu dzīvi esmu nodevis Tev! Ceru, ka saprotat un man nav jāraksta, kas šeit nav pareizi, un, ko nozīmē pilnīga paļaušanās uz Dievu! Tas nenozīmē, ka par dzīvesdraugu nav jālūdz – ir jālūdz, tomēr tas nevar būt tavu domu epicentrs. Ja šī tēma ir svarīga un aktuāla, un Tu vēlies Dievam nodot sevi kā upuri, tad tu vari Dievam šo tik svarīgo jautājumu nolikt uz Viņa altāra un pateikt: Dievs – es mīlu Tevi, es esmu Tev pateicīgs, ka izglābi mani un Tu esi devis tik daudz. Tu redzi, ka dzīves draudzenes vai dzīves drauga izvēle man ir ļoti svarīga, tomēr Tu esi man pirmajā vietā un uz altāra Tev – nolieku šo upuri. Es pilnībā paļaujos uz Tevi arī šajā jautājumā. Tu esi mans Dievs un es mīlu Tevi!

Elīna Bērziņa

16. aug. HEART on FIRE komanda rīkoja otro pasākumu brīvā dabā un PIRMOpasākumu ar nakšņošanu. Jau pirms 10:00 pirmie cilvēki tuvojās reģistrācijas galdiņam. Pasākumā bija diezgan precīzi 100 dalībnieku vecumā no 10 līdz 36 gadiem. Statistika liecina, ka lielākā daļa dalībnieku bija vecumā no 15 līdz 17 gadiem.
Pasākumu vadīja neaizstājamie un lieliskie vadītāji Agija un Kristaps! Manuprāt, pasākuma nosaukums liecina par kaut ko īpaši aktīvu. Tā arī bija – netradicionālais sports un jautrā orientēšanās, kas balstījās uz komandas sadarbību! Šajās aktivitātēs noteica uzvarētājus, kuri diplomu vietā saņēma diplomus, taču NEVIENS nepalika bez balvas!

VAKARA PROGRAMMA.

                Slavēšanu iesildīja grupa „The One” no Jēzus draudzes. Nākamie bija slavētāji no Kroņauces draudzes „Kristus Gaisma”. Slavēšana bija neaprakstāma. Paldies Dievam, ka tā turpinājās! Kā trešie šajā vakarā muzicēja vietējie slavētāji no Dobeles Kristus draudzes, kuri aicināja visus sanākt draudzīgā čupiņā un dziedāt „Ja Tu laimīgs esi augstu palecies…”! Šīs dziesmas laikā jauniešu acīs parādījās svaigs mirdzums, un tā vien šķita, ka ap viņu ausīm ir aptinies smaids! )

            Tas bija fantastiski, pie tam, slavēšana notika zem klajas zvaigžņu debess ar mēness aptumsumu! Pat Tildes sinonīmu vārdnīcā nespētu atrast piemērotus vārdus, lai aprakstītu to, kas tur bija!!! Pēc šīs superīgās slavēšanas ar vārdu dalījās Kristaps, nē, viņš vēl nav mācītājs, taču jauniešu sirdis atkal un atkal tika uzrunātas. Bija jaunieši, kuri tajā naktī ieaicināja Jēzu savās sirdīs! Ak, kādsPRIEKS par viņiem, sevišķi jau debesīs!
Dieva klātbūtne bija tik spēcīga, ka augusta nakts vēsumā, ap vieniem naktī, dūņaina dīķa seklumā, neskatoties uz auksto ūdens temperatūru, 8 smaidīgi cilvēki slēdza derību ar Jēzu. Notika ūdens kristības – jaunieši uz mirkli tika pagremdēti ūdenī! Iedomājies – zvaigznes, mēness aptumsums, apkārt priekpilni cilvēki… Ak… Nekādas Tildes!!!

Vēlāk varēja uzkost SILTAS desiņas, un jauki pavadīt laiku DJ Lite (Aigars Vančenko) mūzikas vadībā! Gulēšana bija teltīs, taču, AK VAAAI! No rīta bija rīta rosme! Kaulu locīšanas tērpi un vingrinājumi bija oriģināli!

P.S. HEART on FIRE komanda apsolījās rīkot šāda veida pasākumus vēl un vēl! Ar LIELU pacietību gaidam nākamos pasākumus, vai ne? Ceru, ka vismaz nedaudz ieintriģēju ierasties uz HEART on FIRE komandas rīkotajiem pasākumiem!

Aplausi RE: active pasākuma organizatoru komandai, taču vislielākie sirdsaplausi ir mūsu Tētim, Kurš neiespējamo padarīja par iespējamo, labu padarīja par izcilu, pie tam, Viņš bija Tas, Kurš kontrolēja laikapstākļus! Thanks!

VĪZIJA

Kristaps Āboltiņš

  HEART on FIRE vadītājs

Šodien pasaulē daudzas lietas ir samākslotas un neīstas. Cilvēki spēlē dažādas „spēlītes” un izliekas par tiem, kas viņi nav. Taču brīdī, kad cilvēks sastopas ar kaut ko reālu, patiesu un taustāmu, tā viņš nespēj palikt pret to vienaldzīgs. Ikviens jaunietis dziļi sirdī meklē kaut ko vairāk, kaut ko reālu, kaut ko taustāmu. Tad nu šīs dienas mērķis bija ļaut jaunietim nobaudīt no taustāmas Dieva klātbūtnes. Neviena cita lieta mūsu dzīvē nav ar augstāku vērtību kā pats Dievs un Viņa klātbūtne. Tikai tā var izmainīt dzīves. Tā dziedina salauztas sirdis, atbrīvo saistītos un dod prieku skumju vietā. Tieši tas arī notika. Mēs ar atvērtām mutēm skatījāmies tajā, kā pats Dievs atnāk „Reķos” un uzliek savu roku uz daudziem jauniešiem. Man liekas, ka neviens nevarēja aiziet vienaldzīgs. Ikviens izbaudīja no Dieva tuvuma.

Dievs grib aizskart tūkstošiem jauniešu Latvijā, dziedināt viņu sirdis, atbrīvot no sāpēm un ciešanām. Viņš vēlas šos jauniešus piepildīt ar savu mīlestību, cerību un prieku. Kad tūkstošiem šādi jaunieši parādīsies Latvijā – es saku – tā būs jauna diena Latvijai un visai pasaule. Jaunieti – Dievam ir plāns tavai dzīvei! Un tu vari to īstenot! Nekad nepadodies!

Es zinu, ka Latvijas nākotne ir uz jauniešu pleciem! Ir laiks tai sastapties nevis ar baznīcu, doktrīnām, liturģiju un reliģiju, bet gan ar pašu Dievu. Tikai viens skats Jēzus acīs – un šī zeme nekad vairs nebūs tāda!

Pēcāk…

Gunārs Trimda

Par pasākumu uzzināju no sava drauga, abi esam no Lutera draudzes. Tā kā sen kristīgus pasākumus nebiju apmeklējis, tad ar prieku piekritu doties. Dievs sūtīja siltu un saulainu laiku, bet par to vēlāk. Mēs ieradāmies ap plkst.10 iem no rīta, kur mūs jau laipni uzņēma un piereģistrēja. Bija stunda laika līdz sākumam. Domājām – ko varētu iesākt darīt. Izstaigājām plašo ”Reķu” muižas teritoriju un mūsu uzmanību pievērsa volejbola tīkls, kas atradās uz pussalas. Divreiz nebija jāsaka, kad jau bijām sadalījušies divās komandās un spēlējām volejbolu. Dažam tas nāca par labu, ar to es domāju sevi. Rīta rosme bija tieši laikā .

Ap plkst.11iem uzkalnā atskanēja sirēnas skaņas. Sabijāmies, bet bez pamatota iemesla. Visi ar rupora palīdzību tikām sasaukti vienkopus. Ar aizturētu elpu gaidījām, kas nu būs. Mēs tikām sadalīti komandās, katram ap roku tika apsieta attiecīgas krāsas lentīte. Tikām iepazīstināti ar pasākuma programmu, kas tika uzklausīta ar ovācijām.

Pēcāk trīs stundas aktīvi piedalījāmies dažādās veiklības un izturības sporta spēlēs. Tā kā jau bijām iesildījušies, tās sagādāja tikai spirgtumu un krietnu enerģijas devu!!! Tad visi devāmies pusdienās. Bija iespēja saņemt arī papildporcijas, ko daudzi arī izmantoja. Augošam organismam jau tas par labu vien nāk.

Mīlestība un piedošana

Pēc nelielas pauzes pienāca arī diskusijas daļa, kur runājām par mīlestību un piedošanu. Pēc tam sekoja orientēšanās spēle ar humora pieskaņu, kurā izpelnījāmies godpilno pirmo vietu. Mjā – rīta volejbols bija nācis par labu!

Pēc vakariņām sekoja muzikālā daļa, kur visi vienojāmies populāru kristīgu dziesmu izpildīšanā. Bijām pārņemti ar Dieva neizmērojamo un bezgalīgo mīlestību. Pēcāk varēja arī saņemt ūdens kristības un ieaicināt Jēzu personīgi savā dzīvē, ko daudzi arī izmantoja, to skaitā arī es. Tik ļoti izjutu Dieva pieskārienu un klātbūtni, ka aiz prieka raudāju kā mazs bērns. Dievs kārtējo reizi apliecināja, ka mīl mūs un ir noraizējies par mums. Dievs pārveido mūs lēnām kā mālu mīcot savās rokās. Viņš to dara tik pacietīgi, protams, ka bieži vien mēs tam pretojamies, bet nav taču vērts – Beigu beigās taču no māla izveidojas skaists trauks, vai ne? No rīta pēc vingrošanas un brokastīm, visi apmierināti un Dieva mīlestības pārņemti, devāmies mājās. Gribētos arī, lai turpmāk tiktu organizēti šāda veida pasākumi, jo atpakaļceļā mēs jau bijām mainījušies, kaut nedaudz, bet mainījušies. Tikām stiprināti ticībā un paļāvībā uz to Kungu mūsu Debesu Tēvu!

DRAUGS

 Emīlija Leiškalne

Pirms pasākuma ticēju Dievam. Zināju, ka ir Kāds, kurš sēžot kaut kur augšā mūs vēro.
Pēc pasākuma sapratu, ka Viņš nav tikai Radītājs, bet arī Draugs, kurš vienmēr mums ir līdzās! Zinu, ka  Viņam es varu stāstīt VISU un VIENMĒR, jo Viņš ir daudz vairāk kā tikai Radītājs!!!

VAIRĀK

Elīna Vītola

   RE: active –  tas bija īpašs laiks neaprakstāmi skaistā vietā kopā ar jaukiem cilvēkiem. Tā bijadiena, ko man tiešām negribētos aizmirst! Diena, kura bija pilna ar piedzīvojumiem un pārsteigumiem!Diena, kurā Dievs tiešām bija kopā ar IKVIENU!!!
Šī diena bija kā atspēriena solis turpmākajam laikam, jo ilgu laiku es domāju par to, ka gribu kaut ko vairāk. Šajās dienās es tiešām piedzīvoju to, ka bez Dieva es nespēju neko. Man Viņu vajag ļoti, ļoti, un man ir jāiet pašai soli tuvāk, lai kaut kas mainītos. Tik daudzas vienkāršas lietas aizkāra manu sirdi un tagad esmu uzkāpusi uz jauna pakāpiena attiecībās ar Dievu.
Šis nebija no tiem pasākumiem, kad „ah.. viss beidzās.. jābrauc atkal mājās, cik nejauki..” Šoreiz bija savādāk, protams, vienmēr ir nedaudz grūti atgriezties mājās no skaistas vietas… bet šoreiz es zināju to, ka es gribu vairāk! Es gribu piedzīvot Dievu ik dienas, nevis tikai laiku pa laikam, aizejot uz kādu pasākumu. Es gribu iet kopā ar Viņu! Man nevajag neko citu –  tikai vairāk un vairāk Viņu! Es ieguvu to mieru, to lielo mieru, ko Viņš ir apsolījis. Tā ir tik brīnišķīga sajūta –  beidzot sajust to, ka visas manas problēmas Jēzus ir paņēmis savās rokās, un es zinu, ka Viņš visu nokārtos daudz, daudz labāk nekā es pati to jebkad spētu!
“Dzenieties vispirms pēc Debesu valstības, pārējais jums tiks piemests.” Tagad es beidzot esmu sapratusi kā tas ir!   Tagad es esmu atdevusi ne tikai savas domas un nelielu sirds daļiņu Jēzum, bet visu, pilnīgi visu (un tāds pamatīgs uzsvars uz vārdu visu), jo, skatoties atpakaļ, es redzu, ka atdodot nelielu daļiņu no sevis,  tā īsti nav iespējams neko piedzīvot.
Tas bija lielu un dažādu emociju laiks, tāpēc to visu ir TIK grūti ielikt vārdos. Tās bija emocijas, kuras grūti aprakstīt (tāpēc tas VIENS vārds ar ko aprakstīju šo pasākumu bija undescribable)!

Jā un atmosfēra pasākumā bija ļoti, ļoti, ļoti, ļoti jauka! Riktīgs prieks būt kopā ar cilvēkiem no kuriem plūst mīlestība!  Jauka sajūta, kad pat 3os naktī cilvēks ir gatavs ar tevi parunāt, vai tad, kad pašā vakarā, slavēšanas laikā, kad man palika vēsi, jo stāvēju T-krekliņā un šortos, man pilnīgi svešs cilvēks piedāvāju savu jaku!   Jā – ATMOSFĒRA tiešām tur bija lieliska – tās dēļ vien tur vērts būt!

XXL sievasmāte

Spulga Rumpe

Man tur ļoti, ļoti patika. Tur bija dažāda veida sporta aktivitātes, tāpēc vienaldzīga palikt nevarēju!
Visvairāk man patika jautrā orientēšanās. Viennozīmīgi tas bija komandas darbs, un tā kā mēs nebijām īsti iepazinušies, tad šajās sporta aktivitātēs bija tieši tas, kas vajadzīgs! Sevišķi iepazīšanās bija vajadzīga pie XXL sievasmātes!!! (Ģērbušies viņi bija pēc “svaigākās” modes, nerunājot jau par citiem uzdevumu vadītājiem)

CILVĒKS

Deivija Zeifarte

  Neaizmirstams pasākums, kur ieguvu jaunus draugus un varēju ļoti labi atpūsties!
Spēles bija ļoti interesantas! Man ļoti patika „jautrā orientēšanās”, kur vislabāk man patika tas „punkts”, kura nosaukums bija „cilvēks”! Šajā punktā bija jāsēž un mierīgi jārunā, un, zinot, ka jāsteidzas tālāk, tas lika padomāt par to, ka arī dzīves steigā mums ir jāatrod mirklis, lai ar kādu kopā mierīgi pasēdētu un parunātu. Es zinu, ka ļoti labs sarunu biedrs ir Dievs!
Dienas laikā bija pārrunas par dažādām tēmām, kur visvairāk mani aizskāra tēma par piedošanu. Tas, ko es noteikti neaizmirsīšu no pasākuma, ir vakars, kur saņēmu spēcīgu Dieva pieskārienu! Domāju, ka daudzi to vakaru neaizmirsīs!
Milzīgs paldies visiem, kuri šo pasākumu rīkoja. Paldies par pacietību, ka izturējāt to dieniņu! Īpaši liels paldies vakara vadītājiem! Tas bija unikāli – tik smaidīgi un pozitīvi visa vakara garumā!
Paldies jums visiem!
Tā tik turpināt!

„The One”

Elīza Godiņa (grupas „The One” soliste)

Jau tad, kad mūsu grupai, „The One”, piedāvāja spēlēt Dobelē, mēs visi sajutām, ka tas būs kāds īpašs pasākums. Protams, ka īpašs ir jebkurš pasākums, kurā kā galvenais viesis tiek uzaicināts Dievs, bet šoreiz arī paši sajutām, ka varēsim ne tikai dot, bet arī iegūt. Protams, kā jau tas notiek, kad strādā Dievs, strādā arī sātans. Neilgi pirms Dobeles, man, kā solistei, iznāca negadījums, kā rezultātā traumēju abas kājas, un paliku uz kruķiem. Izskatījās, ka nekur netikšu. Pēc pāris dienām mūsu ģitāristu ievietoja slimnīcā. Sapratām, ka jāmaina ne tikai repertuārs, bet arī jāpieļauj doma, ka mēs netiksim! Bet, kur mēs tikai domājam, tur Dievs rīkojas. Kā rezultātā tikām uz Dobeli, kaut arī viens no mūsējiem palika slimnīcā. 

Sestdien es visu dienu biju laimīgs, patiesībā, jau tad, kad viss tikai sākās. RE: active laikā es piedzīvoju to, ko vārdiem izteikt nav iespējams, taču varu mēģināt! Pirms šī pasākuma manā galvā šaudījās visādas domas, taču es tiešām sajutu Dieva pieskārienu savā sirdī. Viņš mainīja mani – noskumuša cilvēka vietā es kļuvu laimīgs!!! Pasākumā ieguvu daudzus draugus. Es tiešām varu teikt, ka mana dzīve ir apgriezusies kājām gaisā! Dievs man deva to, kas ir Viņam! Es jūtos ļoti priecīgs par to, ka Viņš ik uz soļa ir man līdzās! Tiešām, saku paldies Dievam par to, ka Viņš man ir palīdzējis tad, kad man bija grūts laiks.

Pēc ūdens kristībām mana sirds sajuta Tēvu, Dēlu un Svēto Garu! Es ticu, ka Dievs īstenos to, ko es vēlos dzīvē sasniegt! Viņš ir Tas, kurš padara mūs par laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē!!!

Lai augtu ticībā

Daina Mangulsone

            Biju pirmo reizi uz šādu pasākumu. Iespaidi kolosāli. Sadraudzība un pārrunas ar citiem jauniešiem, ka visi esam līdzvērtīgi. Bija patīkami iepazīt viens otru un iegūt jaunus draugus, runāt par Jēzu arī ar cilvēciņiem, kuri  neko daudz par Viņu nezin. Tas tiešām ir tik kolosāli, sevišķi jau vakars pēc aktīvā sporta, lūgšana un slavēšana,. Katrs vārds, kas tika teikts, dziļi aizskāra manu sirdi, asaras pašas no sevis acīs rosījās no lielās laimes, ka es pazīstu Jēzu, un par to, cik daudz laba Viņš mūsu labā darījis. Tiešām fantastisks vakars! Prieks par to, ka visi bija tik draudzīgi un sirsnīgi savā starpā! )
Jau otro gadu man ir ļoti grūts laiks dzīvē, tāpēc tiecos pēc šādiem pasākumiem, lai augtu ticībā!
Dienas laikā bija pārrunas par dažādām tēmām. Viena no tēmām, kas mani uzrunāja bija piedošana. Es ieguvu patiesi daudz, ka tagad tajā varu dalīties ar citiem, kā arī iegūto izmantot savā dzīvē, protams. Bieži vien ir tā, ka tieši tad, kad man rodas dažādi jautājumi, uz kuriem pati varbūt netieku skaidrībā, pēkšņi tiek rīkoti pasākumi, kā šis. Tieši tur es saņēmu atbildes uz dažādiem jautājumiem! Ļoti, ļoti vēlētos apmeklēt vēl kādu tamlīdzīgu pasākumu! Esmu Dievam pateicīga, ka Viņš man šādu iespēju ir devis, ka varēju piedzīvot tādu atklāsmi!

ĪPAŠA PĒRLE

Dace (movie)

SKEČS, ko rādīja draudzes „Cerība” jaunieši Henrija vadībā aizskāra ļoti daudzus. Parādītais, kā cilvēks sapinas visādos grēkos un netiek ar to pats galā, vienā dienā atnāk Jēzus un paņem visus grēkus. Viņš mira mūsu dēļ! Skeča laikā, kad Jēzu sita krustā, likās, ka manī notiek kaut kas īpašs – es pēkšņi sajutu to nebeidzamo mīlestību, ko Dievs izjūt pret mums!

Arī SLAVĒŠANAS laikā varēja sajust Dieva klātbūtni. Likās – tu aizmirsti pilnīgi visu, kas ir apkārt, visas ikdienas lietas. Esi tikai Tu un Dievs. Manuprāt, tas ir fantastiski.

Visbeidzot arī KRISTĪBAS… To pat nevar aprakstīt ar vārdiem! Sajūtras kopumā ļoti pozitīvas! Es zinu, ka es nekad to neaizmirsīšu! Gribētos izjust to vēl un vēl .

KO ES AR TO VISU GRIBU TEIKT? Laikam jau to, ka šis pasākums bija tik īpašs. Tajā bija viss ko vien varēja vēlēties – Sports, jauki cilvēki apkārt un pats galvenais – Dievs! Ar katru, kurš bija RE:active pasākumā, notika kaut kas īpašs… tas katrā cilvēkā izmainīja kaut ko… arī manī!