FOTO: Ģirts Gertsons

Liepājas Universitāti apmeklēja Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sadē un tikās ar universitātes studiju prorektori Māru Zeltiņu, humanitārā virziena mācībspēkiem un studentiem,-ziņo spektrs.com/irliepaja.lv

Liepājas Universitātes bibliotēka dāvinājumā no vēstnieces saņēma grāmatas latviešu un angļu valodā, bet sarunu gaitā Lironne Bar-Sadē interesējās ne tikai par Liepājas pilsētu un Liepājas Universitāti, ar kuru ir pazīstama, jo ir apmeklējusi to arī iepriekš, bet uzdeva jautājumus par universitātes absolventu darba iespējām, par valstīm, no kurām šeit studē ārzemju studenti.

Liepājas Universitāte saņēma piedāvājumu Izraēlas filmu ierakstiem, kā arī tika informēta par nākošā gada aprīlī Liepājā paredzēto Izraēlas mākslinieku izstādi, informē Liepājas Universitātes galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Simona Laiveniece.

Sarunā ar studentiem Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sadē stāstīja par savu valsti, tās literatūru, vēsturi, interesanta izvērtās sarunas daļa par lingvistikas jautājumiem – vārdu izcelsmi un semantiku. Liepājas Universitātes bibliotēkas direktore Līga Krūmiņa atzīst: “Šādas tikšanās ir iespēja iepazīt citu tautu caur kultūru, literatūru un mākslu. Tas uzrunā. Aizrautība, ar kādu vēstniece stāstīja par savu zemi, liecina par savas zemes mīlestību.”

Vizītes noslēgumā Liepājas Universitātes bibliotēkas telpās vēstniece aplūkoja Izraēlas vēstniecības piedāvāto izstādi “Es piederu šeit: Izraēlas vietas un ainas bērnu grāmatu ilustrācijās no 1948. līdz 2014.gadam”. Izstādes kuratore ir izraēliešu bērnu grāmatu ilustratore Liora Grosmane, un izstāde Liepājas Universitātē ir apskatāma līdz 29.decembrim.

Izraēlas vēstnieces Latvijā Hagitas Ben-Jākovas viesošanās „Latvijas avīzē” intervē Voldemārs Krustiņš un Ģirts Vikmanims. Fragments no intervijas,- ziņo spektrs.comVai Latvija Izraēlas iedzīvotājiem var būt kā interesanta tūrisma vieta?

– Rīga ir ļoti skaista pilsēta, un maniem tautiešiem šeit būtu ko redzēt. Interese par Latviju ir augoša, šeit atrodas arī Izraēlas investīcijas. Kaut arī savstarpējā tirdzniecības bilance ir ap 100 miljoniem dolāru pērn, tas nav pietiekami, un redzam lielas iespējas izaugsmei.

Rīgā tiks veidots informācijas tehnoloģiju uzņēmumu biznesa inkubators, ko vadīs latviešu speciālisti, sadarbojoties ar Izraēlas padomdevējiem, kas sniegs padomus un dalīsies pieredzē. Ceram pāris gadu laikā redzēt pirmos augļus. Taču jau tagad inkubators radīs jaunas darbavietas.

– Kā vēstniece vērtē Latvijas Ebreju kopienas stāvokli?

– Es domāju, ka Arkādijs Suharenko kā tās vadītājs un arī kopiena ir ļoti aktīva. Ir izveidota Latvijas un Izraēlas ekonomiskās sadarbības atbalsta padome. Tās izveidi ierosināja Latvijas Ebreju kopiena, bet arī lielas pūles pielika Izraēla, kad septembrī šeit ieradās Izraēlas rūpniecības, tirdzniecības un nodarbinātības lietu ministrs.

– Kā vēstniece vērtē ebreju kultūras iespējas?

– Ebreju kultūra ir brīnišķīga, taču es Latvijā veicinu un rādu Izraēlas kultūru, kas nav viens un tas pats. Latvieši daudz zina par ebreju tradīcijām, taču mēs vēlamies uzsvērt Izraēlas kultūru, ko ietekmē tas, ka esam imigrantu sabiedrība. Cilvēki sabrauca no visas pasaules ar dažādu kultūras, mākslas un zinātnes pieredzi un piedalījās jaunās sabiedrības un valsts veidošanā. Atzīmējot Latvijas un Izraēlas diplomātisko attiecību gadadienu, mēs sagatavojām īpašu grāmatu par Izraēlas ēdieniem, kurā mūsu valsts ir sadalīta 20 reģionos, simbolizējot arī mūsu diplomātisko attiecību gadus. Tur var redzēt, kas katrā reģionā kulinārijas jomā ir aktuāls – vai zivju ēdieni, vai humoss vai salāti. Par godu šim notikumam Latvijā viesojās viens no labākajiem Izraēlas šefpavāriem.

– Latviešiem ir savi kultūras pamati, piemēram, mūsu dainas un teikas. Kā ir ar jūsu pamatiem?

– Es varu runāt par sevi. Katram Izraēlā ir sava unikāla identitāte – daži ir vairāk ebreji, daži vairāk izraēlieši. Būt ebrejietei man nozīmē vairāk apzināties savas tautas vēsturi nekā kultūru vai reliģiju. Tad es jautāju sev – ko man tas nozīmē un kāpēc? Pasaules vēstures gaitā ebreji bieži nebija atzīti un viņiem nebija tādas pašas tiesības kā citām tautām. Ebreji tika diskriminēti. Es atceros savu vēsturi – kā mani tēvi dzīvoja un ko viņi cieta savas identitātes dēļ.

– Mēs kā latvieši atceramies vācu laikus un pēc tam Krievijas impēriju – tajos laikos arī mēs bijām apspiesti.

– Ebreji vēstures gaitā cieta dažādos dzīves līmeņos.

– Mēs ebrejos redzam labas mentālās īpašības. Katrs latvietis pateiks, ka ebrejs ir gudrs.

– Mums nebija citas iespējas kā būt gudriem, tikai tā mēs varējām izdzīvot.

– Viens no ebreju tautas vēstures teorētiķiem – profesors Šimons Dubnovs – ilgu laiku dzīvoja Rīgā.

– Esmu mācījusies no viņa grāmatām, un man tās šķita iespaidīgas.

– Uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas tika izvesta inteliģence, tostarp arī ebreji. Starp dažādās represijās cietušajiem bija Saeimas deputāts Mordehajs Nuroks, kurš vēlāk pēc atbrīvošanas no Sibīrijas nometnes devās uz Izraēlu un esot kļuvis par ministru jaunajā valstī.

– Ja mūsu rīcībā būtu tāda informācija, tad mēs par šo saikni un stāstu priecātos. Kad cilvēki pēc holokausta vai Sibīrijas devās uz Izraēlu, daļa no viņiem vēlējās mainīt savus uzvārdus.

– Pirmskara Latvijā bija vairākas ebreju partijas un redzamākais ebreju politiķis bija Mordehajs Dubins, kam bija ļoti labas attiecības ar prezidentu Kārli Ulmani.

– Ebreji bija ļoti cieši iesaistīti Latvijas starpkaru sabiedrībā – šeit bija labi sportisti un kultūras darbinieki.

-Kad apmeklēju Rīgas ebreju muzeju, biju pārsteigta gan par to, ka pie jums toreiz bija ebreju laikraksti, un to, ka ebreji arī bija ļoti dziļi iesaistījušies visās tā laika sabiedrības jomās. Tas ir interesanti, taču padara visiem zināmo traģēdiju vēl lielāku. 90 procenti no šīs kopienas cilvēku tika nogalināti holokaustā.

Ģ. Vikmanis: – Kā jūs lūkojaties uz mūsdienu Latvijas sabiedrību?

– Man tā šķiet jauna un radoša. Piemērs tam ir, kā vēstniecība izvēlējās logo, ar ko simbolizēt mūsu valstu diplomātisko attiecību jubileju. Mēs devāmies uz Latvijas Mākslas akadēmiju un rīkojām konkursu. Uzvarēja latviešu māksliniece, kura logo salika kopā Dāvida zvaigzni un Auseklīti. Mums bija plašas izvēles iespējas, kas liecina, ka jums ir daudz radošu un gaišu prātu.